Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 1,721 miljarda eiro apmērā jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Salīdzinājumā ar 2021.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 676,7 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 15,947 miljardus eiro jeb 40,8% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies par 1,259 miljardiem eiro jeb 8,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka, mazinoties Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalstam, bet nākot klāt atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, 2022.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājās. Tostarp 900 miljoni eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, 500 miljoni eiro - atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, bet ieņēmumi palielinājās par 14% un sasniedza 14,5 miljardus eiro.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Finanšu ministrija (FM) otrdien, 18. augustā, informēja valdību par sagatavoto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas būs par pamatu valsts budžetam 2021. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2021.-2023. gadam.

Prognozes paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzināmās cenās kritumu šogad par 7,0%, samazinoties privātajam patēriņam, eksportam un investīcijām COVID-19 krīzes ietekmē, savukārt 2021. gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās ar pieaugumu 5,1%, IKP pieaugumam stabilizējoties 3,1% apmērā 2022. un 2023. gadā.

Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts 2020. gada jūnijā, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, ņemot vērā 2020. gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju, kā arī valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus COVID-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā. Lai turpinātu budžeta ietvara sagatavošanu, FM prezentēja valdībai arī aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances 2021.-2023. gadam pie nemainīgas valdības politikas, ņemot vērā aktualizētās makroekonomisko radītāju prognozes, nodokļu ieņēmumus, papildu izdevumus līdz 26. jūlijam apstiprināto atbalsta pasākumu finansēšanai un citus precizējumus.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam.

Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Stabilitātes programmā ir iekļauti divi scenāriji - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sagatavotais februāra scenārijs un atjaunotais marta scenārijs, kurā tiek ņemta vērā kara ietekme.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidro, ka Stabilitātes programma ir esošās situācijas foto uzņēmums jeb fiskālais ietvars 2023.-2025.gada periodam. Lēmumi par fiskālās telpas aizpildīšanu tiks pieņemti, strādājot pie 2023.gada budžeta.

Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2024.gadā ir 148,4 miljoni eiro, 2025.gadā - 450,3 miljoni eiro un 2026.gadā - 684,3 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izskatīšanai valdībā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026.gadā.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases (VK) datus par kopbudžeta izpildi 2023.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam.

Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023.gadā pieaugs par 1% un 2024.gadā - par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023.gadā būs 10% un 2024.gadā - 2,2%.

Vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026.gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5% līmenī.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Straujā ekonomikas izaugsme šogad ir nodrošinājusi stabilu, izaugsmei atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Nodokļu ieņēmumi janvārī-septembrī pieauga par 516,0 miljoniem eiro jeb 8,7%, informē Finanšu ministrijā (FM).

Ņemot vērā maksājumu ieplūšanu no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tai skaitā par iepriekšējā plānošanas perioda sekmīgu noslēgumu, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bija par 367,2 miljoniem eiro jeb 65,5% lielāki. Kopumā kopbudžeta ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 14,4%, sasniedzot 8 183,5 miljonus eiro.

Analizējot budžeta izpildi pēc naudas plūsmas, redzams, ka šā gada janvārī-septembrī izteiktais ieņēmumu pieaugums par 14,4% un izdevumu palielinājums par 10,3% ir nodrošinājis kopbudžetā 691,3 miljonu eiro pārpalikumu, par 330,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn deviņu mēnešu periodā. Septembrī, izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus, kopbudžetā veidojās 32,6 miljonu eiro deficīts un turpmākajos mēnešos deficīts turpinās palielināties. To ietekmēs arī straujāka ES fondu projektu investīciju plūsma gada nogalē. Izteikti aktīva ES fondu projektu īstenošana šogad vērojama pašvaldībās, kur ar ES fondu projektiem saistītie izdevumi būtiski pārsniedz prognozētos apmērus. Jāatzīmē, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, aprēķinot vispārējās valdības budžeta bilanci, tiek neitralizēta ES fondu investīciju ietekme, saglabājot tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu ES fondu projektu īstenošanai.

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iekļaušana deficītā 2020.gada budžeta fiskālo telpu rada negatīvu 25 miljonu eiro apmērā, otrdien valdību informēja Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā stāstīja, ka aktualizēto indikatīvo fiskālās telpas apjomu ietekmē «Rīgas satiksmes» prognozētā iekļaušana vispārējās valdības sektorā radīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci - 2020.gadā 71,9 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 14,2 miljonu eiro apmērā.

«Tā rezultātā pieejamā fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai 2020.gadā ir negatīva 25 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā un 2022.gadā fiskālā telpa prognozēta pozitīva, attiecīgi veidojot 34 miljonus eiro un 132,5 miljonus eiro,» stāstīja FM.

Vienlaikus, lai novērstu vietējās valdības sektora nekontrolētu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu un fiskālo telpu, FM plāno sagatavot priekšlikumus izmaiņām fiskālās disciplīnas regulējumā.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Pirmdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu.

Valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai - 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai vairāk nekā miljarda eiro apmērā.

Tāpat budžetā iestrādāts algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām desmit miljonu eiro apmērā 2019.gadā, kā arī pieaugums turpmākajos gados.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.