Pēdējā laikā ir aktivizējusies sabiedriskā diskusija par atjaunojamās enerģijas izmantošanas perspektīvām Latvijā. Lielā mērā tas ir saistīts ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam, kuru septembra pirmajā pusē plānots skatīt Ministru kabinetā.

Tāpat liela loma debašu uzturēšanai ir Latvijas Zaļās enerģijas stratēģijai līdz 2050. gadam, kas tapusi pateicoties Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku pūliņiem. Nenoliedzami, abas stratēģijas ir Latvijas attīstībai nozīmīgi dokumenti, taču lielāka uzmanība jāpievērš tam, kā šajos dokumentos paredzētie pasākumi tiks ieviesti dzīvē, kā arī kādas izmaiņas sagaidāmas normatīvajos aktos.

Domstarpības vēl vairāk saasina pašlaik Saeimā apstiprināšanai virzītais Atjaunojamās enerģijas likums (turpmāk Likumprojekts), kura spēkā stāšanos gaida uzņēmēji, lai pieņemtu lēmumu par tālākajiem soļiem sava enerģētikas biznesa attīstībai. Līdz ar pieaugošo interesi par atjaunojamās enerģijas nākotni Latvijā un ar to saistītajiem jautājumiem, aktivizējas arī diskusijas par minēto likumprojektu un tajā ietverto problemātiku, tai skaitā − par neatrunātām un neregulētām niansēm zaļās enerģētikas projektos, atbalsta mehānismiem, par šāda veida projektu un arī visas atjaunojamās enerģijas nozares iespējamo tālāko attīstību.

Saskaņā ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) aprēķiniem šobrīd biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielas cenu varētu palielināt aptuveni par 3,5 centiem litrā. Publiski minēts, ka degvielas rezervju uzglabāšanas sistēmas maiņa - par 2 centiem litrā.

"Publiski izskanējušie pieņēmumi, ka degvielas cenas Latvijā varētu pieaugt pat par 40 centiem, ir klaji tendenciozi un neiztur kritiku," norāda LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns. LBBA norāda, ka degvielas cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tajā skaitā, fosilās degvielas un biodegvielas cenu svārstībām biržā, nodokļiem/nodevām, citiem.

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas 

No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī...

Degvielas cenas nākotnē ietekmēs arī citi faktori, piemēram, CO2 emisiju kvotas. 2023.gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) papildinājumu, tajā iekļaujot transportu un citas nozares. Sistēma darbosies atsevišķi no esošās Eiropas Savienības ETS un pilnībā tiks ieviesta 2027.gadā. Degvielas sektora uzņēmumiem ES dalībvalstīs būs jāiegādājas CO2 emisiju kvotas. Pašlaik nav skaidrs, cik augsta būs cena par CO2 tonnu, kad šī sistēma sāks darboties. Šie un citi pasākumi vērsti uz fosilās enerģijas īpatsvara samazināšanu un atjaunojamo resursu pielietošanas paplašināšanu. ES regulējumu mērķis ir veicināt valstu energoneatkarību un veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

LBBA atgādina, ka ES regulējumi paredz to, ka transporta sektoram definētie mērķi ir jāsasniedz 2030 gadā. Uzņēmumiem un, iespējams, arī valstij būs jāpērk CO2 kvotas līdz Latvijā šie mērķi tiks izpildīti. Arī šī iemesla dēļ nedrīkst kavēties ar transporta dekarbonizāciju. Kavēšanās ar dekarbonizāciju var izmaksāt dārgāk, uzskata LBBA.

Virzība uz emisiju samazināšanu saistīta ar papildu izmaksām. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par Klimata sociālā fonda izveidi, lai kompensētu šo izmaksu pieaugumu, tai skaitā transportā, mazturīgajām sabiedrības grupām. Šī fonda līdzekļi Latvijai būs pieejami jau no 2026 gada, kopumā ap sešsimt miljonu eiro apjomā.

Vienlaikus jāmin, ka apspriešanai nodotais likumprojekts "Transporta enerģijas likums" paredz pieaugošus SEG emisiju samazināšanas mērķus, kas jāievēro degvielas piegādātājiem. Tos var izpildīt lielākā apjomā nodrošinot transporta nozarei enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem - elektrību, biodegvielu, biometānu, u.c. transporta enerģijas veidus. Likumprojekts paredz, ka par izvairīšanos no atjaunojamās enerģijas izmantošanas degvielas piegādātājiem būs jāveic iemaksas Valsts kasē.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija uzsver, ka Latvijā tiek ražota biodegviela un tās izmantošanai transportā pieļaujamā apjomā nav nepieciešamas subsīdijas. LBBA rosina straujāk ieviest atjaunojamo resursu izmantošanu veicinošus pasākumus Latvijā, lai samazinātu emisijas transporta sektorā, pirmkārt izmantojot vietējos resursus.

Atjaunojamās enerģijas ražošanā (AER) ieguldījumus veikušie ārvalstu investori vērsušies pie augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, brīdinot par sekām, kas apdraud Latvijas klimata mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā, ja nozarei tiks likvidēts valsts atbalsts un pieņemti "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

Astoņu ārvalstu investoru kompāniju pārstāvji 31. augustā vērsušies pie prezidenta, ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām.

Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

"Kurš saprātīgs privātais investors vēlēsies veikt investīcijas Latvijā, īpaši AER nozarē, redzot attieksmi un rīcību, ko demonstrē Latvijas politiķi un atbildīgās amatpersonas šodien?" valsts amatpersonām jautā investori. Uzņēmumi norāda, ka tiesisko regulējumu normas nozarē ir mainītas jau 11 reizes.

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Popes un Tārgales pagastā atklāts Latvijā jaudas ziņā lielākais vēja elektroenerģijas ražotnes parks, kur katra no deviņiem ģeneratoriem jauda ir 2,3 megavati. Vēja parka attīstītāja ir 2008. gadā darbu uzsākusī SIA Winergy, uzņēmums, attīstot arī projekta otro un trešo kārtu, kā arī nākotnē attīstot citus vēja parkus, tālākā nākotnē kopumā plāno saniegt 100 MW jaudu, ieguldot ap 200 milj. eiro.

Vēja parkā uzstādīti deviņi jaunās paaudzes Siemens ģeneratori, katra ģeneretora jauda ir 2,3 megavati (MW), torņa augstums - 90 metri, rotora diametrs – 101 metrs, bet spārna garums – 50 metri.

«Winergy vēja parks ir lielākais Latvijā pēc kopējās parka jaudas,» Db.lv norādīja uzņēmuma valdes loceklis Andruss Petersons. Viņš stāstīja, ka līdz šim projektā ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni latu. Šobrīd Winergy projekts paredz 55MW jaudas ražošanu un ekspluatācijā ir ticis nodots tikai projekta pirmais etaps. Plānota arī projekta otrā un trešā kārta, tāpēc nepieciešamās investīcijas tiek precizētas. Kopumā projekta īpašnieku ilgtermiņa mērķis ir saražot 100 MW kopējās jaudas, kas paredz ap 200 miljonu eiro ieguldījumus, norādīja Winergy valdes loceklis.

Kamēr Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts Atjaunojamās enerģijas likums vēl gaida galīgo izskatīšanu Ministru kabinetā, asās diskusijas ap tajā paredzētajiem valsts atbalsta veidiem, apmēru un citiem jauninājumiem uzņēmēju vidū nerimstas. Turklāt daļa uzņēmēju turpina izmantot pēdējās iespējas, lai nodrošinātu pašreizējā valsts atbalsta saņemšanu saviem projektiem.

Vienlaikus jāatceras, ka 2009.gada 18. jūnijā tika pieņemts Publiskās un privātās partnerības likums, kura uzdevums bija paplašināt publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanu arī Latvijā. Taču, ņemot vērā SVF prasības, pašlaik Latvijā iespējams izmantot tikai vienu no PPP veidiem, proti, koncesiju. Tomēr, par spīti šiem ierobežojumiem, pašvaldībām vēl joprojām ir novecojušas katlu mājas un siltumtrases, kurām ir nepieciešams jau tuvākajā laikā veikt atjaunošanu un modernizēšanu. Pašvaldībām ir jāmeklē risinājumi novecojušo katlumāju renovācijai vai siltumapgādes sistēmu modernizēšanai, kas savukārt varētu būt laba darba un peļņas iespēja privātā sektora pārstāvjiem, piemeklējot izdevīgāko un abām pusēm piemērotāko finansējuma un projekta īstenošanas modeli.