Latvijā teju divas trešdaļas no visām slēpošanas trasēm ir tādas, kuras, pēc Žagarkalna īpašnieka Jura Žagara teiktā, nepakļaujas nekādam regulējumam un «mauc, kā grib».
«Iedomājieties, [Latvijā ir] 33 trases, no kurām 12 ir tādas, kuras var uzskatīt par profesionālām trasēm, kuras ievēro kaut kādus minimālus standartus. Tātad 20 trases, žargonā runājot, vienkārši mauc kā grib un dara, ko grib. Tā nav normāla situācija. Nevienā Eiropas valstī kaut kas tamlīdzīgs vienkārši nav iespējams nevienā jomā. Mums šajā gadījumā bija tāda diezgan mežonīga situācija,» LNT raidījuma 900 sekundes veidotajā sižetā norāda Žagars.
Db.lv jau vēstīja, ka no nākamā gada sākuma stāsies spēkā Slēpošanas trašu drošuma vadlīnijas, ko izstrādājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sadarbībā ar Latvijas Slēpošanas trašu asociāciju un Latvijas Slēpošanas instruktoru asociāciju.
Vadlīnijas izstrādātas, lai noteiktu minimālās prasības, kas būtu jāievēro, lai palielinātu slēpošanas trašu kopējo drošības līmeni un samazinātu negadījumu riskus. Trašu īpašnieki kopumā pozitīvi vērtē šādu vadlīniju ieviešanu un norāda, ka sen jau bijis laiks sakārtot šajā nozarē valdošo haosu. Pēc vadlīniju spēkā stāšanās tiks dots laiks, lai varētu ieviest nepieciešamās lietas.
Latvijas Slēpošanas trašu asociācija ir gandarīta par to, ka izstrādāti šādi noteikumi, jo beidzot šajā nozarē tikšot ieviesta kārtība.