Jaunākais izdevums

Virsstundu apmaksas samazināšanu no pašreizējiem 100% uz 50% baudīs tās nozares, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku – vismaz 50% – minimālās algas palielinājumu.

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Darba likumā. Šo ideju atbalstīja LDKK, LBAS, Ekonomikas un Labklājības ministrija, taču pret tās formulējumu iebilda tiesībsargs un Saeimas Juridiskais birojs.

Lai šī norma būtu spēkā un darba devēji to varētu sākt izmantot, par to vēl jānobalso parlamenta vairākumam. Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nebūs noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā.

DB jau iepriekš vēstīja par tiesībsarga Jura Jansona un arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājas Dinas Meistares atzinumos norādīto augsto Satversmes tiesas riska faktoru, jo neesot pieļaujams samazināt virsstundu darba apmaksas likmi vieniem un radīt tiem sliktākus nosacījumus kā citās nozarēs strādājošajiem. Klātesošo domas par to bija atšķirīgas, jo priekšlikuma aizstāvji uzskata, ka pēc veiktajiem uzlabojumiem Satversmes tiesas riska faktori esot novērsti, savukārt pretējās domās bija Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis. Minēto iemeslu dēļ arī pārsteigums nebūtu, ja patiešām šīs normas nonāktu Satversmes tiesā.

Visu rakstu lasiet 14. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darba likuma grozījumi virsstundu apmaksai – kompromiss kompromisa vārdā

Irina Kostina - advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētā partnere, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmsvēlēšanu gaisotnes aizsegā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot grozījumus Darba likumā par piemaksas apmēru par virsstundu darba veikšanu, nolēma arī otrajam lasījumam Saeimā virzīt likumprojektu, kas, domājams, būtiski ietekmēs Latvijas konkurētspēju un ekonomiku kopumā.

Šis variants, ko ilgstoši un mērķtiecīgi lobējusi būvniecības nozare, visas pārējās nozares nostāda nevienlīdzīgā situācijā, paredzot virsstundu piemaksu samazināšanu no pašreizējiem 100% uz 50% tikai tām nozarēm, kas noslēgušas ģenerālvienošanos, tajā paredzot būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu.

Savukārt, iepriekšējā Saeima «uz atvadām» šos grozījumus atbalstījusi arī 2. lasījumā 11. oktobra Saeimas sēdē. Tagad šie grozījumi raitiem soļiem turpina savu ceļu uz 3. lasījumu. Proti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas nākamajā sēdē 17. oktobrī paredzēts lemt par to virzīšanu 3. lasījumam. Minētais liek domāt, ka iepriekšējās Saeimas deputāti vēl steidz padarīt apsolītos darbus. Tomēr rodas jautājums, vai tiešām šāda steiga ir nepieciešama un kam tā ir izdevīga?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Precizēta - Slimnīcu biedrība brīdina par ārkārtas situāciju veselības aprūpes sistēmā no nākamā gada

LETA, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu ierobežot medicīnas darbinieku virsstundu darbu, aģentūru LETA informēja biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Šī gada maijā ST nosprieda, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, neatbilst Satversmei, un to atcēla.

Kalējs norādīja, ka izmaiņas, saistībā ar tiesas spriedumu, paredz virsstundu darba ierobežojumus, kas var būtiski ietekmēt ne tikai mediķu atalgojumu, bet apdraudēt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu iedzīvotājiem slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu.

Kā skaidroja Kalējs, patlaban, lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu, ārsti un medicīnas māsas strādā vidēji 1,5 slodzi jeb aptuveni 20 virsstundas nedēļā. Bet jaunās likuma izmaiņas paredz, ka 2019.gadā virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 13 stundas nedēļā jeb 1,3 slodzi, savukārt no 2020.gada virsstundu skaits tiks samazināts līdz astoņām virsstundām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes IT risinājumu nodrošinātājs DATAMED, noslēdzis vienošanos ar Francijas uzņēmumu GLEAMER par mākslīgā intelekta (MI) risinājumu ieviešanu radioloģijā visās Baltijas jūras reģiona valstīs. Minētā tehnoloģija nodrošina precīzāku medicīnisko pakalpojumu sniegšanu un ievērojami samazina cilvēciskās kļūdas riskus, nosakot diagnozi.

