Neraugoties uz aizejošā gada izaicinājumiem kravu pārvadājumu nozarē - Covid-19 krīzi un strauju Krievijas tranzītkravu kritumu, daudzas Rīgas ostas stividorkompānijas gadu noslēgs ar pozitīviem rādītājiem un kravu apgrozījuma pieaugumu, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes operatīvajiem datiem pašreiz 19 no 33 ostas kravu termināļiem ir pārkrāvuši vairāk jūras kravu nekā pagājušajā gadā un 4 termināļos kravu apgrozījums ir saglabājies praktiski nemainīgs.

Viens no lielākajiem kravu apjoma pieaugumiem šogad ir bijis uzņēmumā "Extron Baltic".

11 mēnešu laikā terminālī tika pārkrautas 544,1 tūkstotis tonnu kravu, kas ir par 16,7% vairāk nekā pērngad un jau pārsniedz visa 2019.gada kopējo rādītāju. Līdz ar to var droši prognozēt, ka uzņēmums 2020.gadu noslēgs ar ievērojamu kravu apgrozījuma pieaugumu.

Uzņēmums "Extron Baltic" kravu apjomus ir audzējis pastāvīgi, jau sākot ar 2010.gadu. No pavisam mazas stividorkompānijas tas šobrīd ir izaudzis par ievērojamu ostas spēlētāju un pietuvojies pavisam tuvu ostas top 10 kravu termināļiem. Galvenie kravu veidi, ko pārkrauj uzņēmumā, ir metāli, graudaugu kravas un kokmateriāli.

Iegulda lauksaimniecības produkcijas apkalpošanā; arvien dominē minerālmēsli

Kaut arī pirmā privātā Lietuvas stividorkompānija pēc valsts neatkarības atjaunošanas Bega sniedz arī ekspedīcijas, kuģu aģentēšanas un loģistikas pakalpojumus, kompānijas specializācija ir beramkravu apkalpošana, sarunā ar DB norāda uzņēmuma komunikācijas un informācijas grupas vadītājs Gedimins Gudavičs. Tāpat Bega nodrošina beramkravu iepakošanu un iekraušanu konteineros, apkalpo arī šķidro minerālmēslu kravas, kā arī pārkrauj tehniskās un pārtikas eļļas. Kopš darbības uzsākšanas termināļa attīstībā kopumā esot ieguldīts ap 130 milj. eiro privāto investīciju.

Pamatā minerālmēsli

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums AS Ventspils nafta termināls (VNT) pirmajā pusgadā pārkrāvis 6,25 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Visvairāk tika pārkrauts martā, kad apjoms sasniedza 1,34 miljonus tonnu.

Jāpiebilst, ka pērn sešu mēnešu laikā VNT pārkrāva 7,12 miljonus tonnu naftas produktu.

«Degvielas produktu tirgus ir mainīgs un atrodas nepārtrauktā kustībā. Šobrīd naftas produktu plūsmu ietekmē gan ekonomiskā situācija pasaulē, gan reģionālā politika. Ņemot to vērā, mūsu pārkraušanas apjomi atbilst plānotajam,» uzsver VNT ģenerāldirektors Lars Panclafs.

VNT pārkrauj apmēram 50% no visām šķidrajām kravām Latvijā. Tas ir lielākais naftas produktu terminālis Baltijas valstīs un pārkrauj 20% no visām šķidrajām kravām, kas iet caur Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.

Grindeks neauditētā peļņa pērn - 2,4 miljoni latu; apgrozījums pieaug par 32%.

Valmieras stikla šķiedras peļņa janvārī - 197 tūkstoši latu; apgrozījums aug par 16%.

Janvārī Ventspils naftas terminālā pārkrauj par 36% mazāk nekā 2004. gada janvārī.

Izbeidz tiesvedību Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcionāru strīdā par zaudējumiem.

Ar 23. februāri biržas Parāda vērtspapīru sarakstā iekļaus Hipotēku Bankas jaunās AN sērijas ķīlu zīmes.

Ar 22. februāri biržas Parāda vērtspapīru sarakstā iekļaus papildu Baltic Trust Bank ķīlu zīmes.

Latvijas preču eksports pērn aug par 28,1%; imports - par 25,2%.

Janvārī bezdarba līmenis Latvijā pieaug līdz 8,6%.

Aizvadītajā nedēļā Rīgas Fondu Biržas apgrozījums bija LVL 715 tūkstoši, kas ir par 29% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Akciju tirgus apgrozījums bija LVL 692 tūkstoši. Starp emitentiem vislielākā interese bija par Latvijas Kuģniecības akcijām, apgrozījums ar kurām bija vairāk nekā LVL 300 tūkstoši. Darījumi ar Grindeks akcijām tika veikti par nepilniem LVL 130 tūkstošiem.

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

2009. gada janvārī un februārī Ventspils brīvostā kravu apgrozījums bijis 5.2 miljoni tonnu, kas, salīdzinot ar 2008. gada pirmajiem diviem mēnešiem, ir par 217 tūkstošiem tonnu mazāk, tomēr par 376 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2009. gada kopapjoma grafikā plānots, informē brīvosta.

Gada plānotais apjoms ir 29 miljoni tonnu, jeb 2.4 miljoni tonnu mēnesī.

Kopumā gada pirmajos divos mēnešos ostā ienākuši 353 kuģi, kas ir tikai par 7 mazāk nekā pērn tādā pašā laika periodā.

Pārkrautās jēlnaftas apjoms salīdzinājumā ar 2008. gada pirmajiem diviem mēnešiem pieaudzis par 8.97%, bet pārkrauto naftas produktu daudzums – par 7.88%. Divos mēnešos pārkrautais naftas produktu apjoms ir 3.4 miljoni tonnu, kas ir par 251 tūkstoti tonnu vairāk nekā 2008. gada 2 mēnešos.

Vislielākais apjoma pieaugums bijis kūdras kravām – 42.86%, bet vislielākais kritums –jēlcukuram par 56.56%, celtniecības materiāliem par 66.67% un minerālmēslu kravām par 91.13%. Akmeņogles, salīdzinot ar 2008. gada janvāri un februāri, pārkrautas par 31.95% vairāk jeb 921 tūkstoši tonnu. Pozitīvi pārkraušanas rādītāji ir arī šķidrās ķīmijas kravām – par 31.82% vairāk, šķeldai – par 11.32%, bet kokmateriālu kravām - par 10.29% vairāk. Kopumā 2009. gada pirmajos divos mēnešos Ventspils brīvostā pārkrauti 96% no 2008. gada divu mēnešu kravu apjoma.

Zāļu ražotājas Grindeks peļņa pērn sasniedz 725 tūkstošus latu; apgrozījums pieaug par 32%.

Regulators atļauj Latvijas gāzei palielināt tarifus.

Venspils nafta pirmajā ceturksnī pārkrauj 3,1 miljonu tonnu kravu.

Valmieras stikla šķiedra pirmajā ceturksnī kāpina produkcijas pārdošanu par 0,7%.

Rūpniecības produkcijas ražošana Latvijā februārī pieaug par 9.9%.

Patēriņa cenas Latvijā martā pieaug par 0,5%.

Šonedēļ RFB kopējais apgrozījums bija LVL 584 tūkstoši, kas ir 16.3 reizes mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Akciju tirgus apgrozījums bija LVL 368 tūkstoši, kas ir 16.3 reizes mazāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Prasījuma vērtspapīru tirgus apgrozījums sasniedza LVL 216 tūkstošus, uzrādot kritumu par 85.3% pret iepriekšējo nedēļu.

Šā gada desmit mēnešos Latvijas ostās pārkrautas 44,109 milj. tonnu kravu, kas ir par 8,9 % mazāk nekā pagājušā gada attiecīgā periodā, — liecina Latvijas ostu padomes informācijas centra sniegtā informācija. Vislielākais kritums no kravu veidiem ir jēlnaftai. Šogad pārkrautas tikai 7,2 milj. tonnu jēlnaftas, kas ir par 41 % mazāk nekā pērn. Līdz ar to Ventspils ostā, kurā pārkrauj naftu, kopējais kravu samazinājums ir 27 %. Latvijas lielākajā ostā šogad pārkrautas vairs tikai 25,16 milj. tonnu kravu, pērn — 32,6 milj. tonnu. Liepājas ostā šogad pārkrautas 3,43 milj. tonnu kravu, kas ir par 29 % vairāk, bet Rīgas ostā 14,65 milj. tonnu kravu, kas ir par 18 % vairāk nekā 2001. gada attiecīgā periodā.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Gluži kā cerību stars turpmākajai Ventspils ostas spējai pelnīt ir pēdējā laika paziņojumi, ka tā varētu tikt izmantota Venecuēlas naftas tranzītam uz Baltkrieviju. Īpaši jāuzsver, ka tādējādi baltkrievi varētu «atdzīvināt» jau vairākus gadus tukšo naftas cauruļvadu. Ziņu par kādu lielu progresu vismaz pagaidām nav. Kaut arī gribētos.

Ir skaidrs, ka šīs naftas tranzītam kāda osta baltkrieviem ir nepieciešama, taču šeit sākas kāda problēma. Proti, Ventspils nav gluži vienīgā osta, caur kuru ir iespējams veikt attiecīgos naftas pārvadājumus. Vēl ir Tallinas osta Igaunijā, Odesas osta Ukrainā, kā arī mūsu galvenais konkurents - Klaipēdas osta Lietuvā. Jo interesantāks šajā situācijā ir fakts, ka caur minētajām trīs ostām Venecuēlas naftas tranzīts jau notiek, kamēr par Ventspili vēl tikai tiek gudri spriests. Iemeslus tam var atrast ne vienu vien.

Pirmkārt, Ukraina, Lietuva un Igaunija ir spējusi piedāvāt baltkrieviem gana nozīmīgas dzelzceļa un ostu atlaides, kamēr Latvija šajā jomā vismaz pagaidām klusē. Protams, cīņa par Venecuēlas naftas tonnām nedrīkst pārvērsties par izsoli ar lejup­ejošu soli, ko droši vien vēlētos baltkrievi. Tajā pašā laikā diez vai par elastīgu var uzskatīt biznesa pieeju, kad viens tarifu plāns ir teju vai akmenī iecirsts, un potenciālajam klientam atliek vien izdomāt - var vai nevar viņš atļauties tās maksāt. Turklāt diez vai lietuvieši, igauņi un ukraiņi pārkrauj šīs kravas vien sava prieka pēc - acīmredzot tarifu atlaižu politika, kā arī efektīva privāto stividorkompāniju politika dod arī ekonomisku labumu.

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Aizsardzības ministrija nodevusi apsaimniekošanā LSEZ SIA DG termināls teritoriju Liepājas ostā.

Teritorija, kas nodota apsaimniekošanā, ir Karostas kanāla dienvidu pusē starp 25. un 26. piestātni, kur agrāk atradās padomju armijas naftas bāze ar pazemes naftas rezervuāriem un kas pēdējo 20 gadu laikā nav izmantota saimnieciskai darbībai.

Saglabājušās inženiertehniskās būves no padomju gadiem ir nolietojušās un, visticamāk, arī bojātas. Db.lv rakstīja, ka tur palikušie naftas produkti, mainoties gruntsūdens līmenim, Karostas kanālā rada piesārņojumu. Jaunais teritorijas apsaimniekotājs sola situāciju mainīt.

«Te ir redzams pierādījums tam, ja teritorija netiek apsaimniekota, tas rada zināmas problēmas. Es domāju, ka Aizsardzības ministrija ir spērusi pareizu soli un vienojusies ar DG terminālu par šīs teritorijas apsaimniekošanu un sakārtošanu,» darījumu komentē LSEZ pārvaldnieks Guntas Krieviņš.

Provizoriskie šī gada pirmā ceturkšņa dati par konteinerkravu apgrozījumu Rīgas ostā rāda, ka, neraugoties uz ekonomiski smago situāciju pasaulē, kopējo konteinerpārvadājumu apjomu izdevies noturēt gandrīz pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenī.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 119,2 tūkst. TEU konteineru vienību, kas ir par 3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā.

Rīgas ostā strādājošie konteineru termināli bija vieni no pirmajiem, kas jau šā gada sākumā, kad vīrusa epidēmija visspēcīgāk uzliesmoja Ķīnā, saskārās ar Covid 19 radītās globālās ekonomiskās krīzes ietekmi, jo lielākā daļa konteineru plūsmas Rīgas ostā, tāpat kā citur Eiropā, ir saistīta tieši ar šī reģiona kravām.

"Konteineru plūsmas samazinājumu terminālī sākām izjust marta otrajā nedēļā. Tas bija saistīts ar konteineru importa samazinājumu no Ķīnas, ko savukārt izraisīja ražošanas jaudu dramatiskais kritums Ķīnā februāra mēnesī. Kā ķēdes reakcija sekoja tukšo konteineru trūkums un konteinerpārvadājumu frakta likmes kāpums, kas vēl samazināja konteinerpārvadājumu apjomu," stāsta Rīgas ostas lielākā konteinertermināla SIA "Baltic Container Terminal" valdes loceklis Dmitrijs Kiseļevs.

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2024.gada janvārī veidoja 1,225 miljardus eiro, kas ir par 27,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī bija 66,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9 miljoniem eiro jeb 2,8% mazāk, nekā plānots.

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Turpinās neskaidrības ar jaunajām maksām par preču un produktu robežkontroli, kuru dēļ Latvijas uzņēmēji var ciest būtiskus zaudējumus un zaudēt klientus. Latvijas Ostu padome (LOP), kuras sastāvā ir arī vairāki ministri un Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valžu vadītāji, pagājušajā nedēļā atlika jautājuma skatīšanu par maksas pakalpojumu apmēriem, prasot papildus informāciju no Zemkopības ministrijas (ZM) par veterināro kontroļu samaksu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, lai šos datus varētu salīdzināt un pieņemt lēmumu. Liepājas SEZ uzņēmuma SIA Liepaja Bulk Terminal direktors Juris Matvējevs Db norādīja, ka patlaban neesot nekādu skaidrību par veterināro kontroļu izcenojumiem, kas radot neziņu turpmākajā darbā. Ja līdz iestājai ES maksa par kravas kontroli bijusi 3,75 – 4,39 Ls atkarībā no kravas satura, tad šobrīd maksa noteikta 18,95 Ls jeb 30 eiro par kravu, kas rada vairākkārtīgu sadārdzinājumu. «Ja tiks ieviestas jaunās maksas, tas varētu sadārdzināt mūsu pakalpojumus pr 0.45 – 0.50 Ls/t un tas nozīmē mūsu klientu zaudēšanu,» uzsvēra uzņēmējs. Tā kā patlaban šie izcenojumi esot līdzīgi ar Kaļiņingradas ostu maksu, veterināro kontroļu maksas sadārdzināšana Latvijā nozīmētu klientu pāreju uz Kaļiņingradu un citām ostām, par ko jau Liepaja Bulk Terminal jau esot saņēmis brīdinājumus, sacīja J. Matvējevs, kura vadītā kompānija gadā pārkrauj ap 50 000 – 100 000 t beramkravu. Savukārt multimodālais termināls SIA Nord Natie Ventspils Terminals stividoroperāciju vadītājs Jānis Lubiņš atzīmēja, ka veterināro kontroļu maksām jābūt vienādām visās trijās Baltijas valstīs un Somijā, lai vietējie uzņēmēji nezaudētu savu konkurētspēju. To, ka saskaņā ar valdības noteikumiem uz ZM rīkojumu noteiktā maksa par ienākošā tranzīta kravas kontroli 18,95 Ls jeb apmēram 30 eiro apmērā par kravu ir pieņemta pārsteidzīgi un neatspoguļo Pārtikas un Veterinarā dienesta faktiskās kravas kontroles izmaksas tranzīta kravām, savā vēstulē premjeram un Latvijas ostu padomes priekšsēdētājam Indulim Emsim un Satiksmes ministra pienākumu izpildītājam Aināram Šleseram 29. jūnija vēstulē norādīja arī Latvijas Tranzīta Biznesa asociācijas (LTBA) prezidents Aivars Lembergs. Komentējot uzņēmēju iebildes, Pārtikas un veterināra dienesta direktora vietnieks administratīvajos jautājumos Jānis Kinna Db atzina, ka satraukumam nav pamato, jo visi izcenojumi esot ieviesti atbilstoši ES direktīvai, kas esot bijis obligāti jāveic līdz 1. maijam, jo pretēja gadījumā varētu sekot ES sankcijas. Savukārt līdz 1. maijam spēkā bijusi vēl 1998. gadā pieņemtā tikai Latvijā noteiktā priekšrocība, kas paredzējusi maksu par veterinārajām kontrolēm 25 % apjomā no importa kravu kontroles veterinārā izcenojuma. «Var jau šo maksu mainīt, bet jārēķinās, ka tad ES var pieņemt tirdzniecības sankcijas vai pat vērsties tiesā pret Latviju,» piebilda J. Kinna. Jāpiebilst, ka LTBA pārstāvji, kas izvērtējuši attiecīgās ES regulas un noteikumus arī secinājuši, ka regula par dzīvnieku izcelsmes produktu kontroli, kas stājās spēkā no š.g. 20. maija un regulē kontroles samaksas apmērus arī tranzīta pārvadājumiem, dalībvalstu likumdošanā jāievieš līdz 2007. gada 1. janvārim. Ņemot vērā visus apstākļus, LTBA ierosinājusi pārskatīt attiecīgo valdības noteikumu normu piemērošanas termiņus attiecībā uz tranzīta kravu pārvadājumu robežkontroli, nosakot pārejas periodu ES regulā noteiktās maksas par robežkontroles darbībām ieviešanai līdz 2007. gada 1. janvārim, līdz tam attiecība uz tranzīta kravu pārvadājumiem saglabājot tādu samaksas līmeni, kāds bija spēkā līdz š.g. 1. maijam. Jāpiebilst, ka jau 19. maijā LOP pieņēma lēmumu izveidot darba grupu, kura meklētu šīs problēmas risinājumu, taču LTBA uzskata, ka darba grupa nav izstrādājusi pamatotas un konkurētspējīgas veterinārās maksas.

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.