Jaunajā Atjaunojamās enerģijas likumā nav ilgtermiņa skatījuma, tas nenodrošinās stabilu un sakārtotu vidi atjaunojamo energoresursu (AE) izmantošanai un sniedz atbalstu atsevišķām AE izmantošanas iespējām, Dienai norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes p. i. Ivars Zariņš.
Šis faktiski nav Atjaunojamās enerģijas likums, jo tas nerunā par visiem iespējamiem enerģijas ražošanas un AE izmantošanas veidiem. Pamatā tiek runāts par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AE. Tas ir ļoti sašaurināts skatījums, jo elektrība ir tikai apmēram sestā daļa no visa enerģijas patēriņa, pamato I. Zariņš.
«Likumā tiek runāts par to, kā mums AE izmantošanu būs jāapmaksā, bet ne par to, kā attīstīsim iespējas tos izmantot efektīvāk. Mani mulsina – kāpēc tāds akcents tieši uz elektrību, kur AE izmantošana izmaksā visdārgāk? Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, iespējamā ietekme uz tarifu ir nozīmīga – AE komponente tiek prognozēta gandrīz divi santīmi par kilovatstundu. Regulatoram ar šo aprēķinu tā arī nav izdevies iepazīties, lai varētu izvērtēt, cik tas pamatots un vai tajā ir ņemtas vērā visas paredzamās izmaksas – arī sistēmas izmaksas, ne tikai pašu projektu izmaksas,» viņš turpina.
Likumā, pēc I. Zariņa teiktā, vajadzētu runāt arī par siltumenerģiju, kur ir daudz lielāks patēriņš, vairāk nekā puse no visas patērētās enerģijas ir siltuma ražošanā. Jau tagad no AE var ražot par konkurētspējīgu cenu atšķirībā no elektroenerģijas, kur ir vajadzīgas milzīgas subsīdijas.
I. Zariņam nav saprotams, kam likums ir izdevīgs. «Patērētājam būs jāturpina maksāt par jau sadalītājām atbalsta kvotām, bet tagad klāt nāks vēl arī maksājumi pēc šīs jaunās shēmas. Ja tā dotu stingru un samērojamu atbalstu ietvaru ilgtermiņā – tam būtu jēga. Taču tā nav. Tas, ka likumā piedāvātais atbalsts nav vairs tāds kā iepriekšējās EM izstrādātajās atbalsta shēmās, nenozīmē, ka tagad ar to viss ir kārtībā un ir jāsteidz to akceptēt,» viņš atzīmē.
Jau vēstīts, ka valdībā ir pieņemts Atjaunojamās enerģijas likumprojekts.