Latvijā pa šiem gadiem esam pieraduši pie tā, ka bez nodokļu celšanas neko nevar izdarīt, un, visticamāk, konsolidējot nākamā gada budžetu, valdība atkal mēģinās to darīt uz nodokļu ieņēmumu palielināšanas rēķina, atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Mums ir dziļas aizdomas, ka arī tagad nodokļi tiks celti vai arī tiks izdomātas kādas jaunas nodevas, kuras būs jāmaksā, bet cilvēkiem tiks teikts, ka nodokļi jau netiek celti, jo nodeva jau nav nodoklis. Tas, ka cilvēkam tāpat ir jāmaksā, tas nekas. Iespējams, ka tiks izdomāts kaut kas līdzīgs, kā notika ar Latvenergo tarifa palielināšanu. Tas pieaug, bet nauda tiek ielikta valsts budžetā. Un atkal cilvēkiem tiek stāstīts, ka tie jau nav nodokļi, bet tikai tarifs,» pavēstīja Krīgers un atzina, ka «tarifus vēl ļoti daudz kur var paaugstināt».

Viņaprāt, nākamā gada budžeta konsolidēšanā galvenie maksātāji atkal būs iedzīvotāji, jo strukturālās reformas pašlaik netiek organizētas profesionāli. «Tas ir diezgan haotisks un nepārliecinošs darbs,» sacīja Krīgers.

Latvietim ierastākas protesta formas ir parakstu vākšana vai aizbraukšana no valsts, neko radikālāku Latvijā nav pieņemts darīt, lai aizstāvētu savas tiesības. Tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) apsver iespēju par ierastāko protesta veidu - parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirsmtermiņa atlaišanu, - intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Citas protesta akcijas formas, piemēram, ceļu bloķēšana, pēc Krīgera domām, ir bezjēdzīga. «Pa tādiem ceļiem jau vairs pabraukt nevar, ko tur vēl bloķēt. Tad jau drīzāk ir jāņem lāpstas un jāiet tos remontēt,» sacīja Krīgers, «esam jau nobloķēti no visām pusēm.»

Krīgers sacīja, ka valdības norādes uz minimālās darba algas palielināšanu, kad palielināsies darba ražīgums, ir nekorekts. «Ar darba ražīgumu strādājošajiem viss ir kārtībā, tā nav darba ņēmēju, bet gan darbu organizētāju problēma. Darba ražīgums ir zems tieši plānojošajās valsts iestādēs,» sacīja LBAS vadītājs.

Būs vai nebūs LBAS rīkotas protesta akcijas, pašlaik ir valdības ziņā, sacīja Krīgers.

Arodbiedrības var kaut ko ietekmēt tikai tad, ja cilvēki nāk un pieprasa rīkoties. Taču cilvēki vairs neprasa neko, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.

Viņš uzsvēra, ka situācija tomēr ir pašu rokās, un arodbiedrība nevar sākt nekādas akcijas, ja iniciatīva nav nākusi no arodbiedrības biedriem. «Cilvēki kaut ko nogaida, uz kaut ko cer,» secināja P. Krīgers. Savukārt, komentējot valdības vēlmi ieviest autonodokli par dienesta mašīnām, arodbiedrību līderis sacīja «šausmas un neprāts», kas nebalstoties uz aprēķiniem, bet, iespējams, vispārīgiem CSDD datiem.

Valdība, sakot, ka sociālajā budžetā nav naudas, kamdēļ nepieciešama nekavējoša pensionēšanās vecuma paaugstināšana, krāpj tautu, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers, norādot, ka arodbiedrības nesamierināsies ar valdības lēmumu celt pensionēšanās vecumu.

Krīgers LNT raidījumā 900 sekundes pauda cerību, ka situāciju vēl varētu glābt Saeimas deputāti. LBAS vadītājs vērsa uzmanību uz to, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad parlaments galu galā atzīst, ka valdība savos lēmumos ir kļūdījusies.

Runājot par sociālo budžetu, Krīgers sacīja, ka problēmas var risināt, piemēram, no tā izņemot kādus pabalstus. Pats Krīgers pieminēja māmiņu algas.