Ieviestais risinājums BoneView ir medicīniska ierīce, kas paredzēta asistēšanai radiologiem un neatliekamās palīdzības ārstiem, interpretējot traumu rentgena attēlus, izmantojot MI tehnoloģiju. Risinājums tiek integrēts esošajos diagnostikas procesos un darbojas kā sekundārā pārbaude, lai izvairītos no kļūdām diagnostikā un rādījumu prioritizēšanā. Šobrīd jau notiek tehnoloģijas ieviešana Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā Rīgā, nodrošinot MI asistēšanu kaulu traumu rentgenu analīzē.

"Šī ir pirmā tāda veida ierīce Latvijā, un šobrīd globālajā veselības aprūpes tirgū šādu, kvalitatīvu risinājumu ir maz, lielākoties pieejamās tehnoloģijas vai nu nav sertificētas kā medicīnas ierīces, vai ir orientētas uz kādu specifisku kaulu vai lūzumu grupu. Noslēdzot partnerību, mēs ceram saviem klientiem radīt milzīgu ietaupījumu laika, naudas un resursu izpratnē. Nav noslēpums, ka radiologi, traumatologi un ķirurgi strādā virsstundas, un pieprasījums pēc šiem speciālistiem slimnīcās ir lielāks par piedāvājumu. Mēs arī zinām, ka pacienti ar sāpēm nevar gaidīt garās rindās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās. GLEAMER BoneView ir šīs problēmas risinājums un var paātrināt pašreizējos procesus un palīdzēt ārstiem ne tikai daudz precīzāk diagnosticēt pacientus, bet arī izdarīt to ātrāk," komentē Kaspars Grosu, DATAMED klientu attiecību daļas vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tad pienāca tiesībsargs un deputāts Putra…

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir noticis teju neticamais! Sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienojušies, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtiski augstāku minimālo algu nekā valstī noteiktā, būs iespējams vienoties par virsstundu darba samaksu, bet ne mazāk kā 50% no algas.

Līdz šim darba devēji bija tie, kas lūdzās atcelt anahronisko normu par 100% virsstundu apmaksu. Gan tāpēc, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā par virsstundām maksā dubultā, gan tāpēc, ka tieši šīs absurdās normas dēļ daudzviet virsstundas netiek uzskaitītas vispār un darbinieks nesaņem neko. Taču arodbiedrības iespītējās kā āži un paziņoja, ka virsstundu dubulta apmaksa ir viņu sarkanākā no sarkanākajām līnijām.

Tiesa, bez kādiem nozīmīgiem argumentiem, īpaši ņemot vērā straujo ikgadējo algu pieaugumu. Vienkārši kliedza, ka nedrīkst pasliktināt darbinieku tiesības un viss. Tas, ka de facto tieši dubultā samaksa ir veicinājusi virsstundu neuzskaitīšanu, arodbiedrību bosus nekad nav uztraucis. Tagad nu rasts kompromiss, ka nozarēs, kurās ir ģenerālvienošanās, varēs nemaksāt par virsstundām dubultā. Vakar Saeimai šos grozījumus vajadzēja apstiprināt trešajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Virsstundu apmaksas likme pārāk augsta

Db.lv, 07.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.

Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.

“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbinieku slimošana uzņēmumiem rada 170 miljonu eiro zaudējumus gadā

Elīna Pankovska, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir garākais darba devēju apmaksājamais slimības periods Baltijas valstīs; ar katru gadu pabalstos izmaksājamā summa palielinās.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis izrakstīto darbnespējas lapu unikālo gadījumu skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati. 80% no darbnespējas lapām nav iespējams analizēt, jo tās ierindojas kategorijā Vispārējais gadījums, savukārt 20% gadījumu darbnespējas lapas saistītas ar grūtniecību un bērna aprūpi saslimšanas gadījumā, norāda veselības ministre Anda Čakša. Tomēr tieši darba devējiem būtu svarīgi atšifrēt šos 80%, lai saprastu un analizētu iemeslus, kā arī, iespējams, nākotnē novērstu apstākļus, kas izraisījuši darbnespēju. Šobrīd to neļauj normatīvie akti par datu aizsardzību, kas nosaka, ka darbnespējas lapās nedrīkst parādīties slimību diagnozes. Līdz ar to nepieciešamas izmaiņas. A. Čakša gan bilst, ka diagnozei nevajadzētu parādīties darba devējiem, tomēr tā varētu parādīties NVD ieejošajos datos, kas nodrošinātu, ka politikas veidošanai un analīzei tiek izmantoti anonīmi dati. Latvijā jau ilgāku laiku tiek diskutēts par lielo izrakstīto slimības lapu skaitu. Ir bijuši arī dažādi priekšlikumi, lai šo skaitu ierobežotu. Pagājušajā gadā Labklājības ministrija ieteica nemaksāt par pirmajām trīs slimošanas dienām, lai taupītu līdzekļus, taču šāds priekšlikums palika bez atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vērīgi seko līdzi publiskajā telpā virmojošajām runām par iespējamajām nodokļu sistēmas izmaiņām un vērtē, kādu iespaidu tās varētu atstāt uz biznesa vidi.

Vairākums biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu sliecas domāt, ka viņu darbu visvairāk ietekmēs iespējamās izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likumā.

Nodokļu izmaiņu kontekstā likumdevēju vidū izskanējuši vien daži konkrēti piedāvājumi. Piemēram, likumprojektā par grozījumiem PVN likumā paredzēts noteikt, ka iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro (pašreiz – 40 000 eiro).

Ierosināts arī ar PVN neaplikt biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ja organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam. Lai arī gaidāmās izmaiņas nav būtiskas, 59,8% no aptaujātajiem 346 uzņēmumiem uzskata, ka tās skars viņu darbu visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Stambulas jaunajā lidostā investēti aptuveni 8 miljardi eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas Republikas dibināšanas 95.gadadienā 29.oktobrī atklāta Stambulas jaunā lidosta, kas pēc pilnīgas pabeigšanas 2030.gadā pretendē kļūt par lielāko lidostu pasaulē, vēsta ārvalstu mediji.

Lidostas izmaksas tiek lēstas aptuveni 8 miljardu eiro apmērā. Pēc atklāšanas sāks darboties lidostas pirmā kārta, kuras jauda ir 90 miljoni pasažieru gadā.

Līdz 2030.gadam plānots pabeigt arī otro kārtu, kas ļaus apkalpot 150 miljonus pasažieru gadā, tādējādi stiprinot izredzes kļūt par lielāko lidostu pasaulē. Pašlaik pasaules lielākās lidostas tituls pieder Hārtsfīlda-Džeksona lidostai Atlantā, kas pērn apkalpoja 104 miljonus pasažieru.

Pēc otrās kārtas pabeigšanas Stambulas lidostā būs seši skrejceļi, pašlaik ir uzbūvēti divi.

Pirmie regulārie reisi no jaunās lidostas tiks sākti 1.novembrī - Turcijas nacionālā aviokompānija Turkish Airlines dosies uz Ankaru, Izmiru un Antalju, Turcijā, kā arī uz Erdžanu, Kipras turku daļā, un Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Eiropā gaidāms straujš atsevišķu pārtikas produktu ražošanas izmaksu kāpums

Db.lv, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk Eiropas valstu pārtikas ražotāju norāda uz strauju ražošanas izmaksu kāpumu, ko veicinājusi gan ilgstoši sausā un karstā vasara un tai sekojošais būtiskais graudaugu ražas kritums gandrīz visā Eiropā, gan degvielas un iepakojuma materiālu cenu kāpums, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Netradicionālais karstums un sausums šogad ir samazinājis graudaugu ražu teju visā Eiropā un vairākās citās graudaugu audzēšanas lielvalstīs, kā arī izraisījis lopbarības graudu deficītu reģionā. Būtisks graudu apjoma kritums ir vērojams Skandināvijā, Vācijā, Īrijā, Francijā, Polijā un Baltijā, kā arī tādās valstīs kā Krievijā, ASV un Austrālijā, kas ir vieni no lielākajiem graudu piegādātājiem Rietumeiropas ražotājiem. Cenu kāpums Eiropā graudiem bija vērojams jau šī gada augustā, kad Lielbritānijā izmaksas vidēji pieauga par 20-37% un Francijā vidēji par 20%.

«Straujais izejvielu cenu kāpums Eiropā un pasaulē nepārprotami ietekmēs arī Latvijas ražotājus. Situācijā, kad atsevišķās valstīs graudu raža ir zemāka, bet citās tā ir ļoti laba, mūsdienu dinamiskajā vidē ir iespējams izvēlēties piegādātājus no izdevīgākajām valstīm, tomēr jau šogad un vēl visu 2019. gadu alternatīvu var nebūt. Tas radīs būtisku ražošanas izmaksu kāpumu arī mūsu pārtikas ražotājiem. Jau šobrīd paredzam izejvielu cenu kāpums par 20-30%, novērojam arī energoresursu cenu pieaugumu un joprojām cīnāmies ar darbaspēka problēmām. Ir skaidrs, ka šajā situācijā uzņēmējiem ir jādomā, kā kļūt efektīvākiem, lai nezaudētu konkurētspēju,» situāciju komentē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostu drošības kontroles darbinieku streika dēļ Vācijā piektdien sešās lidostās ievērojami traucēta aviosatiksme, izjaucot plānus tūkstošiem pasažieru.

Streiks notiek Hannoveres, Dortmundes, Vēces, Drēzdenes, Leipcigas un Karlsrūes/Bādenbādenes lidostās.

Drošības kontroles darbinieki vairākās lidostās streikoja arī ceturtdien, arodbiedrībai "Verdi" cenšoties palielināt spiedienu pirms nākamās sarunu kārtas par atalgojuma palielināšanu, kas paredzēta 20.martā.

Kolektīvās sarunas attiecas uz aptuveni 25 000 privāto drošības pakalpojumu sniedzēju darbinieku. Viņi Vācijas Federālās policijas vārdā pārbauda pasažierus, personālu un bagāžu.

Piecas sarunu kārtas līdz šim nav devušas rezultātu. "Verdi" pieprasa palielināt stundas likmi par 2,80 eiro, ieviešot to pakāpeniski 12 mēnešu laikā, un piemaksas par virsstundām, sākot no pirmās virsstundas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba likuma grozījumi ar iespējamu Satversmes tiesas risku

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat publiskajā telpā ir sabadījušās vairākas uzņēmēju organizācijas. Iemesls – jaunie grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs vienoties par virsstundu apmaksu 50% apmērā no darba algas.

Šo normu aizstāv Latvijas Darba devēju organizācija (LDDK), taču iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), kas jau ir paudušas, ka jaunie grozījumi varētu tikt apstrīdēti Satversmes tiesā. LTRK līdz ar tiesībsargu Juri Jansonu ierosināja, ka 50% apmērā no darba algas visiem strādājošajiem tiktu apmaksātas pirmās divas virsstundas, bet 100% apmērā visas pārējās. To gan noraidīja Saeima, jo tam nepiekrīt arodbiedrības. Faktiski iemesls LTRK un FICIL negatīvajai attieksmei pret grozījumiem Darba likumā ir saistīts ne tikai ar Satversmes tiesas riskiem, bet arī ar to, ka tie aizcērt durvis uz mazāku virsstundu apmaksu tām nozarēm, kurās nav noslēgta ģenerālvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā «normālo pagarināto darba laiku» un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.

Kā svētdien ziņoja raidījums «LNT Top10», Veselības ministrija apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, Satversmes tiesas sprieduma pildīšanai, par šīm virsstundām maksājot dubultā, nākošgad būs nepieciešami 16 097 729 €. Taču, ja jaunais Ministru kabinets pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām, un tad jau virsstundu apmaksai būs jāatrod par 3 miljoniem vairāk - 19 317 275 €. Visu saskaitot kopā – algu 20% pieaugumu un virsstundu apmaksu – jaunajai valdībai straujā tempā būs jāatrod 103 581 437 €.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Strādāsim mazāk, saņemsim vairāk jeb Alise Aizspogulijā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no aktuālām portāla manabalss.lv iniciatīvām ir par saīsinātas darba nedēļas noteikšanu. Tās autori atsaucas uz vairākām Eiropas Savienības valstīm, kurās jau tāda ir pašlaik.

Apsverot šo priekšlikumu, ir jāsaprot - ja valstiskā līmenī tiks noteikta, piemēram, 32 stundu darba nedēļa, tas neizbēgami atsauksies uz darbinieku atalgojumu vairumā nozaru. Ir naivi iedomāties, ka varēs strādāt mazāk nekā līdz šim, bet saņemt tikpat. To arī direktīvā veidā nevar uzspiest darba devējiem. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā ir zemāka produktivitāte nekā vidēji Eiropas Savienībā. Līdz ar to bonusus, kādus var atļauties valstis, kurās dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību, nevar atļauties Latvija.

Skarbā patiesībā ir: jo gudrāka un tehnoloģiski attīstītāka ekonomika, jo īsāka var būt tās darba nedēļa, un otrādi. Ja raugās uz Latvijas ekonomiku kā veselumu, tad nevar teikt, ka tajā dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību un tā ir inovācijās balstīta. Ja ražojošajām nozarēm samazinās darba laiku, skaidrs, ka kritīsies gan produktivitāte, gan ieņēmumi. Tajā pašā laikā, protams, ir atsevišķas nozares, kurās jau pašlaik produktivitāte ir tāda pati kā vidēji Eiropas Savienībā vai pat augstāka. Tajās doma par saīsinātu darba laiku būtu apsverama. Šis ir labs piemērs tam, ka iespējamās izmaiņas būtu nevis jāuzspiež visai ekonomikai ar Darba likuma palīdzību, bet par to varētu lemt katra nozare savā iekšienē vai pat uzņēmums to paredzēt savā koplīgumā. Jau pašlaik nekas netraucē inovatīvam un produktīvam uzņēmumam koplīgumā paredzēt, ka darba nedēļa ir, piemēram, 32 stundas. To var darīt arī nozares iekšienē, ja par to iespējams panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ierobežojumi saistībā ar Deglava tilta slēgšanu šobrīd skar vien 2 līdz 3 no Omniva ikdienas piegādes maršrutiem, stāsta Omniva loģistikas vadītājs Guntis Mičuļs.

«Lai nodrošinātu savlaicīgu sūtījumu piegādi uz pakomātiem un izvairītos no sastrēgumiem ikdienā, piegādes uz pakomātiem uzņēmums sāka jau 5:00 no rīta. Atsevišķos maršrutos ierobežojumu un sastrēgumu dēļ dienas laikā var rasties kavējumi līdz vienai stundai, un šajos gadījumos mūsu darbinieki ar katru klientu sazinās personiski un par to laicīgi brīdina. Prieks, ka visi izturas ļoti saprotoši, jo runa ir par iedzīvotāju drošību un Latvijas ceļu sakārtotību ilgtermiņā, ko atbalstām arī mēs,» viņš piebilst.

Vienīgās papildu izmaksas šo ierobežojumu dēļ kompānijai var rasties gadījumos, kad sastrēgumos neplānoti tiek aizkavētas piegādes, un darbinieki, lai piegādātu sūtījumus, strādā papildu virsstundas, skaidro G. Mičuļs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl tikai dažas dienas - līdz 8.septembrim - var pieteikties ideju konkursam Ideju kauss 2019, kas ir lieliska iespēja topošajiem uzņēmējiem iegūt vērtīgus ekspertu padomus un kontaktus savas biznesa idejas pilnveidošanai, kā arī piesaistīt starta kapitālu uzņēmējdarbības sākšanai.

«Ideju kauss» jau 11 gadus sniedz iespēju saņemt finansējumu, lai īstenotu savas biznesa idejas gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) nodrošina 7000 eiro naudas balvu spožākās idejas autoram, bet otrās – 5000 eiro un trešās labākās idejas autori iegūs 3000 eiro. Savukārt 25 rīdzinieki varēs pretendēt uz Rīgas Domes grantu – katrs 2000 eiro vērtībā.

Konkursam var pieteikties, aizpildot anketu vietnē idejukauss.lv un nosūtot to uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursā var piedalīties ikviens, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību, īstenojot savu biznesa ideju Latvijas vai pasaules mērogā. Īpaši aicinātas pieteikties ideju konkursam tiek autoru komandas, jo jebkura veiksmes stāsta pamatā ir komandas darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Thomas Cook darbinieks: «Es esmu pamests zem autobusa»

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Thomas Cook darbinieki vēsta, ka ir «ieslodzīti» ārzemēs un baidās, ka pēc pasaulē vecākā tūrisma operatora sabrukuma viņi nesaņems pat algas, vēsta BBC.

Kā vēstīts, Lielbritānijas tūrisma kompānija paziņojusi par bankrotu, kas ietekmē 22 tūkstošus darbavietu pasaulē, tai skaitā 9 tūkstošus - Apvienotajā Karalistē.

Kompānijas vadītājs Pīters Fenhauzers pēc sabrukuma atvainojās darbiniekiem un klientiem, tomēr darbinieki BBC atklājuši patieso situāciju.

Tā, piemēram, kāds laulāts pāris - Heilija un Dans - Thomas Cook strādājuši ilgus gadus un nu zaudējuši darbu, kas bijis tuvs sirdij.

41 gadu vecajam Danam, kurš 19 gadus strādājis par pilotu, par kompānijas sabrukumu tika paziņots e-pastā. Tikmēr 36 gadus vecā Heilija, kura kompānija nostrādājusi 15 gadus, par notikušo uzzinājusi no medijiem.

Heilija BBC stāstījusi: «Uzzinot šos jaunumus, mēs jutāmies sagrauti. Tagad atklājas, ka tas briedis jau ilgāku laiku. Es jūtos nodota. Es jūtos tā it kā būtu pamesta zem autobusa.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu brīvdienas uzņēmējiem varētu piešķirt līdz trim gadiem

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, plānots uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem, tā pēc vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai paziņoja tās vadītājs finanšu ministrs Jānis Reirs.

Likums patlaban paredz nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam, bet taču plānots izstrādāt grozījumus, kas ļaus to darīt līdz trim gadiem.

"Šobrīd ietekme uz ekonomiku kopumā un atsevišķām nozarēm ir mainīgs lielums, jo situācija gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē kopumā strauji attīstās. Arvien vairāk valstu nosaka jaunus ierobežojumus, aizliedzot organizēt publiskus pasākumus, slēdzot izglītības iestādes un ierobežojot robežu šķērsošanu. Ierobežojumu dēļ arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus," norāda J.Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski pieaugot pieprasījumam pēc pārtikas piegādei uz mājām, pārtikas tirgotāji "Rimi Latvia" un "Barbora.lv" meklē risinājumus, lai palielinātu šī pakalpojuma kapacitāti, pastāstīja abu tirgotāju pārstāvji.

Interneta pārtikas tirgotāja "Barbora.lv" mārketinga un pārdošanas vadītāja Jekaterina Pukinska norādīja, ka pašlaik uzņēmums strādā, lai palielinātu apkalpošanas jaudu, meklējot jaunus darbiniekus - preču komplektētājus un kurjerus. "Tādēļ aicinām pievienoties mūsu komandai arī tos cilvēkus, kuri šajā ārkārtas situācijā ir palikuši bez naudas iegūšanas avotiem, vai atrodas bezalgas atvaļinājumā," viņa aicināja.

Pukinska uzsvēra, ka "Barbora.lv" cilvēki strādā virsstundas, kā arī tirgotājs dod iespēju klientiem veikt vairāk pasūtījumu, ja redz, ka var to izpildīt.

Pieprasījums pēc mājas piegādes pakalpojuma ir lielāks nekā ierasti, tāpēc arī pasūtījumu rezervācijas laiki ir ierobežoti. Lai nodrošinātu piegādes procesu un drošību, nav iespējams veikt pasūtījumu vairāk nekā četras dienas uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsstundu apmaksas samazināšana no pašreizējiem 100% līdz 50% būs tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus Darba likumā, par ko gan vēl būs jābalso parlamentam. Tā kā šie grozījumi vēlreiz tiks skatīti atbildīgajā komisijā uz trešo – pēdējo lasījumu, tad, visticamāk, ir sagaidāma atkārtota diskusija.

Atšķirīga pozīcija

DB jau vēstīja, ka LTRK bija iesniegusi priekšlikumu: pirmās divas virsstundas apmaksāt ne mazāk kā ar 50% piemaksu, bet katru nākamo - jau 100%. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikta summētā darba laika uzskaite un pārskata laiks ir viens mēnesis, tad darbinieks, kurš veic virsstundu darbu, par pirmajām 20 virsstundām, kas veiktas virs noteiktā normālā darba laika, saņemtu 50% piemaksu, bet par katru nākamo – 100%. Savukārt, ja darbinieks strādās svētku dienās, saņems piemaksu ne mazāk kā 100% no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Šo ideju konceptuāli atbalstīja arī Ārvalstu investoru padome Latvijā. Savukārt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē jau iepriekš bija atbalstīts priekšlikums par virsstundu apmaksas samazināšanu no pašreizējiem 100% līdz 50% tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu. DB jau 06.06.2018. vēstīja, ka uz šo normu augsto Satversmes Tiesas riska faktoru savos atzinumos norādīja gan Tiesībsargs Juris Jansons, gan arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tā nav nozares kaprīze

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ divas reizes tika noraidīts tūrisma un viesmīlības nozares lūgums glābt vienu no visvairāk COVID-19 krīzē cietušajām nozarēm, piemērojot samazināto PVN likmi izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem 5% apmērā.

Tā nav nozares kaprīze. Tā ir starptautiska prakse un atbalsts nozarei izdzīvot un atsperties. Par šādu soli tieši šajā laikā ir izšķīrušās arī Grieķija, Vācija, Norvēģija, ceļā uz to ir Dānija, Lietuva, Igaunija.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija izsaka pateicību ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam par atbalstu, pārstāvot nozares intereses. Paldies par ieceri piešķirt grantu sistēmu vai vaučeru programmu, taču situācija ir pārāk nopietna, tāpēc, mūsuprāt, šoreiz atbalsta pasākumi ir jāskata kompleksi, sekojot arī citu valstu piemēram un pieņemot drosmīgus lēmumus, lai Latviju nepamestu tūkstošiem nozares speciālistu un uzņēmumu.

Kāpēc mēs uzskatām, ka nepieciešams piemērot ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem samazināto PVN likmi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsstundu apmaksas samazināšana no pašreizējiem 100% līdz 50% būs tām nozarēm, kas noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu; darba devējiem nebūs tiesību prasīt svešvalodu, ja tā nav vajadzīga darbam.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Darba likumā. Interesanti, ka vakardienas parlamenta dienaskārtībā bija veseli trīs likumprojekti grozījumiem šajā likumā.

Otrajā lasījumā bez jebkādām diskusijām tika akceptēts priekšlikums par virsstundu apmaksas samazināšanu no pašreizējiem 100% līdz 50%. Tā būtu iespējama tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu. Vairāku DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis par šo normu bija ļoti atšķirīgs – vieni to vērtēja kā būtisku progresu daudzu gadu ilgajās šī jautājuma diskusijās, savukārt citi norādīja, ka šis risinājums radīs zināmas pārmaiņas vienā vai divās nozarēs, bet tas īsti nebūšot izmantojams daudzās citās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lidl Latvija personāla vadītāja – veidojam prasmīgu komandu, kurā ikviens ir būtisks

Lidl Latvija, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijā gaidītākajiem darba devējiem – starptautiskais mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl nupat izsludinājis vairāk nekā 1000 vakances visā valstī.

Uzņēmums nopietni gatavojas sava veikalu tīkla un loģistikas centra atvēršanai. Lidl skatījumā, biznesa panākumus veido prasmīga komanda, efektīvi procesi, kvalitatīvākie produkti un izdevīgākās cenas, kas mudina klientus regulāri atgriezties veikalā. Bet ko nozīmē strādāt Lidl? Un ar ko tas atšķirsies no citiem uzņēmumiem? Uz šiem jautājumiem atbild Lidl Latvija Personāla departamenta vadītāja Anželika Razgale.

Varbūt sāksim ar to, kāpēc, jūsuprāt, tik ikdienišķa lieta kā pārtikas veikals, var būt interesanta darbavieta? Un ar ko darbs Lidl atšķirsies no darba citos Latvijā jau pazīstamos uzņēmumos?

Komentāri

Pievienot komentāru