Pasts ir stratēģisks uzņēmums, ar ko rēķinās. To pierāda situācija janvārī, kad dažviet valstī nebija ne elektrības, ne sakaru, ne siltuma, bet pastu nesa, intervijā Dienas Biznesam skaidro Latvijas pasta valdes priekšēdētājs Aigars Vitols.

Kādu gribētos redzēt Latvijas pastu pēc 5-10 gadiem?

Latvijas pasts (LP) arī pēc 10 gadiem būs lielākais tirgus spēlētājs. Daļai Latvijas teritorijas nav neviena cita piegādātāja, izņemot LP. Ja nu vienīgi mums ekonomika tā uzlabosies, ka visi brauks atpakaļ. Pasta izmaksas ir ļoti atkarīgas no apdzīvotības blīvuma valstī. 2009. gadā viens iedzīvotājs gadā ir samaksājis par universāla pasta pakalpojumiem 88 santīmus. Vidēji pa gadiem šis skaitlis ir zem lata un tas ir ļoti minimāls. Vācijā, kur pasts var ļoti labi attīstīties, ir 260 cilvēki uz km2, bet mums ir tikai 35, tātad līdz Vācijai mums ir ļoti tālu. Taču pasts ir vajadzīgs arī šeit.

Kas pastā neizbēgami mainīsies?

Kopējās tendences ir redzamas ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Samazinās tradicionālo vēstuļu un rēķinu sūtīšanas apjomi. Tai pašā laikā pieaug viss, kas saistīts ar dažādiem paku sūtījumiem un internetveikaliem. Tradicionālais pasta pakalpojums kā tāds gan neizmirs. Kamēr cilvēkiem būs nepieciešamas fiziskas piegādes, pasts būs, bet, protams, pakalpojumi migrēs no viena veida uz citu.

Kādi draudi gaida Latvijas pastu līdz ar tirgus liberalizāciju 2013. gadā?

Pasts gatavojas uz daudz asāku konkurenci tieši pilsētās. Laukos cilvēku blīvums ir tik minimāls, ka pasta pakalpojumi, kas LP uzlikti par pienākumu, nav ekonomiski un finansiāli izdevīgi.

Vai pasts varētu arī nebūt valsts īpašumā?

Neizslēdzu, jo, paskatoties uz to, kas notiek Eiropā, gana veiksmīgi strādā trīs formas: tīri valsts pasts; daļēji valsts, daļēji privāts; tīri privāts pasts. Taču tas ir atkarīgs no valsts kā īpašnieka lēmuma.