Slavenā padomju automašīna Lada ir izdzīvojusi pāreju uz kapitālismu un ir pilna apņēmības aizstāvēt Krievijas autotirgu no tādām kompānijām kā General Motors Co. (GM), Volkswagen (VW) un Fiat, raksta Bloomberg.

Autobūves kompānija, kurai pieder Lada zīmols, AvtoVAZ plāno investēt 153 miljardus rubļu (5,4 miljardi ASV dolāru), lai nākamo trīs gadu laikā ieviestu septiņus jaunus Lada modeļus.

Lai gan Lada Krievijas autotirgū ir dominējošs zīmols (kontrolē 24% no tirgus), tā saskaras ar pieaugošu minēto kompāniju spiedienu, kuras agresīvi laužas iekšā valsts autotirgū, kas, kā tiek paredzēts, pēc trijiem gadiem būs lielākais Eiropā. GM kontrolē 8,9%, bet VW 7,5% Krievijas autotirgus; to pārdošanas apjomi šī gada pirmajos piecos mēnešos ir lielāki nekā Lada.

Salīdzinot ar 2008. gada periodu no 1. janvāra līdz 16. martam, šogad autotirdzniecības kritums ir 80.4 %, vēsta laikraksts Telegraf.

Ja pērn šajā peridā Latvijā bija reģistrētas 5934 jaunas automašīnas, tad šogad - tikai 1165, liecina laikraksta rīcībā esošie neoficiālie dati.

Starpība ir 4769 automašīnas, tas ir aptuveni tik, cik varētu pārdot visā 2009. gadā, ja vien situācija nemainīsies, lēš Telegraf.

Latvijas Autotirgotāju asociācijas prezidents Aksels Rubulis laikrakstam atzinis, ka atliekot vien uzskaitīt zaudējumus. Aptuveni katra ceturtā firma, kas ietilpst asociācijā, nav spējusi martā pārdot nevienu automašīnu.

Neesot iespējams arī izteikt nekādas kaut cik precīzas prognozes, vai jau sasniegts zemākais punkts, vai arī vēl turpinās krišana. A. Rubulis arī žēlojas par to, ka autoīpašnieki neizvēlas dīleru servisus, līdz ar to esot arvien grūtāk noturēt augstas klases speciālistus.

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Toyota Corolla ir leģendārs auto, kas savu īpašnieku mīlestību spējis iekarot teju 50 gadu garumā, mainoties līdzi laikam un tendencēm, bet vienlaikus saglabājot un paaugstinot savu kvalitāti un uzticamību. Taču šobrīd izaicinājumu Corolla, šķiet, met jaunais Toyota modelis – Yaris. Un ir pamatotas cerības, ka Yaris savā ziņā varētu atkārtot Corolla uzvaras gājienu autopasaulē

Corolla vēsture sākās 1966. gadā, kad pasaules autotirgū debitēja pirmā šī modeļa automašīna. Kopš tā laika šis uzticamais un drošais auto ticis pilnveidots, lai atbilstu un pārsniegtu miljoniem autovadītāju cerību visā pasaulē. Šobrīd Corolla cienītājiem ir pieejams jau 11. paaudzes modelis, kas atkal veidots tā, lai saviem saimniekiem radītu gan emocionālu, gan praktisku gandarījumu. Arī Toyota Yaris jau drīz pēc nobraukšanas no konveijiera ir ieguvis nedalītu autobraucēju atzinību visā pasaulē. Taču šī nav sacensība starp pieredzi un jaunību! Katram no šiem spēkratiem ir savs lietojums. Katram – savi plusi un izaicinājumi. Viss ir atkarīgs no tā, kādām vajadzībām izvēlaties savu auto.

Par spīti kopējam pārdošanas kritumam visā autotirgū Baltijā, Volkswagen šogad spējis palielināt elektroauto pārdošanu aptuveni 12 reizes, turklāt daudz elektroauto pārdotas arī Latvijā.

Tā “Moller Baltic Import” tiešsaistes preses konferencē informēja VW zīmola vadītājs Justs Nekrošus.

Latvijā arī pērk elektroauto

Šogad VW populārākais zīmols bijušas elektriskās automašīnas. Pārdošanas rezultāti pieauguši visās Baltijas valstīs – vidēji 11 mēnešos par 11,55%. “Tas prasa papildu darbu un izmaiņas pārdošanā, jo ir nepieciešama klientu apmācība, darbs ar klientiem pēc auto iegādes. Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un domāju nākošajā gadā elektroautomašīnu pārdošana turpinās augt,” tā J. Nekrošus.

Visvairāk šogad pasūtītas un piegādātas automašīnas ar 340 km nobraukumu bez uzlādes. Pasūtījumi veikti arī uz 2021. gadu un pirmās piegādes sāksies jau janvārī. Liels pieprasījums šogad bijis pēc hibrīd auto, kas būvēts uz VWGolf8 bāzes. Pārdevēji prognozē, ka nākamgad šīs mašīnas būs vēl vairāk pieprasītas.

SEB Unibankas grupa 2007. gada pirmajā pusgadā ir strādājusi ar 28,0 miljonu latu tīro peļņu, savukārt pamatdarbības ieņēmumus šajā laikā veido 55,2 miljoni latu, liecina SEB Unibankas grupas konsolidētie neauditētie bilances un peļņas - zaudējumu aprēķina dati.

Kopējā aktīvu vērtība uz šā gada 30. jūniju bija 3,2 miljardi latu, 2007. gada pirmajā pusgadā palielinoties par 15%. SEB Unibankas grupas kapitālu un rezerves šā gada 30. jūnijā veidoja 203,5 miljoni latu, Db.lv informēja AS SEB Latvijas Unibanka sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols: "2007. gada pirmais pusgads SEB Unibankas grupas darbībā iezīmējies ar vēl ciešāku integrāciju SEB grupā, kas paver durvis vēl straujākai mūsu profesionālajai izaugsmei un ļauj mūsu klientiem piedāvāt dažādām finanšu situācijām piemērotus pakalpojumus tiem piemērotā laikā un vietā. Pirmā pusgada darbības rezultāti liecina, ka līdz šim paveikto mūsu klienti ir novērtējuši atzinīgi un uzskata mūsu pakalpojumus par būtisku viņu finanšu ikdienas sastāvdaļu. Vairāk kā 842 000 klienti - tas ir augstākā līmeņa novērtējums. Pagājušajā nedēļā nozīmīgu atzinību - Labākā banka Latvijā - saņēmām arī no starptautiskā biznesa žurnāla Euromoney. SEB Unibankas komandai tā ir nozīmīga atzinība par paveikto. 2007. gada laikā turpināsim iesākto darbu arī pie zīmola maiņas, kas tika uzsākts jau 2005. gada pavasarī, pilnībā pārejot uz vienu - SEB zīmolu. Līdzīgi SEB Unibankai, arī pārējās Baltijas bankas - SEB Vilniaus bankas un SEB Eesti Uhispank ir plānojušas 2008. gada pavasarī veiksmīgi noslēgt savu integrāciju SEB grupā. Bez tam, šā gada jūnijā SEB grupa ieguva tiesības veikt galīgo SEB Unibankas akciju atpirkšanu. Šobrīd 100% SEB Unibankas akciju pieder SEB grupai. Paralēli šiem procesiem sekosim līdzi arī Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai, kas ir svarīgs pamats mūsu valsts ilgtspējīgai labklājībai un stabilitātei. Kreditēšana tāpat kā līdz šim būs nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas ražo un eksportē. Kreditēšana arī turpmāk būs veids, kā Latvijas iedzīvotāji var iegādāties savu mājokli, ņemot vērā nosacījumu, ka šim procesam jābūt pārdomātam, neradot nevēlamas finansiālās svārstības mājsaimniecībām un uzņēmējiem, jo līdzšinējā pieredz rāda, ka izmaiņas finanšu tirgos var būtiski ietekmēt kā ģimenes budžetu, tā arī kompāniju finanšu plānus."

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Latvijas bankas pēdējos piecos gados piedzīvojušas nozīmīgas pārmaiņas. Lielākā daļa banku pakalpojumu klientiem ir pieejami digitāli, piedāvājot modernākas maksājumu iespējas. Stiprināta arī starptautiskā reputācija, veidojot ilgtspējīgākus biznesa modeļus un aizejot no transakciju “nauda ienāk, nauda aiziet” pieejas, ko joprojām dažreiz kāds aplami mēdz saukt par “investīcijām”.

Pēdējos divos gados darbs ieguldīts, lai no formālas pieejas, kas plaši un pamatoti kritizēta savas neelastības dēļ, risku pārvaldībā pārietu uz riskos balstītu pieeju. Pozitīvās pārmaiņas bijušas labas sadarbības rezultāts starp nozari un atbildīgajām iestādēm Latvijā un arī starptautiski.

Latvijas finanšu iestādes dažādās diskusijās bieži tikušas salīdzinātas ar kaimiņvalstīm, norādot gan uz atšķirīgām prasībām, gan dažādiem pieejamajiem resursiem prasību izpildei. Uzsvērta pārlieku stingra un formāla pieeja, negatīva ietekme uz konkurētspēju reģionā, rezultātā mazinot investīciju piesaistes iespējas. Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Polijas partnerorganizācijām veica pētījumu, kas salīdzina Latvijas risinājumus finanšu pakalpojumu pieejamībā un atbilstības nodrošināšanā ar kaimiņvalstīm un starptautiskajiem standartiem. Pētījumā vērtētas un apkopotas minēto partnerorganizāciju sniegtās atbildes par dažādiem ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saistītiem segmentiem – depozīti un finansēšana, aizdevumi, parādu atgūšana, maksājumu pakalpojumi, neklātienes identifikācija, it īpaši naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju izpildes prasību īstenošana.

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

SEB banka ir piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 6,5 miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam SIA Baltic Coffee Holding, lai finansētu Lietuvas uzņēmuma UAB Pardavimo Automatai iegādes darījumu.

Šī darījuma mērķis ir nostiprināt SIA Baltic Coffee Holding un tai piederošo uzņēmumu līderpozīcijas Lietuvas un Baltijas tirgos. SIA Baltic Coffee Holding, kam pieder uzņēmumi SIA Coffee Address, UAB Coffee Address un OU Coffee Address, nodarbojas ar kafijas automātu un pašapkalpošanās tirdzniecības automātu nomu, tirdzniecību, remontu un apkalpošanu. Uzņēmumu grupai ir līderpozīcijas savā tirgus nišā Baltijas tirgū.

Lietuvas uzņēmums Pardavimo Automatai bizness ir saistīts ar pašapkalpošanās tirdzniecības automātu un kafijas automātu nomu un servisu. SIA Baltic Coffee Holding valdes priekšsēdētāja Viktorija Meikšāne: «Šis darījums ir vēl viens solis uz priekšu mūsu biznesa stratēģijas mērķu īstenošanā – būt neapšaubāmam Baltijas tirgus līderim kafijas automātu tirdzniecības un servisa jomā. Tas ir augošs tirgus, jo arī Baltijas reģionā aizvien vairāk cilvēku novērtē kvalitatīvu kafiju un tās patērēšana kļūst par ikdienas sastāvdaļu. Augstu novērtējam SEB bankas uzticību mūsu biznesa stratēģijai un profesionalitāti, par ko esam pārliecinājušies iepriekšējos kopīgi īstenotajos projektos.»

Latvijas Banka ir apstiprinājusi Baltijā juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkla AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN veikaliem) obligāciju emisijas pamatprospektu. Tas ļauj Grupai piesaistīt līdz 17 miljoniem eiro obligāciju programmas ietvaros, veicot publisko piedāvājumu visās trīs Baltijas valstī.

Savukārt pirmajā daļā plānots piesaistīt līdz 12 miljoniem eiro. Ieguldīt obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi varēs kā privātie, tā profesionālie investori. Parakstīšanās periods ilgs no 25. marta līdz 15. aprīlim.

Grenardi Group nostiprina līderpozīcijas reģionā 

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par...

AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis uzsver: "Teju 25 gadu laikā mēs no neliela ģimenes vietējā uzņēmuma esam attīstījušies par vadošo juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīklu Baltijā. Pērnā gada finanšu rādītāji, ko raksturo divciparu apgrozījums un EBITDA pieaugums, ir pierādījums Grupas straujajai attīstībai. Tik pat pārliecinoši arī nākotnē plānojam nostiprināt savas līderpozīcijas reģionā. Tāpēc esam gandarīti, ka šī obligāciju emisija būs pieejama plašākai sabiedrībai, ļaujot gan profesionālajiem, gan privātajiem investoriem, tostarp mūsu klientiem, piedalīties Grupas veiksmes stāstā."

Obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus paredzēts izmantot uzņēmuma esošo obligāciju refinansēšanai, kā arī turpmākai izaugsmes finansēšanai – veikalu tīkla un sortimenta paplašināšanai un iegādes darījumu finansēšanai.

Obligāciju emisijas organizētājs ir AS Signet Bank, savukārt juridiskās konsultācijas sniedz advokātu birojs Eversheds Sutherland Bitāns.

"Kā pieredzējis emitents, kura divas obligāciju emisijas jau ir kotētas Nasdaq biržā, AS Grenardi Group ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmums var veiksmīgi izmantot kapitāla tirgu finansējumu, lai īstenotu savu izaugsmes stratēģiju. Esam gandarīti, ka ar publisko piedāvājumu gan Baltijas privātajiem investoriem, gan Grupas klientiem būs iespēja investēt obligācijās un kļūt par daļu no Grupas investoru lojalitātes programmas," norāda Kristiāna Janvare, AS Signet Bank Investīciju pārvaldes vadītāja.

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Ar vakar noslēgtā līguma par «Seesam Insurance» akciju pārdošanu VIG grupai, strauji turpina samazināties konkurence Latvijas apdrošināšanas tirgū.

Kā jau zināms, tad austriešu uzņēmumam «Vienna Insurance Group» (VIG) Latvijā jau pieder trīs apdrošinātāji – BTA Baltic, Compensa un Interrisk, kas agrāk bija pazīstams kā AAS Baltikums. Nav noslēpums, ka drīz vien VIG grupai piederošais Interrisk beigs pastāvēt kā patstāvīga vienība un pievienosies Latvijas vienai no lielākajām (arī VIG grupai piederošajām) apdrošināšanas sabiedrībām - BTA Baltic.

Apdrošinātāju savstarpējās sadarbības biedrība LTAB (Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) var turpināt stāstīt par to cik lielus zaudējumus cieš OCTA nozare Latvijā, bet OCTA cenu straujais kāpums 2017.gadā sākās tieši pēc tam, kad Latvijā bija noslēdzies būtisks konkurences samazināšanās etaps – VIG grupas rokās nonāca trīs līdz tam neatkarīgi apdrošinātāji, kā arī noslēdzās Baltas un PZU apvienošanās. Varbūt tā ir nejauša sakritība. Tāpat kā 2017.gada laikā apdrošinātāju būtiski samazinātās brokeru komisijas OCTA apdrošināšanas veidā arī var izrādīties gluži nejauša sakritība, nevis apdrošinātāju savstarpēji saskaņota rīcība.

Ministru kabinets pieņēmis grozījumus kadastrālās vērtēšanas noteikumos, tādējādi kadastrālo vērtību pielīdzinot īpašuma tirgus vērtībai.

Tieslietu ministrija, kas bija viena no grozījumu izstrādātājiem, uzsver, ka noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai nekustamā īpašuma tirgus cenu krituma gadījumos kadastrālās vērtības nepārsniegtu nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeni. Noteikumi paredz katru gadu noteikt nekustamā īpašuma cenu izmaiņu tendenci valstī attiecībā pret iepriekšējo gadu. Tendenci nosaka pamatojoties uz aprēķinātajiem 12 indeksiem – uz pēdējā gada katra mēneša pēdējo datumu. Gadījumā, ja tendence uzrāda cenu kritumu, tiek aktualizētas visu nekustamo īpašumu grupu bāzes vērtības vienlaicīgi.

Latvija saņēmusi uzaicinājumu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darba grupai par kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Kā informēja Tieslietu ministrijas pārstāvji, Parīzē notiekošās OECD Pretkorupcijas darba grupas sanāksmes ietvaros, uzklausot Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska ziņojumu par Latvijas panākto progresu attiecībā uz tiesību aktu atbilstību OECD 1997.gada 21.novembra konvencijai «Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos» , kā arī par Latvijas gatavību pievienoties OECD Pretkorupcijas konvencijai un Pretkorupcijas darba grupai, OECD Pretkorupcijas darba grupas locekļi uzaicināja Latviju pievienoties minētajai darba grupai.

Jau 2012.gada martā notika diskusijas par Latvijas pieteikumu pievienoties OECD Pretkorupcijas darba grupai un atbilstību Pretkorupcijas konvencijai, kā rezultātā darba grupa izstrādāja un 2012.gada 30.jūlijā iesniedza rekomendācijas Latvijai. Izpildot OECD izteiktās rekomendācijas, Latvija ir pilnveidojusi attiecīgās Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas regulē gan kukuļošanas kriminalizēšanu, gan juridiskās personas atbildību par Krimināllikumā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī palīdz apkarot korupciju starptautiskajos biznesa darījumos, skaidro TM.

5. aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti noteikumu projekti, kas noteiks lauku un dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupu kadastrālās vērtību bāzes, kā arī izskatīts projekts grozījumiem noteikumos par kadastrālo vērtību bāzi. Tos kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (turpmāk - VZD) speciālisti, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu un kadastrālās vērtēšanas noteikumos noteiktajiem uzdevumiem.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, visi trīs sagatavotie noteikumu projekti virzāmi apstiprināšanai valdībā vienlaicīgi, jo tie ir savstarpēji saistīti un, tikai vienlaicīgi tos piemērojot, tiktu nodrošināts visu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aprēķins. Pretējā gadījumā rastos nesamērība starp nekustamo īpašumu grupām.

Lai nodrošinātu pāreju uz kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju vienlaicīgi visām nekustamā īpašuma grupām visā valsts teritorijā, 2007. gadā, izstrādāta pilnā apmērā jaunā kadastrālo vērtību bāze (zemes vērtību zonējumi un ēku, zemes bāzes vērtības) lauku un dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupai, kā arī nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficienti komercdarbības, sabiedriskās apbūves un rūpnieciskās ražošanas nekustamo īpašumu grupām (zemei un ēkām).

2014. gadā Latvijā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 557 līdz 662 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinoši 2013. gadā tās bija no 566 līdz 630 eiro uz vienu hektāru.

2014. gadā vislielākās meža atjaunošanas vidējās izmaksas, kurās ietilpst augsnes sagatavošana, stādu un stādīšanas izmaksas, bija meža zemes trešās kvalitātes grupas1 mežos (662,35 eiro/ha), bet viszemākās – meža zemes pirmās kvalitātes grupas1 mežos (557,73 eiro/ha).

2014. gadā meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, Latvijā bija vidēji no 218 līdz 240 eiro par hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2014. gadā bija meža zemes trešās kvalitātes grupas mežos (239,90 eiro/ha).

2014. gadā viena kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē bija 16,44 eiro, bet starpcirtē – 20,78 eiro. Mežizstrādes izmaksas attiecas uz galveno cirti, kurā meža gabals tiek izcirsts gandrīz pilnībā, un starpcirti (kopšanas, rekonstruktīvā, sanitārā), kurā cirte tiek veikta daļēji. Katra no cirtēm ietver kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu līdz ceļam un transportēšanu līdz iepirkšanas punktam.

2017. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 438 līdz 567 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2016.gadā izmaksas bija robežās no 551 līdz 600 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 620 līdz 687 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2017.gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos (566,7 eiro/ha), bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (437,8 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 2,4 % un 24,2 % mazākas nekā gadu iepriekš.

2017. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā pieaugušas gandrīz visās meža zemes kvalitātes grupās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2017. gadā bija no 227 līdz 288 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos – 287,9 eiro/ha, kas ir par 54,2 % lielākas nekā 2016. gadā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Aprīlī Eiropas Savienībā jaunu automašīnu pārdošanas apjomi palielinājušies par 6,9%, ko veicināja spēcīgais pieprasījums piecos lielākajos šī reģiona tirgos, atsaucoties uz Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas datiem, raksta MarketWatch.

Jaunu automašīnu pārdošanas apjomi aprīlī sasniedza 1,21 miljonu, salīdzinot ar 1,13 miljoniem pirms gada. Šā gada četros mēnešos automašīnu pārdošanas apjomi reģionā palielinājās par 8,1% līdz 4,85 miljoniem transportlīdzekļu.

Visstraujāk auga Francijas automašīnu ražotāja Renault SA pārdošanas apjomi – par 15,6% līdz 87,52 tūkstošiem transportlīdzekļu.

Budžeta klases automašīnu Škoda un Dacia pārdošanas apjomi pieauga par attiecīgi 10% un 15%.

Pārdošanas apjomu pieaugumu Eiropā veicina arī sporta automašīnu tirdzniecības kāpums. Tā, piemēram, Volkswagen AG piederošā Porsche pārdošanas apjomi palielinājušies par 18,4%, bet Jeep, kas pieder Fiat Chrysler, Eiropā ir automašīnu zīmols, kura pārdošanas apjomi šogad aug visstraujāk – četros mēnešos pārdošana augusi par 186% līdz 28,8 tūkstošiem transportlīdzekļu.

Oficiālā Mazda un Jaguar dīlera Inchcape Motors Latvia direktora Jura Bogdanoviča komentārs par Latvijas autotirgu 2008.g. pirmajā pusgadā.

Visos auto tirgus segmentos pārdoto auto skaits jūtami samazinājies, bet proporcijas mainās. Mazās klases auto kļūst populārāki, sasniedzot 14,1% vai par 0,4% vairāk nekā 2007.gadā. Nozīmīga tendence ir kompaktklases auto pieaugums – tas ir kļuvis par vispopulārāko segmentu ar 25,8% vai 2,7% pieaugumu, apsteidzot SUVus. Šī tendence ir loģiska, ja ņem vērā, ka kompaktklases auto ir sasniedzis izmērus, kas pirms pieciem gadiem būtu vidējās klases auto, piedevām šiem auto ir labs aprīkojums teicamas gaitas īpašības, un, kas īpaši svarīgi mūsdienu ekonomiskās krīzes apstākļos, saprātīgi ekspluatācijas izdevumi un degvielas patēriņš. Mazās un kompaktlases auto popularitāte noteikti pieaugs arī turpmāk.