Nākamā gada budžeta veidošanā ir pieļautas vairākas būtiskas kļūdas, no kurām ir jāizvairās.
Process bijis garš un samocīts, sociālie partneri neapmierināti un kompromisi nepārliecinoši, partiju strīdi bezgalīgi. Mums ir jābūt daudz konstruktīvākiem savu finanšu plānotājiem, jo pieļautas kļūdas dārgi maksā.
Pirmkārt, budžeta veidošanas procesā jāievēro nulles budžeta princips. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē visu tēriņu pamatotība pēc būtības, nevis tēriņi “jāpievelk” piešķirto līdzekļu apjomam. Jāievēro princips – vispirms vajadzības, tad tēriņi, nevis otrādi. Apjomīgam darbam pie 2015. gada nulles budžeta būtu jāsākas tagad, nevis nākamā gada augustā vai septembrī.
Otrkārt, nav pieļaujams budžeta veidošanas procesa beigu posmā palielināt nodokļus ar vienīgo mērķi - palielināt budžeta ieņēmumus. Valsts budžeta likuma pieņemšanai ir jānotiek šķirti no diskusijas par izmaiņām nodokļu likumos. Tikai tā varam izvairīties no neprognozējamiem nodokļu palielinājumiem un jaunām «galvassāpēm» uzņēmējiem, kas var rezultēties ekonomiskās aktivitātes samazinājumā.
Treškārt, šo budžetu pavada rekordliels likumprojektu skaits, pret kuriem iebilst juristi, raksturojot tos kā nekvalitatīvus un dažus pat neatbilstošus Satversmei. Tas liecina par steigu un neiedziļināšanos. Kā obligāts Latvijā būtu ieviešams princips – vipirms diskusija par jaunām likumdošanas iniciatīvām, saskaņošana ar attiecīgo nozaru organizācijām, izvērtējot likumu ietekmi uz Latvijas attīstību kopumā, un tikai tad šo likumu virzība parlamentā.
Ceturtkārt, kā jau visa iepriekšminētā rezultāts, atsevišķas jaunas nodokļu palielināšanas iniciatīvas parādījās tikai uz budžeta otro lasījumu. Nenotika konsultācijas ar sociālajiem partneriem un to viedoklis tika ignorēts. Tas būtiski samazināja jau tā zemo uzticību realizējamās politikas kvalitātei un uzticību valsts varai kopumā. Uzņēmējus, protams, var ignorēt, tikai tad grūti veidot dialogu par godīgu nodokļu nomaksu, atbildīgu ero ieviešanu utml.
Piektkārt, es nevaru atbalstīt budžetu, kurā izglītības un zinātnes sektors nav prioritāre. Tas ir dziļā pretrunā ir mūsu lielajiem plāniem un vīzijām par «ekonomisko izrāvienu». Ja finansējums zinātnei pret IKP turpina samazināties, un šobrīd cīnamies kā viena no pēdējām vietām Eiropas Savienībā, tad par kādu attīstību mēs varam diskutēt.
Protams, budžetā ir arī dažas pozitīvas iniciatīvas, kuras koalīcijas pārstāvji automatiski piemin. Toties ar to nevar attaisnot budžeta kopējo zemo kvalitāti un kļūdas tā sastādīšanas procesā. Par zemo kvalitāti liecina sasteigti un pavirši lēmumi, neskaitāmi juristu iebildumi, kā arī sabiedrības skaļie protesti. Savukārt procesā politiķus interesēja tikai viņu personīgo iniciatīvu atbalsts, nemaz neuztraucoties par budžeta kopējo saturu un pieņemto lēmumu sekām.