Ražošana

VSŠ: Par enerģiju maksāsim teju 10 miljonus eiro vairāk nekā pērn - kā to nosegt?

Db.lv, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska.

“Ražojot stikla šķiedras produktus ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%. Salīdzinot ar 2021. gadu, elektroenerģijas cena nu jau ir 4.5 reizes augstāka, savukārt gāzei 6.2 reizes augstāka. Kas nozīmē, ka par enerģiju 2022. gadā maksāsim turpat 10 miljonus eiro vairāk nekā pagājušajā gadā. Kā nosegt šo milzīgo izmaksu pieaugumu, lai neciestu uzņēmums, kas 98% savu produkciju eksportē uz Japānu, ASV, ES un citām industriāli attīstītām valstīm, šobrīd nav īsti skaidrs. Redzam, ka arī nepieciešamo izejmateriālu izmaksas aug. Visticamāk ir jāsāk runāt par zaudējumiem, nevis peļņu. Mēs un citi uzņēmēji ar šo krīzi cīnāmies paši, jo pagaidām neviens būtiskus instrumentus, kas palīdzētu ar šo neprātu tikt galā, nav piedāvājis. Nav nekādu vērā ņemamu prognožu par energoresursu cenu dinamiku un attīstību. Neredzam steidzamu valdības rīcību krīzes pārvarēšanai, šeit nederēs plāni “kaut kad”, reakcijai jāseko tagad un tūlīt, jo daudziem laika vienkārši nebūs,” stāsta AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris.

Par uzņēmuma zaudējumiem un neskaidrību, kā enerģētikas krīze tiks risināta, satraukumu pauž arī Uldis Misiņš, SIA “Avoti SWF” valdes priekšsēdētājs. “Saņemot decembra rēķinus par gāzi un par elektrību, sākām rēķināt uzņēmuma zaudējumus pirmajā ceturksnī. Kādu brīdi šādi var strādāt, bet nepieciešams zināt, kas notiks tālāk un, cik ilgi būs jāstrādā pie šādām energoresursu cenām. Lai arī valsts piedāvā nelielu atbalstu, 700 000 eiro decembra rēķinam par elektrību 27 000 eiro kompensācija, diemžēl, nav jūtams atvieglojums. No valdības sagaidām skaidrību par to, kā enerģētikas krīze tiks risināta un, kādas energoresursu cenas sagaidāmas turpmāk. Uzņēmējam ir svarīgi zināt, ar ko rēķināties nākotnē,” viņš komentē.

Pēdējo mēnešu laikā energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, un tas neizbēgami ietekmē visus uzņēmējus visās nozarēs. Jau šobrīd uzņēmumi izvērtē iespēju mazināt savu saimniecisko darbību vai pārtraukt to vispār, kas nozīmē, ka dažādās nozarēs, īpaši energoietilpīgo uzņēmumu vidū, tuvākajā laikā var sagaidīt arī bezdarba pieaugumu. Ņemot vērā, ka situācija ir kļuvusi kritiska un tiek radīts nopietns apdraudējums ekonomikai, LTRK valdībai pieprasa nekavējošu rīcību šīs enerģētikas krīzes risināšanai augstākajā līmenī, atbalstot gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus.

LTRK ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, ekonomikas ministram, finanšu ministram un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ar priekšlikumu izstrādāt tiešus atbalsta instrumentus uzņēmējiem, atkārtoti izvērtējot kompensācijas uzņēmumiem no valsts budžeta, par finansēšanas avotu izmantojot ieņēmumus no valstij piederošām enerģētikas nozares kapitālsabiedrībām, pārskatot arī dividenžu sistēmu, kā arī papildus ienākumus un uzkrājumus no obligātās iepirkumu komponentes. Tāpat nepieciešams pārraudzīt kritiski svarīgas izejvielas un resursus, šobrīd visus ar energoresursiem un to cenu aktuālos jautājumus nododot tiešā Ministra prezidenta atbildībā, kā arī iniciēt izmaiņas, lai esošie atbalsta instrumenti pieejami visiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Lai arī atbalstāmo nozaru NACE kodi ir noteikti Eiropas Savienības līmenī, ir vairākas nozares, kuras atbalstāmo nozaru sarakstā nav ietvertas, taču tajās darbojas energoietilpīgi uzņēmumi, kas ir būtiski Latvijas rūpniecībai un tautsaimniecībai. Izmaiņas nodrošinātu, ka atbalstu varētu saņemt lielāks nozaru un uzņēmumu skaits.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norāda: “Energoresursu cenu pieaugums ir kļuvis par galveno problēmu gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā. Šobrīd valdība tai pievērš nepietiekamu uzmanību. Energoresursu cenas ir pieaugušas tik strauji, ka tas apdraud daudzu uzņēmumu darbību. Vairāki uzņēmumi ziņo par daļēju vai pilnīgu ražošanas pārtraukšanu, tas rada draudus gan pozīcijām eksporta tirgos, gan uzņēmēju iespējām nodrošināt darba vietas. Tie atbalsta instrumenti, par kuriem valdība runā šobrīd, ir nepietiekami, līdz ar to LTRK ir izteikusi priekšlikumus un aicina daudz proaktīvāk rīkoties, lai samazinātu energoresursu izmaksu pieaugumu un ar to saistītos riskus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot attīstīties un nostiprināt pozīcijas tirgū, AS Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) nolēmusi veikt stikla kausēšanas krāsns Nr.4.1 pārbūvi 2022.gada sākumā, dubultojot tās ražošanas apjomu.

Šī projekta mērķis ir palielināt augsta silīcija oksīda stikla šķiedras produkcijas ražošanas jaudas, reaģējot uz augošo pieprasījumu un nodrošinot tirgu ar nepieciešamo augsta silīcija oksīda stikla šķiedras produkcijas apjomu. Projekta īstenošanā plānots ieguldīt aptuveni 10 miljonu eiro investīcijas, ieskaitot arī tehnoloģijas tālākai stikla apstrādei.

Šī brīža provizoriskais projekta realizācijas plāns ieskicē stikla kausēšanas krāsns mūrēšanu 2022.gada 1.ceturksnī, secīgi pēc tam uzsākot augsta silīcija oksīda stikla šķiedras produkcijas ražošanu ar dubultu jaudu.

Pēc pārbūves stikla kausēšanas krāsns Nr.4.1 plānotā ražošanas maksimālā kapacitāte sasniegs papildus 7-10 tonnas augsta silīcija oksīda stikla šķiedras diennaktī. Paredzams, ka stikla kausēšanas krāsns Nr.4.1 ekspluatācijas laiks pēc rekonstrukcijas ievērojami palielināsies tās jaunās konstrukcijas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" akcionāri nolēmuši par 31,074 miljoniem eiro samazināt uzņēmuma pamatkapitālu, lai segtu uzkrātos zaudējumus, liecina uzņēmuma publiskotie akcionāru sapulces lēmumi.

Uzņēmuma pamatkapitāla samazināšana tiks veikta, lai uzlabotu "Valmieras stikla šķiedras" kapitalizāciju, samazinot uzkrātos zaudējumus 31 074 166,5 eiro apmērā.

"Valmieras stikla šķiedras" pamatkapitāls pirms samazināšanas ir 33 464 487 eiro, kas ir sadalīts 23 903 205 uzrādītāja akcijās ar nominālvērtību 1,4 eiro. Pamatkapitāls tiks samazināts par 31 074 166,5 eiro - līdz 2 390 320,5 eiro.

Pamatkapitāla samazināšanas rezultātā katras uzrādītāja akcijas nominālvērtība tiks samazināta par 1,3 eiro, un pēc pamatkapitāla samazināšanas katras uzrādītāja akcijas nominālvērtība būs 0,1 eiro. Akciju skaits paliks nemainīgs.

Atbilstoši piektdien publiskotajai informācijai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" kreditori, kuri vēlas saņemt nodrošinājumu, pieteikumus var iesniegt mēneša laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pamatkapitāls samazināts par vairāk nekā 45,9 miljoniem eiro - līdz 2,417 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 48 345 224 eiro, un to veidoja 24 172 612 akcijas divu eiro nominālvērtībā. Pamatkapitāls samazināts līdz 2 417 261,2 eiro, un to veido 24 172 612 dematerializētās uzrādītāja akcijas 0,1 eiro nominālvērtībā.

Lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu uzņēmuma akcionāri pieņēma ārkārtas sapulcē 25.februārī.

Jau ziņots, ka 2021.gada februārī Luksemburgas fonds "Duke" iegādājās "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi. Pēc kompānijas publiskotās informācijas, 2021.gada novembra izskaņā "Duke" īpašumā bija 98,048% uzņēmuma akciju, kamēr "P-D Management Industries-Technologies GmbH" piederēja 0,5191% akciju, bet citiem akcionāriem piederēja 1,4329% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināts advokāts Edgars Lodziņš kļuvis par Cobalt Latvijas biroja partneri. Viņš ir 41. Cobalt Baltijas biroju apvienības partneris, pievienojoties banku un finanšu tiesību prakses grupas vadības komandai, lai veicinātu tālāku prakses attīstību un stiprinātu tās pozīcijas Baltijas valstu reģionā.

“Edgars birojā praktizē gandrīz 15 gadus un kopš pirmās dienas viņa degsme, mērķtiecība un profesionalitāte ir bijusi izcils piemērs citiem biroja kolēģiem. Mums ir bijusi iespēja sekot līdzi viņa veiksmīgajam karjeras izaugsmes ceļam, vērojot, kā viņš soli pa solim pilnveido savas zināšanas un nostiprina savu reputāciju banku un finanšu jomā. Edgars iemieso Cobalt vērtības un korporatīvās kultūras augstākos standartus, tāpēc mēs esam pilnīgi pārliecināti par viņu kā vērtīgu papildinājumu Latvijas biroja partneru grupai,” saka Lauris Liepa, Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris.

Starptautiskās juridisko pakalpojumu tirgus izpētes aģentūras Chambers & Partners, Legal 500 un IFLR1000 ierindo Edgaru starp Latvijas vadošajiem ekspertiem banku un finanšu tiesībās. Savas prakses laikā Edgars bijis iesaistīts vairāku reģionā nozīmīgu finansēšanas, vērtspapīru un uzņēmumu iegādes un pārņemšanas darījumu īstenošanā, tostarp sniedzis juridisko atbalstu visās Latvijas Republikas obligāciju emisijās starptautiskajos finanšu tirgos kopš Latvijas vērtspapīru emisijas programmas izstrādes 2013. gadā; konsultējis Eiropas Investīciju banku un Ziemeļu Investīciju banku saistībā ar 122,2 miljona eiro ilgtermiņa aizdevuma izsniegšanu publiskās un privātās partnerības (PPP) projektam, kura ietvaros tiks projektēts, būvēts, finansēts un uzturēts jaunais Ķekavas apvedceļš. Tas ir pirmais nozīmīgais PPP projekts Latvijā, kā arī pirmais liela mēroga PPP projekts Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru