Jaunākais izdevums

Lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nākamgad Latvijā tiks veidots kontu reģistrs, tajā būs visu – gan fizisko, gan juridisko – personu konti, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz valdībā akceptētais Kontu reģistra likumprojekts. Kontu reģistra pārzinis būs Valsts ieņēmumu dienests, tajā iekļautajai informācijai būs ierobežotas pieejamības statuss. Ziņas tajā būs jāsniedz ne tikai bankām, bet arī krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu iestādēm. Fizisku personu gadījumā būs jāsniedz ne tikai viņas identifikācijas dati, bet arī konta numurs, tā atvēršanas un slēgšanas datums. Par ārvalstniekiem - viss tieši tas pats, plus vēl arī dati par šis personas rezidences valstī izdotu personas identifikācijas dokumentu. Latvijas komercbankas atbalsta kontu reģistra likumprojekta pieņemšanu.

«Likumprojekts tiek virzīts, lai izpildītu ES direktīvā paredzēto, tomēr Latvija šajā tempā apsteidz daudzas citas ES dalībvalstis,» skaidro ZAB Cobalt eksperts Edgars Pastars. Viņš norāda, ka nākamgad minētās direktīvas prasības ir jāievieš visām ES dalībvalstīm, lai sekmīgāk cīnītos ar naudas atmazgāšanas riskiem. «Tas, ka vienā vietā – kontu reģistrā – būs zināms, kurai personai kurās bankās ir konts vēl pats par sevi neko nenozīmē, jo būtiskākais ir, kas šajā kontā ir noticis vai notiek,» skaidro E. Pastars.

Visu rakstu Konti - zem lupas lasiet piektdienas, 30.septembra laikrakstā Dienas Bizness (5.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izstrādājis kontu izmaksu salīdzināšanas rīku konti.ptac.gov.lv, kurā patērētāji var iepazīties ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmaksām par to sniegtajiem pakalpojumiem Latvijā, informē PTAC pārstāve Santa Zarāne.

Salīdzināšanas rīks konti.ptac.gov.lv attiecas uz biežāk izmantojamiem ar maksājumu kontu saistītajiem pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot pakalpojumu sniedzēju piedāvāto cenu (izmaksu) pārredzamību un salīdzināmību.

Salīdzināšanas rīka lapā ir iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju/banku biežāk izmantoto pakalpojumu cenas: konta atvēršana un uzturēšanas izmaksas, skaidras naudas izņemšana un dažādu pārskaitījumu komisijas maksa (filiālē un internetbankā), debetkaršu un kredītkaršu lietošanas maksa, t.sk. skaidras naudas izmaksa no bankomātiem, kā arī regulārā maksājuma lietošanas maksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID vērtēs iespēju nesodīt par kavētiem nodokļu maksājumiem ABLV Bank problēmu dēļ

Dienas Bizness, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 19. februāra saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas norādēm ABLV Bank ir liegta iespēja veikt izmaksas no tās kontiem, tādēļ daudzi uzņēmumi, kuru konti ir šajā bankā, nevar veikt nodokļu maksājumus. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, ABLV Bank šobrīd konti atvērti nepilnam tūkstotim nodokļu maksātāju, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Sakritis, ka ierobežojumi ABLV Bank uzlikti tieši brīdī, kad daudziem uzņēmumiem jāveic kārtējie nodokļu maksājumi. Uzņēmēji bažījas, ka kavēšanās dēļ var tikt sodīti. Ja ABLV Bank ir vienīgais konts, no kura var veikt maksājumus, VID aicina uzņēmējus vērsties dienestā. «Nodokļu maksātājs var griezties ar iesniegumu VID, norādīt šo izveidojušos situāciju. VID izskatīs iesniegumu un vērtēs iespējas, kā nodokļu maksātājiem nākt pretī, tas ir, piešķirt šo termiņa pagarinājumu līdz vienam gadam,» stāsta VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Ilze Jankova.

Vienlaikus dienests vērtēs iespēju nepiemērot arī nokavējuma naudas par laikus neveiktiem nodokļu maksājumiem, jo likums šo situāciju ļaujot vērtēt kā nepārvaramas varas apstākļus. Līdz šim ap desmit nodokļu maksātājiem dienestā jau snieguši iesniegumus. Iesniegumu varot iesniegt arī elektroniski, turklāt tam jāpievieno arī pierādījumi par kontu. «Būtu ļoti vēlams pievienot klāt arī šos dokumentus, kas apliecina, ka nodokļu maksātājam ir konts konkrētajā bankā. [...] Būtu vēlams, ja nodokļu maksātājs arī pieliktu klāt konta izdruku, ka nauda nodokļu nomaksai šajā kontā ir,» skaidro VID pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas AS Citadele banka slēgusi kāda 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma un tā īpašnieces kontus. Savukārt citas bankas atsakās tam atvērt jaunu kontu, un rezultātā uzņēmums vairs nespēj pilnvērtīgi strādāt

Laikrakstam akcijā «Uzņēmēj, neklusē!» vēstuli atsūtīja kāda lasītāja, kurai pieder 20 gadus Latvijā strādājošs grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums. Pirms neilga laika viņa saņēmusi vēstuli no AS Citadele banka par to, ka tā pārtrauc sadarbību gan ar viņu kā privātpersonu, gan ar viņai piederošo uzņēmumu. No bankas sīkāki paskaidrojumi nav saņemti, atsūtīta tikai vēstule, kurā banka informē, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto pieņemts lēmums pārtraukt sadarbību un slēgt kontus.

Nonāk melnajā sarakstā

«No šī brīža esmu izstaigājusi visas Latvijas lielākās bankas – neviena kontus man vaļā never, tātad ir kaut kāds starpbanku melnais saraksts, kurā es esmu iekļauta,» pieļauj uzņēmuma īpašniece un retoriski vaicā – kā lai strādā, ja skaidras naudas darījumi lielākos apmēros ir aizliegti, bet bankas atsaka atvērt kontus? Uzņēmuma īpašniece vērsusies AS Swedbank, AS SEB banka, kuras atteikumu atsūtījušas jau divu dienu laikā, AS Privatbank negatīvu atbildi sniegusi divu nedēļu laikā, no divām bankām šobrīd viņa atbildes vēl gaida. «Mūsu uzņēmumam nebija ne kredītu, ne līzingu, AS Citadele banka pārņem ABLV Bank klientus, resursi bankai ir tik, cik ir, tādēļ jāatbrīvojas no tiem klientiem, kas nenes peļņu,» uzskata uzņēmuma īpašniece, tajā pašā laikā vaicājot, kādēļ jābojā 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma reputācija tiktāl, ka visas bankas uzskata to par saistītu ar teroristiem vai nelegālu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējīgajā PNB Bankā arestēti desmit ukraiņu IT uzņēmumu konti

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas "PNB Bankā", kas 12.septembrī tika atzīta par maksātnespējīgu, arestēti desmit Ukrainas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu konti, jo uzņēmumi tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu, vēsta ukraiņu žurnāla "NB Biznes" tīmekļa vietne.

Žurnāla rīcībā nonākusi vēstule, kuru cietušie uzņēmumi nosūtījuši Ukrainas vicepremjeram Dmitrijam Kulebam. Kā vēsta "NB Biznes", minēto uzņēmumu pārstāvji arī personīgi tikušies ar Kulebu.

Vēstulē teikts, ka šie uzņēmumi kontu aresta dēļ nevar saņemt pat garantētos 100 000 eiro.

"Mūs satrauc prakse, kas tiek piemērota pret tiem ukraiņu uzņēmumiem, īpaši IT kompānijām, kas bijušas "PNB Banka" klienti," teikts vēstulē. Gatavojot dokumentus garantēto 100 000 eiro saņemšanai, uzņēmumi saņēmuši Latvijas Finanšu izlūkdienesta paziņojumu, ka to konti ir arestēti, jo uzņēmumi tiek apsūdzēti par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik banka raugās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik banka stiprinājusi komandu, mainījusi fokusu uz senioru apkalpošanu un prognozē izaugsmi vietējā tirgū, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Banka starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegusi prasību pret valsti un patlaban skatās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Fragments no intervijas

Kas patlaban ir bankas darbības stratēģijas centrā? Kā vērtējat darbības rezultātus?

Pagājušajā gadā mēs izveidojām jaunu bankas vadības komandu, tajā skaitā pieņēmām jaunus pārdošanas, produktu vadītājus, kas palīdz restartēt un virzīt biznesu Latvijas tirgū. Mēs vairākkārt aktīvi diskutējām par to, kuros segmentos patlaban var atrast iespējas un kas būs mūsu mērķa tirgus. Balstoties uz diskusiju rezultātu, mēs nolēmām ar tiešās pieejas metodi orientēties uz vienu konkrētu mērķa segmentu – senioriem. Tas ne vienmēr nozīmē pensionārus, bet gan cilvēkus, kuri nevis izmanto attālinātos pakalpojumus, bet gan dodas uz bankas filiāli, lai socializētos, izmanto pakalpojumus, ko piedāvājam, un vēlas komunikāciju. Tādējādi mēs fokusēsimies uz šo mērķauditoriju. Protams, tas nenotiek vienā dienā. Mums šobrīd ir 100 tūkstoši klientu, un vēlamies šo skaitu tuvāko pāris gadu laikā nopietni pieaudzēt. Šis segments, uz ko orientējamies, nereti nesaņem banku pakalpojumus, jo bieži vien citi tirgus dalībnieki to nevēlas aptvert – gan tādēļ, ka tā sasniegšanai ir nepieciešama filiāle, gan arī tādēļ, ka tas ir sarežģītākais segments – šie klienti ir daudz konservatīvāki un arī vairāk turas pie vienas bankas. Līdz ar to šajā spēlē ir citi noteikumi. Vidējā vecuma klientu vidū konkurence ir lielāka un pakalpojumi standartizēti – tirgus dalībnieki konkurē ar lētāko vai ātrāko produktu. Senioru segmentā ir citādi – tajā jābūt iekšā pavisam. Pērn sākām arī piesaistīt seniorus darbiniekus filiālēs, kuri labāk spēs apkalpot šos klientus nekā divdesmitgadīgi jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu. Tā ir cita pieeja un domāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank bilance: Bija sarūpēts vairāk nekā ECB prasītais viens miljards eiro

LETA, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu grūtības nonākusī «ABLV Bank» pagājušās darba nedēļas beigās bija sarūpējusi vairāk nekā miljardu eiro, taču visa nauda vēl nebija nonākusi kontā Latvijas Bankā, kā paredzēja Eiropas Centrālā bankas (ECB) izvirzītais nosacījums par «ABLV Bank» darbības turpināšanu, liecina bankas publiskotā bilance.

«ABLV Bank» kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās. Savukārt par tobrīd nepabeigtiem darījumiem ar vērtspapīriem bankai bijis jāsaņem 409,082 miljonus eiro. Kā aģentūra LETA noskaidroja bankā, bija paredzams, ka šī nauda Latvijas Bankas kontā ienāktu tuvākajās dienās. Darījumi bijuši apstrādes procesā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) bija noteikusi bankai termiņu, kurā «ABLV Bank» bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā, kas esot standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. «Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču »ABLV Bank« spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem,» iepriekš LNT paudis ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rietumu banka audzējusi peļņu

Žanete Hāka, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 23.februārī AS ABLV Bank piesaistīto noguldījumu apmērs bija 2,1 miljards eiro, bet līdzekļi Latvijas Bankā sasnieguši 693,99 miljonus eiro, liecina bankas publicētais finanšu stāvokļa pārskats.

Kopš pērnā gada 31.decembra līdzekļu apmērs Latvijas Bankā pieaudzis par vairāk nekā 300 miljoniem eiro, jo gada nogalē tas bija 389 miljoni eiro.

Noguldījumu apjoms sarucis par 560 miljoniem eiro līdz 2,1 miljardam eiro.

Bankas izsniegto kredītu apjoms februārī sasniedzis 963,8 miljonus eiro, bet gada nogalē bija 997,8 miljoni eiro.

Kā liecina dati, bankas vērtspapīru apjoms 23.februārī bija 939 miljonu eiro vērtībā, salīdzinot ar gada beigām, kad tie bija 1,79 miljardi eiro.

Bankas kapitāls sasniedzis 353,6 miljonus eiro. Bankas emitēto parasto obligāciju vērtība februārī ir 309,4 miljoni eiro, bet subordinētie depozīti un emitētās subordinētās obligācijas – 137,7 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB: ABLV Bank nespēja noteiktajā laikā uzrādīt prasīto vienu miljardu eiro

Dienas Bizness, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju.

ABLV Bank nespēja tai noteiktajā termiņā uzrādīt Latvijas Bankas kontos prasīto vienu miljardu eiro, - to LNT Ziņām sešos rakstiskā atbildē, skaidrojot savu paziņojumu, ka banka nav spējusi izpildīt tai izvirzītās prasības, precizēja Eiropas Centrālā banka (ECB).

ECB bija noteikusi termiņu, kura laikā ABLV Bank bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā. Šis ir standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. "Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču ABLV Bank spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem,” raidījumam raksta ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kontus slēdz arī nepamatoti

Žanete Hāka, 26.02.2019

«Vērojams, ka daļa Latvijas banku patlaban cenšas atturēties no Latvijas kompāniju, kuru īpašnieku vidū ir ES nerezidenti, apkalpošanas,» komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss, uzsverot, ka vairumā gadījumu tie ir pilnīgi normāli, veiksmīgi vietējie uzņēmumi, starp kuriem ir pat reģionālie līderi savās biznesa jomās.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji aizvien sūdzas par kontu slēgšanu daļā banku un ilgajām pārbaudēm konta atvēršanai.

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam. Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kontus tāpat vien neaizver

Ieva Tetere - LKA padomes locekle, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru tikās ar vairāk nekā 60 uzņēmējiem. Mērķis – dot ieska­tu tajā, ko uzņēmēju un banku savstarpējai sadarbībai nozīmē starptautisko sankciju noteikšana, banku dažā­dās stratēģijas un dažādie biznesa modeļi, kā arī čaulu kompānijas un lielākajā vairākumā to nevēlamā daba.

Pēdējo nedēļu laikā jautājums par kontu aizvēršanu un atvēršanu bankās ir saviļņojis uzņēmējus, bet man jāatzīst, ka lielākajā daļā gadījumu vētrainos apstāk­ļus pastiprina bezatbildīga vispārināšana. Pēc lūguma uzņēmējiem precizēt, kuri ir tie gadījumi, kad konti ir slēgti, uzņēmēji publiskajā telpā pauž salīdzinoši vispā­rīgu informāciju, visvairāk cirkulē retorika: «Runā, ka vairākas bankas slēdzot ciet kontus» vai «Kas notiek – kāpēc bankas normāliem uzņēmējiem never vaļā kon­tus?». Konteksts dažkārt mēdz būs samezglots, vienā traukā tiek salikts viens cēlonis, bet pilnīgi citas sekas.

Tiekoties klātienē ar uzņēmējiem, rodas nenovērtēja­ma iespēja šķetināt maldīgos priekšstatus un atbildēt uz jautājumiem. Līdzīgi kā uzņēmējiem klātienē, arī uzņēmējiem, kas lasa šo DB numuru, vēlos norādīt, ka apgalvojums «bankas atsakās atvērt kontus normāliem uzņēmumiem» vai «normāliem uzņēmumiem tiek vērti ciet konti», maigi sakot, neiztur nekādu kritiku. Manā vadītajā bankā 99% no pagājušajā un arī šinī gadā aiz­vērtajiem kontiem saistīti ar krāpnieciskām PVN shē­mām, līdz ar to arguments par nepamatotu darbības pārtraukšanu īsti nav vietā. Frustrācijas mazināšanai mēģinu skaidrot vairāku neatkarīgu notikumu kopumu, kur katrs no notikumiem pelnījis korektu skaidrojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Paziņo datumu, kurā īstenosies Nordea un DNB apvienošanās; iespējami īslaicīgi traucējumi

Lelde Petrāne, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1. oktobrī.

Luminor plāno kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijas reģionā. Luminor mērķa klienti būs vietējie un Baltijas līmeņa uzņēmumi, kā arī finansiāli aktīvi un uzņēmīgi cilvēki.

Pēc darījuma slēgšanas 2017. gada 1. oktobrī Luminor sāks darbu Erki Rāzukes, Luminor Grupas valdes priekšsēdētāja, vadībā ar vadības komandu no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Ziemeļvalstīm.

Līdz banku apvienošanās brīdim abas bankas, Nordea un DNB, Baltijas valstīs darbojas kā divas savstarpēji konkurējošas bankas. Banku darbības apvienošana notiks kā uzņēmuma pāreja, pēc kuras abas organizācijas veidos apvienotu banku – Luminor Bank AS.

Pēc banku apvienošanās uz noteiktu laiku klientu apkalpošana notiks kā ierasts – klientu konti, kontu numuri, līgumi un maksājumu kartes, kā arī spēkā esošie kodi un paroles saglabāsies nemainīgi. Tāpat arī nemainīsies klientu spēkā esošās saistības un Luminor turpinās sniegt finanšu pakalpojumus kā ierasts. Tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē klientu bankas konti un maksājumu apstrāde tiks organizēta pašreizējās banku sistēmās. Tādējādi klienti līdz noteiktam laika brīdim turpinās izmantot esošos banku risinājumus - internetbanku, mobilo banku un citus ikdienas finanšu risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju jomas milži lielākā mērā var iespiesties savu lietotāju maksājumu apstrādāšanā un to kontu veidošanā

Dažkārt šķiet, ka nākotnē, lai daudzmaz pilnvērtīgi varētu dzīvot, galu galā var būt nepieciešamas vien dažas kompānijas, kuras gan ražo, gan izplata, gan pārod, gan citādā veidā apkalpo. Šajā ziņā sevišķi uzskatāmi jaunas biznesa iespējas dažādos tautsaimniecības sektoros meklē pasaules tehnoloģiju grandi.

Pēdējo dienu laikā parādījušās baumas, ka Amazon.com domā par plāniem saviem klientiem piedāvāt kaut ko ļoti līdzīgu banku kontiem.

Katrā ziņā Amazon mierā nestāv, un pašlaik ir spekulācijas, ka arī tradicionālajam banku mazumtirdzniecības/privātpersonu apkalpošanas biznesam būs grūti konkurēt ar tehnoloģiju uzņēmumu piedāvājumiem. Eksperti skaidro, ka šādu Amazon kontu esamība, ar kuru palīdzību klienti gan varēs tikt pie skaidras naudas, gan norēķināties par precēm un pakalpojumiem, palīdzētu kompānijai mazināt izmaksas. Proti, potenciāli Amazon kādā brīdī var izslēgt starpniekus (bankas), kas saistīti, piemēram, ar klientu maksājumu apstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" sākusi piedāvāt maksājumu ierosināšanas pakalpojumu no privātpersonu un uzņēmumu kontiem citās bankās.

Tagad "Swedbank Latvija" klienti, kam ir konti "SEB bankā" Latvijā vai arī "Swedbank" konti Lietuvā un Igaunijā, varēs izmantot maksājumu ierosināšanas pakalpojumu, nepametot "Swedbank" internetbanku.

"Mēs saviem klientiem visās Baltijas valstīs nodrošinām Eiropas Savienības otrās Maksājumu pakalpojumu direktīvas sniegtās jaunās banku pakalpojumu iespējas. Pērn kā pirmie piedāvājām iespēju apskatīt citās bankās esošo kontu atlikumu vienuviet – mūsu internetbankā. Tagad šo darbu turpinām, radām klientiem iespēju arī veikt maksājumus no citu banku kontiem, izmantojot "Swedbank" internetbanku," stāsta "Swedbank Latvija" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviens nezināja, bet daži zināja? Tikai 13. februārī izskanēja ASV finanšu ministrijas FinCEN paziņojums ABLV Bank sakarā, bet Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) jau 6. februārī pieņēma Kredītiestādes likvidatora amata kandidātu atlases noteikumus, kuri rada aizdomas, ka likvidatoru atlase tiek diriģēta

«Vai tiešām (FinCen – red.) paziņojums bija tik negaidīts?» intervijā LA jautā žurnālists Ivars Bušmanis. «Jā,» kategoriski atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš. Viņš stāsta, ka «pirmoreiz pēc 90. gadu sākuma, kad Godmanis pateica, ka Latvijā ir liberāla ekonomika un ka te būs mazā Šveice, šī ir pirmā valdība, kas ir pateikusi pretējo». Mēs gan zinām, ka valdība par to sāka runāt tikai tad, kad Latvijā 8. un 9. martā paviesojās ASV Finanšu ministra vietnieks Maršals Bilingslijs. Tātad ne nu Latvijas valdība pateica, bet Latvijas valdībai pateica. Tikai pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās, kas vēsturiski ir sasniedzis pat 60%, tiks ierobežots līdz 5%. Un tikai pēc šīs ASV ierēdņa vizītes valdība sagatavoja likuma grozījumus, kas paredz «čaulas kompāniju» aizliegšanu Latvijā, kaut gan ASV šādas kompānijas nebūt nav aizliegtas. Faktiski tas nozīmē finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidāciju Latvijā, kas draud ar desmit banku likvidāciju, kas nodarbojas ar nerezidentu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

AS New Hanza Capital darbību FKTK ierobežojumi ABLV Bank nav ietekmējuši

Dienas Bizness, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS New Hanza Capital darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktie ierobežojumi AS ABLV Bank nav ietekmējuši un tas nerada šķēršļus pildīt New Hanza Capital emitēto un biržas Parāda vērtspapīru sarakstā iekļauto obligāciju nostiprinātās saistības, liecina kompānijas paziņojums Nasda Riga.

AS New Hanza Capital un tās meitas uzņēmumiem kopumā ir septiņi norēķinu konti ABLV Bank. Kopējā summa, kas uz ierobežojumu brīdi atradās šajos kontos, ir nedaudz virs 400 tūkstošiem eiro. Atsevišķiem New Hanza Capital grupas uzņēmumiem ir atvērti norēķinu konti arī citās Latvijas komercbankās, līdz ar to ir nodrošināti nepieciešamie uzņēmumu ikdienas norēķini līdz situācijas stabilizācijai ABLV Bank.

Praktiski visi New Hanza Capital grupas uzņēmumiem piederošo īpašumu nomnieki ir ar ABLV grupu nesaistītas sabiedrības. Septiņu lielāko nomnieku maksas veido 74% no kopējiem nomas ieņēmumiem un visi nomnieki veic regulārus maksājumus bez būtiskiem termiņu kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru