Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Vairākas jaunās māmiņas, atgriežoties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā Aizkraukles bankā, no darba esot atlaistas. Banka kategoriski noliedz nelikumīgu atlaišanu.

(papildinātas pēdējās divas rindkopas)

Viena no darbiniecēm, kas nonākusi šādā situācijā Liene Sālījuma Db stāstīja, ka pirms bērna kopšanas atvaļinājuma strādājusi Aizkraukles bankas filiālē Elizabete, kas tagad ir slēgta. Kad L. Sālījuma vēlējusies atsākt darbu, Aizkraukles bankā viņai piedāvāts darba attiecības pārtraukt, pie tam darba devējs nav vēlējies bijušajai privātpersonu kredītu menedžerei izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu.

«No darba esmu atstādināta, algu man nemaksā, bet, neparakstot ar darba devēju vienošanos par aiziešanu no darba, nevaru pat stāties bezdarbniekos un saņemt pabalstu,» sacīja L. Sālījuma. Pēc viņas teiktā, līdzīgā situācijā, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma nonākušas vēl trīs Aizkraukles bankas kādreizējās filiāles Elizabete darbinieces. Divas no viņām ir piekritušas aiziet no darba Aizkraukles bankā, nesaņemot nekādu kompensāciju, savukārt trešā uz pārrunām ar bankas personāla daļas speciālistiem ieradusies kopā ar juristu un esot saņēmusi kompensāciju par atlaišanu. Savukārt Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa uzsver, ka Aizkraukles banka nekad nevienu darbinieku nav atbrīvojusi pretrunā likuma normām.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Pēc Db.lv publikācijas par Aizkraukles bankas darba attiecību kārtošanu ar jauno māmiņu Lieni Sālījumu, kurai darba devējs nav vēlējies izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu, Db.lv vērsušies vēl vairāki bankas bijušie darbinieki.

Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbu Aizkraukles bankā zaudējusi arī Lienes Sālījumas bijusī kolēģe Laura Žurova, kura Db.lv pastāstīja, ka, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, viņai piedāvāts parakstīt vienošanos par aiziešanu no darba. L. Žurova noskaidrojusi, ka, lai saņemtu normāla apmēra bezdarbnieku pabalstu, viņai no bijušā darba devēja Aizkraukles bankas ir jāsaņem vismaz kompensācija par darba zaudēšanu.

Iepriekš Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa Db.lv skaidroja, ka gadījumos, kad Aizkraukles bankai ir nepieciešams pārtraukt darba attiecības ar kādu darbinieku, vienmēr darbiniekam tiek piedāvāts attiecības pārtraukt pēc pušu vienošanās, izmaksājot ievērojami lielākas kompensācijas nekā darbinieks saņemtu likumā noteiktajā darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. «To var apliecināt ikviens mūsu bijušais darbinieks,» norādīja D. Rūķīte-Kariņa.

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Aizkraukles banka nolēmusi nedaudz mīkstināt šogad klientiem izvirzītās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu bankai, tostarp pagarinot noteiktos termiņus.

Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans Db paziņoja, ka tuvākajās dienās Aizkraukles bankas klienti saņems vēstules par termiņu pagarinājumu informācijas iesniegšanai.

Kā zināms, 19.janvārī Aizkraukles banka klientiem izsūtīja vēstules ar lūgumu sniegt bankai ziņas, kas nepieciešamas informācijas aktualizēšanai par kredīta ņēmējiem.

Bankai, pildot likuma burtu (Kredītiestāžu likuma 52.pants), ir pienākums pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbaudīt un dokumentēt kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Šī informācija savukārt bankai došot iespēju problēmu gadījumos savlaicīgi palīdzēt klientam pieņemt pareizo lēmumu. Turklāt daudzi kredīti ir izsniegti laikā no 2005. līdz 2007. gadam, un pa šo laiku situācija var būt ļoti mainījusies.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Aizkraukles bankas šā gada pirmo sešu mēnešu auditētā peļņa bija 11.8 miljoni Ls, kas izrādījusies par 800 000 Ls mazāka nekā iepriekš paziņotie provizoriskie dati.

Bankas šā gada pirmo sešu mēnešu peļņa ir par 21.3% mazāka nekā pērn, kad Aizkraukles banka nopelnīja 14.987 miljonus Ls. Saskaņā ar auditētajiem datiem, Aizkraukles bankas aktīvi šogad jūnija beigās sasniedza 1.082 miljardus Ls, kas ir par 20% lielāki nekā pirms gada. Bankas noguldījumu apjoms gada laikā audzis par 12%, šogad jūnija beigās sasniedzot 801 miljonu latu. Tikmēr kredītu apjoms šā gada vidū bija 698 miljoni Ls. Bankas kapitāla atdeve ROE (pārskata perioda peļņas attiecība pret vidējo Bankas kapitālu) 2008.gada 30. jūnijā sasniedza 26.7%, bet aktīvu atdeve ROA (pārskata perioda peļņas attiecība pret aktīvu vidējo pārskata vērtību) bija 2.2%.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Otrdien, 15. jūlijā, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis un Aizkraukles bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Fiļs paraksta abu banku vienošanos par mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmas realizēšanu.

Vienošanās paredz, ka Aizkraukles banka īstenos Mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmu. Savukārt, Hipotēku banka nodrošinās Aizkraukles banku ar programmas realizēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Šobrīd programmas ietvaros apgūstamā summa ir 10 miljoni eiro.

Programmas ietvaros Aizkraukles Banka aizdevumus izsniegs Latvijā reģistrētiem un jaundibināmiem uzņēmumiem investīciju un apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Apgrozāmie līdzekļi var tikt finansēti, nepārsniedzot 40% no visu investīciju izmaksām. Līgums paredz, ka aizdevums vienam aizņēmējam nevar pārsniegt vienu miljonu eiro, kā arī rindu darbības jomu, uz kurām programma nav attiecināma, t.sk. operācijas ar nekustamajiem īpašumiem – aizdevums īpašuma iegādei vai celtniecībai ar mērķi to pārdot.

3. oktobrī, klātesot arhitektiem, nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem, dabas aizsardzības un citu organizāciju pārstāvjiem, Rīgā, Melnsila ielā 13 atklāts biedrības Zaļās mājas birojs. Biedrības mērķis ir veicināt zaļās būvniecības attīstību Latvijā, kas ievēro ekoloģiskos ierobežojumus, atbilst mūsdienu komforta un kvalitātes prasībām un vienlaikus ir sociāli un finansiāli izdevīga.

"Biedrības pirmajos darbības mēnešos esam iekārtojuši biroju un arī nostiprinājuši pamatus mūsu turpmākajai darbībai. Kā būtiskāko jaunumu varu minēt darba grupas izveidi, kas uzsākusi darbu pie ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipu izstrādes, lai radītu neatkarīgu ēku novērtēšanas sistēmu, atbilstoši zaļās būvniecības principiem. Ņemot vērā pasaulē vērojamās tendences - interesi par veselīgāku dzīvesveidu un optimālu dabas resursu pielietojumu - šāda novērtēšanas sistēma palīdzēs projektu attīstītājiem un potenciālajiem mājokļu pircējiem veidot vienotu izpratni par zaļās būvniecības piedāvājumu kvalitāti mājokļu tirgū," stāstīja biedrības Zaļās mājas valdes priekšsēdētājs Harijs Jordāns.

Aizkraukles bankas auditētā peļņa 2008. gadā sasniedza 10.7 miljonus latu, kas ir divas reizes mazāka nekā pirms gada.

2007. gada bankas auditētā peļņa bija 27,2 miljoni latu. Tomēr pagājušā gada peļņu Aizkraukles bankas vadība vērtē par atzīstamu rezultātu, ņemot vērā apstākļus un kopumā par 2008. gada vispārējo sniegumu bankas vadība ir gandarīta.

Peļņas apjomu ietekmēja Aizkraukles bankas pērn izveidotie apjomīgie uzkrājumi nedrošiem kredītiem – 21 miljons latu, kas ir 3.2 % no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Neraugoties uz uzkrājumu veidošanu, bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2008. gada beigās bija 16.09 %, kas ievērojami pārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikto minimālo līmeni 8 %, un ir viens no augstākajiem bankas vēsturē.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Parex bankas pārņemšanas laikā informācija par klientiem un viņu kontiem Parex bankā nokļuva Aizkraukles bankas rīcībā, var secināt no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma.

Zvērinātu advokāta biroja Eversheds Bitāns veiktajā Legal Due diligence (padziļinātā izpēte) minēts, ka informācija, kas uzskatāma par komercnoslēpumu, nonākusi a/s Aizkraukles banka rīcībā. Saskaņā ar revīzijas tekstu, toreiz finanšu ministrs uzdeva Privatizācijas aģentūrai iesniegt izskatīšanai lēmuma projektu par prasības sagatavošanu pret bijušajiem Parex akcionāriem ar nepieciešamo rīcību.

DB jau vēstīja, ka šī gada pavasarī Aizkraukles banka uzrunājusi fiziskas personas, kas ir gan privātpersonas, gan juridisku personu pārstāvji, kuriem ir konti Parex bankā.

Latvijas Kredītņēmēju apvienība nolēmusi sniegt juridisku atbalstu Aizkraukles bankas klientiem, kuri pauduši sašutumu par bankas rīcību, pieprasot klientiem papildus prasības un mainot līgumu nosacījumus.

Tā kā ar bankas rīcību neapmierinātās personas ir tās klienti, kas no bankas saņem noteiktus pakalpojumus, LAKRA uzskata, ka Patērētāju tiesību centram būtu jāizvērtē bankas prasību atbilstība noslēgtajiem līgumiem, kā arī spēkā esošajai likumdošanai.

Līdz šim LAKRA ir vērsušās ap 100 personu, kas ir neizpratnē par bankas izsūtītajām vēstulēm un vēlējās konsultēties ar juristu par savām tiesībām un pienākumiem sniegt bankai pieprasīto informāciju.

LAKRA aicina ikvienu Aizkraukles bankas klientu, kurš vēlētos pievienoties kolektīvajam iesniegumam, līdz 10.februārim vērsties LAKRA birojā Rīgā, Artilērijas ielā 15, birojs.3, iepriekš piesakot apmeklējumu pa tālruni 20042039.

2007.gada 12.jūlijā, gadu pēc pirmā sindicētā aizdevuma saņemšanas, Aizkraukles Banka (AB.LV) parakstījusi trešo sindicētā aizdevuma līgumu par summu EUR 125 miljoni, Db.lv informēja mediju attiecību konsultants Ēriks Matulis.

Pirmo reizi starptautiskos tirgus Aizkraukles Banka sevi pieteica 2006. gada vidū, kad plānoto EUR 25 miljonu vietā piesaistīja divas reizes lielāku summu. 2007. gada februārī darījuma summa sasniedza jau EUR 85 miljonus. 12. jūlijā parakstītā aizdevuma līguma termiņš, līdzīgi kā iepriekšējiem aizdevumiem, ir viens gads ar iespēju to atkārtoti pagarināt. Savukārt aizdevuma marža salīdzinājumā ar pirmo darījumu ir samazinājusies par 35 bāzes punktiem, un šim aizdevumam ir 60 bāzes punkti virs 3M Euribor.

Aizkraukles Bankas Valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis atzīmē: "Aizkraukles Banka jau trešo reizi ir pierādījusi saviem partneriem, klientiem un konkurentiem, ka bankas darbības stabilie un veiksmīgie radītāji nodrošina aizdevēju interesi par Latviju un valsts banku sektoru. Aizdevējiem starptautiskajos tirgos bankas ar vietējo kapitālu ir pievilcīgas, jo riska uzņemšanās dod iespēju attīstīt partnerattiecības arī citās jomās, kuras ir abpusēji ienesīgas."

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pagājušās nedēļas beigās vairāki tūkstoši kredītņēmēju, kuri aizdevumus noformējuši Aizkraukles bankā, saņēmuši vēstuli no bankas, kurā pieprasīti vairāki dokumenti - izziņas par ģimenes finanšu stāvokli, pārskats par kredīta izlietojumu utt.

"Šādi rīkojoties, beigās var nokļūt pie kaudzes maksātnespējīgo klientu," tā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa vērtē Aizkraukles bankas rīcību. B.Vītoliņa iesaka nekādas vienošanās neparakstīt, bet gan apsvērt iespēju vērsties ar kolektīvu sūdzību. B.Vītoliņa atklāj, ka patlaban PTAC izskata vairākus iesniegumus tieši no Aizkraukles bankas klientiem. Latvijas kredītņēmēju apvienības konsultants Aivars Rudi domā, ka bankas prasība iesniegt vairākus papildu dokumentus ir veids, kā atrast ieganstus likmes paaugstināšanai. Viņaprāt, banka šajā gadījumā nodarbojas ar "šantāžu likumiskos ietvaros" un tās mērķis ir "gūt maksimālu peļņu maksimāli īsā laikā".

Aizkraukles bankas grupa, attīstot meitas uzņēmumu darbību investīciju un ieguldījumu jomās, gadu noslēgusi ar 27,5 miljonu latu lielu peļņu, liecina auditētais Aizkraukles bankas konsolidētais finanšu pārskats par 2007. gadu.

Aizkraukles bankas un tās meitas uzņēmumu pirmā pilna gada pamatdarbības ienākumi 2007. gadā sastādīja 56,7 miljonu latus, kas, salīdzinot ar 2006. gadu, pieauguši par 25,4%. Kopējais Grupas aktīvu un to pārvaldīšanas apjoms sasniedza 1,15 miljardus latus, kas ir par 41,2% lielāks kā noslēdzot 2006. gadu.

Aizkraukles bankas finanšu rādītāji pieauguši visās tai nozīmīgajās jomās, liecina bankas sniegtā informācija medijiem. Bankas aktīvi 2007. gadā beigās sasniedza 1,1 miljarda latu atzīmi, ļaujot 2007. gadu noslēgt ar Bankas vēsturē lielāko peļņu – 27,2 miljoniem latu. Klientu noguldījumi pieauguši par 24,9%, sasniedzot 825 miljonus latu, izsniegto kredītu apjoms – par 39,8%, sasniedzot 687 miljonu atzīmi.

«Jau bija skaidrs, ka Aizkraukles banka, kas ir Tetereva naudas turētāji, savas maksātspējas glābšanai darīs visu, lai aizkavētu norēķināšanos par šo darījumu,» komentējot Rīgas apgabaltiesā iesniegto prasību par darījuma apturēšanu Db saka Jūrmalas domes deputāts SIA Nemo Holdings līdzīpašnieks Māris Dzenītis.

«Aizkraukles bankas pārstāvji, kas ir kārtējās Borisa Tetereva pilnvarotās personas, jau brīdināja manu advokāti, ka darīs visu, lai Tetereva naudu neizlaistu no saviem kontiem, jo tas ir saistīts ar bankas stabilitāti. Tiesāšanās ir veids, kā banka glābj savu ādu,» uzskata M. Dzenītis.

Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans norāda, ka M.Dzenīša izteikumi par Aizkraukles banku ir nekompetenti. Bankas aktīvu apjoms 2009. gada 30. novembrī bija 966.3 miljoni latu. Piesaistīto noguldījumu apjoms bija 777.9 miljoni latu. Kopš gada sākuma noguldījumi auguši par 9.6 % jeb 68.3 miljoniem latu.

Aizkraukles banka šogad janvārī strādājusi ar peļņu 0.9 miljonu latu apjomā, kas ir 2.4 reizes mazāka nekā pērn janvārī, kad bija nopelnīti 2.21 miljons latu.

Bankas kapitāla pietiekamība janvāra beigās bija 16.07 % (prasība 8%), bet likviditāte – 43,05 % (prasība 30 %).

Janvārī Aizkraukles banka izvietoja depozītā pie sindicētā aizdevuma organizētāja – DZ Bank AG (Vācija) visu februārī atmaksājamā sindicētā aizdevuma summu 70 miljoni EUR apmērā. Noguldītā summa tiks izmantota kredīta dzēšanai 10.februārī – saskaņā ar līgumā paredzēto termiņu.

Aizkraukles bankas lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs — 47.04 % akciju, Ernests Bernis un Nika Berne — 47.04 % akciju. Aizkraukles bankas mērķis ir kļūt par vadošo neatkarīgo privāto banku Austrumeiropā, kura piedāvā saviem klientiem individuālā pakalpojumā apvienotu uzņēmumu apkalpošanu, turīgu privātpersonu apkalpošanu, aktīvu pārvaldi un konsultācijas.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.