2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

Ceturtdien Eiropas akciju tirgi piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo desmit mēnešu laikā, kas bija investoru atbildes reakcija uz ASV Federālo Rezervju paziņojumu par monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu un sliktajiem Ķīnas ražošanas datiem.

Tā, Eiropas akciju tirgus indekss Stoxx Europe 600 Index saruka par 2,2% līdz 303,7 punktiem, pretstatā iepriekšējās dienas pieaugumam līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada jūnija.

Lielbritānijas akciju tirgus indekss FTSE 100 samazinājās par 2,5%, kas ir lielākais kritums kopē pērnā gada jūlija, savukārt Francijas CAC 40 un Vācijas DAX saruka par 2,7% katrs.

Sākoties tirdzniecības sesijai ASV akciju tirgos, kritumu piedzīvoja arī S&P 500 indekss – par 0,77% līdz 1642,53 punktiem, bet Dow Jones Industrial Average samazinājās par 0,4% līdz 15245,55 punktu atzīmei.

«Pamatfaktori tirgū pēdējās diennakts laikā nav mainījušies, tomēr noskaņojums un emocijas tirgū ir kļuvuši nedaudz negatīvi,» aģentūrai Bloomberg saka Wilmington Trust Investment Advisors eksperti, piebilstot, ka tirgum triecienu devusi vairāku faktoru kombinācija. «Komentāri no B. Bernankes veicināja neizpratni tirgū par tālāko, savukārt rezultāti no Āzijas bija neglīti,» uzsver eksperti.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Ziņas no atsevišķām lielākajām centrālām bankām par to, ka līdzšinējie kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi ekonomikā varētu tikt samazināti izraisījušas investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām, tādējādi veicinot strauju biržas indeksu kritumu, Japānas indeksam Nikkei 225 nogāžoties straujākos tempos nekā pēc traģiskā cunami 2011. gada pavasarī.

Par to ka, naudas iepludināšanas apjomu mazināšana finanšu sektorā varētu būt tuvāko sapulču jautājums akciju tirgus nopratis no ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes teiktā. Tiesa, ASV monetārās sistēmas uzrauga vadītājs arī pieminēja, ka lēmumu pieņemšanai par tādu vai citādu rīcību nepieciešami papildu signāli ekonomikā.

Uzstājoties ASV Kongresā B. Bernanke sacīja, ka tuvākajās valsts centrālās bankas pārstāvju sapulcēs varētu tikt pieņemts lēmums samazināt parādzīmju pirkšanas apmērus, ja valsts ekonomika uzrādīs labus rezultātus. Patlaban Federālā rezervju sistēma šai programmai katru mēnesi tērē 85 miljardus dolāru mēnesī.

ASV Federālo Rezervju sistēma šajā gadā procentu likmes varētu celt četras reizes, ja ekonomikas dati uzrādīs strauju izaugsmi, atsaucoties uz Čikāgas Federālo Rezervju sistēmas vadītāju Čārlzu Evansu, raksta MarketWatch.

Ja ekonomika uzlabosies, un ja mēs redzēsim spēcīgu izaugsmi, kā arī inflācija pakāpsies, likmes mēs varētu paaugstināt četras reizes, uzsvēra Č. Evanss.

Tajā pašā laikā, ja augs neskaidrība saistībā ar tālāko ekonomikas izaugsmi, optimāli būtu likmes celt divas reizes.

Analītiķu vidējā prognoze saistībā ar FRS paredz, ka likmes tiks celtas trīs reizes, un Evanss sacījis, ka varētu atbalstīt trīs paaugstinājumus, ja viņā augs pārliecība par tālāko ekonomikas gaitu.

Db.lv jau rakstīja, ka ASV centrālās bankas Federālā rezervju sistēma (FRS) šomēnes jau otro reizi pēdējo trīs mēnešu laikā paaugstinājusi bāzes procentlikmi, ļaujot noprast, ka šī gada laikā tā pakāpeniski tiks paaugstināta vēl vismaz divas reizes.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Ceturtdien ASV akciju tirgus indeksi auga, reaģējot uz pozitīvajiem ASV darba tirgus datiem.

Standard&Poor’s 500 indekss pakāpās par 0,3%, sasniedzot jaunu rekordu, savukārt Dow Jones Industrial Average pirmo reizi vēsturē pārkāpa 17 tūkstošu punktu robežu.

Pieauga arī Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss – par 0,7%, kas ir straujākais trīs dienu pieaugums 10 nedēļu laikā. Kritums gan bija vērojams jaunattīstības valstu biržās.

ASV bezdarba līmenis sarucis līdz 6,1%, kas ir gandrīz sešu gadu zemākā atzīme, tādējādi norādot, ka situācija darba tirgū palīdzēs uzlabot ekonomisko situāciju valstī.

Savukārt Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi sacīja, ka centrālā banka turēs procentu likmes pašreizējos līmeņos ilgāku laika periodu.

Ceturtdien naftas cenas pieauga, tirgus dalībniekiem reaģējot uz negaidīto ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) lēmumu atstāt monetārās stimulēšanas programmas apjomu esošajā līmenī.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena oktobra piegādēm pakāpās par 0,63% līdz 108,74 dolāriem par barelu. Savukārt Brent cena novembra piegādēm pieauga par 0,26% līdz 110,89 dolāriem par barelu.

Trešdien ASV Enerģētikas informācijas administrācija publicēja datus, ka pagājušajā nedēļā ASV jēlnaftas rezervju apjomi ir sarukuši par 4,4 miljoniem barelu, kas ir ievērojami vairāk nekā analītiķu prognozētie 1,5 miljoni barelu.

«FRS lēmuma pagaidām nemainīt monetāro programmu lielāko ietekmi jēlnaftas tirgū varēs redzēt nākamā gada pirmajā pusē,» MarketWatch sacījis Barclays naftas analītiķis Misvins Mahešs. Viņš paredz, ka naftas cenas septembrī un gada beigās saglabāsies pašreizējā līmenī ar augšupvērstu tendenci. 2014. gadā Brent jēlnafta maksās 110 dolārus par barelu, uzskata eksperts.

Piektdienas rītā Eiropas akciju tirgos vērojams neliels pieaugums, savukārt Japānas akciju tirgos tirdzniecības sesija noslēdzās pozitīvā teritorijā.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 Index no rīta pieauga par 0,4%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,2%, savukārt Vācijas DAX – par 0,32%.

Eiropas akciju tirgi pieaug, gaidot Vācijas biznesa noskaņojuma rādītājus un ASV datus par ilglietošanas precēm.

Japānas Topix Index pieauga par 0,5% līdz 1194,08 punktiem. Tiesa gan, pirms tam indekss piedzīvoja vērā ņemamas svārstības – pieauga par 3,3% un pēc tam atkal par tikpat samazinājās. Jāpiebilst, ka ceturtdien indekss saruka par 6,9%. Savukārt Nikkei 225 jauno tirdzniecības sesiju noslēdza par 0,9% augstāk nekā iepriekš – sasniedzot 14612,45 punktus.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, noslēdzot oktobra mēnesi, kas bija izrādījies biedējošs investoriem.

Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» trešdien pieauga par 1,1%, bet oktobrī tas ir krities par 6,9%, kas ir lielākais šī indeksa kritums viena mēneša laikā kopš 2011.gada.

Indekss «MSCI World Index», kas ietver akcijas no 23 jaunattīstības valstīm, kritās par vairāk nekā 8%, un tas bija lielākais kritums pēdējos sešos gados.

Parīzes biržas indekss CAC 40 mēneša laikā saruka par vairāk nekā 7%, kas bija lielākais kritums kopš 2015.gada augusta. Ievērojamus kritumus oktobrī piedzīvoja arī Frankfurtes un Londonas biržu indeksi.

«Pat pēc šī rīta kāpumiem, globālie akciju tirgi laiza savas brūces pēc brutāla mēneša,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems. «Tagad izvirzās jautājums – vai ļaunākais jau ir beidzies, vai tomēr būs vēl viens pārdošanas vilnis gada beigās?»

Pandēmijai apstādinot daudzus procesus, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs graujoša ietekme uz pasaules ietekmīgākajām (un ne tikai) tautsaimniecībām. Tiesa gan, neskatoties uz arvien drūmāku ekonomikas datu plūsmu, kopš marta otrās daļas strauji turpina atveseļoties cenas lielākajos pasaules akciju tirgos.

Akciju tirgum vērtspapīru novērtējumos nākotni patīk ietvert ļoti laicīgi. Tādējādi, ja skatās uz to, par ko šobrīd gatava balsot nauda, tad tas jau varētu būt potenciālais ekonomikas atveseļošanās process.

Kopš sava marta beigu daļas zemākā punkta ASV akciju tirgus "Standard & Poor" 500" indeksa vērtība līdz šīs nedēļas sākumam bija palielinājusies jau par 26,5%! Tas nozīmē, ka ASV akciju kritums kopš februāra rekorda ir 16% apmērā. Savukārt kopš gada sākuma ASV akcijas kļuvušas vien par 11% lētākas. Kopumā tas nebūt nav maz, lai gan patiesībā – arī nekas ļoti briesmīgs. Līdzīga cenu dinamika, lai gan nedaudz bēdīgāka, vērojama arī Eiropā. Piemēram, Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš marta izpārdošanas dziļākā punkta palēkusies jau aptuveni par ceturto daļu. Kopš februāra virsotnēm gan šī indikatora vērtība joprojām sarukusi par 23,7%.

ASV biržu indeksi pirmdien lielākoties kritās, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Savukārt Eiropā biržu indeksi pieauga.

Tirgi pasaulē uzmanību ir pievērsuši ASV 10 gadu valsts obligācijām, kuru ienesīgums pietuvojies 3,0% līmenim. Augstāks ienesīgums palielina iespēju, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) cels procentu likmes, kas savukārt parādu atmaksu padarītu dārgāku un novirzītu finanses prom no akcijām uz obligācijām.

«Ikviens obligāciju mākleris visā pasaulē vēro ASV (obligāciju])10 gadu ienesīgumu tāpēc, ka pagājuši četri gadi, kopš mēs to esam redzējuši šādu līmeni,» sacīja Toms Kehils, «Ventura Wealth Management» stratēģis .

«Šis pieaugums liecina, ka (FRS) varētu būt daudz uzņēmīgāka nekā mēs varējām iedomāties (..) Tas varētu izdarīt spiedienu uz uzņēmumu aizņemšanās izmaksām un patēriņa cenām,» viņš piebilda.

ASV biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica investoru bažas par augstākām procentlikmēm un vilšanās par ASV firmu peļņas ziņojumiem, kuri nebija pietiekami iespaidīgi, lai paceltu tirgu.

Savukārt Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

«Tieši tagad paveroties, kas bija tirgus dzinuļi pēdējo vienu vai divus gadus, tie bija relatīvi augsta izaugsme, zemu likmju vide un zemas inflācijas vide, un izskatās, ka visi trīs sāk tikt apšaubīti,» sacīja «TD Ameritrade» mākleru stratēģijas menedžeris Šons Kruss.

ASV akciju dinamika tirdzniecības sesijas sākumā bija viegli pozitīva, bet drīz sāka kristies pēc tam, kad ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums sasniedza 3,0% pirmoreiz vairāk nekā četru gadu laikā.

Augstāks ienesīgums palielina iespēju, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) cels procentu likmes straujāk, nekā bija gaidāms, kas savukārt parādu atmaksu padarītu dārgāku un novirzītu finanses no akcijām uz obligācijām..

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās un ASV dolāra vērtība pieauga, investoriem rēķinoties ar ASV obligāciju ienesīguma palielināšanos un tās ietekmi uz globālajiem finanšu tirgiem.

ASV biržu indeksi pārsvarā pieauga, jo spēcīgi «Boeing» peļņas rādītāji veicināja indeksa «Dow Jones Industrial Average» palielināšanos, savukārt indekss «Nasdaq Composite» nedaudz kritās.

ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums otrdien sasniedza 3,0% pirmoreiz vairāk nekā četru gadu laikā, bet trešdien vēl pieauga. Augstāks ienesīgums palielina iespēju, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) cels procentu likmes straujāk, nekā bija gaidāms, kas savukārt parādu atmaksu padarītu dārgāku un novirzītu finanses no akcijām uz obligācijām.

«Starp stratēģiem ir liela kņada par to, ka FRS šogad paceltu likmes vēl trīs vai pat četras reizes, un tas palielina nervozitāti Volstrītā,» sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Vadošās ASV bankas brīdinājušas, ka tās no klientiem – uzņēmumiem un privātpersonām - varētu sākt iekasēt komisijas maksu par depozītu turēšanu, ja ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) samazinās procentu likmi, ko tā maksā bankām par rezervju glabāšanu, raksta Financial Times.

Patlaban noguldītājiem jau tāpat jāsamierinās ar depozītu ienesīgumu, kas ir tuvu nullei, taču vēl papildus maksa par naudas glabāšanu bankā būtu pavisam neparasta.

Banku vadītāju brīdinājums iezīmē iespējamos FRS stratēģijas riskus, ja centrālā banka īstenos ikmēneša iepirkumu bremzēšanu.

FRS oktobra sanāksmes detalizēts izklāsts, kas tika publicēts pagājušajā nedēļā, liecina, ka centrālā banka savu monetārās stimulēšanas programmu varētu sākt bremzēt jau tuvākajos mēnešos, iespējams, jau decembrī, taču tā arī vēlas atrast citus tirgus izaugsmes veicināšanas instrumentus. Liela daļa bankas pārstāvju uzskata, ka laba alternatīva var būt banku rezervju likmes samazināšana.

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Ceturtdien ASV dolāra vērtība pieauga, jo jaunākie ASV darba tirgus dati uzrādīja, ka darbavietu skaits audzis straujāk nekā tika gaidīts, raksta Bloomberg.

Tādējādi mazinājies arī ASV bezdarba līmenis. Tas veicināja runas tirgus dalībnieku vidū, ka ASV Federālo Rezervju sistēma varētu ziņot par likmju celšanu ātrāk nekā gaidīts.

Savukārt eiro kurss samazinājās jau trešo dienu pēc kārtas. Ceturtdien Eiropas Centrālā banka nolēma atstāt likmes esošajā līmenī.

Bloomberg U.S. Dollar Index, kas apkopo dolāra kursa izmaiņas pret 10 lielākajām valūtām, pieauga par 0,3%. Dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās par 0,4%. Eiro vērtība pret dolāru samazinājās par 0,3% līdz 1,3622 dolāriem.

ASV Federālo Rezervju sistēma ir samazinājusi ikmēneša aktīvu iepirkumus no 85 miljardiem dolāru pērn līdz 35 miljardiem dolāru patlaban. Patlaban bāzes likme tiek turēta rekordzemā līmenī 0-25% kopš 2008. gada.

Labi ASV darba tirgus dati ataino ekonomikas atveseļošanos, un tas var nozīmēt, ka dzīres akciju tirgos turpināsies. Darba tirgus dati gan nav viennozīmīgi labi.

Pasaules lielākā ekonomika ir uz atveseļošanās takas, liecina ASV šonedēļ publicētie darba tirgus dati. Tie atklājuši, ka bezdarba līmenis martā sarucis līdz 7,6% (no 7,7% vēl mēnesi iepriekš un 7,9% janvārī), kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada beigām. Sektoros, izņemot lauksaimniecību, pagājušajā mēnesī radītas 88 tūkst. darbvietas, kas gan bija daudz mazāk nekā analītiķu gaidītie 200 tūkstoši.

Jāpiebilst, ka tieši ar darba tirgus veselību ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) stingri sasaistījusi savas monetārās politikas stingrības nākotni. Proti, FRS vadība norādījusi, ka ekonomiku stimulējošie pasākumi turpināsies tik ilgi, kamēr bezdarba līmenis ASV nesamazināsies vismaz līdz 6,5%. Neskatoties uz februāra labajiem ASV darba tirgus datiem, gan jāsecina, ka bezdarbs šajā valstī savas finanšu krīzes laikā iekarotās pozīcijas atdod lēni.

Nedēļu zelta cena sāka ar kritumu, tirgus dalībnieku vidū valdot runām, ka ASV Federālo Rezervju sistēma sāks samazināt savu monetārās stimulēšanas programmu, jo ASV ekonomika kļūst aizvien spēcīgāka.

Zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm saruka par 0,6% līdz 1245,87 dolāriem par unci. Novembrī zelta cena saruka par 5,3%, kas ir straujākais kritums kopš jūnija, kad tā cena sasniedza 34 mēnešu zemāko atzīmi – 1180,5 dolārus. Savukārt zelta cena februāra piegādēm samazinājās par 0,4% līdz 1245,4 dolāriem par unci.

Šajā gadā zelta cena ir sarukusi jau par 26%, jo ASV ekonomiskās situācijas uzlabošanās ir veicinājusi runas tirgus dalībnieku vidū, ka ASV Federālo Rezervju sistēma sāks bremzēt savu kvantitatīvās stimulēšanas programmu. Kā liecina Bloomberg veiktā ekspertu aptauja, lielākā daļa uzskata, ka FRS aktīvu ikmēneša iepirkumus sāks samazināt martā – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 70 miljardiem dolāru.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

ASV Federālo rezervju sistēma šogad jau trešo reizi palielina likmes.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) šonedēļ spērusi vēl vienu soli augstāku likmju virzienā. Pasaules ietekmīgākā centrālā banka dolāra refinansēšanas likmi noteikusi par 25 bāzes procentpunktiem augstāk – 2% līdz 2,25% koridorā. Šāda ASV centrālo baņķieru rosīšanās vēlreiz apliecina, ka ASV atrodas uz likmju paaugstināšanas ceļa – FRS vadība arī deva mājienus, ka līdz šā gada beigām dolāra bāzes procentlikme tiks palielināta vēl vienu reizi. Pašlaik tirgus dalībnieki paredz, ka aptuveni par procentpunktu FRS dolāra likmes palielinās arī visā nākamajā gadā kopumā. Tādējādi 2018.gada beigās, ja šie pieņēmumi piepildīsies, varēsim tās redzēt jau pie 3,25–3,5% atzīmes.

Centrālo banku monetārās politikas diverģences stāstam valūtu frontē arvien mazāka nozīme

Eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma ir palielinājusies jau vairāk nekā par 8%, un pagājušās nedēļas izskaņā tā dzīvojās virs 1,14 ASV dolāru līmeņa. Pašlaik valūtu analītiķi gan pārsvarā neparedz vēl tālāku eiro cenas pieaugumu. Šajā pašā laikā arī būtisks kritums prognozēts netiek.

Daudz ko valūtu cenu izmaiņu ziņā nosaka pasaulē ietekmīgāko centrālo banku monetārā politika. Kādu laiku ASV dolāra cenas pieaugums gāja roku rokā ar spēcīgāku ASV ekonomikas izaugsmi un vispārēju pieņēmumu, ka ASV centrālajiem baņķieriem būs jāiegrožo monetārie stimuli (ASV Federālo rezervju sistēma to arī darījusi). Tikmēr šobrīd skaidrāks kļuvis tas, ka arī citas pasaules centrālās bankas pamazām sākušas domāt par procentlikmju paaugstināšanu un bezprecedenta monetāro stimulu apjomu mazināšanu. Līdz ar šādu situāciju ASV Federālo rezervju sistēma, īstenojot stingrāku monetāro politiku, vairs neizskatās tik vientuļa, un rezultātā populāri ir vērst uzmanību uz mazāku centrālo banku monetāro pasākumu diverģenci.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Ņujorkas biržas indeksi trešdien pieauga un divi no tiem sasniedza jaunus rekordus, ASV un Ķīnai parakstot ilgi gaidītu tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atgādināja, ka Volstrītas indeksi ir kāpuši līdz jauniem rekordiem kopš oktobra vidus, un sacīja, ka investori varētu nogaidīt līdz jauniem lielo uzņēmumu peļņas ziņojumiem.

"Ir jābūt daudzām jaunām labām ziņām, lai kāpums tirgū turpinātos," teica O'Hērs.

"Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans sacīja, ka akciju cenu krišanās tehnoloģiju sektorā "var būt gaidāmas korekcijas pirmā pazīme".

Biržu indeksi Āzijā samazinājās un šai tendencei sekoja Eiropas biržu indeksi, tomēr Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina akciju cenu kāpumu daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst peļņu citās valūtās.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.