Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes, kas paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh jeb par 3,7%, informē Sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere.

Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

SPRK norāda, ka Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, kuros noteikts, ka publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa).

Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu.

Šā gada pirmajā ceturksnī pieaugušas elektroenerģijas obligātā iepirkuma kompensējamās izmaksas, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Publiskā tirgotāja iesniegtie obligātā iepirkuma dati liecina, ka 2013. gada beigās un 2014. gada pirmajā ceturksnī pieaudzis obligātajā iepirkumā iepirktās no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, jo elektroenerģiju ir uzsākušas ražot vairākas jaunas biogāzes elektrostacijas.

No šā gada 1. maija ir noteikts dabasgāzes tirdzniecības cenas maksimālais slieksnis, kuru piemēro obligātā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas cenu aprēķināšanas formulās koģenerācijas procesā saražotajai elektroenerģijai. Tādēļ sagaidāms, ka šīs elektroenerģijas cenas, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa cenām, vairs nepieaugs.

Obligātā iepirkuma komponentes, kas stāsies spēkā no 2014.gada 1.aprīļa, elektroenerģijas maksājumā veidos 0,02679 EUR/kWh, apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošām obligātā iepirkuma komponentēm, šogad tās ir par 0,01 eirocentu par kWh mazākas.

Saskaņā ar valstī īstenoto enerģētikas politiku, patērējot elektrību, tiek maksāts ne tikai par elektroenerģiju, tās pārvadi, sadali un tirdzniecību, bet arī veikti papildus maksājumi atbalstāmajiem elektroenerģijas ražotājiem, skaidro SPRK. Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka koģenerācijas stacijās un no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Šīs izmaksas maksājumā par elektroenerģiju veido tā saukto obligātā iepirkuma komponenti. Obligātās iepirkuma komponentes apmērs ir atkarīgs no obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenu un elektroenerģijas tirgus cenas starpības, kā arī saražotā elektroenerģijas apjoma. Obligātā iepirkuma komponentes apmēra ierobežošanai šogad valsts budžetā ir paredzēta dotācija. Līdz šim šādas dotācijas netika piešķirtas, skaidro komisija.

Papildināta ar 2. un pēdējo rindkopu.

No šā gada 1. aprīļa obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugs par 54%, jo divkārši pieaudzis iepirktās elektroenerģijas apjoms no ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), un par 32% pieaugusi gāzes cena lielajām koģenerācijas stacijām, informē Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Līdz ar to obligātā komponente no šā gada 1. aprīļa pieaugs no līdzšinējiem 1,23 sant./kWh līdz 1,89 sant./kWh.

Atbilstoši obligātā iepirkuma komponenšu aprēķinam, koģenerācijas komponente no 2013. gada 1. aprīļa palielināsies no 0,94 sant./kWh līdz 1,33 sant./kWh (+42%), savukārt atjaunojamo energoresursu komponente pieaugs no 0,29 sant./kWh līdz 0,56 sant./kWh (+93%).

Ņemot vērā lielo potenciālu, kas Latvijai ir elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), Ekonomikas ministrija līdz šā gada 1.oktobrim izstrādās jaunu valsts atbalsta mehānismu nozares turpmākai ilgtspējīgai attīstībai, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

Jaunais mehānisms būšot vērsts uz to, lai nozare arī turpmāk varētu veiksmīgi attīstīties, bet vienlaikus sistēma būtu no cenu viedokļa ilgtermiņā prognozējama, tiktu kontrolēti cenu pieauguma riski, tā būtu terminēta laikā un neradītu aplamas motivācijas zaļās enerģijas ražotājiem, palīdzot nodrošināt Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspēju.

«Atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai no AER līdz šim sabiedrībā radījusi virkni jautājumu un arī bažas par to, cik godprātīgi un valstiski atbildīgi šī sistēma strādā. Nav šaubu, ka Latvijai ir jāatbalsta un jāveicina zaļās elektroenerģijas ražošana, kas Latvijas kontekstā ir ne vien jautājums par vides aizsardzību, bet arī iespējām veicināt savu enerģētisko patstāvību. Tomēr, ņemot vērā, ka šīs izmaksas sedz ikviens patērētājs, ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka sistēma strādā efektīvi un tajā tiek ņemti vērā arī ekonomikas konkurētspējas jautājumi. Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka diemžēl līdzšinējais atbalsta mehānisms nav bijis ilgtspējīgs un no elektrības cenu pieauguma viedokļa ir nekontrolējams, tāpēc ar jauno atbalsta mehānismu jāizveido sistēma, kas palīdz mums sasniegt mērķus zaļās enerģijas ražošanā, bet vienlaikus neapdraud ekonomikas konkurētspēju un attīstību,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»

Īstā zelta vērtības novērtēšana

Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:

Lai gan Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis vairākus likumprojektus, kas paredz ierobežot arī Latvijā tik aktuālās subsīdijas enerģijas ražotājiem, zaļā enerģija joprojām būs Eiropas prioritāte, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra EP deputāts Krišjānis Kariņš.

«Šobrīd vēlamies panākt to, ka zaļā enerģija Eiropā konkurē, balstoties uz tirgus principiem,» atklāj K.Kariņš, norādot, ka pašlaik Eiropa virzās prom no subsīdijām akmeņoglēm, dabasgāzei, naftas produktiem, kā arī atjaunojamajiem energoresursiem. «Nevar vieniem subsīdijas atņemt, bet otriem - atstāt. Tas kropļo tirgu. Turpmāk uzņēmējiem sava darbība būs jābalsta uz biznesa plānu, ņemot vērā konkurenci,» atzīmē EP deputāts.

Tajā pašā laikā K.Kariņš uzsver, ka EP pieņemtie lēmumi gan nenozīmē, ka zaļā enerģija vairs nebūs Eiropas prioritāte. «Zaļais virziens paliks nemainīgs, taču elektroenerģijas tirgū vairs nebūs vieta parazītiskai uzņēmējdarbībai,» pauž K.Kariņš, atgādinot, ka šobrīd EP tiek darīts viss iespējamais, lai tirgu atbrīvotu un panāktu lielāku konkurenci starp elektroenerģijas ražotājiem. «Jo vairāk ražotāju, jo asāka konkurence, kas spiedīs uz leju arī elektrības cenas. Iedzīvotāji un uzņēmēji šādā gadījumā būs tikai ieguvēji,» prognozē K.Kariņš.

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Kopējā summa, kas 2011. gadā samaksāta elektroenerģijas ražotājiem par elektroenerģiju, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros no 272 elektrostacijām, ir 176,228 milj. Ls, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) apkopotā informācija.

Pērn obligātā iepirkuma ietvaros 149,187 miljoni Ls izmaksāti 60 koģenerācijas elektrostacijām, kas par kurināmo izmanto fosilos energoresursus, 12,991 miljoni Ls tika izmaksāti 27 biogāzes elektrostacijām, 1,104 miljons Ls – astoņām biomasas elektrostacijām, 4,947 milj. Ls – 36 vēja elektrostacijām, bet 7,998 milj. Ls – hidroelektrostacijām (HES) ar jaudu līdz pieciem megavatiem (MW).

Uz 2012. gada 30. septembri elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros ir uzsākušas 77 koģenerācijas elektrostacijas, kas kā kurināmo izmanto fosilos energoresursus, ar kopējo uzstādīto jaudu 918,967 MW, 35 biogāzes elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 39,972 MW, 14 biomasas elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 16,662 MW, 56 vēja elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 59,926 MW, kā arī 145 mazās hidroelektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 26,6142 MW, apkopojusi ministrija.

Lai samazinātu obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu elektroenerģijas kopējā cenā, Ministru kabineta sēdē otrdien atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājums līdz 2014.gada 1.aprīlim izveidot Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu, informēja EM.

No fonda elektroenerģijas ražotājiem tiktu kompensēta starpība starp elektroenerģijas obligātā iepirkuma pārdošanas cenu un tirgus cenu. EM rosina sākotnēji fondā ieguldīt 29 miljonus latu, taču sarunas par fonda finansējuma apmēru tiks turpinātas 2014.gada valsts budžeta diskusiju ietvaros.

«Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveide ir obligāts priekšnoteikums, lai patērētājiem jau no nākamā gada nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski pieņemtajiem lēmumiem subsidētās enerģijas ražošanā,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Līdz šim izveidotā elektroenerģijas ražošanas sistēma Latvijā ir ņēmusi no patērētājiem, bet šobrīd, lai saglabātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, ir pienācis laiks dot arī atpakaļ. Mūsu piedāvājums paredz, ka daļa Latvenergo peļņas, kas tiek ieskaitīta valsts budžetā, tiek novirzīta īpašā fondā, kas kompensē subsidētās elektroenerģijas ražotājiem starpību starp paaugstināto tarifu un elektrības cenu tirgū. Līdz ar to tiktu OIK tiktu saglabāta esošajā līmenī. Bez fonda izveides reāla OIK pieauguma ierobežošana jau no 2014.gada praktiski nebūs iespējama, jo tiesiskā paļāvība pret subsidētās elektrības ražotājiem nereti kļūst svarīgāka par tiesisko paļāvību pret citiem Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem,» uzsver ministrs.

AS Latvenergo aprēķinājusi un iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) apstiprināšanai jaunās elektroenerģijas obligāto iepirkumu komponentes (OI) izmaksas, kas stāsies spēkā 2014.gada 1.aprīlī, informē uzņēmuma pārstāve Sandra Vējiņa.

Jauno OIK aprēķinā AS Latvenergo ir ņēmusi vērā likumā «Par valsts budžetu 2014.gadam» noteikto mērķdotāciju OIK samazināšanai 29,3 miljonu eiro apmērā. Kopējā obligātā iepirkuma komponente ar 2014.gada 1.aprīli ir 2,679 centi/kWh, kas pret iepriekšējo gadu samazināsies par 0,4%.

Atbilstoši OIK aprēķinam koģenerācijas komponente no 1. aprīļa samazināsies par 8% no 1,89 centiem/kWh līdz 1,737 centiem/kWh, savukārt atjaunīgo energoresursu komponente pieaugs par 18% no 0,8 centiem/kWh līdz 0,942 centiem/kWh. Atjaunīgo energoresursu komponentes pieaugumu galvenokārt nosaka no ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās enerģijas apjoma pieaugums (par 136 GWh jeb 36%) un attiecīgi kompensējamo izmaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas pieaugums, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir pieaugušas par 32% un ko galvenokārt veido biomasas un biogāzes elektrostacijas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) komponentes.

Tās stāsies spēkā no 2021. gada 1.janvāra. Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vidējā vērtība nākamajā gadā būs par 23% zemāka – 17,51 EUR/MWh jeb 0,01751 EUR/kWh.

“Šo izmaiņu rezultātā lietotājiem no nākamā gada februāra ir gaidāmi zemāki elektroenerģijas rēķini. Vidēji mājsaimniecībai ar 100 kWh elektroenerģijas patēriņu rēķins samazināsies par 4% jeb 0,65 EUR, pie 200 kWh patēriņa – 4% jeb 1,32 EUR, bet pie 300 kWh patēriņa – jau 5% jeb 1,97 EUR,” stāsta Enerģētikas departamenta tarifu un infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis.

Kopējā OI komponente, ko maksā atbilstoši patēriņam, no nākamā gada 1. janvāra būs 0,00932 EUR/kWh līdzšinējo 0,01476 EUR/kWh vietā. Tas nozīmē, ka OI komponente no dabasgāzes koģenerācijas stacijām būs 0,00098 EUR/kWh, bet OI komponente no atjaunojamiem energoresursiem – 0,00834 EUR/kWh. Savukārt jaudas komponentes, ko maksā par uzstādīto elektrisko jaudu, kopš 2018. gada joprojām paliek nemainīgas.

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Mazumtirdzniecības ķēde IKI un degvielas uzpildes staciju ķēde Lukoil Lietuvā izmantos tikai enerģiju, kas tapusi no atjaunojamiem avotiem: Zaļo Lietuvas Enerģiju, ko piegādā kompānija Energijos Tiekimas, vēsta baltic-course.com.

Zaļā Lietuvas Enerģija tika prezentēta martā. To jau sešus mēnešus izmanto Lietuvas minerālūdens ražotājs Druskininku Rasa un mājdzīvnieku barības ražotājs Mars Lietuva.

Energijos Tiekimas ir lielākais neatkarīgais Lietuvas galvaspilsētas elektroenerģijas piegādātājs un Lietuvos Energija, lielākā elektroenerģijas ražotāja valstī, meitasuzņēmums.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» (EPT) iesniegtās jaudas komponentes, kas kompensē publiskā tirgotāja izmaksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu - OIK fiksētā daļa. Salīdzinot ar spēkā esošajām jaudas komponentēm, apstiprinātās ir par 27,8% mazākas visās sprieguma un patēriņa līmeņa grupās, un tās stāsies spēkā 1.jūlijā. Jaudas komponente ir viena daļa no kopējā maksājuma par OIK, informē SPRK.

Apstiprinātā obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība samazināta no 25,79 EUR/MWh līdz 22,68 EUR/MWh. Līdz ar Regulatora pieņemto lēmumu gala maksājums par OIK samazināsies visām lietotāju grupām.

2018. gada 24.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības samazināšanu. Regulators 2018.gada 14.maijā pieņēma grozījumus Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikā, kas paredz samazināt kopējo OIK maksājuma fiksēto daļu visiem elektroenerģijas galalietotājiem. Grozījumi metodikā paredz jaudas maksājumu izlīdzināt 3,5 gadu periodam, līdzšinējo 2 gadu vietā, līdz ar to ir iespējama kopējā OIK maksājuma fiksētās daļas samazinājums visiem elektroenerģijas galalietotājiem neatkarīgi no pieslēguma veida.

Liepājas metalurgam līdzīgā situācijā, kad pieaugošais maksājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) apdraud ražošanu un konkurētspēju, ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi, uzskata bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos, neatkarīgs enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Ābele norādīja, ka augošās elektrības cenas ir liela problēma ne tikai mazturīgajiem patērētājiem, bet arī rūpniecības uzņēmumiem, kas, pēc viņa teiktā, par elektrību maksā divreiz lielāku cenu nekā Vācijas vai citu Rietumeiropas valstu uzņēmumi.

«Vairāki uzņēmumi ir apturējuši investīcijas tālākai attīstībai un drīz varētu sašaurināt darba vietas,» brīdināja eksperts.

Vaicāts, vai līdzīgā situācijā kā Liepājas metalurgs, kuru OIK maksājums novedis līdz bankrotam, varētu būt arī citi Latvijas rūpnieki, bijušais EM valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka līdzīgā situācijā ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi.

Nākamajos 20 gados paredzams būtisks elektroenerģijas patēriņa un elektroenerģijas cenu kāpums par 53%, turklāt, ja netiks veikti ierobežojoši pasākumi, vislielāko triecienu saņems mazturīgie iedzīvotāji, bet procentuāli lielāko – lielie ražotāji, citējot Ekonomikas ministrijas pausto, raksta lvportals.lv.

Ja piepildīsies Ekonomikas ministrijas prognozes, lielajiem patērētājiem elektroenerģijas cena 2020. gadā pret 2012. gadu būs augusi par 73%, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzams cenu kāpums 63% apmērā, bet mājsaimniecībām – 53% apmērā.

Ņemot vērā elektroenerģijas cenu pieaugumu, samazinās arī Latvijas konkurētspēja. «Ražošanā valstis savā starpā konkurē, ja izejvielu izmaksu līmeņi visiem veidojas vairāk vai mazāk līdzīgi. Pamatojoties uz elektroenerģijas augstajām izmaksām, mūsu realitāte ir tāda, ka Latvija kļūst arvien nekonkurētspējīgāka,» uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Vislielāko pieaugumu uz elektroenerģijas kopējo cenu radīs obligātā iepirkuma komponente, ja nemainīs līdzšinējo atbalsta saņemšanas noteikumus. Tādā gadījumā obligātā iepirkuma komponente pieaugs no 1,23 sant./kWh 2012. gadā līdz aptuveni 4,5 sant./kWh 2020. gadā, secinājusi ministrija.

Eiropas Komisija (EK) piektdien izsludinājusi miljardu eiro vērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas projektiem, kas piedāvā risinājumus saistībā ar klimata krīzi un palīdz aizsargāt Eiropas unikālās ekosistēmas un bioloģiski daudzveidību.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" finansētais Eiropas zaļā kursa uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kas no sestdienas, 19.septembra, būs atvērts reģistrācijai, veicinās Eiropas atlabšanu no koronavīrusa krīzes, pārvēršot zaļās problēmas par inovācijas iespējām.

EK norādīja, ka šis zaļā kursa uzaicinājums atšķiras no iepriekšējiem pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" uzaicinājumiem. Ņemot vērā risināmo problēmu steidzamību, tā mērķis ir panākt skaidrus un jūtamus rezultātus īstermiņā un vidējā termiņā, bet ar ilgtermiņa pārmaiņu perspektīvu.

Paredzams, ka saskaņā ar šo uzaicinājumu finansētie projekti sniegs taustāmus ieguvumus desmit jomās, kurās atspoguļoti Eiropas zaļā kursa galvenie darbības virzieni. Tās ir vērienīgākas klimatiskās ieceres, tīra un droša enerģija par pieņemamu cenu, rūpniecības mobilizēšana pārejai uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, energoefektīvas un resursefektīvas ēkas, ilgtspējīga un vieda mobilitāte, stratēģija no "lauka līdz galdam", bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, nulles piesārņojuma, no toksiskām vielām brīva vide. Tāpat ir iekļautas divas horizontālas jomas - zināšanu stiprināšana un iedzīvotāju iespēju palielināšana - piedāvā ilgtermiņa perspektīvu, lai panāktu Eiropas zaļajā kursā paredzētās pārmaiņas.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta politikai, laika posmā līdz 2020.gadam vidējā elektroenerģijas cena Latvijā varētu pieaugt par 63%, tai skaitā mājsaimniecībām par 53% un lieliem ražojošiem uzņēmumiem - par 73%, pie šāda secinājuma nonākusi Ekonomikas ministrija (EM).

Ņemot vērā, ka vēsturiski īstenotās politikas rezultātā tuvākajos gados sagaidāms būtisks elektroenerģijas kopējās cenas kāpums, ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu. Patlaban tas tiek saskaņots ar citām iesaistītajām pusēm.

Ziņojuma nolūks ir informēt valdību un rosināt nekavējoties izstrādāt risinājumu cenu pieauguma mazināšanai, sadarbojoties vairākām ministrijām.

EM norāda, ka nākotnē visbūtiskāko daļu elektroenerģijas kopējās cenas struktūrā aizņems obligātā iepirkuma kvotu maksājumi, kurus patlaban proporcionāli maksā gan mājsaimniecības, gan mazie un vidējie uzņēmumi, gan lielie energoietilpīgie ražotāji. Obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas cenas ir atkarīgas no izmantotā energoresursa veida, uzstādītās jaudas, stacijas nostrādāto stundu skaita, kā arī dabasgāzes tirdzniecības cenas.

Pārtraucot maksāt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, Liepājas metalurgs rīkojas «augstākā mērā nekaunīgi», šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija! sacīja enerģētiķis Juris Ozoliņš.

Viņa vērtējumā, Liepājas metalurgs šādi vēlas maksāt mazāk par elektrību uz citu patērētāju, tostarp - citu eksportējošu uzņēmumu, rēķina. Ozoliņš uzsvēra, ka obligātā iepirkuma komponente ir visparastākā enerģija, un maksa par to ietilpst ikvienā elektrības rēķinā.

Kā ziņots, Liepājas metalurga valde nolēmusi uz laiku pārtraukt maksāt obligātā iepirkuma komponenti. Laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā obligātās iepirkuma komponentes veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet šogad uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu.

Lai gan Liepājas metalurga sevišķi akcentē elektroenerģijas izmaksu kāpumu kā vienu no galvenajiem problēmu cēloņiem, problēma ir daudz plašāka, norādījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Vairākas fiziskas un juridiskas personas, tostarp informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns, 22. martā un šodien Administratīvajā apgabaltiesā iesniegušas pieteikumus, ar ko tiek pārsūdzēts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmums par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no 2013.gada 1.aprīļa.

Pieteikumos norādīts, ka nepārbaudītu aprēķinu rezultātā vairākiem lielajiem elektroenerģijas ražotājiem 2012. gadā nepamatoti izmaksāta obligātā iepirkuma maksa 15,64 miljoni latu apmērā, kas rada ietekmi uz 2013. gada OIK apmēru. Šī iemesla dēļ pieteicēji lūdz tiesu atcelt SPRK lēmumu un likt tai pārrēķināt OIK komponentes.

Tāpat pieteikumos norādīts, ka SPRK nav konstatējusi, ka a/s Latvenergo aizvadītajā gadā nepamatoti izmaksājis 15,6 miljonus latu četriem elektroenerģijas ražotājiem, kuru koģenerācijas elektrostaciju uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem MW. Kā tādi nosaukti Juglas jauda, a/s Rīgas siltums un a/s Latvenergo Rīgas TEC-1 un TEC-2.

Analizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus 2014. gadam, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 2014. gadā veiktās izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta mehānismā un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem, informē EM.

Subsidētās elektroenerģijas nodokļa un elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas atsaistes no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa ietekme uz siltumenerģijas pakalpojumu tarifiem var mazināt citu izmaksu samazinājums dažādu tehnoloģisku un ekonomisku izmaiņu rezultātā. Līdz ar to pozitīvi vērtējams arī fakts, ka virkne Latvijas siltumapgādes uzņēmumu, izmantojot pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ir veiksmīgi veikuši savu siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kas ļāvis būtiski palielināt to energoefektivitāti un samazināt siltumenerģijas tarifus.

Lai arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas zemākus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, uzlabotu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti un sekmētu pāreju uz alternatīviem siltuma ražošanas avotiem, kuros tiek izmantoti vietējie atjaunojamie energoresursi, 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros energoefektivitātes un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai centralizētajā siltumapgādē plānots atbalsts 53,2 miljonu eiro apmērā.