Būvniecība un īpašums

VK: Mārupes pašvaldība daudzos iepirkumos nav ievērojusi likuma prasības

Žanete Hāka, 15.01.2015

Jaunākais izdevums

Būtiskākā problēma Mārupes novada pašvaldībā skar iepirkumu jomu, jo pašvaldība daudzos gadījumos nav ievērojusi likuma prasības un nav nodrošinājusi iepirkuma procedūras atklātumu un piegādātāju brīvu konkurenci, konstatēts Valsts kontroles revīzijā.

Revīzijā netika gūti pierādījumi, ka 331 tūkstoši eiro budžeta līdzekļu ir izlietoti efektīvi. Lielāko summu veido skolēnu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšana. Pašvaldība noslēgusi trīs līgumus ar SIA par telpu nomu, bet nav piemērojusi iepirkuma procedūru par skolēnu ēdināšanu.

Tādējādi, pēc Valsts kontroles, domām, apņemšanās katru pašvaldību pārbaudīt ne retāk kā reizi 3 gados ir pamatota un ļoti nepieciešama, un to apliecina nupat pabeigtā revīzija Mārupes novada pašvaldībā un AS Mārupes komunālie pakalpojumi.

Revidentu ieskatā, Izvairoties no iepirkumu procedūras, pašvaldība arī nodevusi savai kapitālsabiedrībai – AS Mārupes komunālie pakalpojumi tādas funkcijas, kuras varētu veikt pati vai uzticēt citiem tirgus dalībniekiem. AS šo uzdevumu izpildi (par kuriem pašvaldība samaksājusi 192,6 tūkstošus eiro) savukārt nodevusi ārpakalpojuma sniedzējiem, samaksājot 184 tūkstošus eiro. Viegli izrēķināt, ka AS peļņa, faktiski neko nedarot, bijusi vairāk nekā 8 tūkstoši eiro, uzsver VK.

2009.gadā un 2012.gadā pašvaldība ir ieguldījusi AS pamatkapitālā nekustamo īpašumu vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā. AS īpašuma tiesības nav nostiprinājusi, līdz ar to valsts reģistros tas joprojām ir domes īpašums. Nenokārtotās īpašumtiesības atainojas arī uzskaitē, kura nesniedz skaidru priekšstatu par to, kas pieder pašvaldībai un kas kapitālsabiedrībai.

AS Mārupes komunālie pakalpojumi ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kas savulaik tika izveidota, lai sniegtu siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumus, tātad – ļoti svarīgu un sabiedrībai nozīmīgu funkciju veikšanai.

Gluži tāpat kā pašvaldība, arī kapitālsabiedrība pārkāpj iepirkuma likumu. Revidenti konstatējuši, ka likums nav ievērots par vismaz 254 tūkstošiem eiro. AS grāmatvedībā sabiedrisko pakalpojumu funkciju nodrošināšana nav nodalīta no pārējiem izdevumiem, tāpēc nav pārliecības, ka arī citos darījumos (kopumā par 205 tūkstošiem eiro) nebija jāpiemēro iepirkuma procedūra.

Veicot sabiedriski ļoti svarīgas funkcijas, AS tai pašā laikā šķērdē sabiedrības līdzekļus – maksā par atsevišķu iedzīvotāju patērēto elektrību. Revīzijā konstatēts, ka 2012. un 2013.gadā AS nav apzinājusi un nav uzskaitījusi debitoru prasības pret iedzīvotājiem par patērēto elektrību vairāk nekā 49 tūkstošu eiro apmērā. Izrādās, ka AS nav izstrādāts mehānisms, kā kontrolēt iedzīvotāju maksājumu atbilstību. Līdzīga situācija ir ar atkritumu izvešanu: bez atbilstīga kontroles mehānisma AS pat pamanījusies maksu par savu atkritumu izvešanu iekļaut iedzīvotāju rēķinos.

Ļoti vieglprātīgi AS ir izturējusies pret krājumu iegādi. Iespējams, ka nopirktie būvniecības un remonta materiāli nemaz nav saistīti ar AS saimnieciskās darbības nodrošināšanu, jo netiek sagatavoti apsekošanas akti, lai varētu pārliecināties, kur un kā tie izlietoti. Šādi pirkumi tiek veikti bieži, lielākoties par lielām skaidras naudas summām. Krājumu iegādei vienai personai gadā atvēlēti līdz 25 tūkstoši eiro, raksta VK.

Ar tikpat vieglu roku kapitālsabiedrība ir palielinājusi degvielas kvotas saviem transportlīdzekļiem, tā nelietderīgi izlietojot gandrīz 7000 eiro. Savukārt degvielas izlietojumam par 3622 eiro nav pamatojuma, jo degvielas uzpilde veikta laikā, kad, pēc ceļazīmē norādītā, transports netika lietots.

Absolūts iekšējās kontroles trūkums pieļāvis situāciju, ka divi darbinieki uz pilnu slodzi nodarbināti amatos gan AS, gan Mārupes pašvaldībā. Turklāt viens darbinieks ir patapinājis sev piederošo automašīnu gan AS, gan pašvaldībā, saņemot līdz 300 l apmaksātas degvielas no AS un līdz 50 l – no pašvaldības. AS segusi arī šī transportlīdzekļa nodokli. Savukārt otra darbinieka amatu apvienošanu VK lūgusi izvērtēt KNAB.

Revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai VK pašvaldībai sniegusi 16 ieteikumus un kapitālsabiedrībai – 13 ieteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc Mārupes premium privātmājām pieprasījums lielāks nekā piedāvājums

Laura Mazbērziņa, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad lielākā daļa darījumu Mārupes novadā notiks pieejamajā privātmāju segmentā, bet premium segmenta māju pietrūks, prognozē Evita Pudane, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas un īres konsultante.

Šādā situācijā, kad tirgū pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, Mārupes premium īpašumu pārdevējiem varētu šķist, ka ar jaunu īpašnieku atrašanu savam īpašumam un visu formalitāšu kārtošanu varētu tikt galā paši, turklāt – ātri. Tomēr pieredzējuša speciālista piesaiste var palīdzēt ne tikai adekvāti novērtēt īpašuma stāvokli un iespējas konkrētā tirgus segmentā, bet arī noteikt pareizu cenu īpašumam, un saņemt zinoša speciālista, kas orientējas darījuma un konkrētās vietas niansēs, padomu,- tādējādi atrodot privātmājai īsto pircēju. Savukārt īpašumu pircējiem profesionāļa iesaiste darījuma veikšanā var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un ļautu «nenopirkt problēmas», nezinot visu darījuma specifiku un tirgus īpatnības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārupes pašvaldība līdzfinansēs 16 dzīvojamo māju pieslēgšanu centralizētajai kanalizācijas sistēmai

Zane Atlāce - Bistere, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes novada dome 27.oktobrī pieņēmusi lēmumu piešķirt līdzfinansējumu 16 personām dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai par kopējo summu 19855,45 EUR apmērā, informē Mārupes novada domes pārstāve Ilze Žunde.

Mārupes novada dome jau 26.maijā pieņēma saistošos noteikumus Par Mārupes novada pašvaldības finansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kuru mērķis ir veicināt dzīvojamo māju pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvi atsevišķām iedzīvotāju grupām (daudzbērnu ģimenēm, trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, politiski represētajiem u.c.).

Laika periodā no 2016.gada 9.septembra līdz 10.oktobrim Mārupes novada pašvaldībā tika saņemti 27 pieteikumi pašvaldības finansējuma saņemšanai dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

IUB apturējis LVRTC konkursu par mobilo telefonu sarunu un pakalpojumu nodrošināšanu

LETA, 06.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mārupes novada dome noraida Rail Baltica atzara trasējumu novada teritorijā

Dienas Bizness, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes novada domes ārkārtas sēdē ceturtdien, 12.martā noraidīts Rail Baltica projekta ietvaros piedāvātais dzelzceļa trases atzara risinājums Mārupes novada teritorijā, jo tas neatbilst novada attīstības plānošanas dokumentiem, informē domes pārstāve Uva Bērziņa.

Mārupes dome atbalsta pašvaldības, Rīgas pilsētas un lidostas "Rīga" plānošanas dokumentos iestrādāto pamattrases savienojumu ar lidostu caur Rīgas centrālo dzelzceļa staciju pa dzelzceļa līniju Rīga-Tukums no Ziemeļu puses.

Apkopojot visus sabiedriskās apspriešanas gaitā iesniegtos priekšlikumus, viedokļus, ekspertu atzinumus un citus saistošos dokumentus, Mārupes novada domes deputāti lēmuši neatbalstīt piedāvāto Rail Baltica pamattrases atzara trasējumu, kas paredz šķērsot novada teritoriju caur jaunizveidoto Vētras ciemu. Ņemot vērā 7.marta sabiedriskajā sanāksmē projekta izstrādātāju pausto gatavību rast alternatīvus trasējumus līdz šim piedāvātajam pamattrases atzaram Mārupes teritorijā, dome ir gatava izskatīt citus Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasējumus novada teritorijā, ja tādi tiks iesniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Ar piebūvēm paplašinātas Mārupes un Jaunmārupes pamatskolas

Monta Glumane, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodotas Mārupes pamatskolas un Jaunmārupes pamatskolas moduļu tipa piebūves, informē Mārupes novada dome.

Lai nodrošinātu mācību telpas topošajiem pirmklasniekiem, plānojot pašvaldības budžetu, tika lemts Mārupes pamatskolu un Jaunmārupes pamatskolu paplašināt, piebūvējot moduļu tipa piebūves ar nokomplektētu materiāli tehnisko bāzi. Piebūves augustā ir pieņemtas ekspluatācijā un šobrīd norit telpu iekārtošanas darbi.

Kopējās investīcijas Jaunmārupes pamatskolas moduļa tipa būvei un aprīkojumam - 656 278 eiro apmērā, Mārupes pamatskolai – 538 727 eiro, pašvaldībai ņemot aizņēmumu valsts kasē.

Abu skolu moduļu tipa piebūvju būvprojektu izstrādi, būvdarbus un autoruzraudzību veica SIA «INOS».

Jaunās piebūves ļaus 2019.gada 1.septembrī mācības uzsākt papildus vairāk nekā 200 skolēniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mārupes dzīvokļi vilina investorus

Laura Mazbērziņa, 14.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Mārupē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Mārupē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas pašvaldību apvienības biedru kopsapulcē pieņemti jauni organizācijas statūti. Turpmāk tā sauksies Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole", tādejādi atspoguļojot apvienības jaunos mērķus un uzdevumus.

Lēmumu pieņemšana apvienībā notiks uz līdztiesības un vienprātības principa pamata, respektējot gan Rīgas, gan Pierīgas pašvaldību viedokļus un intereses. Apvienību vadīs divi līdzpriekšsēdētāji - Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

"Ja gribam mēroties ar citām Baltijas un Ziemeļvalstu metropolēm, mums jāspēj domāt plašāk par vienas pašvaldības robežām, domāt un rīkoties reģionāli. Esmu ļoti gandarīts, ka mums, 15 dažādu pašvaldību pārstāvjiem, kuri pārstāv dažādus politiskos spēkus, izdevies vienoties kopīgai lielai lietai," teic Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns.

"Trīs gadu mērķtiecīgs darbs rezultējies ar sadarbības platformas izveidi starp Rīgas reģiona pašvaldībām. Tikai dialogā un visu pušu interešu apzināšanā var tapt izsvērti lēmumi - gan starp Rīgu un Pierīgu, gan sadarbībā ar valdību. Ticu, ka sadarbība radīs pamatu Rīgas metropoles reģiona konkurētspējas pieaugumam no kā gūs labumu visa Latvija un reģioni," uzsver Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību mobilo sakaru iepirkumos

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci

Jānis Goldbergs, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni ierobežojumi mikrouzņēmumu dalībai iepirkumos netiek izstrādāti; cīnās par likmi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izņemot jau pašlaik noteiktās prasības uzņēmumu dalībai publiskajos iepirkumos, jauni ierobežojumi mikrouzņēmumiem netiek izstrādāti, jāsecina no Finanšu ministrijas (FM) skaidrotā DB. Jāatgādina, ka valdība oktobra beigās izskatīja ziņojumu, kur cita starpā rosināts liegt mikrouzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

Labklājības ministrijas (LM) un Finanšu ministrijas (FM) sadarbībā izstrādātajā ziņojumā tika atzīts, ka ir jāpārskata mikrouzņēmuma kā uzņēmējdarbības formas saturs un nosacījumi. Vienlaikus ar mikrouzņēmumu nosacījumu pārskatīšanu tika rosināts noteikt turpmākus mikrouzņēmumu dalības ierobežojumus, tai skaitā liegt mikrouzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē, kā arī Mārupes novada Skultē un Tīrainē siltumenerģijas tarifs no 1.septembra pieaugs par 2,5 reizēm - līdz 320,14 eiro par megavatstundu (MWh), informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šis būs terminēts tarifs, kas būs spēkā tikai septembrī - attiecīgi no 1.septembra līdz 30.septembrim. Pēc tam 1.oktobrī spēkā stāsies jauns tarifs - 312,79 eiro par MWh, kas ir par 2,3% mazāk nekā septembra tarifs.

Patlaban komersants SIA "Mārupes komunālie pakalpojumi" saviem klientiem piemēro siltumenerģijas tarifu 127,29 eiro par MWh, kamēr no 1.oktobra bija paredzēts tarifu samazināt līdz 119,94 eiro par MWh.

SPRK norāda, ka siltumenerģijas tarifu pieaugums saistīts ar dabasgāzes cenas pieaugumu, konkursa kārtībā noslēdzot jaunu līgumu par dabasgāzes piegādi. Dabasgāzes vairumtirgus cenas kāpuma dēļ kopējās kurināmā izmaksas komersantam ir pieaugušas par 180,7%. Komersants ar dabasgāzi saražo visu lietotājiem nodoto siltumenerģijas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mazie un vidējie uzņēmumi reti izmanto atļautās sadarbības formas dalībai liela apjoma iepirkumos

Zane Atlāce - Bistere, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pēc ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas uzraudzības noslēgšanas secina, ka mazie un vidējie uzņēmumi kūtri izmanto atļautās sadarbības formas, lai piedalītos liela apjoma publiskajos iepirkumos, informē KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

KP uzraudzībā analizēja 200 lielākos publiskos iepirkumus pēc to kopējās līgumu summas laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam un informāciju par trīs lielākajiem pasūtītājiem, kā arī ieguva un analizēja informāciju no 20 lielākajām komercsabiedrībām, kas Latvijā nodarbojas ar ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo uzraudzību par 2005. līdz 2009. gadu, novērojams, ka kopējā publiskajos iepirkumos noslēgtā līgumsumma par Latvijas ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem ir palielinājusies. Tajā pašā laikā analizētajā periodā kopējā līgumsumma piedzīvoja lejupslīdi. Piemēram, no 2011. līdz 2014. gadam kopējā līgumsumma samazinājās kopumā par 39 %. Pirmajos trīs uzraudzībā analizētajos gados lielākās kopējās iepirkumu līgumsummas bija par darbiem Centra reģionā, savukārt 2014. gadā - Latgales reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Četri soļi, lai konkurence publiskos iepirkumos kļūtu caurredzama

Linda Rirdance, vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes locekle, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā, startējot vairāk nekā 170 dažādos iepirkumos, redzam, ka situācija, kurā šobrīd atrodas telpu uzkošanas nozare, ir visai neapskaužama.

Lai gan telpu apsaimniekotāji izstrādājuši labās prakses vadlīnijas un pasūtītāju izglītošanā ieguldījuši daudz laika un pūļu, ar to vien ir par maz, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iepirkumos. Caurumi esošajā likumdošanas rāmī ļauj izbirt cauri gan graudiem, gan pelavām. Un, lai gan publiskajos iepirkumos būtu jāļauj piedalīties tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas īsteno godprātīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, nereti tieši negodprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem uz nodokļu apiešanas un citu apšaubāmu prakšu rēķina ir milzīga priekšrocība — mazākā cena, kas joprojām dominē kā noteicošais faktors daudzos iepirkumos pat, ja izvēles kritērijs ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo tieši cena veido lielāko punktu īpatsvaru kopējā lēmuma pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LOSP: Valsts un pašvaldības iestādes negribīgi atbalsta vietējos ražotājus

Dienas Bizness, 28.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir neizpratnē par pašvaldību un valsts uzņēmumu neienteresētību iepirkt vietējo ražotāju pārtikas produktus, paziņojumā presei norāda padome.

«Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina pašvaldības un valsts iestādes būt atvērtākām sadarbībai ar vietējiem zemniekiem, kā arī padome ir gatava organizēt dažādus apmācības seminārus, lai veicinātu vietējo produkciju noietu un kopā ar pašvaldībām rastu apstākļus, lai vietējie ražotāji veiksmīgāk startētu iepirkumos,» norāda LOSP Valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Padome skaidro, ka ir konstatētas problēmas ar korektu dalījumu daļās ieviešanu, tādējādi nepaverot plašāku iespēju piedalīties iepirkumos vietējiem zemniekiem, kas piedāvā gan svaigu, gan saldētu produkciju. Neizpratne esot arī par normatīvo aktu neievērošanu iepirkumos, kas pašlaik tiek izsludināti, tādējādi nenodrošinot vietējo ražotāju iespēju dalībai iepirkumos ar savu produkciju, kā, piemēram, tehniskajās specifikācijās nav iekļauti nedz Latvijā audzēti bumbieri, nedz dažādas vietējās izcelsmes ogas. Problēmas ir ar MK noteikumu «Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem» ievērošanu, kas ir saistoši visām valsts un pašvaldības iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc iepirkumos tiecas uz viduvējību?

Inga Galkina, sabiedrisko attiecību aģentūras “Repute” partnere, stratēģiskā konsultante, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus valsts un pašvaldību iestādes publiskajos iepirkumos sadarbības partneri komunikācijas projektiem izvēlas pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma, kas citiem vārdiem nozīmē to, ka piedāvājums satura kvalitātes vērtējumā ir vislabākais. Visu cieņu, tas ir labi!

Tomēr ir arī izņēmumi un patiešām pārsteidz, ka tirgū joprojām parādās iepirkumi, kuru galvenais kritērijs, atlasot izpildītāju, ir viszemākā piedāvātā līgumcena. Taisnības labad jāsaka, ka “Repute” šādos iepirkumos mērķtiecīgi izvairās startēt, tomēr nereti “kāja paslīd”, jo pārāk ātri iedegamies par tēmu, rodas laba ideja, parādās konkurences gars, kas tajā brīdī zemākās cenas izvēli it kā nostumj otrajā plānā.

Tomēr - kāpēc, organizēt zemākās cenas iepirkumus ir kļūda?

Pirmais un svarīgākais iemesls – šādos iepirkumos pašos pamatos ir iekodēta viduvējības stīga, jo piegādātājs nav motivēts iedot vairāk risinājumu, nekā prasa, turklāt arī to, ko prasa, izpildīs ar mazāko resursu, kāds iespējams. Pat ja budžeta definētais slieksnis, izpildot visas minimiālās nolikuma prasības, teorētiski vēl atļautu uz “kūkas uzlikt ķirsīti” jeb pasūtītājam piegādāt vēl vienu aktivitāti, kāpēc to darīt, ja tiek zaudēta konkurētspēja? Realitātē zemākās cenas iepirkumos visbiežāk viss iespējamais pasūtītāja budžets tā arī netiek izpildīts, lai gan tā pilnīga izmantošana varētu garantēt labāku rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru