Dailes teātrī atklāta atjaunotā Jaunā zāle, kuras pārbūve izmaksāja nedaudz virs 5 miljoniem eiro.

Skatuves pārredzamība, skaņas, sēdvietu izvietojuma un gaisa apmaiņas kvalitāte būs ievērojami labāka, nekā iepriekš. Otrs svarīgākais pārbūves ieguvums ir tas, ka Jaunās zāles ietilpība palielināsies no līdzšinējām 150 vietām līdz 340 vietām. Tas ir izdevies, pateicoties gan zāles paplašinājumam uz aizmuguri, gan jaunizbūvētajam balkonam.

Un trešais ieguvums ir pašam teātrim. Telpu pārbūves risinājumi ļāvuši izveidot arī jaunu un plašu mēģinājumu zāli lielās skatuves izrāžu mēģinājumiem. Kādreizējās neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4. stāva telpas ir apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā, kurš izmēra ziņā ir līdzīgs Lielās zāles skatuvei.

Valsts kompensējamo medikamentu sistēmai ir jābūt racionālai un jāsniedz maksimāls labums pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Līdz ar to par veselības nozari atbildīgo politiķu un amatpersonu uzdevums ir neiet tikai inovatīvo medikamentu lielražotāju lobija pavadā, jo tās ātri vien izsmeļ kompensējamo medikamentu budžetu.

Tikpat svarīgi ir stiprināt Eiropas zāļu ražotāju konkurētspēju un palielināt vietējo ražošanu, atrodot arī kritērijus, kā sabalansēt piegāžu drošību jeb zāļu pieejamību un zemākās cenas prasību, bet ārstēšanu var nodrošināt tikai nedaudziem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Adrians Van Den Hovens, Asociācijas Medicines for Europe ģenerāldirektors.

Asociācija Medicines for Europe ir izveidota pirms vairāk nekā 20 gadiem kā Eiropas ģenērisko zāļu asociācija, kuras mērķis bija pārstāvēt jauno ģenērisko zāļu nozari, un vēlāk tā tika paplašināta, iekļaujot savā portfelī bioloģiski līdzīgas zāles. Attīstoties farmācijas nozarei un veselības aprūpes videi, kurā tā darbojas, ir attīstījusies arī asociācija. Kādā veidā? Ko šobrīd pārstāv asociācija?

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri (LNSO) un Kultūras ministriju, Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projektam piesaistījusi pieredzējušo akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu (Jan–Inge Gustafson). Sadarbības ietvaros radīti jauni akustiskie risinājumi Lielajai zālei, paverot iepriekš nebijušas plašākas iespējas koncertu apmeklētājiem.

“Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projekts sniegs ieguldījumu ne tikai kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī nodrošinās kvalitatīvas kultūrtelpas pieejamību Latvijas un citu valstu mūziķiem. Ņemot vērā Lielās ģildes nozīmi, akustiskie risinājumi ir tikpat svarīgi kā energoefektivitāte un vides pieejamība, tādēļ šiem risinājumiem tiek pievērsta īpaša vērība,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētie risinājumi izstrādāti ciešā sadarbībā ar akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu, kurš deva vadlīnijas par nepieciešamo paneļu formu. Pēc jauno risinājumu īstenošanas Lielā zāle kļūs par daudzfunkcionālu koncerttelpu, kurā būs iespējams baudīt gan simfoniskās mūzikas koncertus, gan kamerorķestra un kamermūzikas priekšnesumus. Zālē paredzēti mobili skatuves sānu paneļi, kā arī kustināmi griestu akustiskie paneļi ar regulējamu augstumu un slīpumu – šie tehniskie risinājumi ļaus pielāgot akustiku atbilstoši dažādu žanru un sastāvu vajadzībām.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha” 2024. gadā attīstībā ieguldījis 17,53 miljonus eiro.

Lielākā daļa ieguldījumu novirzīti pētniecībai un produktu portfeļa paplašināšanai, kā arī tehnoloģiju modernizācijai un videi draudzīgāku ražošanas risinājumu ieviešanai. Apjomīgo ieguldījumu mērķis ir attīstīt ģenērisko medikamentu portfeli un veicināt uzņēmuma ilgtermiņa konkurētspēju Rietumu valstu tirgos.

Kopumā uzņēmuma produktu portfeļa papildināšanā ar jauniem patentbrīvajiem medikamentiem 2024.gadā “Olpha” investēja 15 miljonus eiro.

Papildu investīcijām produktu portfelī 2024.gadā nozīmīgākie “Olpha” investīciju projekti bija saules paneļu parka izbūve, blisterēšanas un pakošanas līnijas uzstādīšana, kas vairākos ražošanas posmos ļauj aizstāt roku darbu, kā arī laboratoriju informācijas vadības sistēmas ieviešana kvalitātes kontroles procesu efektivizēšanai.

Gadu pēc uzņēmuma zīmola un nosaukuma maiņas Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” pilnībā noslēdzis ar to saistītos zāļu reģistrācijas procesus visās trijās Baltijas valstīs.

Tas nozīmē, ka līdz tam uzņēmuma ražotie medikamenti, kas aptiekās bija atrodami ar “Olainfarm” zīmolu, tagad atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir pārreģistrēti kā AS “Olpha” . Atsevišķās aptiekās gan vēl var būt pieejami arī medikamenti ar uzņēmuma iepriekšējo zīmolu, jo iepakojumu maiņa tiek organizēta pakāpeniski.

Latvijā reģistrācijas apliecības ir atjaunotas 46 medikamentiem, Lietuvā 12, bet Igaunijā – sešiem. Visas zāles jau iepriekš bija reģistrētas, bet pēc uzņēmuma un zīmola maiņas atbilstoši normatīvo aktu prasībām bija jāveic to reģistrācija ar jauno uzņēmuma juridisko nosaukumu un zīmolu. Tāpat Baltijas un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs turpinās arī jaunu produktu reģistrācija.

Dailes teātra pārbūvētā Jaunā zāle savus pirmos skatītājus aicina uz izrādēm septembrī.

Būvniecība Jaunajā zālē tuvojas noslēgumam, un Jaunās zāles pirmā jauniestudējuma pirmizrāde notiks 20.septembrī.

Dailes teātra direktors Juris Žagars: "Mazās zāles pārbūves projektu mēs iesākām uzreiz pēc tam, kad mums 2020.gadā tika uzticēta Dailes vadība. Visus šos gadus tā ir bijusi viena no prioritātēm - pabeigt Mazās zāles pārbūvi un izbūvēt "black box" mēģinājumu zāli. Un tas nav nekāds luksuss, tās ir pamatvajadzības. Skatītāji mūsdienās vairs nedrīkst sēdēt mazā, 140 vietu teātra zālē ar zemiem griestiem un sliktu skatuves pārredzamību, un kur nu vēl bez modernas ugunsdrošības sistēmas. Beidzot Dailei būs moderna, skaista Jaunā zāle ar balkonu un 340 vietām. Beidzot aktieri varēs mēģināt Lielās zāles izrādes normālā mēģinājumu zālē. Taču galvenais ieguvējs būs Dailes skatītājs. Un par to paldies arhitektiem, celtniekiem un finansējuma devējiem. Mēs varam lepoties ar to, ka izmaksu ziņā uz vienu kvadrātmetru šī ir viena no visekonomiskākajām sabiedrisko ēku pārbūvēm Latvijā pēdējos gados. Un mēs lepojamies ar lielisku rezultātu gan dizainā, gan funkcionalitātē."

Vārds “Kaizen” ietver divas nozīmes – ”kai” (pārmaiņas) un “zen” (gudrība), kas tulkojumā nozīmē “pastāvīga attīstība”, un tieši šis princips nosaka Kaizen Gym apņemšanos nodrošināt izaugsmi un kvalitāti. Tas arī iedvesmoja interjera dizaineru komandu radīt daudzfunkcionālu sporta zāles telpu, kurā apvienotas darba, atpūtas un pārģērbšanās zonas. Eksperti pieņēma šo unikālo iespēju un dalās savās atziņās par to, kā radīt ko īpašu netradicionālā vidē.

Kaizen Gym ir kas vairāk kā tikai sporta zāle – tas ir sociāls uzņēmums, un komandas mērķis bija radīt ērtu, funkcionālu un modernu vidi, kas veicina gan produktivitāti, gan labsajūtu. Telpas izmanto 15 speciālisti gan darbam, gan atpūtai, kā arī lai pārģērbtos un uzglabātu savas mantas privātos skapīšos.

Tehniskās telpas pārveidošana par funkcionālu telpu

IKEA biznesa klientu apkalpošanas komanda saskārās ar neparastu uzdevumu – pārvērst 25 m² lielu telpu sporta zāles augšējā stāvā, kas bija daļēji atvērta un ar vāju apgaismojumu, par funkcionālu telpu. Neraugoties uz ierobežoto dienasgaismu un tādiem fiksētajiem elementiem kā boileriem un elektrības sadales kasti, mērķis bija radīt mājīgu un funkcionālu telpu, vienlaikus pievēršot uzmanību izmaksām.

Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” turpina paplašināt savu klātbūtni starptautiskajos tirgos, sākot pirmās piegādes arī uz Latīņamerikas valstīm.

Uzņēmums 2025.gada nogalē uzvarēja Meksikas valsts starptautiskajā iepirkumā par paaugstināta holesterīna līmeņa pazeminoša recepšu medikamenta piegādi slimnīcām. Pirmā zāļu piegāde uz Meksiku tika veikta 2025. gada decembrī.

Saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem, AS “Olpha” piegādās konkrētos medikamentus Meksikas slimnīcām līdz 2026. gada beigām. Līdz ar šo veiksmīgo iepirkuma rezultātu “Olpha” turpinās eksporta attīstību Latīņamerikas un Karību jūras reģionā, kurā dzīvo aptuveni 670 miljoni cilvēku.

“Uzvara starptautiskā iepirkumā ir nozīmīgs solis “Olpha” stratēģisko plānu īstenošanā, kas paredz ievērojami paplašināt savu klātbūtni Rietumeiropas un citu pasaules valstu tirgos. Vienlaikus šis ir arī apliecinājums tam, ka pasaules mērogā neliels Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums globālajā tirgū spēj konkurēt ar daudzmiljardu farmācijas gigantiem. Uzvara šāda līmeņa konkursā un sekmīgi veiktas pirmās zāļu piegādes Dienvidamerikas kontinentā ir skaidrs signāls, ka Latvijas farmācijas nozare var un tās potenciāls ir efektīvi jāizmanto ekonomikas attīstībā,” uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi dekorāciju darbnīcu kompleksa un jaunas mēģinājuma zāles projektēšanas iepirkumu Valmieras teātrim.

Pieteikumus var iesniegt līdz 3. novembra plkst. 10.00.“Jaunais projekts sniegs iespēju Valmieras teātrim attīstīties vēl straujāk, ar pilnībā pielāgotām telpām, kas pavērs jaunas iespējas māksliniekiem. Projekta otrās kārtas īstenošana ļaus attīstīt teātra ēku tādā apjomā kā sākotnēji plānots, samazinās loģistikas izmaksas, un tiks nodrošināta piemērota un droša darba vide visiem teātra darbiniekiem, sniedzot būtisku ieguvu teātra izaugsmē,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ izsludinātā projektēšanas iepirkuma mērķis ir radīt būvniecības ieceres dokumentāciju, kas ietver dekorāciju darbnīcu kompleksa un jaunas mēģinājuma zāles izveidi.

Viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Rīgā, Tērbatas ielā, atvērta "Olympic Casino" spēļu zāle un "OlyBet" sporta bārs, informē SIA "Olympic Casino Latvia" pārstāvji.

Investīcijas spēļu zāles un sporta bāra izveidē netiek atklātas.

“Olympic Casino ir azartspēļu un izklaides zīmols Baltijā ar vairākām lokācijām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un citviet Eiropā. Mēs piedāvājam ne tikai azartspēles, bet arī izklaides pieredzi. Jaunais kazino Tērbatas ielā ir nozīmīgs solis Rīgas centra attīstībā - šeit šāda veida izklaides iespējas ir ierobežotas, un mēs vēlamies šo vidi padarīt dinamiskāku un pieejamāku,” norāda Juris Celmārs, Olympic Casino Latvia un OlyBet Latvia valdes loceklis.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome šā gada 16.aprīlī atbalstīja atļaujas izsniegšanu SIA "Olympic Casino Latvia" spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai pieczvaigžņu viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Tērbatas ielā 73, pie Vidzemes tirgus.

Jau divus gadus pēc kārtas kopējais apgrozījums azartspēļu automātos, kas atrodami reālās vietās Latvijā, turpina samazināties, bet interaktīvo azartspēļu apgrozījums turpina augt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēdējo 15 mēnešu laikā, no 2025. gada janvāra sākot, azartspēļu zāļu skaits no 178 perioda sākumā ir nokrities līdz 161 zālei 2026. gada martā. Savukārt azartspēļu automātu skaits šajā periodā samazinājies par 772 vienībām - no 4577 perioda sākumā līdz 3805 tā beigās.

Politika vai biznesa pārdale?

Nav noslēpums, ka pēdējās piecgades valsts un pašvaldību politika ir bijusi azartspēļu virszemes nozares ierobežošana un mazināšana. Proti, jaunus azartspēļu namus uz katra stūra vairs atvērt neatļauj, un katrs šāds mēģinājums, ja vien eksistē, kļūst par atsevišķu politiķu atpazīstamības avotu. Skaitļi rāda, ka virszemes vai klātienes azartspēļu nami iet mazumā, aizvien mazāk ir lietoto automātu, un apgrozījums skaidri parāda, ka šī nozare kļūst mazāka. Lielu ietekmi uz nozari atstāja pandēmijas laika ierobežojumi, kad azartspēļu namos vienubrīd apgrozījuma nebija vispār. Jāteic gan, ka par bezdarbību nozares spēlētāji saņēma īpaši dāsnas kompensācijas.Vēl 2020. gadā azartspēļu namu apgrozījums bija gandrīz 96 miljoni eiro, bet interaktīvās azartspēles virtuālā vidē varēja dižoties vien ar 56,8 miljonus vērtu apgrozījumu.

Tehnoloģiju attīstība un digitālie risinājumi ir būtiski mainījuši mūsu ikdienu – tagad daudz ko varam paveikt attālināti, bez nepieciešamības doties ārpus dzīvesvietas. Tas attiecas arī uz iepirkšanos sev ērtā laikā un vietā. Internetaptieka ir ērts un parocīgs veids, kā rūpēties par savu veselību un labsajūtu, neizejot no mājām. Apotheka saviem klientiem nodrošina iespēju pasūtīt uztura bagātinātājus, higiēnas un skaistumkopšanas preces, medicīnas ierīces un arī medikamentus, tādējādi ietaupot laiku un izvairoties no stāvēšanas rindās. Kādas vēl priekšrocības sniedz iepirkšanās internetaptiekā?

Kāpēc izvēlēties Apotheka internetaptieku?

Apotheka internetaptieka nodrošina iespēju iegādāties tūkstošiem preču un produktu ikviena veselības veicināšanai. Dažas no būtiskākajām priekšrocībām, ko piedāvā interneta aptieka:

• daudzveidīgs piedāvājums – e-aptiekā pieejami vairāki tūkstoši dažādu preču, sākot ar uztura bagātinātājiem līdz skaistumkopšanas produktiem un pat precēm mājdzīvniekiem;

• iespēja saņemt farmaceita konsultāciju un profesionālus ieteikumus saistībā ar kāda konkrēta produkta iegādi vai veselības stiprināšanu. Tas rada drošības sajūtu un palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus, īpaši situācijās, kad jāizdara izvēle starp vairākiem līdzīgiem preparātiem;

Lai zāļu un farmaceitisko produktu ražošanas sfēra Latvijā kļūtu par vēl nozīmīgāku tautsaimniecības dzinējspēku, būtiski palielinot gan produktu klāstu, gan ienākumus, ir vajadzīga atbilstoša valsts politika un tās īstenošanai nepieciešamie instrumenti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska. Viņa norāda, ka nozares potenciāls nebūt nav pienācīgi izmantots, vienlaikus tā var kalpot kā veselības sistēmas drošības un noturības pamats.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē Latvijā?

Uz farmaceitisko produktu ražošanu var lūkoties no vairākiem skatpunktiem, jo tai bija, ir un arī nākotnē būs nozīmīga loma. Vispirms daudzās pasaules valstīs nemaz nav tādu iespēju, kādas ir Latvijai — Grindeks, Kalceks, Olpha, Pharmidea, ļoti sekmīgi strādā Organiskās sintēzes institūts, kurā gan lielākoties tiek veikti pētījumi un izstrādes pēc citu valstu ražotāju pasūtījuma. Protams, šo ražotāju kopējie ražošanas apjomi un īpatsvars Eiropas un vēl jo vairāk pasaules mērogā nav liels, taču mērķtiecīga, koordinēta visu iesaistīto – nozares uzņēmumu, zinātnieku, mācību iestāžu - darbība komplektā ar atbilstošu valsts ilgtermiņa politiku šo jomu par pacelt vēl nebijušā līmenī, vienlaikus gan radot jaunas tiešās darba vietas nozarē, gan tajās sfērās, kuras sniedz pakalpojumus un piegādā nepieciešamās izejvielas, gan arī papildu nodokļu maksājumus valsts budžetā. Pats svarīgākais — spēcīga farmācijas industrija Latvijā ir būtisks valsts veselības, drošības un noturībspējas faktors, jo īpaši pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Medikamenti ir svarīgi ikvienam gan miera laikā, gan jo īpaši krīzes situācijās, kad starptautiskās piegādes var būt ierobežotas. Pēdējo gadu notikumi ir mainījuši ne tikai farmācijas nozari, bet arī to, kā sabiedrība raugās uz zāļu pieejamību un to piegāžu drošību. Tas attiecas gan uz karu Ukrainā, gan arī uz iepriekš nepieredzēto Covid-19 pandēmiju, kura pārsteidzoši ieradās 2020. gadā un pārņēma visu pasauli, liekot mainīties visiem — ražotājiem, tirgotājiem, lēmumu pieņēmējiem un ikvienam cilvēkam.

Lai nodrošinātu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 ēkas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa (LIC) projektu īstenošanu, valdība otrdien atbalstīja 68,3 miljonu eiro pārdalīšanu no Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas līdzekļiem.

Nolemts, ka 68,3 miljonus eiro no sestās pasākuma kārtas "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pārdalīs uz pirmo un piekto kārtu, lai nodrošinātu PSKUS A2 ēkas un RAKUS LIC projektam. RAKUS infrastruktūras attīstībai sākotnēji iezīmētais finansējums 68,3 miljonu eiro apmērā, no kura 58 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi un 10,2 miljoni eiro ir nacionālais līdzfinansējums, tiks sadalīts tikai starp PSKUS A2 un LIC projektiem. No šīs summas 31,3 miljoni eiro plānoti LIC būvniecībai, savukārt 37 miljoni eiro tiks novirzīti PSKUS A2 ēkas projekta īstenošanai.

Sākotnēji sesto kārtu bija plānots īstenot līdz 2028.gada pirmajam ceturksnim. Tajā bija paredzēts 83,3 miljonu eiro finansējums klīnisko universitāšu slimnīcu projektu īstenošanai, tostarp arī RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) renovācijai. Vienlaikus saistībā ar projektu izstrādes un būvniecības kavēšanos, kā arī izmaksu pieaugumu plānotais finansējuma apjoms projektu realizācijai ir būtiski palielinājies. Rezultātā sākotnēji plānotais finansējuma apmērs ir nepietiekam abu projektu vienlaicīgai īstenošanai pilnā apmērā, skaidrojusi Veselības ministrija (VM).

Jau septiņus gadus notiek cīņa par Valērija Maligina mantojumu – zāļu ražotni “Olainfarm”. Tās laikā iesaistītie advokāti bijuši apbrīnojami radoši un savās interesēs izmantojuši arī tieslietu sistēmu un valsts iestādes. Tagad pirmo reizi viņi panākuši tiesneša nomaiņu pārāk mazas tiesas zāles dēļ, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tiesas sēdē viens apsūdzētā advokāts palika bez galda un uzskatīja, kā tas aizskar viņa tiesības, otrs par to pieteica noraidījumu, bet vēl divi vērsās pie tiesas priekšsēdētājas, kas lēma atcelt tiesnesi un lietu nodot citam.

Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajai cīņai par kontroli zāļu ražotnē Olainfarm 2021.gada aprīlī šķietami tuvojās beigas. Viens no pretendentiem – farmācijas grupa “Repharm” – bija pārliecinājis mantinieces pārdot savas akcijas tam.

Lai nostiprinātu kontroli pār akcijām, nomainīja vadību “Olainfarm” mātesuzņēmumā “Olmafarm”, no valdes atbrīvojot Milanu Beļeviču. Taču atlaistā vadītāja uzreiz pēc tam, trijos naktī, parakstīja līgumu par vairākus desmitus miljonu eiro vērto akciju pārdošanu čehu investoram “Black Duck Invest”. Čehu uzņēmumu bija piesaistījis investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš un advokāts Haralds Velmers. Abi bija klāt brīdī, kad Beļeviča parakstīja līgumu par akciju pārdošanu. Vienlaikus Čehijā līgumu parakstīja investora pārstāvji Vojtehs Kačens un Tibors Bokors.

Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” laidis tirgū jau ceturto patentbrīvo kardioloģijas preparātu divu gadu laikā. Šobrīd jau septiņās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, medikamentu tirgū nonākušas šīs AS “Olpha” ražotās zāles.

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis ES. Ik gadu no tām mirst aptuveni 1,8 miljoni cilvēku. Jaunais “Olpha” patentbrīvais recepšu medikaments samazina asins recekļu veidošanos, kas var izraisīt dzīvībai bīstamo sirdslēkmi vai insultu.

“Patentbrīvo zāļu attīstība, uz kuru pašlaik koncentrējamies, ir būtiska gan pacientu interesēs, gan visas veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanai. Jaunu preparātu ienākšanai tirgū un pieaugošajai konkurencei ir skaidri ieguvumi – tie veicina zāļu pieejamību, sniedz ārstiem un farmaceitiem plašākas izvēles iespējas pacientu aprūpē un Latvijas gadījumā mazina arī lielo atkarību no importētajiem medikamentiem. Vienlaikus ikviens Latvijas ražotāju piedāvātais medikaments tirgū sniedz arī nozīmīgu ekonomisko pienesumu, stiprinot vietējo farmācijas nozari un palielinot valsts veselības aprūpes sistēmas noturību,” uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis.

Jaunajā New Hanza Med medicīnas kompleksā Rīgā, Mihaila Tāla ielā, durvis vērusi Vītola klīnika, kas kļūst par pirmo no vairākām medicīnas iestādēm, kas uzsāk darbu New Hanza Med medicīnas centrā. Tas ir nozīmīgs solis Latvijas privātās medicīnas attīstībā, veidojot modernu, uz pacientu orientētu veselības aprūpes vidi.

Vītola klīnika ir stratēģisks un līdz šim nebijis privāts ieguldījums kompleksā sieviešu veselības aprūpē Latvijā. Iepriekš zināma kā JV klīnika, tā specializējas sieviešu veselības aprūpē – no ambulatoriem ginekoloģijas pakalpojumiem līdz ķirurģijai un rehabilitācijai – viss vienā vietā, lai katrai pacientei piemeklētu piemērotāko un atbilstošāko ārstniecības veidu. Klīnikas rīcībā ir mūsdienīgi pieņemšanas kabineti, diennakts stacionārs un moderni aprīkotas operāciju zāles, kas nodrošina pilnvērtīgu pacientu aprūpi vienuviet.

Vītola klīnika piedāvās mūsdienīgus problēmu risinājumus pacientēm visos dzīves posmos. Klīnikā būs pieejama profilaktiska izmeklēšana, grūtnieču aprūpe, neauglības ārstēšana, menopauzes problēmu risināšana, kā arī sarežģītu ginekoloģisku operāciju veikšana, piemēram, endometriozes, dzemdes miomu, olnīcu cistu un noslīdējumu gadījumu un citu saslimšanu ārstēšana.

Būves, mājlietu un dzīvesstila internetveikals “prof.lv” atsācis darbību, nodrošinot preču tirdzniecību gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Zīmolu no pērnā gada septembra pārņēma SIA “AllCart”, nodrošinot plašu būvniecības un mājlietu preču tirdzniecību un piegādi.

“Esam patiesi priecīgi, ka, salīdzinot pirmos trīs darbības mēnešus un šā gada pirmos trīs mēnešus, apgrozījums audzis par vairāk nekā 60 %, nostiprinot arī zīmola “prof.lv” lojālo klientu bāzi,” saka SIA “AllCart” valdes loceklis Juris Mežāriņš, piebilstot, ka lielākā daļa jeb aptuveni 90 % pircēju pašreiz ir privātpersonas, bet pārējie – juridiskas personas. “Mūsu misija ir “Motivējam vienmēr uzlabot savas mājas!”, tādēļ, atsākoties būvniecības sezonai, aicinām ikvienu izmantot iespēju, iegādāties sev nepieciešamās preces remontam, būvniecībai un, protams, arī dārzam un pagalmam.”

J. Mežāriņš skaidro, ka pirms zīmola “prof.lv” pārņemšanas tika veikta padziļināta tirgus izpēte, kurā noskaidrots, ka iedzīvotājiem pret zīmolu ir pozitīva attieksme, tāpēc lēmums par tā atjaunošanu bija pamatots, ko pierāda arī pircēju skaita pieaugums ik mēnesi. “Patlaban, pēc ziemas, redzam, ka cilvēki aktīvi gatavojas būvniecības un dārza sezonai. Diemžēl arī šajā nozarē ģeopolitikas dēļ novērojams cenu kāpums, tāpēc klienti vislabprātāk izvēlas atpazīstamu zīmolu materiālus un preces, bet rūpīgi seko līdzi pieejamajam budžetam,” saka J. Mežāriņš. Viņš piebilst, ka tieši cenu pieauguma dēļ cilvēki savlaicīgi iegādājas arī tos materiālus, kas būs nepieciešami būvniecības tālākās fāzēs.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā bija 141,092 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu ir samazinājums par 3,2%, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Visvairāk ieņēmumu 2025.gada pirmajā pusgadā azartspēļu kompānijas guvušas no interaktīvajām azartspēlēm - 80,321 miljonu eiro, kas ir par 4,9% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Interaktīvo spēļu struktūrā 84,9% ieņēmumu nodrošina kazino spēles, 13,1% - totalizators, bet 2% - kāršu spēles.

Kopumā interaktīvās azartspēles 2025.gada pirmajā pusgadā veidoja 56,9% no visa azartspēļu tirgus apjoma, kamēr spēļu automāti - 38,9%. Tirgū novērojams arī būtisks klātienes spēļu aktivitātes kritums - ieņēmumi no azartspēļu automātiem saruka par 7,542 miljoniem eiro jeb 12,1%, sasniedzot 54,907 miljonus eiro.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norāda, ka šie rezultāti apliecina interaktīvā segmenta dominanci un klasisko spēļu vietu pakāpenisku aizstāšanu. Savukārt klātienes spēļu aktivitātes kritumu ietekmēja spēļu zāļu un automātu skaita samazināšanās.

Vašingtonā ir pabeigta Baltā nama Austrumu spārna nojaukšana, lai atbrīvotu vietu ASV prezidenta Donalda Trampa iecerētās deju zāles uzcelšanai par 300 miljoniem ASV dolāru, ceturtdien liecināja satelītattēli.

Nojaukšanas darbi tika pabeigti laikā, kad Baltais nams publicēja deju zāles ziedotāju sarakstu, kurā ir uzņēmumi "Apple", "Google" un "Meta".

Vietā, kur atradās Austrumu spārns, tagad ir redzama pelēkbrūna gruvešu kaudze.

Pirms nepilna mēneša uzņemtos satelītattēlos bija redzams tolaik neskartais Austrumu spārns, kurā atradās ASV pirmās lēdijas biroji.

Austrumu spārna pilnīga nojaukšana notika daudz plašākā apmērā, nekā iepriekš bija paziņojis Tramps.

Kad bijušais nekustamo īpašumu magnāts Tramps jūlijā pavēstīja par saviem plāniem, viņš sacīja, ka iecerētā deju zāle "netraucēs esošajai ēkai" un atradīsies "tuvu tai, bet neskars to".

Kad šonedēļ sākās nojaukšanas darbi, Tramps trešdien paziņoja, ka pēc konsultēšanās ar arhitektiem izlēmis dot priekšroku Austrumu spārna pilnīgai, nevis daļējai nojaukšanai.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) aicina valdību noteikt veselības nozari par vienu no galvenajām prioritātēm 2026. gada valsts budžeta plānošanā. Lai veicinātu medikamentu fizisko un finansiālo pieejamību, jāturpina paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu un sistēmā pieejamais finansējums, kā arī jāizvērtē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana medikamentiem.

Valsts veselības izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū . Vienlaikus iedzīvotāju pašu izdevumi ievērojami pārsniedz ES valstu vidējo rādītāju , galvenokārt augstā PVN dēļ. Recepšu zālēm Latvijā PVN ir 12%, kamēr kaimiņvalstīs tas ir krietni zemāks: Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%. Latvijā kompensējamo zāļu sistēmai atvēlētais finansējums joprojām ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, tāpēc daudziem iedzīvotājiem pašiem jāmaksā par medikamentiem, ko kaimiņvalstīs sedz valsts. Iedzīvotājiem, salīdzinot cenas Baltijas valstu mērogā, tieši PVN likme un valsts kompensācijas apmēri rada iespaidu, ka Latvijā zāles ir dārgākas.

Kopējie klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi šogad ir ap 45 miljoniem eiro, un slimnīcām nav iespējams nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2025. gada februāri - pieauga par 2,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, bija transporta grupai (+0,2 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,1 procentpunkts), mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts) un personiskajai aprūpei, sociālajai aizsardzībai, dažādām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,6%.

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 1,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu - pieauga par 3,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada martā, salīdzinot ar februāri, bija transporta grupai (+1,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā galvenokārt akciju noslēgumu rezultātā bija gaļas izstrādājumiem (+3%). Cenas pieauga arī svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+3,4%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+6,4%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,7%). Sadārdzinājās arī svaigas ogas (+10,6%), svaigas vai saldētas zivis (+4,1%), olas (+2,4%), kā arī citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāks bija siers (-3,1%), svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa (-3,3%), kafija (-2,1%), maize (-1,1%) un svaigi citrusaugļi (-6,5%).