Būvniecība un īpašums

VK: Daudzdzīvokļu namu apsaimniekošana valstī dreifē – bez politikas, ar neskaidru nākotni

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Daudzdzīvokļu mājās kopumā dzīvo 68% Latvijas iedzīvotāju. Lielākā daļa no tām ir celtas vēl pirms neatkarības atgūšanas, tātad – pirms 30 un vairāk gadiem, norāda Valsts kontrole.

Gandrīz 80% daudzdzīvokļu namu patlaban apsaimnieko pašvaldību kapitālsabiedrības, lai gan šāds risinājums sākotnēji bija paredzēts tikai uz laiku, līdz dzīvokļu īpašnieki pārņems mājas savā pārvaldīšanā.

Ņemot vērā pašvaldību kapitālsabiedrību lielo lomu daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanā, Valsts kontrole veica revīziju Ekonomikas ministrijā, par mājokļu politiku atbildīgajā izpildvaras institūcijā, un astoņās pašvaldību kapitālsabiedrībās Olaines, Dobeles, Grobiņas, Ludzas un Talsu novados, kā arī Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā. Revīzijas ziņojumā ir iekļauti secinājumi arī no iepriekš veiktajām revīzijām SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Lielvārdes Remte.

Nozares politikas līmenī lielākais Valsts kontroles iebildums ir tāds, ka šādas politikas nav. Atbildība par to jāuzņemas Ekonomikas ministrijai. Pēdējais mājokļu politikas plānošanas dokuments pieņemts 1996. gadā un sen zaudējis aktualitāti. Normatīvie akti nosaka pienākumu pašvaldībām nodrošināt namu apsaimniekošanas funkciju pārejas periodā, kamēr iedzīvotāji pārņems mājas savā pārvaldīšanā. Tomēr nākas secināt, ka pārejas periods joprojām nav beidzies. Valsts kontroles veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju nav pietiekami un viņiem saprotami informēti par dzīvojamo māju pārņemšanas procedūru, savukārt pašvaldību namu pārvaldnieki ne vienmēr veic pat obligātos pasākumus māju pārņemšanas vecināšanai.

«Jāpiekrīt, ka situācija ir sarežģīta, jo savulaik izvēlētais daudzdzīvokļu namu privatizācijas modelis paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks uzņemas atbildību par nama uzturēšanu un atjaunošanu, neskatoties uz to, kādā tehniskajā stāvoklī māja bija privatizācijas brīdī,» akcentē valsts kontroliere E. Krūmiņa. «Tomēr valsts nevar pievērt acis uz apstākli, ka dzīvojamais fonds noveco. Neveicot padziļinātu izpēti, neizstrādājot ilgtspējīgu jomas politiku, kas risina ar namu atjaunošanu un uzturēšanu saistītus jautājumus, dažu desmitu gadu periodā tā var izvērsties simtu miljonu eiro lielā problēmā, nemaz nerunājot par sociālajām konsekvencēm.»

Pašvaldību kapitālsabiedrību revīzijās Valsts kontrole konstatēja virkni nepilnību un pārkāpumus, ar kuriem detalizētāk iepazīstina katrā konkrētajā revīzijas ziņojumā. Daļa no tiem ir novēršami pašu revidējamo vienību spēkiem, piemēram, grāmatvedības uzskaites nodalīšana pa komercdarbības veidiem, kas netiek nodrošināts Rīgā, Lielvārdē un Talsos.

Daļa konstatējumu prasa stingrāku vai precīzāku regulējumu no valsts, pilnveidojot normatīvos aktus, piemēram, skaidrāk atrunājot neizlietoto finanšu līdzekļu nodošanu jaunajam apsaimniekotājam apsaimniekotāja maiņas gadījumos, sniedzot precīzāku ārpuskārtas darbu definīciju, paredzot pārvaldniekam pienākumu izstrādāt izsekojamu metodiku apsaimniekošanas maksas aprēķināšanai. Šādas metodikas neesamības vai nepilnību rezultātā ne Rēzeknē, ne Jēkabpilī, ne Talsu novadā nebija iespējams izsekot māju faktisko izdevumu pamatotībai.

Atsevišķās kapitālsabiedrībās konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi. Piemēram, pretēji noteiktajam, Jēkabpilī, Liepājā, Ludzā un Olainē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa tiek piemērota arī tiem dzīvokļiem, kuros personas nav deklarētas. Saskaņā ar Valsts kontroles aplēsēm šādi no iedzīvotājiem nepamatoti iekasēti 30 tūkstoši eiro. Māju iedzīvotāji apmaksā nesamērīgi lielu pašvaldības teritorijas sakopšanu Dobeles novadā, Liepājā un Rēzeknē, par to maksājot 151 tūkstoti eiro. Divās pašvaldībās – Talsu un Dobeles novados – konstatēti pārkāpumi pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanā, kā rezultātā valsts budžetā nav ieskaitīti nepilni 20 tūkstoši eiro.

Valsts kontrole ar ieteikumiem atklāto trūkumu un pārkāpumu novēršanā ir vērsusies pie Ekonomikas ministrijas un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Tomēr galvenā problēma Valsts kontrolieres E. Krūmiņas ieskatā ir cita: «Vienota skatījuma par to, kas notiek ar daudzdzīvokļu namiem – milzīgu daļu no dzīvojamā fonda valstī, īsti nav nevienam. Jā, ir identificētas un tiek risinātas atsevišķas nozīmīgas problēmas: zemes noma piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ēku energoefektivitātes jautājumi, atsevišķi apsaimniekošanas jautājumi, bet ar to nepietiek.»

Valsts kontrole ir vērsusies pie Ekonomikas ministrijas ar ieteikumu uzņemties vadošo lomu situācijas apzināšanā, tai skaitā par mājokļu politikas plānošanas dokumenta izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Atklāta Latvijas paviljona ideja Venēcijas arhitektūras biennālē

Laura Mazbērziņa, 27.03.2018

Juglas būvniecība Rīgā, 1970. gadu sākumā. foto – autors nezināms, Latvijas Valsts arhīvs, 478. fonds

Foto: Autors nezināms, Latvijas Valsts arhīvs, 478. fonds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu «Together and Apart» veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Divas trešdaļas Tiesu namu aģentūras iznomāto īpašumu ir nerentabli

Žanete Hāka, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pētījums sniedz atbildi, cik drošas ir 464.sērijas ēkas

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izvērtēt Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2019. gadā veikusi 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tieši masveida apbūves lielpaneļu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tika izvēlētas izpētei kā pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu (60 gadi).

Pētījumā tika apsekotas 13 (10 Rīgā, 3 Jelgavā) 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978.gadam.

Ēku apsekošanas laikā, kā arī veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, – ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pilsētās informēs par atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās

Rūta Lapiņa, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Semināri par pieejamo atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās notiks 19 Latvijas pilsētās, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas «Dzīvo siltāk» ietvaros 2017. gada oktobrī uzsāk semināru ciklu par pieejamo valsts atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās.

Semināru laikā klātesošie varēs saņemt informāciju par atbalsta programmas «Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās» nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošanas niansēm, lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī līdzfinansējuma saņemšanas aspektiem. Semināros būs iespēja saņemt padziļinātas konsultācijas daudzdzīvokļu māju pilnvarotajām personām par finansējuma pieteikuma un saistīto dokumentu sagatavošanas jautājumiem. Tāpat eksperti semināros informēs par daudzdzīvokļu ēkas renovācijas projekta vadības procesa niansēm. Savukārt Latvijas komercbanku pārstāvji semināros informēs par banku nosacījumiem finansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kuģis dreifē bez kapteiņa

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc smagajiem nokdauniem Bavārijas un Hesenes vēlēšanās Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas – valdības vadītājas Angelas Merkeles paziņojums par pakāpenisku aiziešanu no politikas nav sevišķi pārsteidzošs.

Vienlaikus jāsaka, ka pie varas, neskatoties uz pieaugošo kritiku no Vācijas pilsoņiem, Merkele ir turējusies gana ilgi. Ja ārvalstīs daudzi Angelu Merkeli ir pieskaitījuši pie ietekmīgākajām pasaules sievietēm, iekšpolitiski viņas slavas liesma, šķiet, jau pirms laba brīža apdzisusi. Un runa nav tikai par polarizējošo bēgļu uzņemšanas jautājumu. Vācieši ir noilgojušies pēc konkrētas un aktīvas rīcības daudzu būtisku lietu sakārtošanā.

Piemēram, viens no Vācijā izplatītiem sabiedriskā viedokļa veidošanas jājamzirdziņiem ir klimata katastrofa globālās sasilšanas dēļ, tomēr risinājums – samazināt ogļu staciju darbību – datējams tikai ar 2048. gadu. Ārvalstīs pamanīts ir arī kāzuss ar jaunceļamo Berlīnes lidostu, kuras ekspluatācijā nodošanas termiņš jau gadiem ir tikai pārvirzījies tālāk uz priekšu. Varbūt ironiski, ka jaunās lidostas kapacitāte tiek plānota uz 22 miljoniem pasažieru, lai gan jau šogad pasažieru skaits Berlīnē sasniegs 35 miljonus. Šie ir tikai divi piemēri, kas ieskicē faktisko situāciju Vācijā, – valstī, uz kuru daudzi ārvalstnieki joprojām veras ja ne gluži kā uz sapņu zemi, tad vismaz kā uz labo piemēru un bāku, pēc kuras orientēties krīžu skartajā Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Arčers» ir pabeidzis dzīvojamo namu kompleksa «Trebū HOME» nesošo konstrukciju būvniecību, ēku augstumam sasniedzot 18,7 metru atzīmi. Tādējādi pirmās kārtas būvniecība ir sasniegusi trešo posmu – iekšējās un ārējās apdares izbūvi, informē SIA «Arčers» sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Sokolova.

Līdz ar ēkas spāru svētkiem noslēgumam tuvojas mūrēšanas un apmešanas darbi. Abu ēku fasādēs ir ielikti visi logi, kas līdz ar mūrēšanas darbu noslēgumu ir piemērotākais brīdis siltuma pieslēgšanai, lai varētu sākties aktīvs darbs ēkas iekšpusē. Šobrīd ir uzsākta grīdu betonēšana, iekšējo starpsienu un inženiertīklu montāža. Daudzdzīvokļu ēku būvlaukumā ik dienas nodarbināti vidēji 90 darbinieki.

Pirmajās divās «Trebū HOME» ēkās ar kopējo platību vairāk nekā 6 000 kvadrātmetru jauno iemītnieku izvēlei ir pieejami 108 dzīvokļi.

«Trebū HOME» ir ilgtermiņa projekts - tā teritorijā desmit gadu laikā tiks uzbūvētas vismaz 25 ēkas ar 1500 dzīvokļiem un komercplatībām, kopumā investējot 150 miljonus eiro. Projekts paredz arī vairāk nekā 10 hektāru plašas, apzaļumotas teritorijas attīstību. Apkaimes labiekārtošanā būtiska loma ir ainavas veidošanai, saglabājot teritorijā esošās ābeles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti

Zane Atlāce - Bistere, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Rīgas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji varētu vidēji par 50% samazināt siltumenerģijas patēriņu un vienlaikus palielināt sava īpašuma vērtību, Attīstības finanšu institūcija ALTUM aicina pieteikties dalībai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes valsts atbalsta programmā, informē ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Tās ietvaros līdz 2022.gadam pusi no summas, kas nepieciešama māju atjaunošanai, iespējams saņemt kā grantu jeb dāvinājumu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš norāda, ka raugoties pēc jau iesniegto pieteikumu skaita, šobrīd Rīga ir otrā aktīvākā pilsēta Latvijā – kopumā no galvaspilsētas dalībai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes palielināšanas programmā saņemti jau 19 pieteikumi. «Šāda aktivitāte ir apsveicama, tomēr aicinu rīdziniekus būt vēl izlēmīgākiem saistībā ar savu māju atjaunošanu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir jūsu iespēja uzlabot savus dzīves apstākļus, padarot tos daudz komfortablākus. Otrkārt - ES fondu līdzekļi, ar kuru palīdzību var nosegt pusi no būvniecības izdevumiem, šim nolūkam, iespējams, būs pieejami vēl tikai nepilnus piecus gadus, tāpēc ir vērts pasteigties,» uzsver I. Salmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Normas, kas no 2018.gada 1.janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru, neatbilst Satversmei

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aktualizē stāvvietu problēmu, rosinot auto ļaut novietot pagalmu zaļajās zonās

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dzīvokļu īpašnieki siltināšanas izmaksu segšanai drīkstēs izmantot ēkas uzkrājumu daļu

Zane Atlāce - Bistere, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 2018. gada 13. marta sēdē apstiprināja grozījumus Attīstības finanšu institūcijas Altum īstenotajā ES fondu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai.

Ar grozījumiem noteikumos tiek paplašināts atbalsta saņēmēju loks, vienādots atbalsta intensitātes apmērs un paplašinātas attiecināmo izmaksu pozīcijas, kas sekmēs iedzīvotāju aktivitāti atbalsta saņemšanai.

Līdz ar grozījumiem tiek palielināts daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes pasākumu atmaksāšanās periods līdz 30 gadiem, novēršot šobrīd novēroto situāciju, kad daļa projektu izmaksas zemo siltumenerģijas tarifu dēļ jānorāda kā neattiecināmās izmaksas.

Turpmāk tiks nodrošināta vienlīdz liela atbalsta intensitāte – 50% no projekta attiecināmajām izmaksām – visām daudzdzīvokļu mājām, kurām plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes pasākuma īstenošanas nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālie īrnieki izrāda ļoti lielu interesi par Valmierā topošajiem daudzdzīvokļu īres namiem, portāls db.lv uzzināja Valmieras pilsētas pašvaldībā.

«Liela interese par dzīvokļu īres tiesību iegūšanu ir gan no valmieriešiem, gan tiem, kuri ikdienā strādā Valmierā, bet pilsētā nedzīvo,» stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zālīte.

Jaunajos namos dzīvokļu nomas tiesības uz noteiktu laiku varēs iegūt izsoles kārtībā. Paredzams, ka būvniecība tiks pabeigta līdz 2017. gada beigām un izsoli plānots organizēt gada pēdējā ceturksnī. To rīkos SIA Valmieras Namsaimnieks. Dzīvokļi īrniekiem tiks piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari. Par nomas izsoļu rīkošanu un dzīvokļu apskati pašvaldība aicina sekot līdzi informācijai Valmieras pilsētas pašvaldības informācijas kanālos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā šī gada rudens mainīgos laikapstākļus, SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» apsaimniekotajās ēkās 5. oktobrī tiek pakāpeniski uzsākta 2017./2018. gada apkures sezona, informē SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma.

Dzīvojamām mājām apkures pieslēgšanu plānots paveikt līdz šīs nedēļas beigām. Savukārt šīs dienas laikā apkure tiks pieslēgta jau 700 dzīvojamām mājām, kā arī nākamo dienu laikā apkuri plānots pieslēgt visām dzīvojamām mājām ar centralizēto apkures sistēmu, ņemot vērā apkures sistēmu tehniskos parametrus.

Iepriekšējos gados apkures sezona Rīgā, RNP apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās mājas, uzsākta aptuveni oktobra vidū. Pirmajai dzīvojamai mājai, pamatojoties uz saņemto kopīpašnieku lēmumu, apkure pieslēgta šī gada 22. septembrī.

«Rīgas namu pārvaldnieks» atgādina, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir izveidojies parāds par iepriekšējos periodos saņemtajiem siltumenerģijas – apkures, pakalpojumiem, tiek piedāvāta iespēja noslēgt izlīgumu par pakāpenisku parāda samaksu, sadalot maksājumus līdz pat 18 mēnešu periodā, turklāt saņemot iespēju dzēst kavējuma naudu līdz pat 90% apmērā atbilstoši izlīguma samaksas termiņa nosacījumiem. Turklāt ikviens dzīvokļa īpašnieks var saņemt detalizētu informāciju par savas dzīvojamās mājas parādu un dzīvokļu īpašumiem, kuriem ir izveidojies parāds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 40 miljonus eiro, Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs dzīvojamo namu segmentā Bonava Latvija pie Rīgas robežas, Stopiņu novadā uzsāk būvēt jaunās Dreilinga mājas, informē uzņēmumā.

Projekts tiks īstenots vairākās kārtās un kopumā attīstītājs plāno uzbūvēt 16 daudzdzīvokļu namus. Pirmās kārtas jeb pirmās mājas būvniecības darbus plānots pabeigt 2019. gada nogalē.

Jaunais dzīvojamo namu projekts atradīsies Dreiliņos, teritorijā starp Lubānas un Biķernieku ielas apļveida krustojumiem (paralēli Juglas ielai). Projekta pirmajā mājā tiks izbūvēti 58 dzīvokļi, savukārt, noslēdzoties pēdējam būvniecības posmam 2023. gadā, mūsdienīgajā dzīvojamā kvartālā ar pilnībā labiekārtotu apkārtējo vidi mājvieta 700 dzīvokļos būs vairāk nekā 2000 cilvēkiem.

«Dreiliņi ir perspektīva Rīgas apkaime, kas attīstās, turklāt šeit šajā projektā pilnībā īstenosies cilvēku vēlme dzīvot zaļā, mierpilnā vidē, vienlaikus esot vien pārdesmit minūšu brauciena attālumā līdz Rīgas centram. Kvalitatīvi būvētus, energoefektīvus dzīvokļus «Dreilinga mājās» būs iespēja iegādāties par ļoti pieejamām cenām. Piemēram, jaunu divistabu dzīvokli ar pilnu apdari projektā var nopirkt jau par 61 000 eiro,» stāsta Bonava Latvija attīstības projektu vadītājs Mārtiņš Vonda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzlabojumus grib, rīcība izpaliek

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja vien toreiz es būtu zinājis, ka ir tāda iespēja...» Ar šādu, nožēlas pilnu atskatu uz vēsturiskiem notikumiem, kas, kā vēlāk izrādās, ir bijuši lielu iespēju brīži, mēs mēdzam iztēloties savu rīcību, ja vien attiecīgajā brīdī būtu bijuši informētāki, aktīvāki un arīdzan darīt gribošāki.

Patlaban šāds brīdis ir cilvēkiem, kuri dzīvo padomju laikā celtos daudzdzīvokļu namos, jo Eiropas Savienība (ES) šo māju siltināšanai Latvijā dāvina 156 miljonus eiro. Izklausās daudz, bet ar šo naudu pietiks labi ja 5% no aptuveni 20 tūkstošiem novecojušo namu, kuros dzīvojam mēs, mūsu vecāki un, iespējams, dzīvos arī mūsu bērni.

Teju 70% cilvēku Latvijā dzīvo daudzdzīvokļu ēkās, – daudzi no viņiem namos, kas būvēti pagājušajā gadsimtā, ir novecojuši, pat bīstami, jo to atjaunošanā līdzekļi līdz šim nav ieguldīti. Lielākā «aizķeršanās» daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmās kopš to ieviešanas allaž ir bijusi un paliek iedzīvotāju skepse vai pasivitāte. Namos, kur kāds uzņemas iniciatīvu – klausās, skaidro, stāsta, pārliecina –, rēķins par siltumu vēlāk ir samazinājies pat uz pusi. Spilgts piemērs ir nams Rīgā, Bauskas ielā 63. 2015. gadā tika renovēts viens no šīs ēkas korpusiem, un pagājušā gada decembrī izmaksas par apkuri tajā bija divkārt zemākas nekā nesiltinātajā korpusā. Izmaksu starpība ļauj segt renovācijas izmaksas, bet nākotnē tas būs jūtams izmaksu samazinājums ik mēnesi. Nerunājot jau par nama vizuālo izskatu un dzīvokļu tirgus vērtību, kas siltinātos namos ir vidēji par 30% augstāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozari uzraugošā Ekonomikas ministrija (EM) pauž bažas par padomju laikā būvēto sērijveida daudzdzīvokļu namu nesošo konstrukciju un paneļus savienojošo elementu stiprību, - svētdien vēstīja LNT TOP10.

Lielai daļai tipveida ēku normatīvais kalpošanas beigu termiņš pienāks pēc 10 vai 15 gadiem, taču vēl ātrāk - jau pēc viena gada - ieteicamā drošā ekspluatācija beigsies 464. sērijas dzīvokļiem.

EM apzinoties, ka potenciāli lielākie riski šobrīd ar nesošajām konstrukcijām varētu būt 464. sērijas namiem, tāpēc tuvāko piecu mēnešu laikā izlases veidā 464. sērijas desmit ēkām tiks veikta tehniskā stāvokļa padziļinātā izpēte. Iepirkuma konkursa uzvarētājam, ko noskaidros līdz jūnijam, būs uzdevums veikt nesošo konstrukciju, to mezglu un starpstāvu pārseguma plātņu stiprības pārbaudi, kā arī novērtēt ārsienu paneļu un to šuvju tehnisko stāvokli.

Ja iedzīvotājiem būtu pienākums ielaist būvinženierus savos dzīvokļos, patiesi slikta aina jau tagad - 15 gadus pirms ekspluatācijas beigām, atklātos arī 602. sērijas deviņstāvu mājās,- LNT TOP10 stāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). Dzīvokļos masveidā patvaļīgi veiktas pārbūves nesošajās sienās - izveidotas jaunas durvju ailes, arkas un uzbūvētas starpsienas, kas ar smagumu spiež uz apakšējiem stāviem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija Merks uzsākusi dzīvojamā projekta Gaiļezera nami otrās kārtas būvniecību, kuras ietvaros līdz 2020.gada sākumam Mežciemā tiks izbūvētas trīs jaunas deviņu stāvu ēkas ar kopumā 96 dzīvokļiem un labiekārtotu apkārtējo teritoriju, informē uzņēmumā.

«Rīgā jaunu dzīvokļu tirgus potenciālu vērtējam kā labu. Mūsdienīgu dzīvokļu pieprasījums arī Mežciemā ir izrādījies augsts, tāpēc nepilnu gadu pēc pirmās kārtas nodošanas ekspluatācijā esam nolēmuši uzsākt otrās kārtas būvniecību,» saka Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš.

2 - 4 istabu dzīvokļi ar plašiem logiem un iestiklotiem balkoniem būs pieejami no 2.-9.stāvam, platībās no 63 - 109 m2. Ēku pirmajos stāvos atradīsies slēgtas autostāvvietas, noliktavu telpas, riteņu un bērnu ratiņu glabāšanai paredzētas koplietošanas telpas. Ēkas projektētas ar B klases energoefektivitāti, kas nozīmē zemas apkures izmaksas.

«Ņemot vērā tirgus pieprasījumu, otrās kārtas ēkās esam vēl vairāk ieplānojuši trīs istabu dzīvokļus – tie būs pieejami gan plaši, gan arī ļoti kompakti,» stāsta Merks nekustamo īpašumu tirdzniecības vadītāja Dace Tumšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hausmaster un Latvijas lifts-Šindlers vērsušies KNAB un Valsts policijā

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namu apsaimniekošanas uzņēmums AS «Hausmaster» un liftu ražotājs AS «Latvijas lifts-Šindlers» vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar lūgumu izvērtēt SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» liftu iepirkumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums.

Tāpat «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums nosūtīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), Rīgas domes priekšsēdētājam Dainim Turlajam (GKR) un Lietuvas vēstniekam Latvijā Artūram Žurauskim.

Iesniegumā norādīts, ka «Hausmaster» kopā ar «Latvijas lifts-Šindlers» piedalījās «Rīgas namu pārvaldnieka» organizētajā konkursā «Liftu tehniskā apkope, plānoto un avārijas remontdarbu veikšana». Konkursa prasības paredzēja, ka ir nepieciešami 134 speciālisti un, lai kvalificētos šim konkursam, finanšu apgrozījumam pēdējo triju gadu laikā jābūt 8 300 000 eiro. Taču visi iesniegtie piedāvājumi, ieskaitot «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» piedāvājumu, noraidīti un konkurss izbeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu

LETA, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banka AS «Coop Pank» Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šodien skatīja jautājumu par daudzstāvu ēkas Priedaines ielā 20 uzturēšanas trūkumiem. Tas ir nams, kas atrodas vietā, kur 2013.gada novembrī iebruka veikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.

Pirms tam nams piederēja SIA «Homburg Zolitude», kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam - gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan tam blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pērnā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka «Eesti Krediidipank», kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs. Patlaban ēka pieder SIA «Prana Property» un «Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par energoefektīvāko industriālo ēku Latvijā atzīta Valpro ēka Valmierā

Dienas Bizness, 16.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā kategorijā Energoefektīvākā industriālā ēka Latvijā uzvarējusi SIA Valpro industriālā ēka Valmierā, Linarda Laicena ielā 2, informē Ekonomikas ministrijā.

Kategorijā Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā uzvarēja daudzdzīvokļu ēka Valmierā, Stacijas ielā 21. Kategorijā Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā. Jaunbūve uzvarēja daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Grostonas ielā 19. Bet par energoefektīvāko sabiedrisko ēku Latvijā atzīta Personāla dokumentu valsts arhīva ēka Rīgā, Šampētera ielā 16.

