Jaunākais izdevums

Akciju cenas Ņujorkas biržā otrdien noslēdza ceturksni ar vēsturiska apmēra kritumu, savukārt Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga, sekojot Ķīnas ekonomikas datu uzlabojumam.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien saruka par 1,8%, bet ceturkšņa gaitā piedzīvoja kritumu par vairāk nekā 23%, kas ir straujākais tā kritums kopš 1987.gada.

"Lai gan akcijas šonedēļ nostabilizējās pēc vairāku nedēļu mežonīgām svārstībām, galvenie tendenču indikatori vēl arvien norāda uz cenu samazināšanos, un cenu līmeņi var kristies līdz jauniem minimumiem tuvākajās nedēļās," brīdināja "Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans.

Eiropas akciju tirgos kāpumu veicināja spēcīgi Ķīnas rūpniecības dati, kas norādīja uz atdzimšanas pazīmēm pēc tam, kad liela daļa Ķīnas ekonomikas bija slēgta jaunā koronavīrusa dēļ, bet tagad šādā stāvoklī ir citu valstu ekonomikas.

Ķīnas menedžeru pirktspējas indekss, kas ir svarīgs fabriku darbības rādītājs, pieauga līdz 52,0 salīdzinājumā ar rekordzemo līmeni 35,7 pirms mēneša. Jebkura šī indeksa vērtība virs 50 nozīmē augšanas tendenci.

"Ķīnas rūpniecības dati deva cerības staru, ka pasaules otrā lielākā ekonomika atkal tiek iedarbināta, lai gan liela daļa pasaules apstājas," sacīja "City Index" analītiķe Fiona Činkota.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 1,8% līdz 21 917,16 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,6% līdz 2584,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,0% līdz 7700,10 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 2,0% līdz 5671,96 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,2% līdz 9935,85 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,4% līdz 4396,12 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,9% līdz 20,48 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā tikpat kā nemainījās un bija 22,74 dolāri par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1048 līdz 1,1037 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga no 1,2414 līdz 1,2420 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 107,76 līdz 107,63 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 88,99 līdz 88,82 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Volstrītā kāpumu nomaina neliels kritums, Eiropas akciju cenas pieaug

LETA--AFP, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītā otrdien akciju cenu kāpumu nomainīja neliels kritums, tirgiem reaģējot uz jaunākajiem datiem par koronavīrusa pandēmiju, savukārt pasaules naftas cenas saruka nestabilā tirdzniecības sesijā pirms gaidāmajām naftas ieguvējvalstu sarunām.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga, sekojot sākotnējam kāpumam Volstrītā.

Volstrītā cenu kāpums izplēnēja, tirgiem atzīstot, ka ekonomika varēs atgrezties normālās sliedēs tikai pēc Covid-19 pandēmijas pakļaušanas kontrolei.

Investorus sākumā iedrošināja dati par to, ka Ņujorkā Covid-19 pacientu hospitalizācijas temps esot palēninājies, kā arī dažas uzlabošanās tendences datos no Itālijas un citiem karstajiem punktiem.

"Par spīti pēdējā brīža kritumam [Volstrītā], galvenie indeksi saglabāja lielāko daļu no vakardienas kāpuma," sacīja "Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans.

"Vakardienas kāpums apsīka šodienas pēcpusdienā, bet Volstrītā nebija nekādu panikas pazīmju, lai gan drūmā ekonomikas perspektīva nomāca noskaņojumu dienas otrajā pusē."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,9 procentpunktiem.

Šī gada 1. ceturksnī bija 59,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 3,7 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2022. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,7 %) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,1 %). 1. ceturksnī Latvijā bija augstāks bezdarba līmenis nekā Igaunijā (5,3 %), bet zemāks nekā Lietuvā (7,7 %).

2023. gada 1. ceturksnī 33,9 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,4 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 8,8 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 3,8 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 3,4 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis stabilu kritumu. Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 9,635 miljonus eiro, kas ir 60% pieaugums pret 2022.gada pirmo ceturksni, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 2023.gada pirmā ceturkšņa konsolidēto starpperioda finanšu pārskatu.

Savukārt, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, pārdošanas rezultāti ir pieauguši par 11%.

2023.gada pirmajā ceturksnī sasniegti vēsturiski lielākie ieņēmumi - 9,635 miljoni eiro, tiem pieaugot par 60% pret 2022.gada pirmo ceturksni. EBITDA jeb peļņa no uzņēmumu pamatdarbības pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija 1,708 miljoni eiro, uz gada bāzes pieaugot par 111%. Periodā sasniegta 18% EBITDA rentabilitāte.

Koncerna ieņēmumu pieaugumu veicināja augstais pieprasījums galvenajās nozarēs, kas kopā ar aktīvo pārdošanas procesu un joprojām pastāvošo globālo pusvadītāju deficītu ir nodrošinājis ievērojamu pasūtījumu apjomu 2023.gada pirmā ceturkšņa beigās 26,6 miljonu eiro apmērā, pieaugot par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju 2022.gada ceturtā ceturkšņa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,1 tūkstotis jeb 64,7 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, tomēr valstī 13. martā izsludinātā ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību ir negatīvi ietekmējusi darba tirgu. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par 1,5 tūkstošiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,7 procentpunktiem (tas ir vislielākais samazinājums ceturkšņos kopš 2010. gada), bet nodarbināto skaits – par 11,0 tūkstošiem. Vislielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecības nozarē.

Vērojams visstraujākais darbinieku (darba ņēmēju) skaita samazinājums pēdējo septiņu gadu laikā – 1. ceturksnī bija par 22,6 tūkstošiem mazāk darbinieku, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunu procentlikmju paaugstināšanu, ko šonedēļ veiks ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indeksi dienas gaitā svārstījās starp nelieliem kāpumiem un kritumiem, līdz tirdzniecības sesijas pēdējā stundā aktīva akciju pirkšana nodrošināja indeksu pieaugumu.

Kāpumu Volstrītā palīdzēja nodrošināt tehnoloģiju uzņēmumu, mazumtirgotāju, banku un rūpniecības kompāniju akcijas. "Apple" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Home Depot" akcijas cena - par 1,6%, "Bank of America" akcijas cena - par 1,7%, bet "United Airlines" akcijas cena kāpa par 3,3%.

Veselības aprūpes un nekustamo īpašumu kompāniju akciju cenas kritās, padarot kāpumu Volstrītā mērenāku. "Pfizer" akcijas cena saruka par 1,3%, bet "Welltower" akcijas cena - par 2,2%.

Tirdzniecības apjoms Volstrītā bija mazāks nekā parasti, jo vairums tirdzniecības dalībnieku neriskēja veikt lielas pārmaiņas pirms trešdienas pēcpusdienā gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmju politiku. "Neviens tiešām negrib pozicionēties pirms tā," sacīja "Horizon Investments" galvenais investīciju pārzinis Skots Ladners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,4%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic - 2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan koronavīrusa pandēmijas ietekmē ievērojamas pārmaiņas šogad skāra nekustamo īpašumu tirgū visā Eiropā, tas maz sekmējis mājokļa cenu kritumu, liecina “Global Property Guide” (GPG) indeksa dati.

2020. gada trešajā ceturksnī mājokļu cenas pieaugušas 43 no 55 GPG analizētajiem pasaules nekustamo īpašumu mājokļu tirgiem. Kā rāda Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” analītiķu apkopotā informācija, Latvijā šogad vērojams neliels mājokļa cenu kritums, kas ir viens no augstākajiem Eiropā, kamēr Lietuvā un Igaunijā cenas kāpušas.

Latvijā, neskatoties uz kopējo mājokļu cenu pieaugumu, šī gada pirmajā un otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams cenu kritums 1,34% apmērā, kas ir viens no lielākajiem kritumiem Eiropā. Salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni, mājokļu cenas Latvijā trešajā ceturksnī samazinājušās par 0,99%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tallink Grupp" publicējusi neauditētus finanšu rezultātus par 2020.gada 3. ceturksni un pirmajiem deviņiem mēnešiem. Rezultāti apstiprina uzņēmuma vadības pieņēmumu, ka 2020. finanšu gads noslēgsies bez peļņas, informē uzņēmums.

2020.gada 3. ceturksnī, kas normālā situācijā uzņēmumam ir sezona ar augstāko aktivitāti, "Tallink Grupp" neauditētie neto zaudējumi sasniedza 23,9 miljonus eiro. Salīdzinājumam - 2019.gada 3. ceturksnī uzņēmuma peļņa sasniedza 54,6 miljonus eiro. Pateicoties dažādām aktivitātēm un uzņēmuma centieniem attīstīt virkni dažādu jaunu darbības virzienu, EBITDA rādītājs 3. ceturksnī saglabājās pozitīvs, sasniedzot 5,7 miljonus eiro, bet 2019.gada 3. ceturksnī - 83,2 miljoni eiro.

Grupas neauditētie ieņēmumi 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 50% un sasniedza 143,7 miljonus eiro, bet 2019.gada 3. ceturksnī - 287,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Valsts spēlē darba tirgus šahu  

Bezdarba kāpums pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās sākotnējās...

Statistikas pārvaldē norādīja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 10,4 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 37% līdz 26,6%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 0,3 tūkstošiem, un trešajā ceturksnī tas bija 21,5 tūkstoši.

Bezdarbs vīrusa ierobežojumu spīlēs 

Ekonomikas aktivitātes atgūšanās un ikgadējais sezonas darbu pieaugums vasaras mēnešos un rudens...

2020.gada trešajā ceturksnī jauniešu (15-24 gadi) bezdarba līmenis bija 14,8%, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,6 tūkstošiem un bija 8,8 tūkstoši.

Šogad trešajā ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 10,8% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 1,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 2,8 procentpunktiem.

2020.gada trešajā ceturksnī 34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Šogad trešajā ceturksnī 29,9% jeb 414,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar otro ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,3 tūkstošiem jeb 0,1%, bet gada laikā - par 6,4 tūkstošiem jeb 1,5%.

Trešajā ceturksnī 10,3 tūkstoši jeb 2,5% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,5%, bet otrajā ceturksnī - 2,4%.

Šogad trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 5,9 % jeb 64 eiro, sasniedzot 1 147 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 5,7 %, sasniedzot 1 174 eiro, augustā – par 5,4 % (1 137 eiro), bet septembrī – par 6,8 % (1 131 eiro).

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 2,7 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 844 eiro jeb 73,5 % no bruto atalgojuma. Gada laikā tā pieauga par 6,0 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, – par 2,4 %.

2020. gada 3. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 144 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 16 eiro lielāka (1 160 eiro) nekā privātajā, taču tās gada pieauguma temps bija divreiz lēnāks (3,3 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 125 eiro jeb par 4,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies jaunā Anatomijas muzeja izveides projekts, kas ilga piecus gadus. Muzeja iecere tapa 2015. gadā, savukārt šogad tika pabeigti būvdarbi un iekārtota ekspozīcija.

2015. gadā RSU tapa ideja atjaunot Anatomikuma teritorijā esošo vēsturisko staļļa ēku, izvietojot tajā Anatomijas muzeju. 2016. gadā tika izstrādāti ēkas meti, kuru autors ir arhitekts Arvīds Līkops. Savukārt no 2016. līdz 2017. gadam notika būvdarbu projekta izstrāde, ko veica SIA “Delta Construction” un arhitektu birojs “Nams”.

No 2018. līdz 2020. gadam ēka tika pārbūvēta un pielāgota muzeja vajadzībām. Būvdarbus veica SIA “Velve”, bet būvuzraugs bija SIA “Celtniecības Kvalitātes aģentūra”.

Ēka celta 19. gadsimtā un iekļauta Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas paredz īpašas prasības tās pārbūvei. Ēka laika gaitā kalpojusi par stalli, mācību telpām un pat par noliktavu. Salīdzinoši nelielās ēkas pārbūve par muzeja ēku bija komplekss un sarežģīts projekts – ēkā tika izbūvēts pagrabstāvs, tā rakšanu veicot no ēkas iekšpuses. Tāpat ēkai tika pārbūvēts jumts un izveidotas divas jaunas piebūves. Šobrīd ēka atbilst visām mūsdienu prasībām par vides pieejamību. Tās iekštelpās ir izbūvēts lifts, kas savieno abus ēkas stāvus virszemē un pagrabstāvu. Ēkas kopējā platība vēsturiski bija 408,7 m2, savukārt pēc pārbūves tā ir 618,3 m2. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 2,7 miljoni eiro, kas segti no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās kritās, savukārt jenas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 20 gadu zemāko līmeni pirms gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārejas uz vēl stingrāku monetāro politiku.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas saruka pēc pesimistiskas Pasaules Bankas prognozes un mazumtirdzniecības milža "Target" brīdinājuma par peļņas problēmām.

Pasaules Banka samazinājusi pasaules ekonomikas šā gada pieauguma prognozi līdz 2,9%, liecina otrdien publiskotās Pasaules Bankas jaunākās prognozes.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm janvārī, šā gada pieauguma prognoze samazināta par 1,3 procentpunktiem. Pagājušajā gadā pasaules ekonomikas pieaugums bija 5,7%.

"Karš Ukrainā, lokdauni Ķīnā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, kā arī stagflācijas risks dod triecienu izaugsmei. Daudzām valstīm būs grūti izvairīties no recesijas," sacīts Pasaules Bankas ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru