Lauksaimniecība

Visvairāk līdzekļu novirzīs lopkopības attīstības subsidēšanai

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 17.02.2015

Jaunākais izdevums

Lai plānveidīgi apgūtu valsts atbalstam piešķirtos finanšu līdzekļus 2015.gadā, valdība otrdien, 17.februārī, apstiprināja grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai, informē Zemkopības ministrija.

Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeni un valsts ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem ļoti nozīmīgs ir valsts atbalsts jomās, kuras stimulē lauksaimnieka dzīvotspēju un konkurētspēju. Tāpēc pieejamais finansējums galvenokārt novirzīts lauksaimniecības produktu ražotājiem.

Lopkopības attīstībai tiks piešķirts visvairāk - 4 939 042 eiro. Augkopības attīstībai novirzīs 582 051 eiro, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 542 201 eiro, tirgus veicināšanai – 307 340 eiro, dalībai pārtikas kvalitātes shēmās – 482 541 eiro, apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai – 1 059 771 eiro, bet iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai piešķirs kopumā 807 544 eiro.

Kopumā 2015. gadā valsts atbalstam subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir 8 720 490 eiro.

Ministrijā skaidro, ka valsts budžetā katru gadu subsīdiju veidā tiek paredzēts atbalsts lauksaimniecības attīstībai no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pētnieki: Mazo saimniecību skaits saruks, lielsaimniecības augs

Sandra Dieziņa, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gadu laikā visvairāk slaucamo govju skaits sarucis mazajās piena lopkopības saimniecībās.

Kā secina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniskā pētījuma Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam pētnieki, slaucamo govju skaits Latvijā 2015. gadā bija 162,4 tūkstoši, kas ir par 12% mazāk nekā 2005. gadā. Īpaši straujš slaucamo govju skaita samazinājums vērojams laika posmos no 2008. līdz 2009. gadam un 2014. gadā. Abos gadījumos galvenais samazinājuma iemesls bija tirgus situācijas izmaiņas un piena cenas samazināšanās.

Visstraujāk – par 75 % - slaucamo govju skaits samazinājies saimniecību lieluma grupā ar 1-2 slaucamajām govīm - no 60,3 tūkst. 2005. gadā uz 15,2 tūkst. 2015. gadā. Līdzīga situācija ir vērojama arī nākamajās saimniecību lieluma grupās (3-5 un 6-19 govis) - arī šajās grupās slaucamo govju skaits samazinās, tikai samazinājums ir mazāk izteikts. Abās pēc dzīvnieku skaita mazākajās saimniecību grupās nav novērojama sasaiste ar piena cenas izmaiņām, tāpēc var secināt, ka govju skaita samazināšanos vairāk ietekmējuši citi ekonomiskie un sociālie faktori. Savukārt visās saimniecībās ar govju skaitu 20 un vairāk dzīvnieki, govju skaits ir palielinājies. Visstraujāk slaucamo govju skaits ir pieaudzis saimniecībās ar 100-199 govīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļānu novadā, Radopolē top 3,3 miljonus eiro vērta AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunā ferma.

Jau iepriekš, paaugstinot dzīvnieku uzturēšanas komforta līmeni, izslaukums no govs palielinājies par 12,3%.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valentīna Sarkane, pērn izslaukums no govs bija 8110 kilogrami, savukārt šogad pēc prognozēm tas varētu būt vismaz par 1000 kilogramiem lielāks.

AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunuzceltās fermas pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 2016.gada novembrī. Tās gaitā tika uzbūvēta slaucamo govju novietne 500 lopiem un piena bloks ar slaukšanas karuseli, kā arī 14 000 kubikmetru šķidrmēslu krātuve.

Jaunās fermas būvniecības pirmā kārta izmaksāja 2,26 miljonus eiro, no kuriem viens miljons eiro bija Lauku atbalsta dienesta finansējums no Eiropas fondiem, atlikusī summa - aizņēmums AS Swedbanka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) patlaban strādā pie jauna atbalsta instrumenta eksportējošiem uzņēmumiem - eksportkredīta apdrošināšanas atbalsta instrumenta, trešdien diskusiju cikla sarunā "Bez eksporta nav ekonomikas" sacīja EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

"Līdz šim atbalsts vairāk bija mērķēts tieši uz eksportspējīgu produktu ražošanas procesu, bet nedrīkst aizmirst arī par tiem riskiem, kad uzņēmējs saražoto pārdod eksporta tirgos. Riski, ka klienti nesamaksā par piegādāto preci ir diezgan lieli un uzņēmēji šos riskus uz apdrošinātājiem pārnes diezgan nelielā apjomā," stāstīja Soms.

Viņš sacīja, ka EM kopā ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" strādā pie jauna atbalsta instrumenta, kas pagaidām ir nosaukts par eksportkredīta apdrošināšanas atbalsta instrumentu un jau tuvākajā laikā šis priekšlikums tiks virzīts izskatīšanai valdībā.

"Šis instruments uzņēmējiem sniegs drošību par to, ka samaksa par eksporta tirgos piegādātajām precēm tiešām tiks saņemta," stāstīja Soms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) šā gada 4. septembrī sāks tematisko pārbaudi augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Pārbaudes laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Augkopības un lopkopības nozarē jau kopš 2012. gada vērojams pieaugošs reģistrēto nelaimes gadījumu darbā skaits – ja 2012. gadā nozarē kopā tika reģistrēti 38 nelaimes gadījumi darbā, tad 2016. gadā tika reģistrēts jau 51 nelaimes gadījums darbā, ziņo Darba inspekcija.

Tāpat satraucošs ir apstāklis, ka nozarē katru gadu notiek letāli nelaimes gadījumi, turklāt 2016. gadā kopumā notika pieci letāli nelaimes gadījumi, kas veidoja 13% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem un ierindoja nozari 2. vietā pēc šī statistikas rādītāja.

Tāpat augkopības un lopkopības nozarē katru gadu tiek konstatēts ievērojams skaits nereģistrētu nodarbinātu personu, tādējādi nozare ir viena no vadošajām valstī pēc šī statistikas rādītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visvairāk plusu - Dombrovskim un Kaimiņam; svītrojumu - Rasnačam, Strīķei un Kivičam

LETA, 07.10.2018

Andris Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

Foto: Jānis Škapars, TVNET

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien lēma pārdalīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu 499 miljonu eiro apmērā, to novirzot Covid-19 pandēmijas radītās krīzes seku likvidēšanai.

Finanšu ministrija piedāvāja valdībai lemt par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda finansējuma novirzīšanu Covid-19 krīzes seku mazināšanai veselības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā. Pārdalītie līdzekļi piešķirti darbam pie ekonomikas atveseļošanas pasākumiem - ātri ieviešamiem projektiem, kas tiks īstenoti 2020.gada otrajā pusē un 2021.gadā.

No pārdalītajiem 499 miljoniem eiro vairāk nekā puse jeb 283 miljoni eiro novirzīti transporta jomas projektiem.

Saistībā ar Satiksmes ministrijas lēmumu pārtraukt 346,64 miljonus eiro vērto dzelzceļa elektrifikācijas projektu, valdība lēma pārdalīt projektam paredzētos līdzekļus citiem transporta nozares projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.

Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.

Saeima sāka skatīt budžeta jautājumus trešdien no rīta plkst.9, tomēr sēde ieilga, opozīcijas deputātiem prasot balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Koalīcija arī noraidīja vairākus opozīcijas piedāvājumus pārtraukt sēdi un turpināt budžeta izskatīšanu ceturtdienas rītā, izvēloties strādāt naktī. Kopumā deputāti pieņēma 59 likumus - nākamā gada budžetu, vidējā termiņa budžeta ietvaru, kā arī 57 saistīto likumu grozījumus.

Parlamentārieši debatēja par pretrunīgākām iecerēm un ierosinājumiem par papildu finansējumu dažādiem projektiem. Opozīcija kritizēja tā dēvētās "deputātu kvotas", kā arī lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, ieceri ļaut darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmam tikai līdz 2019.gadam un citas ieceres. Koalīcijas deputāti un ministri mēģināja atspēkot kritiku un pamatot ieceres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar šogad jau ceturto reizi nezināmi ļaundari sabojājuši stacionāro fotoradaru, kurš atradies Aknīstē.

Valsts policijas preses pārstāve Ieva Sietniece aģentūrai LETA pastāstīja, ka vakar ap plkst.4.30 saņemts izsaukums par to, ka Aknīstē, Skolas ielā horizontāli noliekta fotoradara konstrukcija.

Policijā sākts kriminālprocess par noziegumu pret īpašumu, tāpēc likumsargi lūdz atsaukties notikušā aculieciniekus. Iedzīvotāji var zvanīt Jēkabpils policijas iecirknim pa tālruni 65 202 600 vai 110.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors aģentūrai LETA pastāstīja, ka sabojāta konstrukcija, uz kuras ir novietota mērierīce. Speciālisti vēl skaidros, vai radars varēs darboties, taču šobrīd ir skaidrs, ka pati mērierīce nav cietusi. CSDD sola pēc iespējas tuvākajā laikā atjaunot radara darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pagājušā gada peļņas 2,82 miljonus eiro novirzīs stacionāro fotoradaru iegādei un direkcijas attīstībai, otrdien lēma valdība.

Tostarp fotoradaru iegādei novirzīs 2,371 miljonu eiro, bet CSDD attīstībai - 449 373 eiro. Savukārt atlikusī peļņas daļa 175 808 eiro apmērā tiks iemaksāta valsts budžetā.

Ar Ministru kabineta 2016.gada rīkojumu paredzēts četrās kārtās ieviest 100 fotoradaru, izdevumus sedzot no CSDD dividendēm. Pirmajā kārtā, kas realizēta 2015.gadā, ieviesti 16 fotoradari, otrajā kārtā (2016.gads) - 24 fotoradari, trešajā kārtā (2017.gads) - 20 fotoradaru, savukārt ceturtajā kārtā 2018.gadā paredzēts ieviest 40 fotoradaru.

CSDD peļņa 2016.gadā bija 2,996 miljoni eiro.

LASI ARĪ:

Publiskotas 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas pensiju 2. līmeņa augstās komisijas maksas – vai pakalpojums ir pārāk dārgs?

Finanšu analītiķis Kaspars Spāre, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu

LETA, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) brīdinājusi SIA «Jānis Roze» par iespējamiem konkurences riskiem angļu valodas mācību līdzekļu izplatīšanu tirgū, informēja KP Komunikācijas nodaļas komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

Lai arī KP nav konstatējusi, ka uzņēmuma rīcība radītu negatīvas sekas konkurencei un klientiem, grāmatu tirgotājs brīdināts par atbildību ekskluzīvo tiesību gadījumā.

KP sāka tirgus uzraudzību pēc saņemta iesnieguma, kurā grāmatu izplatītājs pauda bažas par izmaiņām izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu iepirkumā.

Pērn platforma «Dystrybucyjna «Edu-Ksiàýka» Sp. Z.o.o.», kas ir izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu ekskluzīvais izplatītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā, noslēdza līgumu ar «Jānis Roze». Tā kā uzņēmums ieguva ekskluzīvas tiesības kļūt par vienīgo «Pearson» mācību līdzekļu izplatītāju Baltijas valstīs, tika radīts iespējams apdraudējums konkurences attīstībai pārējo izplatītāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Saeimas komisija bažījas par ES fondu līdzekļu pieejamību ceļiem

LETA, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti un ceļu būvnieki šodien izteica bažas par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pieejamību autoceļiem nākamajā finanšu periodā līdz pat 2020.gadam.

Īpašas bažas esot par 2019. un 2020.gadu, kad ES nauda būšot iztērēta un katliņš ceļu būvniecībai - tukšs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji šodien Saeimas komisijas sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par valsts budžetu 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kurā nebija iezīmējuši detalizētu ES finansējuma sadali ministrijas budžetā nākamajam un tālākiem gadiem. SM parlamentārā sekretāre Karina Korna skaidroja, ka šis ir Finanšu ministrijas (FM) kompetences jautājums, cik ātri ES fondu iedalītā nauda tiek pārdalīta ministrijām. Patlaban iespējams iezīmēt līdzekļus 2016.gada pirmajam ceturksnim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dūklavs: Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā stāstīja ministrs, situācija saistībā ar ilgstošo sausumu dažādos Latvijas reģionos un dažādās lauksaimniecības nozarēs ir atšķirīga. Pēc viņa teiktā, visvairāk esot cietušas saimniecības Kurzemē, bioloģiskās lopkopības saimniecības, kā arī graudkopībā daudzviet stipri cietuši vasarāji. Savukārt tām graudkopības saimniecībām, kas laikus iesēja ziemājus, labība ir laba.

Ministrs atzina, ka patlaban, kamēr nav novākta raža, nevar pateikt lauksaimnieku zaudējumu apmērus. Kad tas būs izdarīts, varēs arī secināt, vai lauksaimniekiem nepieciešama cita veida palīdzība bez patlaban izsludinātās dabas katastrofas situācijas. Kā atgādināja Dūklavs, dabas katastrofas statusa gadījumā runa nav par kompensācijām, bet iespējām nepiemērot dažādas sankcijas par saistību nepildīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks samazinātas 2. līmeņa pensiju administrēšanas izmaksas, paredz otrdien, 3. oktobrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Šobrīd Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido maksājuma pastāvīgā daļa, kas ir viens procents no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā un maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma.

Maksimālais apmērs maksājumam par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot maksājuma pastāvīgo un mainīgo daļu, rēķinot par pēdējo 12 mēnešu periodu, nepārsniedz 1,5% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu plānu prospektos nav paredzēti ieguldījumi komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kā arī divus procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības citiem ieguldījumu plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VP kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījusi trīs gadījumus, kuros izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

Db.lv, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde 2018.gada izskaņā pabeigusi izmeklēšanu un nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai trīs savstarpēji nesaistītus kriminālprocesus, kuros izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Pabeidzot izmeklēšanu iepriekš uzsāktajos kriminālprocesos, veicināts progress cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kuri kā labās prakses piemēri bija norādīti ekspertiem arī «Moneyval» novērtēšanas laikā. Pret vairākām personām lūgts uzsākt kriminālvajāšanu.

Viena no tādām izmeklēšanām tika uzsākta 2016.gada oktobrī, kad tika ierosināts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, personām iegādājoties luksuss klases automašīnas. Veiktās izmeklēšanas laikā konstatēts, ka luksuss klases automašīnas tika piesavinātas no kādas Latvijā reģistrētas līzinga kompānijas, pēc kā automašīnas prettiesiski izvestas no valsts un ar viltotu dokumentu palīdzību realizētas trešajām personām, tādā veidā veicot noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu legalizāciju. Valsts policijas veiktās izmeklēšanas laikā divām luksuss klases automašīnām, kuru kopējā vērtība pārsniedza 200 tūkstošus eiro, tika uzlikti aresti. Par minēto noziedzīgo nodarījumu 2018.gada beigās Valsts policija pabeidza izmeklēšanu kriminālprocesā un nodeva to prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret trīs personām pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā un pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai organizētā grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, uzskata biedrības Zemnieku Saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopības uzņēmums SIA «Madliena 2» ieķīlājis visu ganāmpulku par labu AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,662 miljoni eiro un tā ir 10.lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šī ir vienīgā SIA «Madliena 2» šobrīd aktuālā komercķīla.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā liecina, ka uzņēmums būvēs jaunu slaucamo govju fermu, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Fermas būvniecības un aprīkojuma piegādes un uzstādīšanas kopējās izmaksas ir 2,582 miljoni eiro, liecina IUB publicētie paziņojumi par iepirkumu rezultātiem.

SIA «Madliena 2» reģistrēta 2000.gadā, tās pamatkapitāls ir 27 548 eiro un tās īpašnieki ir 20 privātpersonas, no kuriem lielākais dalībnieks ar 34% kapitāldaļu ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vilnis Feodorovs. 2017.gadā SIA «Madliena 2» apgrozījums bija 1,739 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 98 tūkstoši eiro. Piena lopkopības uzņēmums nodarbināja 60 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija pērn bija 298 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas valdība atvēl četrus miljardus ilglaicīgā bezdarba izskaušanai

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība apstiprinājusi plānu veidot valsts subsidētas darbavietas ilglaicīgajiem bezdarbniekiem, atvēlot tam četrus miljardus eiro.

Valdība iecerējusi piecu gadu programmu, piedāvājot subsidētas darbavietas tiem bezdarbniekiem, kas pārtikuši no pabalstiem vismaz septiņus gadus.

Pirmos divus gadus subsīdija sasniegs minimālās algas apmēru, bet ar katru nākamo gadu tā tiks samazināta par desmit procentpunktiem.

Pirms valdības sēdes nodarbinātības ministrs Hūbertuss Heils sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju ZDF norādīja, ka tādējādi iecerēts darba tirgū atgriezt 150 000 ilglaicīgo bezdarbnieku.

Darba tirgus Vācijā ir ļoti veselīgs, taču tagad valdībai jātiek galā ar ilglaicīgo bezdarbu, piebilda Heils.

Viņš noraidīja kritiku, ka iecerētais piecu gadu periods esot pārāk ilgs, norādot, ka cilvēki, kas tik ilgi nav strādājuši, nebūs nekavējoties piemēroti viņu nodarbināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Higiēnas preču rezerves atbilst vairāku mēnešu vidējam patēriņam

Ilze Žaime, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru