Avots: www.freeimages.com

Visstraujāk algas pieaugušas vidējos un lielos uzņēmumos; Rīgā un Daugavpilī tās atšķiras par 60% 

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. 2016. gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējais atalgojuma pētījums.

Zane Atlāce - Bistere, 2017. gada 23. marts plkst. 12:46

Lielākais atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā bijis vidējos un lielos uzņēmumos, sasniedzot 6%, turpretī mazos uzņēmumos strādājošajiem par 4%. Joprojām pastāv arī ievērojamas atšķirības vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem, kā arī dažādu biznesa sektoru uzņēmumu vidējo atalgojumu un tā pieaugumu gada laikā.
«Atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā vērojams lielākajā daļā amatu un biznesa sektoru, tomēr atsevišķās jomās vērojams arī tā samazinājums. Analizējot atalgojuma pieaugumu pēc uzņēmuma darbinieku skaita, jāsecina, ka straujākais kāpums bijis vidējos un lielos uzņēmumos – par 6%, kur vidējā alga bijusi attiecīgi 881 eiro un 891 eiro neto, savukārt mazos uzņēmumos – par 4%. Pētījumā iegūtie dati arī ļauj secināt, ka lielākās algas ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos – 969 eiro neto un vietējos privātā sektora uzņēmumos – 799 eiro, turpretī valsts un pašvaldību sektorā, tai skaitā to kapitālsabiedrībās, atalgojums sasniedzis vidēji 700 eiro neto,» stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Analizējot atalgojumu pēc uzņēmumu pārstāvētā biznesa sektora, visstraujākais kāpums pagājušā gada laikā, par gandrīz 14%, bijis farmācijas un ķīmiskās rūpniecības un apdrošināšanas uzņēmumiem. Savukārt augstākais vidējais neto atalgojums jau vairākus gadus vērojams tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT un finanses, bet zemākais – izglītība un veselības aprūpe. Lielākās algas ir vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī kvalificētiem speciālistiem IT, finanšu, mārketinga, pārdošanas un inženiertehniskajā jomā.

Turpina pieaugt starpība vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem – augstākais vidējais atalgojums, 936 eiro neto, ir Rīgā, bet zemākais Daugavpilī – 582 eiro, kas, līdzīgi kā uzrāda pagājušā gada pētījuma dati, ir par 60% mazāk nekā galvaspilsētā. Savukārt vidējais atalgojums Kurzemē ir 678 eiro, Zemgalē 680 eiro, Latgalē 594 eiro, Vidzemē 649 eiro, bet Pierīgā un Jūrmalā 865 eiro neto.

«Šogad atalgojuma pieaugums balansēs ap 5,5%. Nākamajos gados pieaugumu koriģēs iespējamās nodokļu politikas un minimālās algas izmaiņas, taču kopumā temps nekritīsies, jo to nosaka situācija darba tirgū, kur iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā konsekventi sarūk. Par spīti labvēlīgām izaugsmes prognozēm, uzņēmēju fokuss joprojām būs uz izmaksu kontroli, kas pārskatāmā perspektīvā nezudīs, tādēļ vērojamā izmaksu efektivizācija ritēs, pārvērtējot darbinieku skaitu, » prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. «Algu izmaiņas uzrādīs arī pieaugošas atšķirības starp reģioniem ar atšķirīgu ekonomisko aktivitāti un bezdarba līmeni.»

Papildus mēneša algai saņemto bonusu vidū joprojām populārākie ir bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.), veselības apdrošināšana un uzņēmuma neformālie pasākumi. Pieaudzis to respondentu skaits, kas pie papildu labumiem norādījis brīvu dienu slimības dēļ un elastīgu darbalaiku.

Latvijas algu un atlīdzību pētījuma metodoloģija: kvantitatīvā aptauja un kvalitatīvā izpēte. Pētījums norisinājās plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā – algas.lv. Papildus interneta aptaujas datiem no darba ņēmējiem, tika apzināti darba devēji, noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās. Pētījuma dati tika iegūti no 2016. gada janvāra līdz decembrim, kopumā iegūstot informāciju par vairāk nekā 17 tūkstošiem respondentu.

Interneta personāla atlases uzņēmums CV-Online Latvia ik gadu veic Latvijas algu un atlīdzību pētījumu. Tā galvenais mērķis ir atspoguļot dažādās amatu kategorijās strādājošo atalgojuma līmeni un nodrošināt informatīvu ziņojumu par to. Pētījumā atspoguļotā darba samaksa ietver arī citus ienākumus, piemēram, autoratlīdzības un iespējamās «aplokšņu algas».
 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 06. oktobris plkst. 17:40

Pēc uzlabojuma pēckrīzes gados, Latvijas izmaksu konkurētspēja pēdējos pāris gados ir atkal...

2015. gada 12. augusts plkst. 8:35

Baltijā vislielākās valsts augstāko amatpersonu algas ir Igaunijā, kam seko Lietuva un...

2015. gada 14. maijs plkst. 10:09

Jaunākajā SEB bankas Baltijas mājsaimniecības finanšu apskatā atklāts, ka Igaunijā un Latvijā...

2015. gada 27. marts plkst. 9:52

Pēdējā gada laikā Latvijā strādājošo algas vidēji ir pieaugušas par septiņiem...

2015. gada 11. marts plkst. 9:45

Pēdējā laikā Eiropas valstu augstākajos ešelonos dzirdami aicinājumi uzņēmējiem stimulēt...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2017. gada 23. marts plkst. 11:25

Saeima ceturtdien, 23.martā, noteica ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām....

2017. gada 23. marts plkst. 10:29

Pasākumā Ieguldījumi materiālajos aktīvos sola atbalstīt visus projektus, ceturtdien vēsta laikraksts...

2017. gada 23. marts plkst. 10:15

Pasaules mākslas tirgū apjomi pērn turpināja samazināties, sarūkot līdz zemākajam līmenim kopš...

2017. gada 23. marts plkst. 9:44

Pēdējo gadu laikā pie kādām straujākām pēkšņām cenu izmaiņām finanšu tirgos...

2017. gada 23. marts plkst. 9:07

Turpinās cīņas par budžeta finansējumu veselības nozarei ierobežotā fiskālā telpā; Eiropas...

2017. gada 22. marts plkst. 17:40

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance AS valdes priekšsēdētājs...

2017. gada 22. marts plkst. 17:12

Klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmums Centrālajā un Austrumu Eiropā...

2017. gada 22. marts plkst. 13:53

Trešdien, 22. martā, Ekonomikas ministrijā notika Tautsaimniecības padomes sēde, kurā konceptuāli...

2017. gada 22. marts plkst. 12:05

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) turpinās vadīt Signe Bāliņa,...

2017. gada 22. marts plkst. 11:30

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam...