Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, izsniedzot garantijas 54,3 miljonu eiro apmērā, informē LGA pārstāvji.

Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,597 miljonu eiro neto peļņu, kas ir par 1,09 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā.

Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 miljoni eiro, kas ir par 80% vairāk nekā 2013. gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 miljona eiro apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai.

SIA Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norāda, ka pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākta jauna programma, atlasot finanšu starpniekus, mikro aizdevumu izsniegšanai.

Valsts attīstības institūcijai ir jābūt aģentūrai, nevis bankai, lai nerodas atsevišķi izdevumi, kas saistīti ar bankas darbību, šādu viedokli pauž Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) direktors Ivars Golsts.

Jau ziņots, ka 2011.gada pavasarī Finanšu ministrija prezentēja piedāvājumu attīstības finanšu institūcijā apvienot Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku banka), LGA, Lauku attīstības fonda (LAF) un Vides investīciju fonda programmas. Ministru kabinets šā gada 17.janvārī nolēma turpināt sarunas par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu.

Golsts norādīja, ka Latvijā ir nepieciešama vienota attīstības institūcija, kas nodarbojas ar dažādiem finanšu instrumentiem. Viņaprāt, apvienot visas tās funkcijas, ar kurām nodarbojas LGA, Hipotēku bankas attīstības daļa, LAF un dažas citas programmas, būtu loģiski.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) kavējas paziņot rezultātus konkursā, kurā tiek izraudzītas trīs vadības komandas, kas nodrošinās 28 miljonus latu vērtu riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas uzņēmumos.

Kā ziņots, iepriekš konkursa rezultāti tika gaidīti novembra beigās, savukārt līdz gada beigām bija iecerēts noslēgt līgumus ar uzvarētājiem. «Galīgie rezultāti par konkursa uzvarētājiem gaidāmi novembra beigās vai decembrī, attiecīgi līgumu slēgšana un fondu izveidošana plānota līdz šā gada beigām,» pērn skaidroja LGA Riska kapitāla un aizdevumu fondu daļas vadītājs Krišjānis Zariņš.

Savukārt tagad Zariņš portālam Nozare.lv norāda, ka trīs riska kapitāla fondu pārvaldītāji, ātrākais, varētu tapt zināmi šomēnes, bet februāra beigās vai marta sākumā varētu parakstīt līgumus, turklāt ar nosacījumu, ka rezultāti netiks apstrīdēti.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums aizliegt Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA) slēgt līgumus riska kapitāla jomā ir spilgts apliecinājums tās vadības nekompetencei, uzskata SIA EIF komanda līdzīpašnieks Viesturs Tamužs.

Viņš norādīja, ka tautsaimniecības atbalsta instruments, kuram vajadzēja sākt darboties 2011.gadā, LGA neprofesionalitātes dēļ vēl joprojām nav pieejams uzņēmējiem.

«Gan ilgais un mokošais gatavošanās process, gan ārkārtīgi savdabīgais nolikums, gan uzvarētāju noskaidrošana, kura ilgst jau pusgadu, mūsuprāt, ir apliecinājumi tam, ka LGA nav spējīga kvalitatīvi noorganizēt šādu konkursu,» uzsvēra Tamužs.

Tāpēc EIF komanda vēlas aicināt Ekonomikas ministriju vēlreiz pārskatīt konkursa nolikumu gan daudzo formālo kļūdu un neveiklību dēļ, gan tādēļ, ka tas konceptuāli neatbilst ne Nacionālā attīstības plāna, ne Ekonomikas ministrijas norādē, par Latvijas tautsaimniecības prioritātēm.

Uz 28 miljonu latu vērtā riska kapitāla pārvaldību patlaban pretendē personu apvienība Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un SIA Capitalia Investīciju Pārvalde, liecina Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) informācija.

Atlasot trīs pretendentus no vienpadsmit, noslēdzies riska kapitāla pārvaldības komandas izvēles pirmais posms.

Izraudzītās vadības komandas pēc konkursa noslēgšanās nodrošinās jaunizveidoto riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas mikro, mazos un vidējos uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvijā, skaidro LGA. Jaunie fondi attīstīs riska kapitāla nozari Latvijā, papildinot jau esošo LGA riska kapitāla fondu piedāvājumu.

Šie riska kapitāla fondi tiks finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātes «Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos», ko LGA pagājušā gada 1. janvārī pārņēma no Eiropas Investīciju fonda. Paredzēts, ka kopējais šo fondu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumos sasniegs līdz 40 miljoniem eiro (aptuveni 28 miljoniem latu).

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādājusi Akselerācijas fondu programmu, kurā tehnoloģiju intensīviem uzņēmumiem būs pieejami 30 miljoni eiro, piektdien informatīvā pasākumā uzņēmējus informēja LGA pārstāvji.

Akselerācijas fondu programma izstrādāta, jo LGA konstatējusi, ka tehnoloģiju intensīviem uzņēmumiem ir nepietiekams finansējums pirms sēklas un sēklas posmā, kā arī trūkst alternatīva finansējuma uzņēmumiem agrīnā stadijā.

Akselerācijas fondu programma paredz konkursa kārtībā izraudzīt divus akseleratora fondus, kuru mērķis būs palīdzēt izveidot veiksmīgus uzņēmumus ar lielu izaugsmes potenciālu tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs. Tāpat šiem fondiem būs jāattīsta jaunu uzņēmumu ekosistēma Latvijā un potenciāli jāpiesaista komandas no citām valstīm. Paredzams, ka fondu darbības rezultātā tiks radīts reģionāla mēroga un nozīmes tehnoloģisko iesācējuzņēmumu akselerācijas centrs.

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi procedūru par iespējamu līdzekļu atmaksu, ja izrādīsies, ka Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) garantijas sniegusi nevis uzņēmumu attīstības projektiem, bet to izdzīvošanai, svētdien, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums De facto, ziņo BNS.

Tāpat EK neesot mierā arī ar valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku bankas) darbu.

Raidījums atzīmē - kopš Latviju ekonomiskās krīzes dēļ pameta eksporta un apgrozāmo līdzekļu kredīta apdrošinātāji, LGA uzņēmusies arī šīs funkcijas, bet, tā kā valstij nav naudas, LGA izmanto Eiropas fondu līdzekļus.

Savukārt EK norādījusi, ka garantijas var tikt sniegtas tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir pozitīva finanšu plūsma, bet šādu uzņēmumu šobrīd Latvijā nav daudz. Raidījums atzīmē, ka EK nav mierā arī ar LGA izvēlēto modeli, kā naudu apsaimniekot. EK ir iebildumi tāpēc, ka LGA vadība nav spējusi paskaidrot, kādiem mērķiem uzņēmēji izmantos garantētos kredītus, tāpat EK paudusi neapmierinātību, jo par Eiropas fondu naudu LGA pirkusi Latvijas valsts vērtspapīrus.

SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) šī gada oktobrī ir izsniegusi 100. garantiju daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā.

LGA garantijas mājokļu siltināšanai ir pieejamas jau pusotru gadu, no 2013. gada maija, kad tika veikti attiecīgi grozījumi Ministru kabineta noteikumos par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai. Minētie MK noteikumi nodrošina arī samazinātu garantijas gada maksu mājokļu siltināšanas projektiem - 0,65% apmērā.

Pašlaik siltināšanas programmā tiek novērots ļoti augsts pieprasījums, tā uzlabo iedzīvotāju iespējas saņemt aizdevumu kredītiestādē, renovējot arī tādas mājas, kuru finansēšanu bez šādas garantijas bankas uzskatītu par pārāk riskantu un aizdevumus neizsniegtu. Jāatzīmē, ka garantijas var saņemt tikai tad, ja projekta ietvaros netiek veikta saimnieciskā darbība, bet reālie labuma guvēji projekta īstenošanas rezultātā ir dzīvokļu īpašnieki.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir noslēgusi eksporta garantijas līgumu ar Cido Grupu par piegādēm Ukrainas partneriem par kopējo summu 54 000 eiro. Cido Grupai šis ir pirmais eksporta garantiju līgums ar LGA, bet kopējais LGA izsniegto eksporta garantiju apjoms šogad sasniedz 537 tūkst. latus, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Iespēja saņemt eksporta garantiju no LGA mums ļauj meklēt arvien jaunus eksporta tirgus, kuros mūsu produkcijas pircējiem var būt salīdzinoši augstāki komerciālie vai politiskie riski. Bez LGA atbalsta tas nebūtu iespējams,» skaidro Cido Grupa pārstāve Inese Lielpinka.

LGA direktors Ivars Golsts norāda, ka aģentūras «mērķis šogad ir izvērst mūsu partneru loku, tādējādi veicinot Latvijas ražotāju eksportspēju».

Izsniedzot eksporta kredīta garantiju, LGA uzņemas saistības atlīdzināt eksportētājam (vai eksportētāju finansējošai bankai vai faktoringa sabiedrībai) zaudējumus, kas rodas, ja iestājas kāds no komerciālajiem vai politiskajiem riskiem un ārvalstu pircējs neveic atlikto maksājumu par piegādātajām precēm un/vai pakalpojumiem eksporta līgumā noteiktajā atliktā maksājuma termiņā.

Stabilizējoties situācijai tautsaimniecībā, šī gada pirmajā pusgadā krities pieprasījums pēc garantijām grūtībās nokļuvušajiem uzņēmumiem un garantijām pamatsummas kredītbrīvdienu piešķiršanai, liecina SIA Latvijas Garantijas aģentūra (LGA) darbības rezultātu pārskats.

Savukārt ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc garantijām jauniem darījumiem, bet interese par eksporta garantijām joprojām esot viduvēja. Līdz šī gada nogalei Latvijas eksportētāji var saņemt LGA garantijas eksporta darījumiem uz visām pasaules valstīm, tajā skaitā uz ES un OECD dalībvalstīm.

«Mainoties situācijai tautsaimniecībā, LGA darbā aktualizējas jauni atbalsta veidi. Garantijas grūtībās nokļuvušajiem uzņēmējiem un kredītbrīvdienām vairs neizsniegsim, bet strādāsim pie jaunu un perspektīvu projektu atbalstīšanas, turpinot izsniegt garantijas jauniem aizdevumiem un ekporta darījumiem. Vienlaikus sekmējam banku mikrokreditēšanas stimulēšanu, izstrādājot mikrokredītu portfeļgarantiju sistēmu,»skaidro LGA direktors Ivars Golsts.

Jaunas garantijas aizņēmumiem grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) no šī gada 1. novembra vairs neizsniegs, bet jau izdalītās garantijas LGA būs jāsedz no saviem līdzekļiem, jo Eiropas Komisija tās atteikusies finansēt.

Šādas izmaiņas šodien atbalstījusi valdība. Līdz šim jau izsniegtās garantijas grozījumi nekādā veidā neapdraudot. LGA gan sniedz arī cita veida garantijas, kuru piešķiršana turpināsies.

Grozījumi nozīmē, ka gadījumos, kad LGA būs jāizmaksā garantijas, šos izdevumus nevarēs uzskatīt par attiecināmajām izmaksām, tātad šo naudu ES neatmaksās.

Kopumā aktivitātē «Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai», kas ir Latvijas un EK domstarpību pamatā, grūtībās nonākušie uzņēmumi saņēmuši kredītu garantijas 6,16 milj. Ls apmērā.

Šīs izmaksas pārņems LGA, kam līdzekļu šim mērķim pietiekot. Finanšu ministrija iepriekš informēja, ka līdz šim tādu uzņēmumu, kas nonākuši grūtībās un saņēmuši LGA garantijas, ir vairāk nekā 20, un kopējais šīm kompānijām izsniegto garantiju apjoms ir 6 milj. Ls.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ieviesusi jaunu pakalpojumu uzņēmējiem – LGA atzinuma vēstuli pirms vēršanās komercbankā pēc kredīta, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Atzinuma vēstule ne tikai mazinās komercbanku šaubas par LGA garantijām atbilstošajiem projektiem, kuru finansēšanai tās ir būtisks nosacījums, bet arī atvieglos komercbankām izvērtēšanas procesu.

«Garantiju aģentūras atzinuma vēstuļu izsniegšana ir vēl viens solis pretī uzņēmējiem, kas veicinās valsts atbalsta pieejamību garantiju veidā un līdz ar to - kredītresursu piesaistīšanu pašreizējā ekonomiskajā situācijā,» uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Kopš pagājušā gada aprīļa komersantiem ir pieejamas LGA izsniegtās garantijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai – komersanti, vēršoties komercbankās ar lūgumu saņemt aizdevumu komercdarbības attīstībai, nepietiekoša nodrošinājuma gadījumā var saņemt LGA garantiju.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atzinis par nepamatotām iesniegtās sūdzības, tādejādi atļaujot SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) turpināt sarunu procedūru un slēgt līgumus ar konkursa rezultātā noteiktajām trīs riska kapitāla fondu vadības komandām, informēja LGA pārstāve Gerda Štokmane.

Līgumus LGA varēs slēgt ar personu apvienību Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un personu apvienību Ēriks Fricsons, Jānis Leimanis, Zigmārs Reklaitis, Andris Keziks.

Konkursa vērtēšanā piedalījās ekspertu komanda no Eiropas investīciju fonda, kas sniedza savu atzinumu par visiem pretendentiem, kā arī papildus tam LGA sadarbībā ar auditorfirmu KPMG veica katra pretendenta vadošo darbinieku padziļinātu izpēti.

Neraugoties uz to, ka Latvijas Riska Kapitāla asociācija (LVCA) ir atzinusi, ka konkurss organizēts profesionāli, pēc rezultātu paziņošanas tika iesniegtas pārsūdzības, tostarp viena komanda to iesniedza divreiz. Nepamatota sūdzību iesniegšana kavē iepirkuma noslēgšanu, neveicina riska kapitāla nozares attīstību un jaunu investīciju iepludināšanu Latvijas tautsaimniecībā, norāda LGA.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir piešķīrusi mezanīna aizdevumu 700 000 LVL apmērā SIA Cēsu miesnieks ražotnes iegādei un paplašināšanai.

LGA mezanīna aizdevums, kas izsniegts kopā ar AS Norvik Banka finansējumu, piešķirts lopu kautuves un gaļas pārstrādes attīstīšanai.

Mezanīns Latvijā ir salīdzinoši jauns finanšu instruments. Latvijas uzņēmējiem tas dod iespēju saņemt projekta realizācijai nepieciešamo summu no diviem avotiem – bankas un LGA. LGA aizdevuma daļa ir pakārtota bankas kredītam; tās pamatsumma var tikt atmaksāta jebkurā aizdevuma perioda laikā un pirmos divus gadus uzņēmējam ir jāmaksā samazināta procentu likme. LGA aicina arī citus Latvijas uzņēmumus aktīvi interesēties un izmantot šīs iespējas.

SIA Cēsu miesnieks valdes locekle Līga Langmane norāda, ka valsts un finanšu sektora atbalsts, jo īpaši ar lauksaimniecību saistītām industrijām, ir būtisks tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Saņemtais LGA un Norvik Bankas mezanīna finansējums sniedzot SIA Cēsu miesnieks iespēju veidot un attīstīt konkurētspējīgu, efektīvu un produktīvu vietējā kapitāla uzņēmumu, kas saražoto produkciju galvenokārt novirza eksporta tirgos. Uzņēmuma biznesa modeļa veiksmes faktors esot ražošanas apjoms un produkta pievienotās vērtības paaugstināšana, izmantojot vietējos resursus.

Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) Iepirkumu komisija, ņemot vērā Iepirkumu Uzraudzības biroja norādījumus par kritēriju piemērošanu, ir pārvērtējusi konkursa rezultātus par jaunu riska kapitāla fondu vadības komandu izvēli un pieņēmusi lēmumu par trīs pretendentu uzaicināšanu uz nākamo kārtu.

Kā informēja LGA pārstāve Gerda Štokmane, uzaicinātie ir personu apvienība «Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš», SIA ZGI Capital un personu apvienība «Ēriks Fricsons, Jānis Leimanis, Zigmārs Reklaitis, Andris Keziks».

Fondu pārvaldītāji tika izvēlēti, ņemot vērā kritērijus par zināšanām un iepriekšēju investīciju pieredzi, kas atbilstoša plānotā fonda investīcijām. Tāpat tika ņemts vērā, vai pretendenti ir veikuši riska kapitāla investīcijas pēdējo piecu gadu laikā un vai dalībnieku pieredze ir bijusi veiksmīga; dalībnieku piesaistīto privāto investoru finansējuma apjomu pārvaldē, kas ir ieguldīts riska kapitāla investīcijās pēdējo desmit gadu laikā; investīciju stratēģijas detalizācija un atbilstība tirgus situācijai.

A/s SAF Tehnika Brazīlijas partnerim, kurš iepirka SAF iekārtas, ir likviditātes problēmas, informē SAF Tehnika pārstāvji.

Papildināta ar 4., 6. un 7. rindkopu.

Brazīlijas uzņēmums nav spējis izpildīt televīzijas apraides tīkla izbūves projekta realizācijas nosacījumus, un pasūtītājs līgumu ir lauzis.

Brazīlijas kompānijai piegādāto un vēl neapmaksāto SAF iekārtu kopsumma veido 578 tūkstošus ASV dolāru, un apmaksas termiņš ir 2013. gada augusts, informē uzņēmuma pārstāvji.

SAF Tehnika ir saņēmusi Latvijas Garantiju Aģentūras (LGA) izdotu eksporta garantiju šim darījumam, kas situācijā, ja partneris neveiks samaksu laikā, kompensēs daļu no neatgūtās summas saskaņā ar eksporta garantijas līguma nosacījumiem.

Pašlaik LGA vēl nav saņēmusi oficiālu paziņojumu par SAF Tehnika partnera likvidātes problēmām, tādeļ pašlaik par zaudējumu apmaksas apmēru vēl nevar runāt, Db.lv skaidroja LGA eksporta garantijas konsultants Artūrs Karlsons.

Turpmāko divu gadu laikā Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) plāno izsniegt garantijas 107 milj. Ls apmērā.

To paredz valdībā apstiprinātie noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai.

Pašreiz LGA izsniedz garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai, pamatojoties uz 2009.gada 24.marta noteikumiem, kas zaudē spēku ar šā gada 31.decembri. Jaunie Ministru kabineta noteikumi nosaka saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta piešķiršanas nosacījumus, neatbalstāmās nozares un darbības, atbalstāmos finanšu pakalpojumus, garantijas apjomu u.c.

Jaunā noteikumu projekta ietvaros, tiks paplašināts arī finanšu pakalpojumu loks, par kuriem tiek sniegtas garantijas, ar konkursa, avansa maksājuma, maksājuma, izpildes vai laika garantijām. Tādā veidā tikšot veicināta konkurētspēja un izaugsme, radot iespēju saņemt garantijas par minētajiem pieejamiem finanšu pakalpojumiem.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis slēgt Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA) līgumus par riska kapitāla pārvaldīšanu 28 miljonu latu apmērā, liecina paziņojums IUB.

Sarunu procedūrā par uzvarētājiem tika atzīta personu apvienība Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un SIA Capitalia Investīciju pārvalde.

Izvērtējot vērtēšanas rezultātus, vairākas riska kapitāla pārvaldes kompānijas – personu apvienība Ēriks Fricsons, Jānis Leimanis, Zigmārs Reklaitis, Andris Keziks, Innovation Growth Capital, LABACA Venture Capital un SIA EIF komanda - nolēmušas iesniegt sūdzību IUB.

Sūdzību iesniedzēji norāda, ka atbilstoši Sarunu procedūras nolikumam kritērijā par dalībnieku pieredzi bija jāvērtē komandas dalībnieku iepriekš veiktās investīcijas, to atbilstība plānotajam fondam, katra dalībnieka individuālā loma, investīciju skaits un veiksmīgums, turklāt izvērtējums bija jābalsta uz divu augstāk novērtēto komandas dalībnieku individuālo novērtējumu summu.

SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādātās valsts atbalsta programmas ietvaros 2 izsludināts konkurss jaunu riska kapitāla fondu vadības komandu izvēlei. Tas darīts, lai atvieglotu inovatīviem mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem pieeju kapitāla finansējumam un sekmētu jaunu riska kapitāla fondu veidošanos Latvijā.

Konkursa kārtībā tiks izraudzītas līdz trīs vadības komandas, kas nodrošinās jaunizveidoto riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, liecina informācija LGA mājaslapā. Fondu vadības komandas var pieteikties dalībai konkursā līdz 19.septembrim. Papildus informācija par iepirkuma konkursa noteikumiem pieejama LGA mājaslapā.

Paziņojumā norādīts, ka jaunie fondi veiks ieguldījumus mikro, mazos un vidējos uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvijā. Ieguldījumus līdz vienam miljonam latu vienā uzņēmumā varēs saņemt, lai nodrošinātu finansējumu uzņēmuma produkta vai biznesa idejas sākotnējās koncepcijas izpētei, novērtēšanai un attīstīšanai, produktu izstrādei un sākotnējam mārketingam, uzņēmuma izaugsmei un darbības paplašināšanai, paaugstinot ražošanas jaudas, attīstot noieta tirgus un produktus.

Dzērienu ražotāja SIA CIDO Grupa Latvijas Garantiju aģentūrā (LGA) šogad ir apdrošinājusi produkcijas piegādes uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu par 1,23 miljonu eiro.

Uzņēmuma pārstāve Inese Lielpinka norāda, ka LGA izsniegtās valsts garantijas ir drošības garants Latvijas ražotājiem, lai uzņēmums turpinātu eksportu uz paaugstināta riska valstīm arī laikā, kad tajos valda nestabilitāte un notikumu neprognozējamība.

CIDO Grupa ir aktīvs produkcijas eksportētājs uz tādiem eksporta tirgiem kā Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Šajos tirgos pārdošanas apjomi veido aptuveni 15% no uzņēmuma eksporta. Lai samazinātu piegāžu riskus, jau kopš 2011.gada uzņēmums izmanto Latvijas Garantiju aģentūras sniegtās iespējas apdrošināt eksportu. Šogad LGA ir izsniedzis eksporta garantijas uzņēmumam CIDO Grupa par 14 pircējiem.

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) atsāks eksporta garantiju izsniegšanu uz Ukrainu, informē aģentūras pārstāvji.

3.martā LGA pārtrauca sniegt eksporta kredīta garantijas darījumiem uz Ukrainu. Lēmums tika pieņemts, ņemot vērā iespējamo militāra konflikta eskalāciju Krimas aneksijas gadījumā un ar to saistīto politisko un komerciālo risku iestāšanās pieaugumu.

Lai arī situācija Ukrainā joprojām liecina par iespējamiem riskiem, tomēr pēdējo nedēļu laikā tā ir kļuvusi vairāk prognozējama. Ukraina ir saņēmusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, kas ir pozitīvs signāls prognozēm par tirgu kopumā, norāda LGA.

Ukraina, būdama Latvijas piektais lielākais ārējās tirdzniecības partneris ārpus Eiropas Savienības, neskatoties uz pašreizējo sarežģīto politisko klimatu, ietver lielu ekonomisko sadarbības potenciālu, ko LGA ir gatava veicināt, vienlaikus atbildīgi izvērtējot iespējamo risku iestāšanos, lai nezaudētu neviena no darījumā iesaistītajām pusēm.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) noslēgusi eksporta garantijas līgumu ar SIA Lauma Fabrics par piegādēm uz Krieviju. Kopējā garantiju summs ir 81 tūkstotis eiro.

SIA Lauma Fabrics, kas ir viens no lielākajiem mežģīņu, elastīgo adījumu un lenšu ražotājiem pasaulē, vairāk nekā 80% produkcijas eksportē. Eksporta garantija ļaus nostiprināt pozīcijas NVS tirgos, kas ir viena no Lauma Fabrics prioritātēm, informē uzņēmums.

«Lai saglabātu vadošas pozīcijas Lauma Fabrics produktu tirgos, mēs pastāvīgi meklējam iespējas uzlabot ne tikai tehnoloģisko procesu, bet arī raugāmies pēc jaunākā finanšu instrumentu piedāvājuma. Sadarbībā ar LGA mēs savam eksporta potenciālam esam pievienojuši jaunu dimensiju, kas mums ļauj eksportēt ar būtiski zemāku pircēju maksātspējas risku,» saka Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš.

Ceturtdien izveidots AS Attīstības finanšu institūcija (AFI) koncerns, informē Finanšu ministrija.

AFI koncernā ietilpst trīs institūcijas, kas sniedz valsts atbalstu uzņēmējiem finanšu instrumentu veidā – Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM), Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) un Lauku attīstības fonds (LAF).

«Esmu ļoti gandarīts, ka beidzot vienotas AFI izveide ir sasniegusi finiša taisni. Tas ir ļoti būtisks pavērsiens, kas veicinās mūsu tautsaimniecības izaugsmi. AFI sniegs atbalstu uzņēmējdarbības attīstīšanai, pašnodarbinātības veicināšanai, lauksaimniecības atbalstam, reģionālai un lauku teritoriju attīstībai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai un citu jautājumu risināšanai,» pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks.

Medicīnas sabiedrība ARS ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Garantiju aģentūru (LGA) un Swedbank par finansējuma saņemšanu 2,2 miljonu eiro apmērā, kas tiks ieguldīts Latvijas pirmās privātās daudzprofilu slimnīcas izveidē, informē Swedbank ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka.

No slimnīcas izbūvei paredzētā finansējuma 60% piešķir Swedbank (1,3 miljoni eiro) un 40% sniedz LGA (0,9 miljoni eiro) mezanīna aizdevuma veidā.

Projekta pirmās kārtas realizācijā kopumā tiks ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei. Iekārtas finansē Swedbank, iekārtu iegādei piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda LIAA administrētās programmas Augstas pievienotās vērtības investīcijas līdzfinansējums 1,28 milj. EUR apmērā, kā arī Latvijas Garantiju aģentūras atbalsts kredīta garantijas veidā.

Jau oktobrī tika uzsākti renovācijas darbi bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā, Jāņa Asara ielā 3, lai pavasarī šeit durvis vērtu jaunais Medicīnas sabiedrības ARS Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centrs. Šis projekts būs pirmā privātā daudzprofilu slimnīca, kas Latvijā no jauna izveidota kopš neatkarības atjaunošanas. «Esam iecerējuši, ka pirmās kārtās būvniecības darbi ilgs piecus mēnešus un jau aprīlī varēsim pacientiem nodot jaunizveidoto un moderno Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centru,» stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.