Tūrisma attīstības valsts aģentūra piedalījās Eiropas Tūrisma komitejas (ETC) organizētā darbseminārā Briselē par jauno Eiropas portāluhttp://www.visiteurope.com, jo Latvija ir izraudzīta kā viena no četrām valstīm, kam pirmajām būs iespēja sākt strādāt ar jauno portāla versiju, papildinot tā saturu un tādējādi kalpojot par piemēru pārējām dalībvalstīm. Jaunajā portālā visiteurope.com būs pieejama informācija par visām Eiropas Tūrisma komitejas (ETC) dalībvalstīm — gan pamatinformācija par valsti, gan aktuālākie notikumi, tūrisma iespējas un piedāvājums. Galvenais portāla mērķis būs pozicionēt visu Eiropu kā vienotu tūrisma galamērķi. Bez Latvijas pirmās jaunajā portāla versijā uzaicinātas darboties arī Holande, Lielbritānija un Dānija, un visām šīm valstīm augusta beigās tiks organizēta īpaša apmācība. Latvija izvēlēta kā viena no pirmajām portāla valstīm pateicoties Tūrisma attīstības valsts aģentūras izrādītajai aktivitātei un veiksmīgajai sadarbībai ar portāla veidotājiem. Tiek plānots, ka jaunā visiteurope.com versija publiski uzsāks darbu pēc gada.

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Vidēji mēnesī vārds Latvia (Latvija angļu valodā) interneta populārākajā meklēšanas portālā Google tiek ievadīts 450 tūkst. reižu, Latvia tourism (Latvija tūrisms) - 135 tūkst. reižu.

Salīdzinot nedēļas, kad informācija par Rīgu meklēta visaktīvāk, un ziņas, kas šajā laikā parādījās ārvalstu interneta vietnēs un medijos, skaidrs, ka līknes augstākie punkti saistīti ar citviet plaši izskanējušiem notikumiem - ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā, Pasaules čempionātu hokejā, NATO sanāk­smi, slavenā hokejista Sergeja Žoltoka bērēm, skandāliem apvītajiem geju un lesbiešu gājieniem. Tāpat intereses augstākie punkti bijuši novērojami uzreiz pēc tam, kad lēto biļešu aviolīnija Ryanair paziņoja, ka uzsāks lidojumus uz Rīgu, kā arī tad, kad Latvija pievienojās Šengenas līgumam. Tomēr visaugstākais punkts līknē tika sasniegts nedēļā, kad plašu atspoguļojumu izraisīja kārtējā Brīvības pieminekļa apgānītāja aizturēšana un tam sekojušie tā brīža iekšlietu ministra Mareka Segliņa neglaimojošie izteikumi par Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Sestdien, 18.septembrī, Swedbank kartodromā Kandavā notiks Latvijas kartinga čempionāta pēdējais 6.posms, kas vienlaikus būs arī Baltijas kausa 5.posms.

Sacensības pulcēs pēdējo divu gadu laikā kuplāko kartingistu skaitu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas, jo pieteikušies ir gandrīz 70 dalībnieki. Ierindā būs visi labākie Baltijas kartinga meistari visās septiņās klasēs. Aizraujošākās cīņas kā allaž paredzamas DD2 klasē, kur startam pieteikušies 17 sportisti, bet ne mazāk spraigas būs cīņas arī citās klasēs.

Latvijas čempionātā pirms pēdējā posma čempions ir noskaidrots tikai vienā klasē Rotax Max DD2, kur titulu jau ieguvis ir lietuvietis Sims Jodviršis. Starp citu viņu Latvijas čempionāta finālbraucienos neviens šogad vēl nav pārspējis. Tuvu čempiona titulam ir pašas mazākās klases Micro sportists Mihails Budovskis, kuru tikai matemātiski vēl var pārspēt iepriekšējā gada Latvijas un Baltijas čempions šajā klasē Valters Zviedris. Cits čempions šogad būs arī Rotax Max Junior klasē, kur savas pilnvaras noliek Reinis Nitišs, bet pēdējā posmā par titulu vēl cīnīsies Mārtiņš Steinerts un igaunis Freds Jonas Aliksārs. Ļoti sīva cīņa notiks Rotax Mini Max klasē, kur vienlaikus trim sportistiem ir līdzīvērtīgas izredzes iegūt titulu – pretendenti ir Ernests Veismanis, Vadims Dzjubenko un igaunis Franks Merilahts. Savukārt Rotax Max klasē tikpat sīva cīņa būs starp Renāru Ēķi un pērnā gada čempionu Haraldu Garkakli. Divās klasēs šogad Latvijas čempiona tituls mazā dalībnieku skaita dēļ netiks piešķirts, tomēr patīkami, ka pēdējā posmā abās klasēs būs redzams šim gadam visai liels dalībnieku skaits – Rotax Max Masters DD2 klasē startam pieteikušies 8 dalībnieki, bet KZ2 klasē 6. Komandām tikai totāla neveiksme var liegt Steinerts RT iegūt titulu savā īpašumā.

Tautas partijas līderis Andris Šķēle sestdien partijas kongresā aicinās balsot par vēlēšanu apvienības izveidi ar LPP/LC, kurā plānots deleģēt pārstāvjus arī no uzņēmēju organizācijas Par labu Latviju!

5. jūnijā kongresā līdzīgs lēmums būs jāpieņem LPP/LC, bet 12.jūnijā notiks kustības Par labu Latviju! kopsapulce, kurā tiks paziņots par plašas vēlēšanu apvienības izveidi startam 10. Saeimas vēlēšanās. Seko šie notikumiem db.lv Twitter profilā!

Sestdien TP kongresā, kas notiks Dailes teātrī, plānotas arī viesu uzrunas. Tribīnē kāps LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, partijas Ogres novadam priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kā arī kustības Par Labu Latviju dibinātāja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere.

Sekojot atspirdzinošo dzērienu popularitātei un ūdens patēriņa tendencēm, SIA Nordic Food ar zīmolu BMore uzsākusi ražot ūdeni ar dažādiem vitamīniem un minerālvielām, plāno to tuvākajā laikā eksportēt un cer izstrādāt arī citus produktus

Jau tā plašajā atspirdzinošo dzērienu segmentā startam gatavojas arī zīmols BMore, kas ūdens ražošanu uzsācis pavisam nesen. «No savas līdzšinējās darba pieredzes zinājām, kur ir nepieciešamas mazākas investīcijas pilna ražošanas cikla nodrošināšanai, ja salīdzina, piemēram, piena, gaļas, zivju pārstrādes nozares. Sapratām, cik izmaksā tehnoloģiskās iekārtas un kādas varētu būt minimālās investīcijas pirmajā posmā. Ideja bija radīt ne tikai vienu produktu, bet kļūt par inovatīvu produktu ražotājiem. Tagad tas būs ūdens, bet pēc tam mēs domāsim par vēl kādu jaunu, inovatīvu produktu,» stāsta SIA Nordic Food zīmola BMore līdzīpašniece Anita Pedāne. Kopīgi ar kolēģēm viņa secinājusi, ka vēlas ražot dzērienus. «Vēlējāmies saprast, kur dzērienos ir inovācija, jo ūdens ir masveidā lietojams produkts, to dzer visi,» komentē A. Pedāne. Novērojumi liecināja, ka augoša pieprasījuma tendence ir dažādiem atspirdzinošajiem dzērieniem, kā arī funkcionālajai pārtikai. Zīmola BMore inovācijas kods bija apvienot šo augošo tendenci ar masveidā lietojamo produktu, radot tādu kombināciju, lai patērētājs saprastu, ka tas ir vairāk nekā ūdens. Tā gada laikā izkristalizējies produkts, kuru uzņēmums vēlas attīstīt. SIA Nordic Food iestājās Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubatorā, kurā, izmantojot grantus, tika radīta pirmā pilotpartija un izstrādāta vizuāla identitāte gan produktam, gan pašām zīmolam. Kopumā produkta izstrādē investēti 103 tūkstoši eiro. Vācijā tika atrasti sadarbības partneri, kuri BMore izstrādāja produkta receptūru. Galvenais uzdevums bija izveidot funkcionālā ūdens produktu, lai tas būtu maksimāli pietuvināts ūdens garšai, bez cukura, konservantiem, saldinātājiem un krāsvielām. «Veikalos pieejamie vitaminizētie ūdeņi nereti ir spilgtā krāsā, kas atbaida, vai ar izteikti saldu garšu, jo tiem pievieno cukuru, konservantus un pēc to lietošanas vēlāk gribas dzert vēl parasto ūdeni. Tāds ūdens neveldzē, bet noteikti dod kaut kādu labumu cilvēka organismam. To nevar noliegt,» komentē A. Pedāne. Uzņēmuma mērķis bija atrast funkcionāli līdzīgu produktu – lai ūdens veldzētu, bet tajā pašā laikā tam būtu funkcionāla iedarbība atkarībā no tā, kādu produktu klients izvēlas. Vitamīnu un minerālvielu attiecība sakombinēta tā, lai tā būtu dienas deva, nevis vienā pudelē ir milzīga deva ar vitamīniem, lai varētu izdzert trīs līdz četras ūdens pudeles vai arī kombinēt.

Līdzšinējais prezidents Valdis Zatlers apsverot trīs iespējas, kā turpmāk varētu darboties sabiedrības labā - startēt ārkārtas Saeimas vēlēšanās, nodibinot jaunu partiju, pievienoties apvienībai Vienotība vai izveidot nevalstisku organizāciju, ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Prezidentam tuvu stāvoši cilvēki raidījumam gan neapstiprina Saeimas kuluāros izplatīto ziņu, ka Uzņēmumu reģistrā jau ievākta informācija par partijas dibināšanas nosacījumiem. Tomēr Rīgas pilī valdot pārliecība, ka pēc savas nepārvēlēšanas uz otro prezidentūras termiņu Zatlers noteikti negatavojas paiet malā, lai mierīgi noskatītos, kas notiks pēc viņa rosinātā lēmuma par Saeimas atlaišanu.

Pēc sev neveiksmīgā prezidenta vēlēšanu iznākuma, dodoties prom no Saeimas nama, Zatlers intervijā Nekā personīga sacījis, ka pagaidām nevēlas izpaust konkrētu plānu, kā turpmāk gatavojas darboties politikā. Prezidents atzinis, ka par to varēs runāt tikai pēc 8.jūlija, kad būs beidzies viņa prezidentūras termiņš. Zatlers norādījis, ka vispirms vēlas pabeigt līdz sava amata pilnvaru beigām darāmos darbus. Gaidāms, ka Zatlers iesniegs Saeimā vairākus likumu grozījumus, kuru mērķis ir radīt godīgākus noteikumus priekšvēlēšanu kampaņā pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām, piemēram, paredzot politiskās reklamēšanās ierobežojumus. Bez tam tiekot apsvērts aicināt parlamentu lemt par jau sen iepriekšējā Saeimā rosināto, bet deputātu atsaucību neguvušo normu, kas paredzētu kriminālatbildību par partiju finansēšanā pieļautām nelikumībām.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Kiwi Cosmetics laboratorijas telpās, kur tiek izstrādāti jauni produkti.

Uzņēmums SIA Kiwi Cosmetics dibināts pirms pieciem gadiem, savukārt produktu izstrāde notika jau iepriekš, un pirmie produkti ražošanā nokļuva 2011.gada novembrī, stāsta kompānijas eksporta direktore Solveiga Zvejniece.

Kompānija darbu sāka ar bija pieciem produktiem - dienas krēmu, 24 stundu krēmu, acu krēmu, roku krēmu un nakts krēmu. Patlaban piedāvajums izaudzis līdz aptuveni 50. Pircēju iecienītākais uzņēmumā ražotais produkts ir 24 stundu krēms, kā arī ķermeņa marmelādes.

S. Zvejniece uzsver, ka produktu piedāvājums jāveido maksimāli plašs, lai aptvertu dažādus vecumus un gaumes. Gadā uzņēmuma piedāvājums tiek palielināts par 5-8 produktiem.

Ventspilī 23.novembrī atklās četrus miljonus eiro vērto metālapstrādes rūpnīcas Malmar Sheet Metal ražošanas ēku, kurā uzstādīta Austrumeiropā modernākā metāla detaļu pulverkrāsošanas sistēma.

Ražotnes lielākā vērtība ir augstas tehnoloģijas pulverkrāsošanas cehs, kas specializēts mašīnbūves industrijai un šobrīd ir uzskatāms par modernāko Austrumeiropā, apgalvo uzņēmuma vadība. Turklāt krāsošana ir videi draudzīga - modernajā Eisenmann automātiskajā krāsošanas līnijā padomāts gan par vides un cilvēku veselības drošību, gan par to, lai ķīmiskais materiāls, kas tiek izmantots metāla virsmas priekšapstrādē, paliktu tikai uz detaļām, bet ne gaisā, ūdenī vai zemē. Uzstādītas arī jaunas lāzergriešanas, locīšanas u.c. iekārtas.

SIA Malmar Sheet Metal dibināta 2006.gada 11.aprīlī un ir Beļģijas Cormetallis NV grupas uzņēmums, kas darbojas metālapstrādes mašīnbūvei nozarē, ražojot dažādas detaļas un specializējoties smago automašīnu un autobusu rāmju ražošanā, lielākoties Volvo zīmolam. Līdz jaunās rūpnīcas uzcelšanai uzņēmuma ražotne atradās pagaidu telpās - nomātās, vēl padomju laikā celtās ēkās Ventspilī. SIA Malmar Sheet Metal projekts Autotransporta detaļu un piederumu ražotnes izveide saņēma atbalstu Eiropas Savienības programmā Uzņēmējdarbība un inovācijas (aktivitāte Augstas pievienotās vērtības investīcijas).

Apmēram pēc mēneša tiks uzsākta jaunas viesnīcas būvniecība Vaļņu ielā, nākampavasar – Daugavmalā.

Arhitektūras ideju skiču konkursā par viesnīcas jaunbūvi kvartālā starp Mārstaļu un Minsterejas ielu par uzvarētāju atzīts arhitektu biroju Palast Achitekts un DR arhitekti sadarbībā tapušais priekšlikums MM 11. Viesnīcas Minstereja būvniecībā plānots ieguldīt apmēram 15 miljonus eiro, un tas ir viens no šobrīd lielākajiem tuvākajā laikā paredzētajiem investīciju projektiem viesnīcu segmentā Rīgā.

Apmēram gadu plānots atvēlēt projektēšanai, viesnīcas būvniecība varētu sākties nākamā gada pavasarī, informē projekta pasūtītāja SIA MV Hotels īpašnieks Vjačeslavs Muhins. Viņš atklāj, ka viesnīcas kompleksā 7 stāvos būs izvietoti 300 viesu numuri, SPA centrs, baseins, kā arī apakšzemes autostāvvieta; plānots, ka viesnīca būs atbilstoša 4+ zvaigžņu kategorijai. Projektu paredzēts realizēt apmēram divu gadu laikā, tātad – līdz 2016. gadam.

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās par pārsteigumu pārējai Eiropai parūpējās Zviedrija, ievēlot EP Pirātu partijas pārstāvjus. Par spīti skeptiķu runām par to, ka šāda tipa «viena jautājuma partijām» Briseles gaiteņos nav iespējas gūt panākumus, zviedru «pirāti» cītīgi gatavojas šogad gaidāmajām EP vēlēšanām un drīzumā plāno dibināt visu Eiropu aptverošu partiju, kas apvienotu visus kontinenta «pirātus».

Kā intervijā LETA video stāsta Zviedrijas Pirātu partijas priekšsēdētāja Anna Troberga, kopš 2006.gadā izveidota pirmā Pirātu partija, pasaulē tagad jau ir aptuveni 70 «pirātu» partijas un liela daļa no tām - Eiropā. «Tagad mēs veidojam Eiropas Pirātu partiju. Tās izveide tiks pabeigta jau tuvā nākotnē - šajā pavasarī,» piebilda politiķe.

Zviedru Pirātu partijas vadītāja prognozē, ka nākamajā EP sasaukumā zviedriem varētu pievienoties arī vācieši, un «pirāti» nostiprinās savas pozīcijas Briseles gaiteņos. «Ja palūkojamies ārpus Zviedrijas, Vācijas Pirātu partijai ir ļoti labas izredzes tikt ievēlētiem EP. Būs daudz vairāk «pirātu» parlamentā. Es ceru, ka diviem Zviedrijas Pirātu partijas deputātiem pievienosies «pirāti» no Vācijas.»

Pirmo reizi Latvijas vēsturē šo ceturtdien un piektdien 6. - 7. septembrī Kurzemes pusē notiks līdz šim nebijušas stratēģiskās sacensības S2 Latvijas vadošajiem uzņēmumiem. 30 uzņēmumu komandas lauzīs galvas par pareizo komandas rīcības stratēģiju, risinās šifrētas mīklas, pārvarēs šķēršļus, skries un pierādīs savu fizisko varēšanu.

Uzņēmumu stratēģiskās sacensības S2 piesaka mobilo sakaru operators Tele2, laikraksts Diena un aģentūra Nords Porter Novelli sadarbībā ar aktīvā tūrisma centru Eži. Šogad sacensības notiek ar aktīvu Liepājas domes un vietējo uzņēmēju atbalstu. Katru no 30 uzņēmumiem, kas apliecinājuši savu dalību sacensībās pārstāves 5 darbinieku komanda.

Lielu un labi pazīstamu uzņēmumu vadītāji uz 2 dienām pametīs savus ērtos biroja krēslus un sakārtoto darba vidi, lai plecu pie pleca ar saviem kolēģiem dotos Liepājas apkārtnes mežos un pierādītu saviem konkurentiem, ka ir labāki stratēģi un komandas spēlētāji. S2 sacensībās uzņēmumi piedalīsies, lai gūtu uzvaru un veidotu labu reputāciju savam darba devējam un uzņēmuma zīmolam. Lai uzvarētu, katra uzņēmuma komandai vairāk par visu būs nepieciešama pārdomāta stratēģija, komandas vienotība un efektīva savstarpējā komunikācija. Komandas fiziskajai varēšanai un izturībai ir tikai otršķirīga loma.

Aktīvāku darbību Latvijā atsākusi kompānija ELL Nekustamie īpašumi, jau nākamgad plānojot sākt vērienīgu biroju kompleksa būvniecību Skanstē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis ir labs brīdis, kad sākt domāt par jauniem projektiem, ir pārliecināts SIA ELL Nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns, kurš nesen pievienojies uzņēmuma komandai. Pēdējos sešus gadus viņš darbojies a/s Reverta, bet vēl pirms tam strādājis ELL Nekustamie īpašumi.

Šā gada jūnijā uzņēmuma mātes kompānija ELL Kinnisvara informēja, ka līdz ar E. Miļūna kļūšanu par Latvijas SIA ELL Nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju tiek atjaunota tās spēcīga pārstāvniecība Latvijā, «lai daudz efektīvāk pārvaldītu jaunos ambiciozos attīstības projektus vietējā līmenī.» Tie ir saistīti ar Skanstes biznesa rajona, kā arī Spices kvartāla attīstību.

Unikālās laivu stūres izgudrotājs lolo jaunu projektu enerģētikas jomā.

Otrais populārākais rezultāts, ja meklēšanas sistēmā Google ierakstīt angliski vārdu salikumu «stūre buru laivām», būs saite uz mājaslapu dotan.com. Dotan stūre ir Latvijas sportista un inženiera Leonīda Čerņina izgudrojums. Par tās izcilajām tehnisajkām īpašībām runā gan pašu burātāju atzinība (pārdoti jau tūkstošiem stūru visā pasaulē), gan konkurentu centieni Latvijas ražojumu nomelnot, savukārt dokumentāls Dotan stūres unikalitātes apliecinājums ir diploms par gada labāko produktu, kas L. Čerņinam tika piešķirts Amsterdamas jūrniecības aprīkojuma izstādē. Tagad uzņēmējs gatavojas tirgū startēt ar jaunu produktu – vēja ģeneratoriem.

Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs (ZZS) sportista karjeras dēļ rudens sesijā Saeimā bija manāms reti. Tomēr deputāta algu viņš turpināja saņemt pilnā apmērā, vēsta Latvijas Avīze.

«Tā īsti jau neesmu pelnījis, bet ko padarīsi – tāds ir likums. Ja nepatīk, tad viņš jāmaina,» jautāts, vai ir pelnījis saņemt deputātu algu arī par to laiku, kad nepiedalījās Saeimas darbā, V. Ščerbatihs noplātījis rokas. Arī no kompensācijām deputāts neesot atteicies, jo īres maksa par dzīvokli Rīgā viņam jāmaksā pat tad, ja to neizmanto, bet degvielu sanākot tērēt pat vairāk nekā kompensācijā.

Sēžu kavējumus V. Ščerbatiham attaisnojis Saeimas prezidijs, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas vēstuli, kurā lūgts ļaut deputātam pārstāvēt Latviju sacensībās.

Šobrīd aktuālas ir pašpalīdzības grāmatas un literatūra bērniem, bet daiļliteratūru pie mums lasot mazāk kā iepriekš

Tā novērojusi Santa Svaža, grāmatu izdevniecības SIA The White Book īpašniece. «Pirms trim gadiem bija ideja par izdevniecību, bet tagad The White Book patiešām ir izdevniecība. Tad es biju viena pati, tagad esam lielāks pulks,» viņa saka. Birojā ir trīs darbinieki, bet komandā ir vēl vairāki cilvēki – ārštata maketētāji, korektori, tulkotāji, redaktori. «Šobrīd esam pārmaiņu posmā. Sākuma posms ir pārvarēts un apjoms ir pieaudzis. Domāju, ka nākotnē paaugsimies straujāk,» saka Santa. Turpmāk viņa gada laikā gribētu izdot 30 grāmatas.

Veiksmīga pirmā

Latvijā ir daudzi grāmatizdevēji, kas izdevuši vien dažas grāmatas. The White Book trīs gados ir izdevusi ap 30 grāmatu. Santa uzskata, ka izdevēja veiksmīgam startam vajadzīga laba pirmā grāmata. «Mūsu gadījumā visu likām uz pirmo grāmatu. Tajā ieguldījām ar pārliecību, ka tas ir labs produkts. Un tā arī izrādījās. Tajā laikā daudziem kolēģiem no citām izdevniecībām šķita, ka tirāža ir liela un žanrs ne visiem saprotams, bet risks ir pilnībā atmaksājies. Principā uz šīs vienas grāmatas mēs esam uzbūvējuši to, kas tagad esam,» norāda Santa. The White Book pirmā izdotā grāmata bija Džordža R. R. Mārtina Troņu spēle. Šobrīd uzņēmuma grāmatu portfelis ir visai raibs – šīs grāmatas turpinājumi, bērnu un pusaudžu literatūra, aforismi, pašpalīdzības grāmatas. «Tirgus ir tik mazs, ka nav iespējams specializēties. To var tikai lielas izdevniecības. Vienkāršā patēriņa jomā specializēties tikai uz daiļliteratūru vai bērnu literatūru ir sarežģīti, un man to nemaz negribas. Man patīk dažādas grāmatas,» saka Santa. Viņai ir īpašs prieks par pašu radītajiem produktiem, piemēram, Latvijas karti un Kāzu iedvesmas grāmatu. «Otras tādas grāmatas Latvijā nav, šādas grāmatas parasti ir tulkotas. Tāpēc man ir liels prieks, ka šī grāmata, manuprāt, kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju izdevumiem. Šobrīd top citi mūsu pašu produkti,» saka Santa. Pagaidām gan viņa nav ar mieru atklāt, kas tās būs par grāmatām, bet sola tās izdot gada nogalē. «Ir prieks un lepnums izdot vietējo,» viņa teic.

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Kas ir bijis aktivitātes dzinējspēks, kā atšķiras tirgus Baltijā, to Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums analizē nekustamo īpašumu uzņēmējs Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Fragments no intervijas

Vai un kā atšķiras premium un luksusa klases īpašumu tirgus Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē?

Latvijas tirgu varētu aprakstīt kā azartisku – tas ir vairāk pakļauts svārstībām. Tas attiecas uz cenu, pieprasījumu un piedāvājumu. Esam vairāk atkarīgi no dažādiem tirgus cikliem. Igaunija kopumā ir stabilāks, vienmērīgāks tirgus, tur nav tik lielas starpības tieši starp premium klases un nosacīti vidējās klases īpašumu cenu, tirgus ir cenu svārstību ziņā viendabīgāks, bet periodiski ar lielāku kopējo darījumu apjomu. Pie mums Jūrmalā vai Rīgā, piemēram, Mežaparkā, varam redzēt spilgtus nekustamā īpašuma objektus, augstākas cenas, kamēr Igaunijā šādu objektu ir mazāk. Savukārt vidējais vai biznesa klases segments Igaunijā ir vairāk attīstīts un plašākam patērētāju lokam pieejams. Igaunijas tirgus ir tuvāk Skandināvijas modelim.

Lai īstenotu savu redzējumu par Latvijas attīstību nākotnē, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns tuvākajā laikā gatavojas dibināt partiju, ar to startējot arī oktobrī gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās, apliecina Bordāns.

«Man ir savs redzējums, kā jāattīstās valstij, tādēļ uzskatu, ka varēšu tiekties uz tā īstenojumu, startam Saeimas vēlēšanās dibinot savu partiju, nevis pievienojoties kādai jau esošajai,» sacīja bijušais ministrs.

Jautāts par līdzgaitniekiem, politiķis norādīja, ka patlaban vēl nevēlas publiskot konkrētus uzvārdus, tomēr tas būšot zināms jau tuvākajos mēnešos.

«Nav īpaši jāsteidzas, taču arī kavēties nav pamata. Plānojam, ka jau tuvākajā laikā nākšu klajā ar plašāku paziņojumu par jaunās partijas mērķiem un pārējo dibinātāju uzvārdiem,» teica Bordāns.

Kā ziņots, Bordāns iepriekš darbojās biedrībā Demokrātiskie patrioti (DP), kas pērn septembrī paziņoja, ka pārtaps partijā un 2014.gadā startēs gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās.

Rīt Jūrmalas deputāti gatavojas balsot par neuzticības izteikšanu tagadējam mēram Raimondam Munkevicam ( Jūrmala - mūsu mājas). Astoņi no 15 domniekiem sola balsot par Munkevica atstādināšanu no amata.

Deputāti kā nākamo mēru min bezpartejisko deputātu Ģirtu Trenci. Savukārt R.Munkevics vaino Tautas partiju apvērsuma organizēšanā Jūrmalas domē. Gandrīz visi deputāti prognozē, ka amatus saglabās gan abi Munkevica vietnieki,- Aigars Tampe un Dainis Urbanovičs, kā arī domes izpilddirektors Gatis Truksnis.

„Patiesie apvērsuma organizētāji ir Tautas partija, kas ir kā trīsgalvains pūķis. Ienāca domē viens deputāts, bet tagad viņu ir jau trīs,” tā Raimonds Munkevics. Viņš uzskata, ka TP Jūrmalā ir ekonomiskas intereses- vēlēšanās nomainīt vairākus pašvaldību uzņēmumu vadītājus, arī mājokļu jautājumi.

Vācija samazinātu nodokļu ieņēmumu dēļ spiesta veikt lielāko aizņēmumu savā pastāvēšanas vēsturē, raksta Handelsblatt.

Līdz 2013. gadam Vācijas valsts un pašvaldības iecerējušas aizņemties 507 miljardus eiro. Šī aizņēmuma rezultātā valsts deficīts varētu sasniegt 2 triljonus eiro, kā sekas īpaši smagi varētu izjust 1980. — 2000. gadam dzimusī paaudze. Līdz šim lielāko Vācijas aizņēmumu vēl nākamnedēļ jāapstiprina Finanšu plānošanas padomei.

Pirms nedēļas Vācijas valdība jau lēma par labu līdz šim lielākā deficīta budžetam Vācijas vēsturē, paredzot 2010. gadā valsts parāda pieaugumu 86 miljardu eiro apjomā. Līdz ar to nākamgad Vācijas budžeta deficīts varētu sasniegt 4%, pārsniedzot Eiropas Savienības limitu 3% budžeta deficīta no IKP ietvaros par 1%, uzskata Vācijas Finanšu ministrs Pērs Šteinbriks. Atgriezties 3% robežās Vācijai varētu, viņaprāt, izdoties tikai ap 2013. vai 2014. gadu.

Ja samazinās inflācija, parasti ir novērojams bezdarba pieaugums. Taču īpaši nevajadzētu cerēt, ka valsts ilgi varēs uzturēt bezdarbniekus. Tā intervijā Latvijas radio norādījis premjers Ivars Godmanis.

Godmanis gatavojas ātri pārmācīt bezdarbniekusI. Godmanis intervija norāda, ka drīzumā tiks sākts darbs pie bezdarbnieku pārkvalificēšanas. "Mēs gatavojamies viņus ātri pārmācīt," sacīja premjers.

Db.lv jau ziņoja, ka reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada oktobra beigās bija 5.6%, salīdzinot ar šā gada septembri tas palielinājies par 0.3 procenta punktiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica iepriekš norādīja, ka pēdējā mēneša laikā bezdarba līmenis valstī ir palielinājies un NVA prognozē, ka tas pakāpeniski turpinās pieaugt. Taču NVA neuzskata, ka būtiski palielināsies bezdarba līmenis. Tāpat aģentūra neprognozējot, ka līdz gada beigām bezdarba līmenis varētu sasniegt divciparu skaitli.

Prognozējot, ka pie Saeimas nama un Rīgas pils var tikt organizēti nesankcionēti pasākumi, policija gatavojas ierobežot automašīnu un gājēju pārvietošanos Vecrīgā.

Pils laukumā pie Rīgas pils (posmā no Daugavas gātes līdz Torņu ielai).

Savukārt gājēju kustība nepieciešamības gadījumā šajā laikā tiks ierobežota vai slēgta Jēkaba ielas posmā no Mazās Pils ielas līdz Torņu ielai; Mazajā Trokšņu ielā; Trokšņu ielas posmā no Aldaru ielas līdz Jēkaba ielai; Klostera ielas posmā no Jēkaba ielas līdz ēkai Klostera ielā 19; ielas posmā no Mazās Pils ielas līdz Klostera ielai (ielā starp Sv.Jēkaba katoļu katedrāli un Sv.Marijas Magdalēnas katoļu baznīcu); Pils laukumā pie Rīgas pils (posmā, no Daugavas gātes līdz Torņu ielai).

Ierobežojumu neattieksies uz operatīvo transportu un Militārās policijas transportlīdzekļiem.