Ķīnas datoru ražotājs Lenovo paziņojis par plāniem atvērt pirmo datoru ražotni ASV, kurā tiks ražoti Think zīmola klēpjdatori, personālie datori un planšetdatori, raksta computerworld.com.

Jaunā ražotne ASV tiks atvērta Ziemeļkarolīnas štatā. Lenovo jau ir rūpnīcas Meksikā, Brazīlijā un Ķīnā.

Db.lv jau vēstīja, ka Lenovo Group šogad cer ieņemt Hewlett-Packard Co. (HP) vietu kā pasaules lielākais datoru ražotājs pēc tirdzniecības apjomiem un kļūt par pirmo Ķīnas kompāniju, kas tehnoloģiju jomā ieņem kādu pirmo vietu pasaulē. Patlaban analītiķi vēl nespēj paredzēt, vai Lenovo pārdošanas apjomiem šogad izdosies pārspēt HP, jo abas kompānijas pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,5 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+8,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,6%), gaļas izstrādājumiem (+3,5%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+5,3%), olīveļļai (+29,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), svaigiem augļiem (+3,8%), maizei (+2,2%), saldumiem (+21,1%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%), kartupeļiem (+11,5%), kafijai (+2,4%), saldējumam (+6,5%), šokolādei (+4,0%). Savukārt cenu kritums bija piena produktiem (-10,6%), pienam (-9,1%), sieram un biezpienam

Kanādas iesācējuzņēmums Thalmic Labs Barselonā notiekošajā mobilo tehnoloģiju kongresā Mobile World Congress iepazīstinājusi ar ierīci, kas drīzumā varētu mainīt veidu, kādā cilvēks darbojas ar dažādām elektroierīcēm.

Thalmic Labs izstrādājusi rokas aproci MYO, kuru, izmantojot Bluetooth tehnoloģiju, iespējams saslēgt ar tādām ierīcēm kā personālie datori un mobilie telefoni un tad tos kontrolēt ar žestu palīdzību. Aproce nolasa rokas muskuļu elektriskos impulsus un nodod signālus attiecīgajām ierīcēm, raksta Wired.

MYO izstrādātāji skaidro, ka muskuļu darbība saražo dažus mikrovoltus elektrības un ierīces sensori tos spēj uztvert. Līdzīgas tehnoloģijas tiek izmantotas arī augstas klases protēzēs. Aproce spēj arī «mācīties», lai ar laiku sekmīgāk atpazītu katra lietotāja individuālās muskuļu īpatnības.

Izstrādātāji skaidro, ka ierīci iespējams izmantot prezentāciju vadīšanai, video atskaņošanas kontrolei, manipulācijām ar tālvadības ierīcēm utt. Tomēr pie šādām funkcijām kompānija nav gatava apstāties un norāda, ka ierīcei ir gandrīz neierobežotas perspektīvas iespējas izmantošanai gandrīz visās jomā, kur cilvēks izmantoto savas rokas.

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 10,6%.

2023.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+15,5%) un svaigiem augļiem (+2,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,2%), maizei (+1,2%), tostarp galvenokārt baltmaizei, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), pienam (+2%) un saldējumam (+2,1%). Savukārt akciju ietekmē lētāki bija piena produkti (-3,5%), konditorejas izstrādājumi (-2,0%), makaronu izstrādājumi (-3,4%) un šokolāde (-1,5%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-3,7%), sieram un biezpienam (-0,9%), un cūkgaļai (-0,8%).

Viedpulksteņu popularitāte pēdējo gadu laikā ir strauji augusi, piesaistot lielu patērētāju uzmanību visā pasaulē. Kādi tad ir galvenie iemesli, kāpēc viedpulksteņi ir kļuvuši tik populāri un kādas funkcijas tie piedāvā, kas šo popularitāti ceļ (populārākie apkopoti šeit).

Viedpulksteņi vairāk ir noderīgi rīki veselības uzraudzībai, saziņai un informācijas saņemšanai nekā vienkārši aksesuārs. Lietotnēm bagātie viedpulksteņi sniedz plašas iespējas uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Viedpulksteņu pieprasījuma dinamika

Pēdējo gadu laikā viedpulksteņu pieprasījums ir strauji pieaudzis, un arvien vairāk cilvēku izvēlas šīs modernās ierīces kā savu ikdienas aksesuāru. Ja agrāk pulksteņi tika izmantoti galvenokārt laika uzzināšanai un kā stila aksesuārs, tad tagad viedpulksteņi spēj piedāvāt daudz plašākas funkcijas. Piemēram, tie var uzraudzīt nēsātāja pulsu un dažādus fizisko aktivitāšu datus, veikt un saņemt zvanus vai pat nosūtīt paziņojumus no sociālajiem tīkliem.

Ārkārtējās situācijas laikā Baltijas valstīs pieprasījuma pieaugums planšetdatoriem sasniedza pat 300% izaugsmi, liecina "Samsung Electronics Baltics" apkopotie dati.

"Planšetdatori pāris gadus ir stabils, viegli stagnējošs tirgus ar samērā prognozējamu pieprasījumu, tomēr ārkārtējās situācijas izraisītās pārmaiņas gan uzņēmumos, gan mājsaimniecībās ieviesa nozīmīgas korekcijas šajā produktu kategorijā. Iedzīvotājiem bija nepieciešamas ierīces, kas ļauj ērti strādāt un mācīties no mājām, un pieauga pieprasījums arī no valsts institūciju un uzņēmumu puses," skaidro Māris Ķikāns, "Samsung Electronics Baltics" tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Martā "Samsung Electronics Baltics" pārstrukturēja savus plānus un mainīja biznesa fokusu uz e-komerciju – ērtāku iepirkšanos tiešsaistē, bezkontakta piegādi un telefoniskām speciālistu konsultācijām. Rezultātā aprīļa vidū tiešsaistē tika pārdots pat četras reizes vairāk "Samsung" mobilo ierīču, nekā vidēji pirms tam.

Losandželosas tiesa trešdien izdevusi rīkojumu ASV informācijas tehnoloģiju gigantam "Apple Inc." un Savienoto Valstu mikroshēmu ražotājam "Broadcom" kopumā samaksāt 1,1 miljardu dolāru (999,9 miljonus eiro) Kalifornijas Tehnoloģiju universitātei par četru bezvadu interneta Wi-Fi tehnoloģiju patentu pārkāpumiem.

Tiek uzskatīts, ka šis ir viens no visu laiku vērienīgākajiem tiesa lēmumiem kādā no patentu pārkāpumu lietām.

Tiesas lēmums paredz, ka "Apple" būs universitātei jāsamaksā 837 miljoni dolāru, bet "Broadcom" jāmaksā 270 miljoni dolāru.

Kalifornijas Tehnoloģiju universitāte abus tehnoloģiju gigantus tiesā iesūdzēja 2016.gadā, apgalvojot, ka "Apple" produkti, tostarp viedtelefoni "iPhone", planšetdatori "iPad" un viedpulksteņi "Apple Watch" izmanto "Broadcom" ražotas komponentes, kas pārkāpj universitātes patentus saistībā ar bezvadu datu pārraidi.

"Apple" un "Broadcom" norādījuši, ka plāno iesniegt apelāciju pret šo tiesas lēmumu.

Šis būs pirmais gads, kad klēpjdatoru pārdošanā prognozējama minimāla izaugsme, savukārt varētu ievērojami augt planšetdatoru pārdošanas apjomi. Tā uzskata datoru tirdzniecības nozares pārstāvji, vēsta laikraksts Diena.

Pērn decembrī Latvijā pārdoto planšetdatoru skaits sasniedzis deviņus tūkstošus, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2011. gada decembrī, liecinot GfK Retail and Technology Baltics pētījuma dati, kuri gūti, analizējot Latvijas mazumtirgotāju sniegto informāciju. Savukārt klēpjdatoru pārdošanas apjoms decembrī sasniedzis 14 700, kas ir būtisks kritums pret 2011. gada decembri, kad tika pārdoti 19 600 klēpjdatoru.

Pērn Latvijā pārdoti vairāk nekā 35 tūkstoši planšetdatoru, no tiem vairāk nekā viena ceturtā daļa - decembrī, Dienai klāstījis GfK Retail and Technology Baltic pārstāvis Jānis Pilipivs. Planšetdatori esot pērn visstraujāk popularitāti guvusī produktu grupa ne tikai Latvijā, bet arī citur Baltijā, norādījis J. Pilipivs. Pircēju vidū populārākie esot planšetdatori ar Android operētājsistēmu (OS), cenā līdz 200 latiem.

Lai bērni, kuriem nav iespēju mācīties attālināti ārkārtas situācijā, varētu turpināt izglītības procesu, mobilo sakaru operators "BITE" nodod Izglītības un zinātnes ministrijai ar mobilajiem sakariem aprīkotas 3000 viedierīces.

Skolēniem attālinātu mācību iespējas nodrošināšanai tiek nogādāti 3000 planšetdatori.

Mobilo sakaru operatora pārstāve Una Ahuna-Ozola biznesa portālam db.lv skaidroja: "Šajā darījumā "BITE" noslēgusi līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju par 2000 ierīču iegādi un 1000 ierīču dāvinājumu, visām ierīcēm nodrošinot apmaksātu tarifu plānu, kurā iekļauti 30GB interneta mēnesī līdz 2020. gada 31. jūlijam.

Visas Izglītības un zinātnes ministrijai nodotās 3000 ierīces ir ministrijas īpašums, līdz ar to ministrija ar tām rīkosies pēc saviem ieskatiem."

Risinājums situācijai, kad aptuveni 5000 skolēniem nav pieejamas viedierīces, lai mācītos attālināti, atrasts operatīvi – aizvadītās nedēļas sākumā tika uzsāktas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju, ceturtdien pieņemts lēmums par palīdzības apjomu, mobilo sakaru operatoram "BITE" nodrošinot 3000 ierīces.

Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē apstiprināja savu nostāju sarunās ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdībām par grozīto Radioiekārtu direktīvu, uzsverot nepieciešamību visu ražotāju mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un citām ierīcēm aprīkot ar vienotu lādētāju.

Kā informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, pateicoties ierosinātajiem noteikumiem, patērētājiem vairs nebūs vajadzīgs jauns lādētājs un kabelis ikreiz, kad viņi iegādāsies jaunu ierīci, un visām mazā un vidējā izmēra elektroniskajām ierīcēm varēs izmantot vienotu lādētāju.

EP prasa, lai visu ražotāju mobilie tālruņi, planšetdatori, digitālās kameras, austiņas un austiņu komplekti, rokas videospēļu konsoles un portatīvie skaļruņi, kurus var uzlādēt ar vadu, būtu aprīkoti ar USB C tipa pieslēgvietu. Izņēmumi attiektos tikai uz ierīcēm, kas ir pārāk mazas, lai tām būtu C tipa USB pieslēgvieta, piemēram, viedpulksteņiem, veselības aprocēm un dažām sporta ierīcēm.

Tirdzniecības centrā "Spice" tuvākā gada laikā darbību varētu sākt 15 jauni starptautisku zīmolu veikali, intervijā aģentūrai LETA sacīja tirdzniecības centra vadītāja Kadrija Pudova.

Viņa minēja, ka par darbības sākšanu tirdzniecības centrā interesējas vairāku starptautisku zīmolu pārstāvji, kā arī ēdināšanas nozares uzņēmi. Pudova norādīja, ka ārkārtējā situācija, it īpaši tās sākums, bija ļoti izaicinošs laiks, jo nācās strauji pārstrukturizēt darbu - mainīt gan lielveikala vidi, pielāgojot to nepieciešamajiem drošības noteikumiem, gan darba formātu. Tāpat nācās pārorientēties uz digitālo vidi un vadīt komunikāciju ar darbiniekiem un pircējiem tiešsaistē.

Ārkārtējā situācijā darbību tirdzniecības centrā pārtrauca arī vairāki nomnieki, tostarp, piemēram, restorāns "Kabu", kā arī bērnu preču veikali "Mini Mode" un "Lego". Vienlaikus vairāki rotaļlietu veikali tika slēgti vēl pirms Covid-19 uzliesmojuma, jo bērnu ikdienā arvien lielāku lomu ieņem dažādas tehnoloģijas, piemēram, telefoni un planšetdatori, tādējādi samazinoties rotaļlietu tirgotāju apgrozījumam, stāstīja Pudova.

Iepirkšanās centrā Akropole pēc tā atvēršanas 2019. gadā līdzās modes un dzīvesstila preču veikaliem, kafejnīcām un restorānāniem, būs pieejams Apollo kinoteātris ar 9 auditorijām, tostarp pirmo Imax kinozāli Latvijā.

«Apollo būs pirmais kinoteātris Latvijā, kas pilnībā aprīkots ar lāzerprojektoriem, kuri nodrošina jaunu attēla kvalitātes līmeni, un jaunām, mūsdienīgām skaņas tehnoloģijām pilnvērtīgai kinomākslas baudīšanai,» saka Kaspars Beitiņš, Akropole Rīga vadītājs un Akropolis Group valdes loceklis .

Apollo kinoteātrī būs plašas sēdvietas, kā arī, nepametot sēdvietu, būs iespējams pasūtīt maltīti vai dzērienus no kino restorāna.

«Apollo ir tirgus līderis Igaunijā ar vislielāko kinoteātru skaitu, mūsdienīgām tehnoloģijām un kinozālēm. Šobrīd mūsu pārziņā ir 7 kinoteātri ar 28 kinozālēm, un Akropole ar 9 auditorijām un pirmo Imax kinozāli Latvijā būs mūsu līdz šim lielākais un modernākais kinoteātris Baltijā,» stāsta Kadri Ärm, Apollo Kino OÜ vadītāja.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic nesen ieviesusi jaunu ilgtspējas projektu, aizstājot pilotu instruktāžas dokumentāciju ar elektroniskiem lidojumu plāniem, kuriem airBaltic piloti spēs piekļūt savos planšetdatoros.

“Mēs pilotu darbā iPad planšetdatorus ieviesām jau 2014. gadā, katru gadu ietaupot milzīgu daudzumu papīra un nodrošinot papildu darbības efektivitāti. Tagad mēs speram vēl vienu nozīmīgu soli elektroniskās lidojumu somas projektā, ar digitālu risinājumu aizstājot vienu no pēdējiem materiāliem, ko pilotiem bija nepieciešams izdrukāt pirms katra lidojuma,” skaidro airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pilotu instruktāžas dokumentācija satur lidojuma informāciju, laikapstākļu prognozes un informāciju par konkrētām lidostām, kā arī daudz ko citu. Lidojuma laikā pilotiem šīs veidlapas jāaizpilda ar roku un jāiesniedz tās apstrādei pēc lidojuma. Tagad viss šis process nodrošināts ar planšetdatoriem.

Eiropas Parlamenta (EP) vadība paziņojusi darbiniekiem, ka ierīcēs, kas tiek izmantotas darbam, nedrīkst atrasties video koplietošanas platforma "TikTok", ņemot vērā bažas par datu aizsardzību.

Nav pieļaujams, ka darba ierīcēs, tādās kā mobilie telefoni, planšetdatori un klēpjdatori, no 20.marta būtu instalēta vai tiktu izmantota platforma "TikTok", nolēmuši EP prezidente Roberta Metsola un ģenerālsekretārs Alesandro Kjoketi.

"No šīs dienas tīmekļa piekļuve "TikTok" mūsu organizācijas tīklā arī būs bloķēta," teikts EP inovāciju un tehnoloģiju atbalsta ģenerāldirektora vēstulē 8000 šīs institūcijas darbinieku.

Vēstulē arī "uzstājīgi ieteikts" EP deputātiem un viņu darbiniekiem atinstalēt "TikTok" privātajās ierīcēs.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā aizliedza sociālo platformu "TikTok" darbinieku izmantotajās oficiālajās ierīcēs, bet ASV Baltā nama administrācija pirmdien deva federālajām aģentūrām 30 dienas, kuru laikā ir jānoņem lietotne "TikTok" no visām to darbinieku oficiālajām ierīcēm, īstenojot ASV Kongresa pērn pieņemtu lēmumu par šīs lietotnes aizliegumu.

Šā gada 9. novembrī paliek gads, kopš centrālās un Austrumeiropas lielākais Apple produkcijas premium izplatītāja iStyle ienākšanas Latvijas tirgū, informē uzņēmums.

Pirmajā darbības gadā uzņēmums sasniedzis vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apgrozījumu, un uzņēmums ir nolēmis paplašināt darbību un nākamajā gadā atvērt trešo veikalu Rīgā. Tas būs Baltijā lielākais Apple produkcijas veikals 300m2 platībā un atradīsies daudzfunkcionālajā iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole».

No 300m² lielās veikala platības, lielāko daļu – 226 m² – aizņems showroom, kurā klienti varēs izmēģināt jaunākās Apple ierīcesun piedalīties īpaši organizētās apmācībās un semināros par Apple produktiem.

«Ieviešot jaunus pakalpojumus un attīstot biznesu Latvijā, pirmajā darbības gadā, iStyle strādājis rentabli, sasniedzot 2,5 miljonu eiro apgrozījumu. Vidēji mēnesī tika pārdoti 250 iPhoneviedtālruņi, 100 Macdatori, 50 iPad planšetdatori un citas ierīces, kopumā ik mēnesi apkalpojot vairāk nekā 15 000 apmeklētāju. Latvijā vērojam samērā strauju izaugsmi un novērtējam šī reģiona potenciālu, tāpēc tika pieņemts lēmums atvērt jau trešo zīmola veikalu Rīgā,» stāsta iStyle Pārdošanas un mārketinga vadītāja Latvijā Ludmila Kaļinina.

Nīderlandes skolās mācību stundās būs aizliegts izmantot mobilos tālruņus. otrdien paziņoja šīs valsts valdība.

Mobilie telefoni, planšetdatori un viedpulksteņi traucē skolēniem mācīties, un no nākamā gada tos nedrīkstēs izmantot mācību stundās, norādīja valdība.

"Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka mobilie tālruņi mācību stundu laikā rada kaitīgu ietekmi," teikts paziņojumā, paskaidrojot, ka "skolēni mazāk spēj koncentrēties, un viņu sniegums pasliktinās."

Šā iemesla dēļ no 2024.gada 1.janvāra mācību stundās vairs nebūs atļauts izmantot mobilos tālruņus, kā arī planšetdatorus un viedpulksteņus.

Līdz oktobrim jāizdara attiecīgās izmaiņas skolu iekšējās kārtības noteikumos.

Izglītības ministrs Roberts Deikgrāfs parlamentā pauda cerību, ka šis aizliegums uzlabos mācību procesu.

Kinoteātris Apollo Kino atradīsies iepirkšanās un izklaides centrā Akropole. Kinoteātra izveidē ieguldīti 7 miljoni eiro.

Apollo Kino atradīsies Akropole otrajā stāvā, līdzās ēdināšanas un izklaides centram O’Learys. Kinoteātrī apmeklētāji gan biļetes, gan izvēlētos dzērienus un uzkodas varēs iegādāties īpaši aprīkotās pašapkalpošanās kasēs.

Apmeklētājiem būs atvērtas 9 dažādas kinozāles ar kopējo sēdvietu skaitu 1146, tostarp divas kinorestorāna zāles un Latvijā pirmā Imax auditorija. Būs arī iespēja izvēlēties kādu no trim sēdvietu veidiem – kluba sēdvietas ar anatomiski pielāgotu augstas kvalitātes krēslu, dubultās sēdvietas ar iespēju skatīties filmu, sēžot divvietīgā dīvānā, un luksusa – zvaigžņu sēdvietas.

«Esam veikuši ievērojamas investīcijas, lai nodrošinātu klientiem kvalitatīvu kino pieredzi,» akcentē Edgars Hartmanis, Apollo Kino vadītājs Latvijā.

Mobilo sakaru operatora "Tele2" dati liecina, ka 2020. gadā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzību summa par viedierīču bojājumiem ir par 40% lielāka nekā gadu iepriekš un sasniedz vairāk nekā pusmiljonu eiro.

Dati arī rāda, ka par aptuveni 15% pieaugusi izmaksātā atlīdzība par vienu viedierīci.

"Vērtējot viedierīču apdrošināšanas tirgu, var teikt, ka tas ir stabils. Šobrīd, piemēram, tiek apdrošināts katrs ceturtais viedtelefons, ko pārdodam. Jo dārgāku viedierīci klients izvēlas, jo daudz nopietnāk viņš apsver apdrošināšanas iespēju," stāsta "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Kā atzīst uzņēmumā, tad visbiežāk tiek apdrošināti viedtelefoni, planšetdatori, datori un viedpulksteņi.

"Mēs apdrošināšanas jomā darbojamies jau septiņus gadus, galvenokārt piedāvājot dažādu viedierīču apdrošināšanu. Klienti to ir novērtējuši, un tas ļāvis mums arī ielauzties apdrošinātāju topā, jo šobrīd "Tele2" ir astotais lielākais fizisko personu īpašumu apdrošinātājs pēc parakstīto polišu apjoma," atzīst R.Rosts.

Ja darba dienu vidū populārākās ierīces interneta pārlūkošanai ir datori, tad vakaros un brīvdienu rītos interneta lietotāji labprāt izvēlas lietot planšetdatorus, secinājis interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmums Gemius.

Saskaņā ar Gemius Prism datiem par šā gada 20. nedēļu (13.-19. maijs) darba dienās no pulksten 9 līdz 17 internetu visaktīvāk lieto no datoriem. Mobilo telefonu lietojums dienas laikā, no pulksten 6 līdz 23 ir vienmērīgs, tikmēr planšetdatori savu uzvaras gājienu sāk vakara stundās no pulksten 19 līdz 21, kad tos lieto biežāk kā datorus vai mobilos telefonus. Kopējais ierīču lietojums interneta pārlūkošanai darba dienās aktīvi sākas no pulksten 5 rītā un noslēdzas pirms pusnakts.

Atšķirīga interneta lietotāju uzvedība vērojama nedēļas nogalēs, kad laikā no pulksten 6 līdz 10 visbiežāk lietotā ierīce interneta pārlūkošanai ir planšetdators, kas kopumā nedēļas nogalēs dienas garumā ir populārāks kā darba dienās. Tāpat novērojams zemāks interneta pārlūkošanas biežums no datoriem laikā no pulksten 9 līdz 17. Brīvdienās interneta lapu pārlūkošana no datoriem un mobilajām ierīcēm aktīvāk tiek veikta pulksten 21 vakarā, kad, tāpat kā darba dienās, pieaug planšetdatoru lietojums interneta pārlūkošanai. Interneta lietojums no mobilajiem telefoniem arī nedēļas nogalēs laikā no pulksten 9 līdz 18 ir vienmērīgs.

Ikkatrs no mums meklē to īsto un vienīgo darba rīku, kas būs izcils sabiedrotais gan svarīgo darbu izpildē, gan atpūtas brīžos. Arvien populārākas kļūst ierīces, kuras ir viegli pārnēsājamas, bet saglabā jaudīgu veiktspēju, kā, piemēram, planšetdatori. Radošās sfēras pārstāve un aktrise Ieva Florence-Vīksne nesen savā īpašumā ieguva jauno Huawei MatePad 11 un dalās iespaidos, kāpēc planšetdators ir piemērots viņas krāsainajam ikdienas ritmam un kādas funkcijas noderēs kā studentiem tā profesionāļiem ar steidzīgu dienas ritmu.

1. Ērta ierīču savstarpēja savienošana

Kā pirmo, aktrise uzsver tieši vairākekrānu sadarbību (Multi-screen Collaboration) funkciju, jo tā visvairāk noder ikdienā. Ieva aktīvi izmanto pierakstu lietotni, aprakstot savas sajūtas un dzeju, tāpēc viedtālruņa savienošana ar planšetdatoru ļauj ātri un ērti pārnest iesākto tekstu no viedtālruņa uz planšetdatoru, lai turpinātu teksta apstrādi un papildinātu to ar svaigām idejām. Tieši tāpat var rīkoties arī ar cita veida failiem, kā, piemēram, fotogrāfijām un video.

Šādas sadarbības iespējas lieliski aizstāj tradicionālo failu sūtīšanu sev e-pastā, citās ziņu sūtīšanas platformās vai ar zibatmiņas starpniecību, nodrošinot ātrāku datu apstrādi un efektīvāku darbu izpildi.