Db.lv jau ziņoja, ka, neskatoties uz iedzīvotāju un arodbiedrību iebildumiem, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā tika plānots iepriekš.

Valdības atbalstītie grozījumi koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā paredz pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – 2014. un 2015. gada 1. janvārī paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Valdība visu laiku zinājusi, ka budžeta izdevumi būs jāapcērp par 500 miljoniem un «spēlējusi teātri», šorīt 900 sekundēs sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Tika tēlots labais un sliktais policists, lai novērstu sabiedrības uzmanību no skaitļiem,» uzsvēra J.Krīgers, piebilstot, ka mūsu valstī gan tas neesot nekas jauns, tā notiekot visu laiku.

P.Krīgers norāda, ka sociālie partneri valdībai devuši neskaitāmus priekšlikumus, kuros sistemātiski neviens neieklausoties. Arodbiedrību savienības vadītājs akcentē, ka bijuši ieteikumi gan par strukturālajām reformām, gan ierēdņu un ministriju skaita samazināšanu, kā arī citiem jautājumiem, tomēr valdība tos ignorējusi.

Viņš gan atzina, ka ierēdņu skaits ir mazinājies, tomēr atlaisti esot darbinieki reģionos, kā arī zemākā ierēdniecība, kamēr ierēdņus augstos amatos reformas vispār neesot skārušas.

Radiostacijas 101 rīta programmas Ausīs Rīts veidotāji ceturtdien, 5. aprīlī, izplatījuši paziņojumu par to, ka pārtrauc sadarbību ar radio, un kā galvenais iemesls sadarbības pārtraukšanai tiek minētas finansiālas problēmas.

«Ir pagājis ilgs laiks, kopš Ausīs Rīts nav ēterā. Tas daudzus samulsināja un turēja neziņā. Par to no sirds atvainojamies, jo paši bijām samulsuši un nezinoši. Tagad ir skaidrība. Šobrīd esam spiesti pārtraukt darbu Radio 101. Tomēr viss, kas notiek, notiek uz labu,» raksta Gustavs Terzens, Eduards Švāns un Zane Peneze. «Arī šobrīd, kad Ausīs Rīts ir spiests nākt klajā ar šādu paziņojumu, kas kādam varētu šķist gana skumīgs, tomēr nevajadzētu nokārt galvu,» teikts paziņojumā.

«Runājot par šādas rīcības iemeslu, pietiks, ka pateiksim, ka tās ir finanses, kas attiecas tikai uz rīta programmas komandu. Mēs zinām, ka Latvijā darbu atrast var tikai Čaks Noriss, tomēr mūs tas nebaida un mēs pamēģināsim. Mums trijiem kopā strādāt patīk, turklāt šobrīd idejas jau birst uz zemes, vajadzētu tās likt lietā,» teikts programmas Ausīs Rīts līdzšinējo veidotāju paziņojumā.

Šobrīd pelēkajai ekonomikai ļauj pastāvēt, lai apritē būtu vairāk naudas, turklāt ēnu ekonomika izdevīga gan iedzīvotājiem, gan valdībai, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Politiķiem izdevīgi izmantot ēnu ekonomiku veiksmes stāstam, jo īstermiņa ēnu ekonomika noder gan valdībai, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Valdība noņem no saviem pleciem rūpes par tiem cilvēkiem, kas ēnu ekonomikā ir iesaistīti. Pašvaldībām savukārt vajag, lai iedzīvotājiem būtu stabili ienākumi un cilvēki varētu samaksāt par īri, siltumu, pārtiku un nenāktu uz pašvaldību prasīt pabalstus, turklāt apritē esošā nauda palīdz attīstīties pašvaldības teritorijā esošajam biznesam,» intervijā laikrakstam Diena pauž P. Krīgers.

«Pierādījums tam, ka Latvijā ēnu ekonomika nav mazinājusies un joprojām Latvijā ir liels pelēkās naudas apjoms, ir iedzīvotāju rosība pie banku uzstādītajiem iemaksu bankomātiem,» norāda P. Krīgers.

Pirms izšķirošajām sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem premjers sola nepiekāpties.

Sarunas norisinās smagnēji, premjers Valdis Dombrovskis atkārtoja jau nodeldēto frāzi Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēdē, kurā tika skatīti jautājumi par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2012.–2014. gadam, budžeta konsolidācijas pasākumiem 2012.–2014.gadam, Latvijas pozīciju par galvenajiem jautājumiem sarunās ar Starptautiskās aizņēmuma programmas partneriem 5. Pārskata misijas ietvaros un valsts budžeta bāzes izdevumiem 2012.–2014. gadam.

Premjers norādīja, ja 122 miljoni latu, ko valdība piedāvā konsolidēt nākamgad, ir pilnīgi pietiekami, lai budžeta deficīts tādējādi būtu 2,5% no IKP un atbilstu Mārstrihtas kritērijiem. Pēc 22. decembra, kad paredzēts starptautiskā aizdevuma programmu beigt, vairs nebūs garantu, bet Latvijai pašai vajadzēs pārliecināt finanšu tirgus, ka Latvijai ir droši aizdot naudu.

Pēdējā laikā liela ažiotāža ir sacelta saistībā ar šodien gaidāmo Saeimas balsojumu par starptautiskā aizdevuma pilnvarojuma likumprojektu. Jāteic pat, ka šajā sakarā ir sacelta pamatīga vētra ūdens glāzē.

Par ko tad ir šis balsojums, runājot «vienkāršā» tautas valodā? Par to — drīkst vai nedrīkst Latvijas valdība risināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Tiesa, var piekrist apgalvojumam, ka, jau parakstot iepriekšējās vienošanās ar aizdevējiem, valdībai būtu bijis nepieciešams Saeimas mandāts. Proti, ir jāņem vērā, ka Saeimu atšķirībā no valdības tomēr ir vēlējusi tauta. Savukārt, runājot par šodienas balsojuma būtību… Var būt pretenzijas par to, uz kādiem nosacījumiem valdība (neatkarīgi no tā, kura persona un no kādas partijas) slēdz vienošanās ar aizdevējiem — SVF un Eiropas Komisiju. Taču būtu muļķīga situācija, ja tiktu nolemts, ka valdība šo procesu nedrīkst veikt. Faktiski šādā veidā tiktu izteikta neuzticība šajā gadījumā Valda Dombrovska (JL) valdībai, jo negatīva balsojuma rezultātā tiktu pateikts — Latvijai nav neviena, kas varētu turpināt runāt ar aizdevējiem. Un tas jau būtu absurds! Protams, diskutēt var par to, cik lielā mērā ir vai nav pareizi tas, ka Saeimai, balsojot par šo jautājumu, nav iespēju veikt nekādus labojumus vienošanās nosacījumu tekstā.

«Ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» atbildot uz TV3 raidījuma Nekā personīga jautājumu, vai ar aizdevējiem ir apspriests nodokļu samazināšanas scenārijs, sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Intervijā V. Dombrovskis pauda cerību, ka protesta akcijas nākamnedēļ būs mierīgas.

«Protams, 2010.gada budžets ir ļoti nepopulārs budžets un tas bija zināms jau īstenībā pirms gada un vairāk, ka gan 2009.gada grozījumi, gan 2010.gada budžets būs ļoti nepopulārs, bet, ja mēs gribam iziet ārā no šīs ekonomiskās krīzes, diemžēl mums tam ir jāiziet cauri,» sacīja premjers.

V. Dombrovskis atzina, ka ar aizdevējiem apspriedis arī nodokļu samazināšanu. Aizdevēji Latvijai to darīt neļauj.

Atbildot uz jautājumu: «Jūs jebkādā veidā esat apspriedis ar starptautiskajiem aizdevējiem tādu revolucionāru scenāriju, ka nodokļus samazina, lai piesaistītu vairāk investīciju šeit?», Ministru prezidents sacīja: «Jā, protams, mēs šo scenāriju esam apsprieduši un arī mēģinājuši atbalstīt, tai skaitā, arī sociālajiem partneriem ir bijušas tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur arī šī ideja ir izskanējusi, bet diemžēl šādas idejas atsaucību pie starptautiskajiem aizdevējiem negūst.»«Šajās sarunās pie daudziem jautājumiem mums nākas atgriezties dažādos kontekstos un arī pie šī jautājuma mēs esam vairākkārt atgriezušies, bet – kā es teicu – tur ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» vņš akcentēja.

Maxima strādājošo darbinieku verdziskā pakļautība ir jāizbeidz, darbiniekiem ir jāmeklē palīdzība arodbiedrību savienībā un vairāk jādarbojas uzņēmumā izveidotajai arodbiedrībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.

Šobrīd Maxima darbinieku arodbiedrībā darbojas tikai 60 cilvēki, kurus P. Krīgers šī iemesla dēļ raksturoja kā drosmīgus.

P. Krīgers pauda, ka situācija Maximā tiekot pārrunāta ar Lietuvas kolēģiem.

Tāpat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs atzina, ka nereti vietējie iedzīvotāji, kas iecelti kādā ārzemju uzņēmumā par Latvijas daļas vadītāju, mēdz pārcensties un savā darbā pret darbiniekiem var būt nežēlīgi un izkalpinoši.

Jau ziņots, ka jautājums par darba apstākļiem un darba devēja attieksmi mazumtirdzniecības veikalu tīklā Maxima aktualizējās pēc Zolitūdes Maxima notikušās traģēdijas. Atklājies, ka pirms sabruka nama jumts, signalizācija ieslēgusies vismaz desmit reizes, taču cilvēki netika evakutēti.

«Cilvēki kopumā diemžēl ir iedzīti nabadzības strupceļā, un paradoksāli ir tas, ka mēs pagājušā gada nogalē runājām par to, ka par apgādībā esošu personu vajadzētu palielināt atvieglojumus par 10 latiem no 1. janvāra. Tad valdība mums izmisīgi stāstīja, ka nav naudas un ka to nevar izdarīt, un ka to varēs izdarīt tikai no 1. jūlija. Tātad reāli no 1. jūlija cilvēki saņems divus latus un 40 santīmus klāt savai algai par apgādājamo personu.»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, piebilstot, ka vēlāk šie paši cilvēki redz «visus tos soļus ar dažādām prēmijām, ar dažādiem algu palielinājumiem dažādām amatpersonu kategorijām». «Tas vienkārši ir ciniski,» tā viņš.

«Katrā sēdē, kurā ir runāts gan par neapliekamo minimumu, gan par minimālo algu, gan par citiem rādītājiem, mēs esam teikuši, ka uzskatām, ka ir vesela rinda ļoti stratēģiski svarīgas profesijas valstī, kurām ir steidzīgi jāpalielina algas. Pirmkārt, tie ir skolotāji, tie ir medicīnas darbinieki, tie ir kultūras darbinieki, tie bija arī sociālie darbinieki, policisti... Mēs redzam, ka šeit vienkārši vairs nav cilvēku, kas strādā, un, ja mēs gribam mūsu valsti normāli attīstīt, tad bez izglītotas, bez veselīgas tautas mēs to nekad nevarēsim izdarīt. Mēs redzam, ka ir šie biklie mēģinājumi, kad tiek paaugstinātas algas lielajām kaut kādām amatpersonām vai deputātiem, un tas mūs no krīzes droši vien neizvedīs,» sacīja LBAS priekšsēdētājs.

Vēlēšanās milzīgi pārsteigumi nesagaida un tie paši, kas pašreiz nosaka valsts attīstības kursu, arī paliks pie kloķiem. Jautājums ir tikai – kādā izkārtojumā, raidījuma 900.sekundes norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norādīja, ka patlaban ekonomika mēģina dzīvot savu dzīvi un piemēroties tām izmaiņām, kas notikušas. Katrā gadījumā recesija esot beigusies, bet jautājums esot, cik ātrā tempā spēsim no krīzes situācijas iziet. Svarīgi esot, lai valdība neiztērējot sevi sīkumos.

E.Egle skaidroja, ka nākamā gada budžetā sadarbības partneri ar valdību plāno vienoties par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu un neapliekamā minimuma samazināšanu, lai kompensētu cilvēkiem tos ieņēmumu, kas samazinājušies.

Vācijas autobūves uzņēmums BMW piektdien paziņoja, ka tā vadītājs Haralds Krīgers atstās šo amatu, kad noslēgsies viņa pašreizējais līgums nākamā gada aprīlī.

«Uzraudzības padome jautājumu par nākamā vadītāja izraudzīšanos izskatīs nākamajā sanāksmē 18.jūlijā,» norāda autoražotājs.

Vācijas mediji vēsta, ka 53 gadus vecais Krīgers saņēmis kritiku par nespēju nodrošināt pietiekami ātru kompānijas pārslēgšanos no iekšdedzes uz elektrisko dzinēju ražošanu.

Krīgers BMW vadītāja amatā stājās 2015.gada maijā neilgi pirms tā dēvētā dīzeļgeitas skandāla autoražotājā «Volkswagen», kas negatīvi ietekmēja visu Vācijas autobūves nozari kopumā.

#1/3

Haralds Krīgers

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#2/3

Haralds Krīgers

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#3/3

Haralds Krīgers

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Sociālā tīkla «Instagram» līdzdibinātāji Kevins Saistroms un Maiks Krīgers paziņojuši, ka pametīs uzņēmumu, ko pirms sešiem gadiem iegādājās ASV sociālās komunikācijas gigants «Facebook».

«Mēs ar Maiku esam pateicīgi par pēdējiem astoņiem gadiem, kas pavadīti «Instagram», un sešiem gadiem kopā ar «Facebook»,» pirmdienas vakarā publiskotajā paziņojumā norādīja Saistroms. «Mēs plānojam kādu laiku atpūsties, lai no jauna atklātu mūsu ziņkārību un radošumu.»

34 gadus vecais Saistroms kopīgi ar 32 gadus veco Krīgeru «Instagram» aplikāciju izveidoja 2012.gadā, kad viņi bija Stenforda universitātes studenti.

Saistroms bija «Instagram» vadītājs, bet Krīgers - tehnoloģiju direktors.

«Instagram» jūnijā paziņoja, ka lietotnes aktīvo izmantotāju skaits pārsniedzis viena miljarda robežu un ieviesa jaunu garāka formāta video izvietošanas iespēju, tādējādi cenšoties piesaistīt vietnei «Youtube» līdzīgus satura veidotājus.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) līderis Pēteris Krīgers ieradies vizītē Liepājā, lai klātienē iepazīstu situāciju a/s Liepājas metalurgs.

P.Krīgers ticies ar Liepājas mēru Uldi Sesku, lai noskaidrotu, ko pašvaldība ir darījusi un kā plāno rīkoties, kā arī - vai ir domāts par kādām īpašām atbalsta programmām, ja situācija kļūs dramatiska.

Arodbiedrības pārstāvji tikušies arī ar Liepājas metalurga valdes priekšsēdētāju Valēriju Terentjevu, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par to, kas sagaida uzņēmuma darbiniekus. Savukārt Liepājas metalurgu arodbiedrība rīko darbinieku sanāksmi, kurā piedalīsies arī P. Krīgers un Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere. Tikšanās gaitā gan izskanējis maz konkrētas informācijas,db.lv atzina LM preses sekretāre S.Laiveniece.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, komentējot Saeimas otrdienas vakarā pieņemto nākamā gada valsts budžetu, prognozē, ka no grozījumiem nekādā veidā neizdosies izvairīties.

Intervijā Latvijas Radio Krīgers par piemēru minēja Satversmes tiesā izskatāmo lietu par pensijām, kur, ja tiesa lems par labu pensionāriem, valdībai vajadzēs domāt, kādā veidā tiesas lēmumu izpildīt, atsaucoties uz Latvijas radio raksta apollo.lv.

Tāpat ir skaidrs, ka jauno nodokļu norma nepildīsies, jo pēc viņa domām, liela daļa atbalstīto nodokļu normu ir tikai sapņu līmenī.

«Tie ir tādi rozā sapņi valdībai, kurus nāksies grozīt, kad izrādīsies, ka nodokļu normas nepildīsies,» sacīja Krīgers.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle prognozē, ka pirmais ceturksnis var iegāzt, jo nodokļu ieņēmumi būs redzami tikai vēlāk- vai nu otrajā pusgadā, vai vispār tikai uz nākamā gada beigām.

Valdības nevēlēšanās ieklausīties sadarbības partneru iebildumos par nodokļu celšanu un citiem konsolidācijas pasākumiem novedusi pie tā, ka gan arodbiedrības, gan rūpnieki, vīlušies dialogā, sāk gatavoties radikālākiem soļiem, tostarp aizsākot diskusiju par Saeimas atlaišanu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers sarunā ar laikrakstu atzinis, ka šomēnes arodbiedrības sāks iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par nodokļu celšanu. Šādi rīkoties arodbiedrības esot piespiedusi pati valdība, kura, veidojot budžeta grozījumus, nav ņēmusi vērā nevienu LBAS ieteikumu. «Jā, mēs neko nespējam ietekmēt,» neslēpis P. Krīgers. «Valdība aizbildinās ar to, ka arodbiedrības nepārstāvot visas sabiedrības noskaņojumu. Tāpēc aicinām Latvijas iedzīvotājus dažādās – karikatūru, ierosinājumu, diagrammu – formās paust vērtējumu par valdības politiku, lai mēs to darītu zināmu Ministru kabinetam. Ceru, ka valdība ņems vērā vismaz savu vēlētāju domas,» viņš sacījis.

Šādu jautājumu, uzsākot priekšvēlēšanu politisko partiju aptauju, mēs uzdevām partiju līderiem:

Andris Šķēle, Tautas partijas līderis, Par labu Latviju valdes loceklis

Starptautiskā aizdevuma programmu iespējams mainīt, tikai ievērojot noteiktu procedūru un kārtību. Sarunas ar aizdevējiem nebūs tās vieglākās, un pašreizējā valdība jau ir aizņēmusies ievērojamus līdzekļus un uzņēmusies saistības. Tomēr Valsts kasē nevajadzētu turēt lieku naudu, ko valsts ir aizņēmusies par dārgu naudu. Tātad pirmkārt situācijā, kad valstī naudas trūkst, nav pieļaujams tas, ka tā vienkārši stāv. Tādēļ ar tādu pašu mērķi – finanšu tirgus stabilizācija – caur bankām šo naudu vajadzētu novirzīt tautsaimniecībai.

Pēdējās pārskata misijas ietvaros starptautiskie aizdevēji konceptuāli ir saskaņojuši, ka starptautiskās finanšu aizņēmuma programmas gaitā Latvija izmantos tikai institucionālo aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (ES) un Pasaules Bankas (PB) - līdzekļus, aģentūrai LETA apliecināja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis.

Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties tikai vajadzības gadījumā. Par šo konceptuālo vienošanos gala lēmums gan būs zināms jūlija beigās.

Kā norādīja Jarockis, šāds lēmums tiek pamatos ar Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos un pietiekamajiem Valsts kases likviditātes rādītājiem. Tādejādi līdz 2010.gada beigām Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem plāno aizņemties 400 miljonus eiro (280 miljonus latu) no iepriekš plānotā viena miljarda eiro (700 miljoni latu).

Pieejamos līdzekļus saskaņā ar noslēgtām vienošanām, paredzēts izmantot valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai, t.i. - valsts budžeta deficīta un aizdevumu finansēšanai, valsts parāda pārfinansēšanai.

Atbildot uz jautājumu, vai gadījumā, ja Saeimas balsojums par sarunām ar aizdevējiem būs negatīvs, varētu krist valdība, premjers Valdis Dombrovskis atbild, ka primārais šobrīd nav valdības stabilitāte, bet gan valsts finansiālā stabilitāte.

Gadījumā, ja Saeimas balsojumā netiks atbalstīts pilnvarojums Ministru kabinetam (MK) aizņemties finanšu līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem, negatīvas sekas būs novērojamas vairākās jomās, tostarp būs grūti izpildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumu par pensiju atmaksu.

Tautas partija (TP) nākusi klajā ar savu priekšlikumu sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, piedāvājot it kā skaidrākus nosacījumus, kurus premjers uzskata par ultimatīviem. V. Dombrovskis LNT raidījumam 900 sekundes skaidro, ka ir lietas, kurām aizdevēji vienkārši nepiekritīs, līdz ar ko sarunas par tālāku aizdevuma saņemšanu varētu nonākt strupceļā. Pārtrūkstot sarunām ar aizdevējiem, Latvijai vairs nebūtu līdzekļu, ar kuriem finansēt budžeta deficītu. Iespēju aizņemties naudu finanšu tirgos premjers uzskata par gandrīz neiespējamu.

AŠ2 līderu Tautas partijas (TP) vadītāja Andra Šķēles un LPP/LC galvas Aināra Šlesera izteikumus panākt labvēlīgākus starptautiskā aizdevuma nosacījumus vai arī lauzt līgumu ar naudas aizdevējiem, ekonomisti vērtē kā populismu un priekšvēlēšanu kampaņas daļu.

Tā otrdien raksta Diena. Pēc ekonomistu domām, ja Latvija līgumu lauztu, tad valsts nonāktu daudz bēdīgākā situācijā nekā patlaban.

Par to, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijai nav izdevīga, neveicina valsts ekonomiskās atveseļošanu un tāpēc būtu jāpārtrauc, A. Šķēle un A. Šlesers pagājušajā nedēļā paziņoja reģionālajā konferencē Daugavpilī.

TP līdera preses sekretārs Romāns Meļņiks norāda, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem vispirms var mēģināt vienoties, lai aizdevums tiktu novirzīts nevis banku glābšanai un parādu pārfinansēšanai, bet ekonomikas stimulēšanas un lai Latvija ar aizdevumu saistītos jautājumus varētu izlemt patstāvīgi.

Tautas partija (TP) varētu izmantot Satversmes tiesas (ST) spriedumā par pensiju izmaksu ietverto kritiku, ka valdība nav saņēmusi Saeimas pilnvarojumu vienošanām, kuras tā slēgusi ar starptautiskajiem aizdevējiem, ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šī ST spriedumā norādītā sprauga ir jāizmanto, lai Saeimā saņemtu valdībai jaunu mandātu, kas ļautu nepiekrist atsevišķām aizdevēju prasībām, piemēram, nodokļu politikas jomā, uzskata politiķis. "Premjeram tas dod iespēju neparakstīt jauno nodomu memorandu ar valūtas fondu, atsaucoties uz šo spriedumu," Neatkarīgajai otrdien teica TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns.

Latvija no starptautiskā aizdevuma programmā saņemtajiem līdzekļiem, kas rezervēti finanšu sektora stabilizācijai, varēs izmantot apmēram 300 miljonus eiro (210,8 miljonus latu), ceturtdien pēc tikšanās ar aizdevējiem žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Šī ir viena vienošanās no vairākām, kas panāktas ar starptautiskajiem aizdevējiem pārskata misijas laikā.

Pēc Dombrovska teiktā, ar aizdevējiem precizēta summa, kas tiks atbrīvota no finanšu sektora stabilizācijai rezervētajiem līdzekļiem, un pašlaik tie ir 300 miljoni eiro. Priekšnosacījums, kas ir jāizpilda, ir bankas Citadele pārdošanas stratēģijas iesniegšana Eiropas Komisijā, un tad šo jautājumu izvērtēs Ekonomikas un finanšu komiteja, paskaidroja premjers.

«Misijas līmenī šī vienošanās ir panākta,» viņš sacīja.

Dombrovskis informēja, ka ceturtdien kopumā sarunas par pārskata misiju ir beigušās un valdība ar aizdevējiem ir panākusi pārskata misijas vienošanos. Ir atsevišķi nelieli jautājumi, kas vēl tiks risināti ar Latvijas Banku.