«Skolu autobusu iepirkumam ir pievērsta pārāk liela nozīme no valdības puses, tomēr ceru, ka saceltā ažiotāža skolas autobusu iepirkumu neapturēs.»

To LNT raidījumā 900 Sekundes teica reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņš apstiprināja, ka viens no iemesliem, kāpēc šim projektam pievērsta tik liela uzmanība, varētu būt arī tāds, ka arī Jaunā laika priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vīra firma nodarbojas ar autobusu tirdzniecību, «līdz ar to Solvitai Āboltiņai varētu būt interese par šī konkursa iznākumu».

Komentējot Mērsraga izstāšanos vēlmi no Rojas novada, ministrs norādīja, ka šeit notiekot cīņa par varu un neizslēdza līdzīgas aktivitātes arī citos novados. «Saeimas līmenī šis process diemžēl jau ir politizēts. Mērsragā, iespējams, vienam otram nepatika, ka ostas padomē tika nomainīti cilvēki,» sacīja E. Zalāns.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nosūtījis vēstuli Rīgas domei, kurā paziņo, ka nav pamatojuma Vecrīgas īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai.

Tas nozīmē, ka 2009. gada budžeta projektā nāksies veikt steidzamas izmaiņas, jo no ieņēmumu prognozes jāizsvītro viens miljons latu, ko pašvaldība cerēja iekasēt par iebraukšanu Vecrīgā. Rīgas domei nāksies demontēt uzstādītos iebraukšanas punktus ar barjerām, tai skaitā nesen nomainītos bezkontakta viedkaršu termināļus, par kuru uzstādīšanu Rīgas dome jau samaksājusi 265.5 tūkstošus latu SIA BIS S.

E.Zalāns uzskata, ka esošā caurlaižu sistēma Vecrīgā ir morāli novecojusi un nav attaisnojusi tās ieviešanas mērķus. Viņš aicinājis galvaspilsētas vēsturiskā centra saglabāšanai meklēt efektīvākus risinājumus. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa norādīja, ka ministrs neplāno vērsties valdībā ar priekšlikumu pagarināt īpaša režīma zonas statusu. Rīgas mērs Jānis Birks nosūtījis sūdzību par E.Zalāna rīcību premjeram Ivaram Godmanim, taču E.Zalāns neesot saņēmis no I.Godmaņa nekādus norādījumus, izteicās D.Kārkliņa.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedzis reformu plānu, kurā piedāvā izveidot astoņas ministrijas līdzšinējo 14 vietā.

E. Zalāns piedāvā izveidot šādas ministrijas:

Sarunās ar Tautas partiju ir izskatīta bijušā premjera un kādreizējā Tautas partijas vadītāja Aigara Kalvīša (TP) kandidatūra Lattelecom padomes locekļa amatam.

Kad laikraksts Diena ceturtdien A.Kalvītim jautājis par nākotnes plāniem, viņš atbildējis: “Ziniet, ļaujiet man nedaudz atvilkt elpu un apskatīties apkārt, kas notiek. Gan jau pienāks laiks, tad redzēsim.” Savukārt Neatkarīgā Rīta Avīze 27. martā atstāsta A.Kalvīša teikto, ka pats pēc amatiem neraujas un nekas konkrēts viņam nav piedāvāts. Viņš laikrakstam arī teicis, ka pēdējos astoņus mēnešus neesot skatījies TV ziņas, jo politika viņu interesējot aizvien mazāk.

Strīds par Dzintara Jakāna atbilstību Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vadītāja amatam valdības krišanu neizraisīs, Dienai atzina Tautas partijas priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldību ministrs Edgars Zalāns.

Viņaprāt, jautājums esot par to, kāds ir finanšu ministra Einara Repšes darba stils un, kā viņš redz valsts politisko pārvaldi. «Situācija ar Jakānu ir tikai piemērs. Te svarīgāk ir saprast, kā Repše kā valdības loceklis rīkojas attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vai arī tajās sarunās viņš tāpat iecērtas,» Edgars Zalāns. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)vaicāja E. Zalāns.

To, vai valdība atbrīvos Dz. Jakānu, izšķirs Zaļo un Zemnieku savienība, kura lēmumu pieņems tikai pirmdien. Zinot ZZS un JL līdzšinējo labo sadarbību, var pieļaut, ka E. Repšem izdosies īstenot pārmaiņas VID vadībā.

«Koalīcijas partneri tika iedzīti stūrī un dzenāti kā aitu bars - no viena stūra uz otru,» komentējot pirmdienas (27. jūlija) sarunu gaitu ar Starptautisko Valūtas fondu, intervijā Latvijas Radio norādīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Db.lv jau ziņoja, ka pirmdienas vakarā pēc tikšanās ar finanšu ministru Einaru Repši un ministru prezidentu Valdi Dombrovski arī 5. kolīcija - TP valde - nolēmusi vienošanos ar SVF tomēr atbalstīt.

E. Zalāns pauda neapmierinātību ar veidu, kā tiek vadītas sarunas ar SVF. Turklāt atsevišķos jautājumos dažādi viedokļi ir pat premjeram un finanšu ministram.

Ir skaidri redzams, ka šī valdība vispār nespēj ieviest valstī kārtību, šodien Ministru kabineta sēdē paziņoja Tautas partijas valdes loceklis Edgars Zalāns.

Ar šādu paziņojumu ministrs nāca klajā brīdī, kad valdība diskutēja par pašvaldību tiesībām noteikt savā teritorijā īpašā režīma zonas un premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) paziņoja, ka atbalsta Jūrmalas pašvaldības līgumu pagarināt termiņu, līdz kuram pašvaldībai jāizstrādā teritorijas plānojums.

RAPLM speciālisti uzsver, ka jau tagad iedzīvotājiem būtu tiesības apšaubīt, vai īpašā režīma zona Jūrmalā vispār ir noteikta leģitīmi.

Db jau vēstījis, ka Jūrmalas dome vēlas maksu par caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā dubultot, tas ir, palielināt no 1 Ls uz 2 Ls, bet pret to iebilst RAPLM. Pagājušajā nedēļā pašvaldība lēma par vēršanos Satversmes tiesā, lai «izcīnītu» tiesības paaugstināt maksu par caurlaidēm, taču šis priekšlikums neguva domes vairākuma atbalstu.

Resursu optimizācijai un restrukturizācijas no četrām ar attīstību saistītām ministrijām būtu jāizveido viena.

Tādu Tautas partijas viedokli LNT raidījumā 900 sekundes pauda reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņaprāt pārāk ievilkusies valsts aģentūru apvienošana varētu notiks ātrāk, ja tā notiktu vienlaicīgi ar ministriju apvienošanu. Šajā gadījumā Tautas partijas piedāvājums ir apvienot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Ekonomikas ministrijas. Līdz ar to darbu turpinātu 8 ministrijas. «Tā nav nekāda pārdroša ideja, jo būtībā šīs ministrijas nodarbojas ar attīstību. Citādi pašlaik nereti veidojas situācija, ka ministrijas līdzīgi kā suņi katra sargā savu sētu, tā vietā ar apvienotu resursus kopīgu mērķu sasniegšanai,» tā E. Zalāns.

Lai nekavētu to spējas pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un sekmētu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicina turpmākajā valsts budžeta plānošanas procesā rūpīgāk izvērtēt pašvaldību attīstības iespējas.

E. Zalāns nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, vēršot uzmanību uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajām problēmām, izvērtējot pašvaldību iespējas nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi ar tām 2009. gadā paredzamo finansējumu.

Vēstulē norādīts, ka 2009. gadā ir paredzams būtisks pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums. Vienlaikus, samazinot ministriju budžeta, tiek samazināts finansējums pašvaldību funkciju veikšanai. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai pilnībā samazināta dotācija 23 miljonu latu apmērā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.

Tautas partijas pārstāvis Edgars Zalāns ar laiku būs premjers, uzskata partijas valdes locekle Kristiāna Lībane – Šķēle.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze viņa neizslēdz, ka pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis var nostrādāt arī līdz nākamajām vēlēšanām. Tomēr Edgars Zalāns pēdējo pāris gadu laikā esot attīstījis īpašības un uzkrājis zināšanas, kas ļautu viņam vadīt valdību. “Nav grūti ieraudzīt – viņā ir profesionāls un morāls resurss,” izsakās K.Lībane - Šķēle.

Savukārt, raksturojot Aināru Šleseru, K.Lībane – Šķēle uzteic viņu kā spēcīgu atsevišķas nozares kuratoru, norādot, ka viņam nav noturīgas komandas un iespējas piedāvāt plašu redzējumu, darbības plānu visu nozaru griezumā, kā tas esot Tautas partijas cilvēkiem. “Ja kritiski palūkojamies uz Latvijas politisko spektru, tad redzam, ka nav citu jaudīgu darītāju, ja vēlaties – varas partiju, kuras var gan piedāvāt rīcības plānu, gan garu rezervistu soliņu. TP vēl ir jauda – to apliecina spēja uzaicināt profesionāļus valdībā, piemēram, Intu Dālderi kā kultūras ministru, un nodrošināt politisku konsekvenci un pārmantojamību vairumā savas atbildības nozaru,” apgalvo K.Lībane – Šķēle. Viņa arī uzskata, ka Tautas partija būtu pelnījusi lielāku ietekmi jaunajā valdībā, jo tās frakcija esot liela un disciplinēta.

Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas dzīvi privātmājā, nevis dzīvoklī. Pandēmijas ietekmē šī tendence šobrīd aktuāla daudzviet pasaulē. Taču Latvijā to vēl vairāk veicina fakts, ka privātmāju cenas nereti ir ļoti līdzīgas plašu dzīvokļu cenai Rīgā.

Swedbank dati rāda, ka šogad, salīdzinot ar pirms-pandēmijas laiku 2019.gadā, pieprasījums pēc finansējuma privātmāju būvniecībai pieaudzis pat uz pusi. Turklāt zīmīgi, ka iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku ne tikai Pierīgai, bet arī reģioniem.

Raugoties uz pērno gadu, Swedbank dati rāda, ka 56% no visiem hipotekārajiem kredītiem mājokļa būvniecībai vai remontam izsniegti Pierīgā, savukārt reģionos un citās pilsētās – 34%, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā.

Darījumi ar jau gatavām privātmājām arī pārsvarā notiek Pierīgā (48%) un reģionos un citās pilsētās (42%). Rīgā atbilstoši pilsētas plānojumam un iespējām vairāk dominē dzīvokļu iegāde (96% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem), un privātmāju būvniecība bija aktuāla vien retajam.

Par Labu Latviju! priekšsēdētāja amatu ieņēmis Edgars Zalāns. Frakcijas priekšsēdētāja vietnieki būs Rita Strode un Māris Kučinskis. Frakcijas deputāti šodien arī apstiprinājuši frakcijas nolikumu.

«Mēs būsim ekspertu opozīcija!» savu pārliecību pauž E. Zalāns. No Par Labu Latviju Saeimā ir ievēlēti 8 deputāti un frakcija strādās opozīcijā.

E . Zalāns laika posmā no 2001. līdz 2007. gadam bijis Kuldīgas domes priekšsēdētājs, bet no 2005. līdz 2007. gadam - arī Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs.

2007. gadā E. Zalāns kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša vadītajā valdībā .

Ekspremjera Aigara Kalvīša plānoto ievēlēšanu alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams (LB) padomē uzņēmuma vadība skaidro ar akcionāru interesēm.

LB valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons Db skaidroja, ka šādu lēmumu ir pieņēmuši uzņēmuma akcionāri, ņemot vērā AS Latvijas balzams ilgtermiņa attīstības intereses.

«Visā pasaulē pieņemts, ka uzņēmumu padomēs ievēl atzītus biznesa un politikas pārstāvjus, kas ar savu pieredzi un plašo kontaktu loku var veicināt un stiprināt uzņēmuma izaugsmi. Gribētu uzsvērt, ka Kalvīša kungs ilgus gadus ir darbojies Latvijas Saeimā, atkārtoti bijis Ministru Prezidents. Šādu cilvēku Latvijā nav daudz, tāpēc mūsu uzņēmums no viņa darbības padomē būs tikai ieguvējs,» tā Andersons.

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Eiropas Parlamenta deputāta Valda Dombrovska viedoklis par 2008.gada valsts budžetu - Aigara Kalvīša valdība rīkojas sociāli bezatbildīgi.

Valdis Dombrovskis uzskata, ka: "2008.gada budžetu sastādot A.Kalvīša valdība ir deklarēto taupības režīmu uzspiedusi galvenokārt pensionāriem un citām sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Līdzīgi kā 2007.gada budžetā, valsts budžeta pārpalikums ir panākts uz sociālā budžeta rēķina. Šāda pieeja ir sociāli bezatbildīga, it īpaši ņemot vērā faktu, ka vidējā pensija vēl aizvien ievērojami atpaliek no iztikas minimuma. Turklāt A.Kalvīša valdība nav iesniegusi Saeimā budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu un dokumentu paketi likumā noteiktajā termiņā līdz 1.oktobrim, ierobežojot likumdevējas institūcijas iespējas detalizēti iepazīties ar valsts budžetu un sagatavot pārdomātus priekšlikumus. Valdis Dombrovskis norāda, ka Saeima ar savu balsojumu uzņemas atbildību par valdības gadiem ilgušo bezdarbību inflācijas ierobežošanā, par kuru būs jāmaksā tiem vēlētājiem, kuriem dotos solījumus A.Kalvīša valdība atsakās pildīt 2008. gada budžetā: pensionāriem, mediķiem, pedagogiem un policistiem.

Šaubas par valdības stabilitāti vairo premjera A. Kalvīša izteikumi par savu iespējamo pēcteci un E. Cilinska atteikšanās kļūt par ekonomikas ministru.

Teorētiski pat tad, ja Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kam Saeimā šobrīd ir 7 deputāti, aizietu no valdības, Aigara Kalvīša valdību vēl joprojām atbalstītu deputātu vairākums - 51. Tomēr reāli Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Visvaldis Lācis jau demonstrējis nepakļaušanos partijas disciplīnai, bet deputāts Leopolds Ozoliņš jau ilgstoši slimo, tādēļ pastāvētu risks, ka, aizejot no koalīcijas tēvzemiešiem, A. Kalvīša valdība faktiski kļūtu par mazākumvaldību laikā, kad parlamentā tiek apspriests nākamā gada budžets, kura noraidīšana nozīmē automātisku Ministru kabineta demisiju.

Partija Jaunais laiks uzskata, ka premjera Aigara Kalvīša rīcībā ir informācija par noziedzīgu grupējumu, par kuru nav informētas par valsts iekšējo drošību atbildīgās iestādes.

Tikšanās laikā ar partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas deputātiem iekšlietu ministrs Ivars Godmanis neesot apstiprinājis Ministru prezidenta Aigara Kalvīša izteikumus par drošības situāciju valstī.

JL bija aicinājis iekšlietu ministru skaidrot deputātiem premjera publiskos izteikumus, ka „Latvijā darbojas nopietns noziedzīgs grupējums, kurā apvienojušies bijušie Valsts drošības komitejas darbinieki, bijušie padomju armijas desantnieki, kā arī bijušie un pat esošie Latvijas specdienestu darbinieki” un ka „neviena valsts amatpersona šajā valstī vairs nevar būt droša, jo acīmredzami, ka šim grupējumam ir tiešie kontakti ar atsevišķiem politiķiem, kuri nodarbojas ar šo noziedzīgo grupējumu piesegšanu”.

Apvienība «Par labu Latviju» balsos pret koalīcijas sagatavoto budžetu, tomēr centīsies ieinteresēt parlamentāriešus par nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu.

Ja šobrīd tas palielināts tikai par 10 latiem, tad PLL uzskata, ka palielinājumam vajadzētu būt vismaz 50 latu lielam, bet ideālā gadījumā ar nodokļiem nevajadzētu aplikt visu minimālo algu, stāsta PLL Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns.

Frakciju neapmierinot arī valdības prognozes par to, ka, samazinot ēnu ekonomiku, budžetam tikšot iegūti tikai 15 miljoni latu. E. Zalāns uzskata, ka nodokļu samazināšana garantētu daudz lielāku pienesumu valdības kabatai, tādēļ PVN vajadzētu nevis palielināt, bet samazināt.

E. Zalāns valdības līdzšinējo darbību vērtē kritiski un vaino to tuvredzībā. «Valdība domā tikai gada robežās vai pat mazāk – no vienas Starptautiskā Valūtas fonda misijas līdz otrai,» saka parlamentārietis.

Latvijā no ēnu ekonomikas atgūstami līdz pat 60 miljoniem latu, intervijā Latvijas Radio norāda apvienības Par labu Latviju (PLL) Saeimas frakcijas vadītājs un viens no Tautas partijas līderiem Edgars Zalāns.

E. Zalāns uzsver, ka valdībā netiek strādāts pie tā, lai pilnībā izvērtētu, cik lielus līdzekļus budžetā varētu ienest ēnu ekonomikas apkarošana. «Mēs, protams, nāksim ar savu priekšlikumu. Es personīgu domāju, ka apmēram līdz 60 miljoniem latu ir atgūstami. Tā pat nav liela summa, bet tas tomēr ir četras reizes vairāk, nekā šobrīd piedāvā valdība,» tā E. Zalāns.

Viņš norāda, ka tie instrumenti, ko izstrādājusi viņa pārstāvētā partija, paredz vēl lielākas summas atgūšanu no ēnu ekonomikas.

E. Zalāns par pozitīvu piemēru min Lietuvu, kas apņēmusies no ēnu ekonomikas atgūt līdzekļus aptuveni 200 miljonu latu apmērā.