A/s Liepājas metalurgs otrs lielākais akcionārs Iļja Segals sašutis par Rīgas apgabaltiesas lēmumu apķīlāt Segalam piederošo kustamo un nekustamo mantu.

Lēmumu pieņēmusi Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese Dz.Zvaigznekalna – Žagare 2013.gada 20.jūnijā, apmierinot uzņēmuma Gesil Limited pārstāvja Mārtiņa Krieķa pieteikumu par prasības nodrošināšanu.

Celtā prasība, apgalvo I.Segals, ir pilnīgs absurds, un zem tā visa slēpjas kārtējais reiderisma akts. Gesil Limited reiz piederēja Segalam, Lipmanam un Zaharjinam, taču pēc tam, kad pirms aptuveni 10 gadiem tai piederošās Liepājas metalurga akcijas tika pārskaitītas Segalam, Lipmanam un Zaharjinam, nekādu aktīvu komercdarbību firma vairs neveica. Segals atsaucas uz viņa rīcībā esošu dokumentu, kas apliecina īpašuma tiesības uz Gesil Limited daļu.

A/s Liepājas metalurgs akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals līguma projektā par akciju atdošanu kreditoriem veikuši tikai dažas izmaiņas, kuras paredzēja, ka akcijas tiks nodotas tikai tad, kad būs apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāns, un tas, kuram tiks nodotas akcijas, paliek Kreditoru kluba ziņā, teikts Liepājas metalurga preses dienesta izplatītajā paziņojumā.

Zaharjins nepiekrīt Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V), finanšu ministra Andra Vilka (V), ekonomikas ministra Daniela Pavļuta un konsultanta Prudentia izteikumiem par savu akciju atdošanu, teikts paziņojumā.

«Valsts pārstāvju izteikumi mani šokēja. Visus pēdējos mēnešus man ir nācies daudz ko pārdzīvot un uzklausīt visdažādākos apvainojumus un pazemojumus. Es izturēšu un piecietīšu. Šodien man svarīgākais ir rūpnīcas un divu tūkstošu metalurgu liktenis. Ar pilnu atbildību saku, ka man un Iļjam Segalam tika izteikts ultimāts: ja mēs gribam, lai tiesiskās aizsardzības plāns tiktu saskaņots, mums ir jāatdod savas akcijas. Pēc būtības valdība un tās pārstāvji rosina mūs uz kriminālnoziegumu, aicinot nepildīt Rīgas apgabaltiesas un procesa virzītāja lēmumus,» norāda Zaharjins.

Valsts apsver tiesvedību ar diviem lielākajiem zāļu ražotāja Grindeks akcionāriem par pagājušajā gadā valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā valsts, iespējams, zaudējusi divus miljonus eiro.

Šodien valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja Privatizācijas aģentūras (PA) ziņojumu par pērn notikušo darījumā ar valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā tika pārdotas visas valstij piederošās un PA turējumā esošās Grindeks akcijas kopumā par 846 153 eiro.

Pagājušā gada novembrī Saeimas frakcijas No sirds Latvijai (NSL) deputāti ar vēstuli vērstās Ekonomikas ministrijā (EM), norādot, ka viena Grindeks akcija tika pārdota par 3,85 eiro, taču šai cenai vajadzēja būt 12,51 eiro par akciju, ņemot vērā, ka Grindeks akcionāriem - Lipmanu ģimenei - bija pienākums izteikt akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu. NSL aprēķinājusi, ka, Lipmanu ģimenei neizsakot akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, valstij nodarītie zaudējumi ir 1 903 295 eiro.

AS Liepājas metalurgs kreditori piedāvā uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās - kopā 93% - Liepājas metalurga akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem, teikts piektdienas pēcpusdienā izplatītajā Liepājas metalurga kreditoru kluba pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia vēstulē akcionāriem.

Prudentia vēstulē norādīts, ka akcionāriem rakstiska oficiāla atbilde uz vēstulē izvirzītajiem nosacījumiem jāsniedz līdz otrdienas, 7.maija, plkst.12, atbildi nogādājot Prudentia Rīgas birojā.

Vēstulē norādīts, ka attiecībā uz akcijām, par kurām pastāv tiesvedība starp Zaharjinu un Lipmanu, starp strīdniekiem jānoslēdz izlīgums un tās pēc iespējas ātrāk jānodod kreditoriem. Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā Liepājas metalurga pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka Liepājas metalurga padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas.

Cīņa finanšu grūtību māktā Liepājas metalurga (LM) akcijām atgādina Ostapa Bendera secinājumu, ka dalītas tiek beigta ēzeļa ausis, izteicies viens no LM akcionāriem Iļja Segals.

Kirovs Lipmans mēģina no Sergeja Zaharjina attiesāt 11,5% LM akciju.

«Uzņēmumam ir nepieciešams jauns kapitāls, apgrozāmie līdzekļi. No tā, ka jebkuram akcionāram būs vairāk vai mazāk akciju, apgrozāmie līdzekļi neparādīsies,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Segals.

Vienīgi apgrozāmo līdzekļu piesaistīšana ļaus uzņēmumam turpināt darbību, tādēļ «mēs nodarbojamies ar investora piesaisti, un alternatīvai runājam ar kreditoru klubu - arī kreditori varētu ieplūdināt jaunu kapitālu kompānijā», skaidro LM akcionārs.

Pēc Segala teiktā, Krievijas kompānija Daļpolimetall ir viens no iespējamajiem investoriem, bet konsultantam Prudentia Advisers esot vēl divi vai trīs potenciālie investori.

A/s Liepājas metalurgs akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals pirmdien, 19.augustā, parakstījuši Prudentia Advisor atsūtīto līguma projektu.

Tā kā sestdien, 17.augustā, saņemtais dokuments bija līguma projekts nevis gala redakcija, S. Zaharjins un I.Segals to kopīgi ar juristiem caurskatījuši un parakstījuši, vienlaikus iesniedzot iespējamos papildinājumus, preses konferencē skaidroja S.Zaharjins. Viņš žurnālistiem parādīja dokumentu, kur katrā lappusē ir atzīme «projekts» un uz kura ir gan S.Zaharjina, gan I.Segala paraksts. Līguma galīgo redakciju Prudentia Advisor vēl pat neesot piedāvājusi.

Principiāls labojums bijis viens – apmaiņā pret akciju atdošanu abi lielākie akcionāri prasījuši no kreditoru kluba atbalstu Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānam, lai izslēgtu a/s LM maksātnespēju.

Situācijai nozarē un uzņēmumā saasinoties, Liepājas metalurgs par 8-10% plāno samazināt darbinieku skaitu.

Patlaban visu uzņēmumu struktūrvienību vadītāji gatavo priekšlikumus valdei par darbaspēka optimizācijas iespējām. «10.aprīlis uzņēmumā ir algas diena, un mēs burtiski mēģinām sagrabināt naudu, lai neaizkavētu darba samaksu,» DB atzīst a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins. Šā gada janvārī rūpnīca strādāja ar pilnu jaudu, februārī un martā – ar aptuveni 60% jaudu, bet aprīlī noslogojums būs vēl mazāks, lēš S.Zaharjins. «Tik dziļas krīzes visā tērauda ražošanas nozarē, nerunājot par metalurģiju, nav bijis,» viņš apgalvo. Pagaidām lejupslīde turpinās, un pirmās pozitīvas dinamikas pazīmes gaidāmas ne ātrāk kā šā gada beigās.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien sākusi skatīt valsts prasību pret zāļu ražotāja AS «Grindeks» akcionāriem Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo «Grindeks» akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi, vēsta Latvijas Televīzijas «Dienas ziņas».

Raidījums ziņoja, ka valsts cer piedzīt no akcijām negūto peļņu - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Valsts pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts un Privatizācijas aģentūras pārstāvis Mārtiņš Mežinskis pauda pārliecību, ka šoreiz mazākuma akcionārs ar šādu prasību Lipmaniem nezaudēs, lai gan līdzšinējā tiesvedībā ar šādu pašu prasību valsts zaudējusi. Tikmēr Lipmanu pārstāvji nešaubījās, ka arī šoreiz tiesa lems līdzīgi.

Uz ceturtdienas sēdi bija atnākuši arī citi «Grindeks» mazākuma akcionāri, kuri vēlējās saprast, vai viņiem ir jēga tiesāties ar Lipmaniem, vai nē, vēstīja raidījums. Tostarp ar šādu pat prasību tiesā vērsās arī mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs, taču tiesa viņa prasību slēgtā sēdē noraidīja.

Šodien AS Liepājas metalurgs akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals ir vērsušies Valsts policijā ar iesniegumu pret uzņēmuma akcionāru Kirovu Lipmanu par kriminālprocesa sākšanu par neslavas celšanu masu informācijas līdzekļos, par kuru atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 157.panta otrajā daļā, informē Liepājas metalurga pārstāve Simona Laiveniece.

«Neslavas celšana ir notikusi marta vidū, kad medijos Lipmans ir nosaucis Zaharjinu un Segalu par «zagļiem»,» skaidroja Laiveniece.

Jau ziņots, ka Lipmans šodien paudis apņēmību piesaistīt stratēģisku investoru Liepājas metalurga stāvokļa stabilizācijai un ilgtspējīgai izaugsmei, kā arī personīgi iesaistīties uzņēmuma glābšanā.

Lai iesaistītos Liepājas metalurga glābšanā, piesaistot starptautisku investoru, no valdības nepieciešams auditora atzinums par uzņēmuma patieso finanšu stāvokli un vadības nomaiņa, vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), finanšu ministram Andrim Vilkam (V), ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Āboltiņam norāda Lipmans.

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā Nozare.lv atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem Liepājas metalurga īpašniekiem akcijas par vienu latu, no Liepājas metalurga aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp Liepājas metalurgu un Parex banku, ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba Parex banku, bet tika glābta finanšu sistēma. Parex bankas pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka Liepājas metalurga gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

AS Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans nav parakstījis valdības noteiktajā termiņā vienošanos par veicamajiem pasākumiem uzņēmuma izvešanā no krīzes, kas kalpotu par pamatu turpmākam darbam pie līguma izstrādes saskaņošanas, aģentūru LETA informēja valdības piesaistīto konsultantu Prudentia advisers pārstāvji.

Tāpat viņi apliecināja, ka abi pārējie akcionāri - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - vienošanos ar saviem labojumiem un precizējumiem ir atsūtījuši.

Patlaban juristi šīs korekcijas izvērtē, norādīja Prudentia advisers.

Kā ziņots, vakar, izpildot valdības piesaistīto konsultantu Prudentia advisers izvirzīto prasību, Zaharjins un Segals parakstījuši vienošanos par ieguldījumu veikšanas un akciju nodošanas kārtību attiecībā uz LM, kas paredz visu trīs lielāko akcionāru - Zaharjina, Segala un Kirova Lipmana akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra.

Lai apliecinātu savu interesi, kā arī nodomu nopietnību, Liepājas Metalurga acionārs Kirovs Lipmans kreditoru kluba un valdības pārstāvjiem iesniegs bankas vēstuli, kas apliecina viņa gatavību un spēju ieguldīt uzņēmumā desmit miljonus latu, liecina K. Lipmana paziņojums.

Kreditoru kluba un valdības pārstāvji līdz šim brīdim K.Lipmanu ir ignorējuši kā potenciālo investoru, neiepazīstinot viņu ar Liepājas Metalurga izstrādāto un saskaņošanas procesā esošo tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānu, teikts paziņojumā.

«Pašreizējā valdības un kreditoru konsultanta Prudentia Advisers un Sergeja Zaharjina komunikācija sāk atgādināt prastu cīņu par metalurģijas uzņēmuma kontroli, par tā mantu un naudas plūsmām, bez nekādas intereses atjaunot ražošanu un darbavietas,» saka K.Lipmans.

Db.lv jau rakstīja, ka Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš uzsvēris, ka šobrīd vairs nav racionāla pamata diskutēt ar uzņēmuma LM akcionāriem, jo viņi savas iespējas būt uzklausītiem ir izsmēluši.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien apmierināja maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs akcionāra Kirova Lipmana prasību, atzīstot viņa īpašuma tiesības uz 11,5% uzņēmuma akciju strīdā ar Sergeju Zaharjinu.

Pilns spriedums lietā būs pieejams no 21.februāra, un to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Zaharjina pārstāve zvērināta advokāte Sintija Radionova uzskata, ka spriedums nav taisnīgs un likumīgs, bet par pārsūdzēšanu tiks lemts pēc iepazīšanās ar motivētu spriedumu.

Savukārt Lipmana pārstāvis zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks norādīja, ka šis ir gala nolēmums šajā strīdā, jo pēdējo reizi lieta tika vērtēta pēc būtības. Viņš pauda nožēlu, ka šāds spriedums nebija pasludināts vismaz pusgadu iepriekš, jo tas varētu izglābt Liepājas metalurgu.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% Liepājas metalurga akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% Liepājas metalurga akciju. Lipmans pēc sprieduma izteicās, ka beidzot taisnība ir uzvarējusi un «Zaharjinam ir jāatdod akcijas, kuras man ir likumīgi piederējušas un pieder, ko atzina arī tiesa».

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Krievijas metalurģijas kompānija Daļpolimetall aktīvi interesējas par finanšu grūtību māktās AS Liepājas metalurgs iegādi.

«Ja mums izdosies vienoties ar akcionāriem un kreditoru klubu, esam gatavi sākt ražošanu uzņēmumā trīs četru nedēļu laikā,» laikrakstam Vesti Segodņa apstiprinājis Daļpolimetall direktoru padomes priekšsēdētājs Eduards Janakovs.

To, ka šī kompānija ir starp investoriem, Dienas biznesam apstiprināja arī Sergejs Zaharjins. Viņš arī norādīja, kas šis, protams, neesot vienīgais investors.

Krievijas uzņēmuma pārstāvji vairākas reizes apmeklējuši Liepājas metalurgu un tikušies ar tā akcionāriem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu. Ar abiem akcionāriem esot panākta iepriekšēja vienošanās par akciju iegādi, tikšanās ar trešo akcionāru Kirovu Lipmanu tiek plānota tuvākajā laikā.

A/s Liepājas metalurgs akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals akceptējuši Prudentia Advisor piedāvātos a/s Liepājas metalurgs akciju komerciālās nodošanas noteikumus.

Lai arī ligums ir parakstīts, tam tomēr pievienoti labojumi. «Tā kā mums patiesi rūp uzņēmuma un rūpnīcas liktenis un mums ir svarīgi, lai ražošana nekavējoties tiktu atsākta, esam centušies pēc iespējas ievērot Jūsu piedāvātos nosacījumus, ietverot Jūsu piedāvātajos līguma nosacījumos tikai tādus noteikumus, kas garantē visiem trim lielākajiem akcionāriem vienādas iespējas un tiesības,» teikts abu akcionāru parakstītā vēstulē Prudentia Advisor. Tāpat akcionāri norāda, ka turējušies pie izstrādātā TAP plāna. Db.lv rakstīja, ka a/s Liepājas metalurga akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam līdz 19.augustam bija jāatdod uzņēmuma kreditoriem savas Metalurga akcijas, pretējā gadījumā draud uzņēmuma maksātnespējas process.

Viens no trim lielākajiem metalurģijas uzņēmuma a/s Liepājas metalurgs akcionāriem Kirovs Lipmans piekrīt valdības piedāvātajam uzņēmuma glābšanas plānam, bet piedāvājot savus precizējumus vienošanās plānā.

Jau ziņots, ka līdz šodienai Liepājas metalurga akcionāriem ir vai nu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai jāiegulda uzņēmumā lieli finanšu līdzekļi. Uzņēmuma kreditori ir nolēmuši kapitalizēt aptuveni pusi jeb vairāk nekā 60 milj. Ls no Liepājas metalurga parādsaistībām, kuru kopējais apjoms sasniedz 125 milj. Ls, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem.

Līdz šīs dienas beigām līgums par akciju pārdošanu ar Prudentia Advisor tiks parakstīts, telefonsarunā ar Db.lv apgalvoja a/s Liepājas metalurgs lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins.

Tomēr akciju pārskaitīšana notiks tikai tad, kad būs parakstīti arī līguma pielikumi, kas garantēs ražošanas turpināšanu rūpnīcā, viņš uzsvēra. Patlaban abu puši juristi turpinot darbu, lai sakaņotu visus līguma punktus un turpmāko rīcību.

AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam, kā arī valdes loceklim Iļjam Segalam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums ieņemt amatu un noteikta policijas uzraudzību, apstiprināja Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava.

Kriminālprocesa likums nosaka, ka drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šī procesa vai tiesas.

Tādējādi secināms, ka A.Zaharjins un Segals kriminālprocesā atzīti par aizdomās turētajiem. Policijas pārstāve Pildava gan šādu secinājumu atteicās komentēt.

Advokāts Egons Rusanovs apstiprināja, ka Segals šodien ir bijis policijā, kur viņam izsniegts lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto. Tomēr Rusanovs neatklāja, par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu Segals tiek turēts aizdomās. Advokātam procesa virzītājs esot aizliedzis izpaust ziņas par kriminālprocesu.

Nespējot izdomāt vairs neko oriģinālāku, jau ilgstošās finansiālās grūtībās nonākušās kompānijas Liepājas metalurgs (LM) akcionāri ir piedāvājuši Latvijas valdībai kapitalizēt uzņēmuma parādus. Pareizāk sakot, to ir piedāvājuši divi no trim lielākajiem akcionāriem – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals. Vēl pareizāk būtu teikt, ka valsts nodokļu maksātājiem ir izteikts priekšlikums pārņemt lielāko daļu no divu lielāko LM akcionāru akcijām.

Par laimi, Finanšu ministrija jau ir skaidri paudusi savu noraidošo nostāju pret šādu piedāvājumu. Iespējams, tas kādam vēl šķistu interesants, ja vien pirms dažiem gadiem ar līdzīgu «dāsnumu» pret valsti nebūtu izcēlušies divi citi kungi – toreizējie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Rezultātā teorētiski valsts ieguva otru lielāko banku Latvijā par nieka pāris laties, bet praktiski Kargins un Krasovickis atkratījās no savām finansiālajām problēmām, tās «uzticot» valstij.

Protams, nevar noliegt, ka LM ir viens no nozīmīgākajiem darba devējiem Kurzemes reģionā. Vismaz vēl nesen tieši šādu apzīmējumu varēja lietot, runājot par šo uzņēmumu. Ņemot vērā, ka jau ilgstoši tas vairs nenodarbina lielu daļu savu strādājošo, droši vien var teikt, ka de iure LM ir nozīmīgākais reģiona uzņēmums, bet de facto – diez vai. Tomēr jebkurā gadījumā tā darbības pilnīga apturēšana radītu gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas konkrētajā pašvaldībā. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā reālā situācija – runa ir par kompāniju, kuras vietā parādu vairāku desmitu miljonu latu apmērā jau ir samaksājuši valsts nodokļu maksātāji, kuras akcionāri nepārtraukti publiski ķīvējas savā starpā, kurai jau gana ilgu laiku neizdodas piesaistīt kādu investoru un kuras divi lielākie īpašnieki savulaik ir izvairījušies no piedāvājuma atdot valstij savas LM akcijas. Vēl jo vairāk – metālapstrādes jomā strādājoši uzņēmēji neoficiālās sarunās, bet konsultanti pat intervijās skaidri atzīst, ka pašreizējie LM akcionāri nebūt neesot tie cilvēki, ar kuriem kāds alktu kopīgus darījumus. Vai šādā situācijā valstij būtu jāpārņem daudzos miljonos latu mērāmās LM saistības kopā ar lielu daudzumu šīs kompānijas akciju, it īpaši ņemot vērā, ka nav ne mazākās skaidrības, kad, kā un vai vispār kādreiz izdosies atgūt ieguldīto naudu? Nē!

Meksikāņu un brazīliešu televīzijas seriālu veidotāji jau tagad droši var doties vasaras brīvdienās, jo tāpat ir zaudējuši konkurences cīņā Latvijas politbiznesa scenāriju veidotājiem.

Nu, vismaz tāds priekšstats rodas, redzot situāciju saistībā ar notiekošo ap lielās finanšu grūtībās nonākušo kompāniju Liepājas metalurgs (LM). Ir visai daudz sižeta līniju, ko varētu apspriest saistībā ar pēdējo mēnešu un pat tikai dienu laikā notiekošo, tomēr vadmotīvs droši vien ir fakts, ka pirms dažām dienām Finanšu ministrijas piesaistītais konsultants Prudentia deva konkrētu laiku LM akcionāriem, lai viņi atbild – ir vai nav gatavi atdot savas LM akcijas kreditoriem kopumā par trīs latiem. Kirovs Lipmans uzreiz skaidri norādīja, ka neko nevienam negatavojas atdot, bet pārējie divi akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, atbilstoši Prudentia paustajam, konceptuāli esot gatavi katrs saņemt pa latam. Un šeit rodas jautājums – ko īsti nozīmē «konceptuāli»?!

Kriminālprocesa sākšanu un informācijas izplatīšanu par it kā saņemtajiem draudiem trešajam uzņēmuma akcionāram Kirovam Lipmanam pārējie a/s Liepājas metalurgs akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - saista ar K. Lipmana mēģinājumu īstenot reiderisma plānu.

Db.lv jau rakstīja, ka K. Lipmans vērsies Valsts policijā ar iesniegumu, jo saņēmis informāciju, ka, iespējams, varētu tikt apdraudēta viņa un ģimenes locekļu dzīvība un veselība. K. Lipmana paziņojumā gan norādīts, ka informāciju par iespējamiem draudiem viņš saņēmis jau maijā.

I. Segals un S. Zaharjins ir pārliecināti, ka ar šo soli K. Lipmans vēlas rosināt viņu apcietināšnu un tādējādi «atstumt viņus no piedalīšanās a/s Liepājas metalurgs akcionāru sapulcē un svarīgu lēmumu pieņemšanas, kā arī sagraut turpmāko a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu».

«Ar mani tas notika nākošajā dienā pēc kratīšanām, kas tika veiktas uzņēmuma vadības darba un dzīves vietās. Tajā skaitā pie manis. Manā mājā un pēc tam arī vasarnīcā ārpus pilsētas. Arī darba kabinetā,» tā intervijā laikrakstam Diena sacījis Liepājas metalurga akcionārs Sergejs Zaharjins. Intervija notikusi Liepājas reģionālajā slimnīcā.

«Nākošajā dienā man kļuva slikti un es nonācu slimnīcā,» viņš sacījis.

Jautāts, kāda ir viņam uzstādītā diagnoze, S. Zaharjins atbildējis: «Profesionālā valodā un precīzi jums to labāk pateiks mans ārstējošais ārsts, bet tas ir saistīts ar sirdi.»

«Pats galvenais, kas ir netaisnīgi attiecībā pret Liepājas metalurgu, ir tas, ka šodien ne ar vienu vārdu netiek pieminēta tā krīze, burtiski nozares sabrukums, kas ir noticis visā Eiropas metalurģijas sektorā. It kā tā nebūtu. It kā būtu kaut kādas vietējas Liepājas metalurga problēmas, it kā nozares krīzes visā pasaulē nebūtu, it kā tas nebūtu ar to saistīts. Vai tiešām kaut vienā valstī, kur pastāv metalurģijas nozare, to valdības tāpat attiecas pret šo valstu metalurģijas uzņēmumiem kā Latvijas valstī? Vai tiešām tādus valsts ierēdņu komentārus par savām metalurģijas rūpnīcām dzird citās valstīs? Vai tiešām ekonomikas un finanšu ministrs Vācijā tā runā ar uzņēmuma Thyssenkrupp vadību, kurš pagājušajā gadā cieta 4,7 miljardus dolāru lielus zaudējumus, vai tā kāds runā ar ArcelorMittal vadību, kas cieta 3,7 miljardus lielus zaudējumus, vai tā kāds runā ar Mitchell vadību? Tāpēc šāda attieksme pret Liepājas metalurgu ir vienkārši netaisnīga,» paudis uzņēmuma akcionārs.

Metalurģijas uzņēmuma a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins iesniedzis apelācijas sūdzību strīdā ar Kirovu Lipmanu par 11,5% uzņēmuma akciju, liecina ieraksts Tiesu informācijas sistēmā. Sūdzība iesniegta 5.jūnijā, bet vēl nav zināms, vai tā tiks pieņemta un kad tā varētu tikt skatīta.

Maija sākumā Rīgas apgabaltiesa apmierināja K.Lipmana prasību pret S.Zaharjinu par 1 950 550 uzņēmuma akciju atgriešanu. Tas nozīmē, ja spriedums stātos spēkā, S. Zaharjinam būtu jāpārskaita K.Lipmanam 11,5% akciju. Šādā gadījumā K. Lipmanam piederētu 35% akciju. Tiesa lēma, ka no S. Zaharjina jāpiedzen arī tiesāšanās izdevumi vairāk nekā 13 tūkst. Ls apmērā.

Pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma prasītāja puses pārstāvis, zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks stāstīja, ka, viņaprāt, cits lēmums nevarēja būt, jo gada laikā Zaharjina kunga advokāti tā arī nenosauca nevienu iemeslu, kāpēc viņam būtu kādas tiesības uz strīdus akcijām. Viņš arī piebilda, ka ar 23% akciju, kas K. Lipmanam piederēja līdz šim, viņam bija liegta iespēja saņemt informāciju no rūpnīcas.

Finanšu grūtībās nonākušā Liepājas metalurga (LM) strādnieki tikšanās laikā ar uzņēmuma akcionāru un bijušo LM padomes priekšsēdētāju Sergeju Zaharjinu atbildes uz jautājumiem par uzņēmuma nākotni nesaņēma, vien ieteikumu paciesties līdz augusta beigām, novēroja Rietumu Radio.

^{Papildināta ar 4. rindkopu}

LM gatavās produkcijas noliktavā uz tikšanos ar S. Zaharjinu bija ieradušies ap 300 uzņēmuma strādnieku. Pēc daudzkārt jau dzirdēta vēsturiskā atskata par to, kā LM nonācis šādā situācijā un kā valsts nav sniegusi nepieciešamo atbalstu pēc pirmajiem uzņēmuma lūgumiem palīdzēt, strādnieki mēģināja uzdot S. Zaharjinam jautājumus.

Kāds strādnieks krieviski pateicās akcionāram par ieguldījumu, ko S. Zaharjins pacietīgi noklausījās, taču pēc jautājuma latviski par to, kāpēc divi uzņēmuma akcionāri - S. Zaharjins un Kirovs Lipmans - nevar vienoties par uzņēmuma darbības atjaunošanu un investora piesaistīšanu, viņš vienkārši pameta tikšanās vietu, klusēdams izejot cauri apmulsušo strādnieku rindām. Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas ceha celtņa operators Egons Kļava, kurš uzņēmumā strādā 27 gadus, pat nepaspēja uzdot jautājumu līdz galam.

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta uzdevumā – ar viņu tiesājas, pamanīju jau aptuveni pirms gada.

Mums katram var būt atšķirīgs viedoklis par Kirovu Lipmanu, bet gadījums bija patiešām kliedzošs. Iesākumā valsts iestāde - Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) izsniedza izziņu, ka uzņēmēja dēls drīkst iegādāties AS «Grindeks» akcijas un pēc to iegādes nevajadzēs izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem. Pēc tam iestāde apgalvoja tieši pretējo - ka tā darīt tomēr nedrīkstēja un Lipmanu ģimenei iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Iestāde jau ne par ko neatbild, savu viedokli tā var arī mainīt, un cietējs ir tas, kurš pārsteidzīgi uzticējies FKTK. Tā kā uzņēmējs nebija gatavs katru dienu pakļauties jaunai ierēdņu un politiķu garastāvokļa maiņai, tiesu darbos iesaistījās arī Privatizācijas aģentūra.