«Enerģijas izmaksu pieaugums mums visiem liek domāt un meklēt veidus, kā strādāt un dzīvot efektīvāk. Energoefektivitāte palīdz samazināt enerģijas resursu patēriņu un attiecīgi arī izdevumus. Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā"kļuvis par labu tradīciju, lai ar labo piemēru palīdzību mudinātu arvien plašāku sabiedrības daļu kļūt energoefektīvākiem. Energoefektivitātes paaugstināšana šobrīd viena no būtiskākajām Ekonomikas ministrijas prioritātēm, un tās īstenošanai nākošajos piecos gados plānotais atbalsts ir vairāk kā 333 miljoni eiro. Esmu pārliecināts, ka tas dos spēcīgu impulsu turpmākajai ēku renovācijai,» norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Piešķirts līdz šim Latvijā lielākais grants daudzdzīvokļu mājas renovācijai

Lelde Petrāne, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspilī uzsākta līdz šim Latvijā vērienīgākā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācija. Mājas atjaunošana notiek ALTUM īstenotās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes (DME) programmas ietvaros, un mājas remontdarbiem ALTUM ir piešķīrusi līdz šim brīdim lielāko grantu – vairāk nekā 700 tūkstošus eiro.

Daudzdzīvokļu mājā Salaspilī, Daugavas ielā 2, ir 120 dzīvokļi. Tās renovācijā kopumā tiks ieguldīti virs 1,5 miljoniem eiro, no kuriem 722 tūkstoši ir ALTUM grants jeb dāvinājums no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Programmas līdzfinansējumu aizdevuma veidā nodrošina banka Swedbank, izmantojot ALTUM garantiju 578 tūkstošu eiro apmērā. Ēkas renovācija ir līdz šim apjomīgākais projekts ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, jo tiks veikti ne tikai energoefektivitāti uzlabojoši darbi, bet, ņemot vērā mājas kritisko tehnisko stāvokli, arī kompleksa ēkas renovācija, tai skaitā ēkas ārsienu nostiprināšana, pārvelkot tās ar metāla stiepli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Daudzdzīvokļu māju atjaunošanai šogad plāno izsniegt 12 miljonus eiro

Zane Atlāce-Bistere, 23.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem Attīstības finanšu institūcija Altum grantos jeb dāvinājumos šogad plāno piešķirt aptuveni 12 miljonus eiro, informē Altum.

Plānots, ka šogad atjaunošanas darbi tiks uzsākti aptuveni 60 daudzdzīvokļu mājās visā Latvijā un siltumenerģijas patēriņš pēc darbu pabeigšanas tajās samazināsies vidēji par 50% gadā.

«Līdz gada beigām plānojam izsniegt grantus aptuveni 100 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai par kopējo summu 12 miljoni eiro. Tas palīdzēs vairāk nekā 3000 mājsaimniecībām uzlabot savus dzīves apstākļus, padarot tos daudz energoefektīvākus, komfortablākus, sakārtotākus un arī vērtīgākus. Reāli atjaunošanas darbi šogad tiks uzsākti aptuveni 60 mājās. Jāuzsver, ka ES fondu līdzekļi māju atjaunošanai būs pieejami ierobežotu laiku – vēl aptuveni piecus gadus,» norāda ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv bažas, ka līdz 2020. gadam mērķis renovēt vēl 1000 daudzdzīvokļu ēkas tomēr netiks sasniegts

Tā uzskata Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes valdes loceklis Juris Vidžis. Viņš norāda, ka desmit gadu laikā, kopš Latvijā pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts, atjaunotas vien 740 mājas, tāpēc rodas šaubas par fondu veiksmīgu apguvi atlikušajos divos gados, lai gan pēdējā laikā šis jautājums esot iekustināts.

Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija liecina, ka 2007.–2013. gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā līdzekļi renovācijai tika piešķirti vien nelielai daļai jeb 3% no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita. Faktiskie ēkas renovēšanas darbi varēja turpināties vēl divus gadus, līdz ar to kopumā par šiem līdzekļiem tika atjaunoti 740 nami, kas šobrīd arī ir kopējais Latvijā renovēto daudzdzīvokļu māju skaits. Ar 2014.–2020. gada ES fonda plānošanas perioda atbalstu plānots renovēt vēl aptuveni 1000 daudzdzīvokļu mājas. Tas nozīmē, ka kopsummā no ēkām, kurās varētu veikt izmaksu efektīvu renovāciju, būs atjaunoti 7% jeb 1740 ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru