«Scenārijus atstāsim shēmotājiem,» šovakar LNT raidījuma Top 10 debatēs uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Saistībā ar pārmetumiem, ka rosinājums atlaist Saeimu ir savtīgs, Zatlers teica, ka personīgi tikai zaudē.

Viņš stāstīja, ka Saeimas atlaišana radītu «konkrētu politisko pieprasījumu», tādējādi tiktu panākts lūzums, radot stabilu politisko aizmuguri Latvijas attīstībai. «Šī ir iespēja,» akcentēja Zatlers, piebilstot, ka mēs kā tauta esam ieguvuši cerību.

Pēc Prezidenta sacītā, «varam panākt reālu uzrāvienu» gan politikā, gan ekonomikā.

Zatlers uzsvēra, ka, pirmkārt, ir uzņēmies politisko atbildību, otrkārt, kandidē prezidenta vēlēšanās. «Es nedrīkstu tautu pievilt,» viņš sacīja, uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā atbildot, ka scenāriji jāatstāj shēmotājiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Valdis Zatlers, kura termiņš Valsts prezidenta amatā noslēdzās vakar, 8. jūlijā, šodien oficiāli paziņojis par jaunas partijas dibināšanu, pagaidām gan nenosaucot nevienu citu savas komandas dalībnieku.

Kā būtiskāko atšķirību no Vienotības īstenotās politikas jaundibināmās partijas principos V. Zatlers nosauca to, ka viņa veidotais politiskais spēks uzrunās visu tautību cilvēkus.

Zatlera Reformu partijas dibināšanas kongress paredzēts 23. jūlijā – dienā, kad notiks arī tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu. Jaundibināmā partija pašlaik aicina savās rindās potenciālos tās biedrus. V. Zatlers mediju pārstāvjus iepazīstināja ar partijas manifestu un desmit jaunā politiskā spēka pamatprincipiem. Starp šiem principiem ir vienādu spēles noteikumu visiem nodrošināšana, mazas un efektīvas valsts pārvaldes izveidošana, tiesu varas neatkarības nodrošināšana. Tāpat nodokļiem jābūt saprotamiem un samērojamiem, bet konkurencei uzņēmējdarbībā – godīgai. Starp reformējamām nozarēm V. Zatlers minēja arī izglītību.

Valsts prezidents Valdis Zatlers patlaban vērtē vairākas iespējas, kā iesaistīties politiskajā dzīvē pēc Valsts prezidenta pilnvaru beigām 7.jūlijā, intervijā laikrakstam Diena sacīja Zatlers.

«Līdz pilnvaru beigām būšu politiski neitrāls, bet es konsultēšos ar visiem politiķiem, kuri vēlēsies ar mani konsultēties, un ar daudziem cilvēkiem ārpus politikas, lai noskaidrotu, kas ir labākais veids, kā panākt mērķi - godīga, labi pārvaldīta Latvija, Saeima un valdība bez oligarhiem,» sacīja Zatlers.

Konkrētus plānus Zatlers neatklāja, taču atzina, ka viņam ir vīzija, kas top. Zatlers patlaban arī tiekoties ar daudziem sabiedrībā pazīstamiem un mazāk zināmiem cilvēkiem, lai saprastu, cik daudzi ir gatavi iet politikā, lai īstenotu šo mērķi kopā ar viņu. Zatlers neizslēdza iespēju, ka nākamajās, iespējams, Saeimas ārkārtas vēlēšanās, piedalīsies kāds jauns politiskais spēks, kas būs gatavs uzņemties tiešo varu pār politiskajiem procesiem.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien Saeimai iesniegs vairākus priekšlikumus Satversmes grozījumiem, kuri Valsts prezidentam sniegtu lielākas pilnvaras un atbildību.

V. Zatlers ierosina Valsts prezidentam uzticēt uzdevumu izvēlēties kandidātus tādiem amatiem kā tiesībsargs, Valsts kontrolieris vai Latvijas bankas prezidents. Līdz šim kandidātu izvēlē ir dominējis politiskais atbalsts un nedaudz mazāk – profesionālā atbilstība šiem amatiem, uzskata V. Zatlers. Viņaprāt, prezidenta tiesības izvirzīt kandidātus Saeimas balsojumam mazinātu «tirgošanos par amatiem».

Tāpat V. Zatlers vēlas, lai turpmāk Valsts prezidenta izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts «celtu priekšā» visu Ministru kabineta sastāvu. Tas novērstu kvotu sistēmu koalīciju ietvaros un veicinātu valdības profesionālismu, preses brīfingā pauda V. Zatlers. Lai nostiprinātu valdības politisko atbildību, V. Zatlers ierosina Satversmē paredzēt pienākumu valdības locekļiem nodot zvērestu. Savukārt prezidenta atstādināšanas procedūru V. Zatlers vēlas nodot Satversmes tiesai, nevis Saeimai.

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Ekspremjeri Aigars Kalvītis (Tautas partija) un Ivars Godmanis (LPP/LC), kā arī esošais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir bijuši atbilstošākie premjeri attiecīgajā laikā, taču viņu darbību nevar salīdzināt.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš savas prezidentūras pirmo pusgadu sastrādājās ar Kalvīti, bet premjera amatam nominēja gan Godmani, gan divas reizes arī Dombrovski, intervijā aģentūrai BNS izvairījās atzīt, kurš no Ministru prezidentiem bijis veiksmīgākais.

«Katram premjeram ir atvēlēta konkrēta ekonomiskā un sociālā situācija valstī, un katrs premjers nonāk savā ļoti specifiskā situācijā. Tā bija pilnīgi atšķirīga gan Kalvītim, kurš tomēr demisionēja, tā bija pilnīgi atšķirīga Godmanim, kura laikā valsts iegāja krīzē, un tā bija pilnīgi atšķirīga Dombrovska pirmās valdības laikā, kas sāka krīzes viszemākajā punktā, ieguva sabiedrības uzticību un beidza kā mazākumvaldība. Nevar pat salīdzināt Dombrovska pirmo un otro valdību. Katrs laiks reāli prasīja premjera darba kārtības prioritāšu sarakstu, un bieži vien tas bija neatliekamu darbu saraksts, kur bieži vien izvēles iespējas bija minimālas,» klāstīja Zatlers.

Sabiedrībā joprojām ir gaidas pēc jaunā, un, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers nolems veidot partiju, tā gaidāmajās Saeimas vēlēšanās varētu gūt salīdzinoši lielus panākumus, prognozēja sociologs un SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Pēc viņa teiktā, 28.maija prezidenta paziņojums ir kardināli mainījis visu līdzšinējo situāciju. Vēlētāju aptaujas un tendences, kas bija līdz Zatlera paziņojumam, rādīja, ka Saskaņas centrs ir relatīvi ļoti stiprs ar pieaugošu potenciālu, arī Zaļo un zemnieku savienība bija stipra, Vienotība bija uz lejupejošas līknes, Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas popularitāte bija itin zema, un viņiem būtu problēmas pārvarēt 5% barjeru, bet nacionālās apvienība situācija bija relatīvi stabila.

«Tomēr šīs tendences bija līdz vakar vakaram un lielais nezināmais ir, kā rīkosies Zatlers. Ja viņš izšķiras rīkot jaunu politisko spēku un to īsteno, situācija vēlēšanās var izskatīties krietni atšķirīga no tā sadalījuma, kas ir patlaban,» sacīja sociologs.

«Man bija liels gods strādāt kopā ar Tautas partijas biedriem. Partija dzima no bezpartejiska premjera Andra Šķēles, kuram nācās izvest valsti no dziļas politiskās, ekonomiskās krīzes un Bankas Baltija bankrota. Toreiz Latvijai neviens nepiedāvāja aizdot naudu. Tā laika politiskā sistēma bija bezspēcīga šo krīzi pārvarēt. Šķēle paveica brīnumu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis kādreizējais Tautas partijas vecbiedrs, šobrīd zemnieks un politikas konsultants Gundars Bērziņš.

«Par 1995.–1996. gada krīzes pārvarēšanu un valsts nostādīšanu uz ilgtermiņa strauja attīstības ceļa viņam pienākas atzinība visaugstākā valsts apbalvojuma formā,» viņš turpina.

«Tautas partija vienmēr bija oranža, stipra. Mīlēta un nemīlēta, bet redzama. Partijas beigām bija dažādi iemesli. Sabiedrības vairākums uzskatīja, ka 2008.–2009. gada krīzi izraisīja Tautas partija, jo tā bija varas partija. Tā oponentiem pārvērtās par galveno uzbrukuma mērķi. Mēģinot iet vieglāko ceļu, Tautas partija izvēlējās konformismu, izdabāšanu oponentiem un beigu posmā, kad manis partijā jau vairs nebija, tā kļuva par primitīvas, neizlēmīgas politikas partiju – par tādas politikas pārstāvi, pret kādu sākotnēji partija pati cīnījās. Taču mūsu partijai vienalga bija spilgts un skaists mūžs,» stāstījis Bērziņš.

Zatlera Reformu partija (ZRP) un Vienotība turpmākajās sarunās par koalīcijas izveidi piedalīsies kopā un veidos ekspertu grupas valdības deklarācijas izstrādei, otrdien pēc abu partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Vienotības līderis Valdis Dombrovskis.

Nākamajās divās sarunu kārtās trešdien un ceturtdien Vienotība un ZRP tiksies ar Nacionālo apvienību un Saskaņas centru (SC). ZRP un Vienotībai piektdien paredzēta arī vēl viena divpusēja tikšanās. Diskusijas par partiju atbildības sfērām valdībā sāksies pēc šīm sarunu kārtām, teica Dombrovskis.

Viņš pavēstīja, ka abas partijas vienojušās izveidot ekspertu grupas, kas darbosies trīs jautājumu blokos – ekonomikas un finanšu, tiesiskuma un drošības, kā arī humanitārajā blokā, kas iekļauj sociālos jautājumus, izglītību un kultūru.

Jau otrdien tiks deleģēti šo grupu vadītāji. Sākotnēji ekspertu grupās darbosies Vienotības un ZRP pārstāvji, bet laika gaitā plānots piesaistīt arī citus partnerus. Šo ekspertu grupu uzdevums būs izstrādāt valdības deklarāciju, kā arī diskutēt par jautājumiem, kurus partijas vēlas izskatīt padziļināti, - augstākās izglītības reformu un nodokļu politiku.

Līdzšinējais prezidents Valdis Zatlers apsverot trīs iespējas, kā turpmāk varētu darboties sabiedrības labā - startēt ārkārtas Saeimas vēlēšanās, nodibinot jaunu partiju, pievienoties apvienībai Vienotība vai izveidot nevalstisku organizāciju, ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Prezidentam tuvu stāvoši cilvēki raidījumam gan neapstiprina Saeimas kuluāros izplatīto ziņu, ka Uzņēmumu reģistrā jau ievākta informācija par partijas dibināšanas nosacījumiem. Tomēr Rīgas pilī valdot pārliecība, ka pēc savas nepārvēlēšanas uz otro prezidentūras termiņu Zatlers noteikti negatavojas paiet malā, lai mierīgi noskatītos, kas notiks pēc viņa rosinātā lēmuma par Saeimas atlaišanu.

Pēc sev neveiksmīgā prezidenta vēlēšanu iznākuma, dodoties prom no Saeimas nama, Zatlers intervijā Nekā personīga sacījis, ka pagaidām nevēlas izpaust konkrētu plānu, kā turpmāk gatavojas darboties politikā. Prezidents atzinis, ka par to varēs runāt tikai pēc 8.jūlija, kad būs beidzies viņa prezidentūras termiņš. Zatlers norādījis, ka vispirms vēlas pabeigt līdz sava amata pilnvaru beigām darāmos darbus. Gaidāms, ka Zatlers iesniegs Saeimā vairākus likumu grozījumus, kuru mērķis ir radīt godīgākus noteikumus priekšvēlēšanu kampaņā pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām, piemēram, paredzot politiskās reklamēšanās ierobežojumus. Bez tam tiekot apsvērts aicināt parlamentu lemt par jau sen iepriekšējā Saeimā rosināto, bet deputātu atsaucību neguvušo normu, kas paredzētu kriminālatbildību par partiju finansēšanā pieļautām nelikumībām.

Lai arī Valsts prezidents Valdis Zatlers atbalsta parlamentāru demokrātiju, tomēr būtu gatavs kandidēt tautas vēlēta prezidenta vēlēšanās, ja tādas tiktu rīkotas.

«Ja vaicā par prezidentālas valsts vai parlamentāras demokrātijas nepieciešamību, mana atbilde ir vienkārša – esmu par parlamentāru demokrātiju. Eiropā prezidentāla valsts ir viena – Francija. Parlamentāra demokrātija, manuprāt, ir tā, kas visatbilstošāk reprezentē tautas varu. Taču cita lieta ir, ka prezidentu var vēlēt gan parlamentā kā līdz šim, gan deleģēt šīs tiesības tautai. Te nav lielu, būtisku atšķirību. Tautas vēlēts prezidents nozīmē kampaņu, sacensību, politisko spēku atbalstu, kamēr ar Saeimas balsīm iecelts prezidents ir kā kompromisa figūra, kas uz to brīdi ir pieņemama parlamenta vairākumam,» V.Zatlers izteicies intervijā Latvijas Avīzei.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Saskaņas centram (SC) un Zatlera Reformu partijai (ZRP) ir daudz saskanīgu viedokļu politiskās reformas un tiesiskuma jautājumos, taču atšķirīgs redzējums dažādos ar ekonomiku saistītos aspektos, tostarp par pensijām.

To pirmdien pēc abu partiju pusotru stundu garās tikšanās žurnālistiem atzina abu politisko spēku līderi Nils Ušakovs (SC) un Valdis Zatlers (ZRP).

Atšķirīgi viedokļi abiem politiskajiem spēkiem bijuši par atsevišķiem nodokļu jautājumiem un vēsturi, tomēr tas nav traucējis atrast arī «vairākus saskares punktus», atzina Zatlers. Viņš uzsvēra, ka pret sarunā izrunājamajiem jautājumiem bijusi ļoti pragmatiska pieeja. Ušakovs sacīja, ka abām partijām daudz jautājumu būs jādiskutē darba režīmā, tostarp atsevišķu nodokļu pazemināšanas iespējas, par laiku, kad varētu indeksēt pensijas.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Reformu partijas līderis un eksprezidents Valdis Zatlers uzskata, ka eksprezidentu sociālās garantijas ir jāsaglabā, lai viņi varētu turpināt darbu valsts labā katrs savā veidā.

Piemēram, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga valsts labā strādā, darbojoties diplomātijā, eksprezidents Guntis Ulmanis pilda amata pienākumus Rīgas pils Atjaunošanas padomē, kā arī ir iesaistījies sporta jomā. Viņš pats atrodas politikas lauciņā - gadījumā, ja viņš nebūtu šajā sfērā, Zatlers varētu iesaistīties arī citu nacionālo jautājumu risināšanā, piemēram, jautājuma risināšanā par valstij svarīgu ēku un pieminekļu likteni.

Esot jāņem vērā, ka eksprezidentiem piemīt autoritāte, tāpēc ir jādod iespēja bijušajiem prezidentiem to izmantot un veikt viņu izvēlētos pienākumus.

Piemēram, apsardze viņam nav vajadzīga personīgajai dzīvē, bet savas drošības dēļ, jo bijusī valsts augstākā amatpersona ir 100% atpazīstama un ir pieņēmusi arī pretrunīgi vērtētus lēmumus.

«Ja B. Fliks [aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks] apgalvo, ka biļetes iegādātas par īpašām cenām, tad vēlos uzzināt, kādi ir airBaltic cenu politikas kritēriji, un kāpēc man, pērkot biļetes airBaltic, tika izrakstīti rēķini, par kuriem tagad jādiskutē. Nekādas atlaides sev vai saviem ģimenes locekļiem neesmu prasījis, un Flika teiktais ir meli,» medijiem izplatītajā paziņojumā norāda bijušais Latvijas prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas, airBaltic vēlējās nodrošināt sev papildu publicitāti, nodrošinot, ka Valsts prezidents atvaļinājumā dodas tieši ar airBaltic, nevis kādu citu aviokompāniju. Manā izvēlē lidot ar airBaltic noteicošais bija tas, ka, būdams Latvijas Valsts prezidents, lidoju ar nacionālo aviokompāniju,» turpina Zatlers.

Zatlers ir pārliecināts, ka «par Flika patvaļu cenu politikā liecina arī žurnālistu vizināšana uz viņa personīgo preses konferenci Berlīnē 15.jūnijā, kur airBaltic nodrošināja transportu un arī sedza aviobiļešu izmaksas».

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Tikai viens no sešiem Latvijas lielāko politisko partiju līderiem spējis precīzi nosaukt visus pasaules kontinentus - citi uzskata, ka Amerika ir viens kontinents, citi kā atsevišķus kontinentus min Eiropu un Āziju, kamēr vēl kāds aizmirst par Antarktīdu.

Tādas politiķu zināšanas par pasaules ģeogrāfiju konstatētas laikraksta Diena veiktajā testā, kura laikā dažādi jautājumi tika uzdoti Valdim Zatleram (Zatlera Reformu partija), Nilam Ušakovam, (Saskaņas centrs), Solvitai Āboltiņai (Vienotība), Raimondam Vējonim (ZZS), Aināram Šleseram (LPP/LC) un Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK).

Daži no laikraksta uzdotajiem jautājumiem un politiķu atbildes uz tiem:

Nosauciet visus kontinentus.

V. Zatlers: tas nu gan nav grūti. Eirāzijas kontinents, Āfrikas kontinents, Amerikas kontinents, kas dalās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Antarktīda un Austrālija

N. Ušakovs: Eiropa, Āzija, Āfrika, Amerika, Antarktīda, Austrālija

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Kāda anonīma «labvēļa» publiskotā audioierakstā Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers paredz, ka kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) veidotā valdība varētu krist nākamā gada martā, savukārt jau maijā valdība tiktu veidota ar patlaban opozīcijā esošo Saskaņas centru (SC).

ZRP ieraksta autentiskumu nenoliedz, uzsverot, ka tās bijušas vien partijas iekšējās debates, nevis rīcības plānošana.

Publiskotā uzrunas fragmenta iesākumā Zatlers uzsver, ka «mums ir uzdevums izveidot valdību», kam esot iespējami divi scenāriji, «jums patīk tas vai nepatīk». «Pirmais scenārijs ir tāds, ka mums ir nacionāļu valdība, kura krīt martā, un kā alternatīva mums pēc tam ir valdība ar Saskaņu maijā,» sacījis Zatlers.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc šai valdībai būtu jākrīt, Zatlers atbildējis: «Esiet droši!» Politiķis paudis viedokli, ka Latvijas valdības krišana notikšot uz Krievijas prezidenta vēlēšanu fona, proti, Krievijas prezidenta vēlēšanām sekošot krievu nacionālais pacēlums, kas tiks kurināts. «Būs vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Nav nekas labāks kā maza fašistiska valdība, kaimiņu valdība. Esam reāli. Jā, jā, nebaidieties, nokritīs. Tā kā mēs viņu tagad taisām, nokritīs,» sacījis politiķis.

Pēc pēdējām aplēsēm tautas skaitīšanā ir apkopota informācija par 1,8 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot tos, kas jau ir «saskaitījušies» internetā, raidījumā 900 sekundes norādīja Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure.

Viņa arī atzīmēja, ka tautas skaitīšana patlaban noritot saskaņā ar grafiku un galvenais datu vākšanas veids – tautas skaitītājs – darbosies līdz 31.maijam. Tās dienas vakarā būs pēdējais laiks, kad tautas skaitītājs varēs ierasties pie iedzīvotājiem.

Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri atteikušies sniegt atbildes un nevēlas būt pieskaitīti, Pēc pārvaldes aplēsēm tādi varētu būt aptuveni 20 tūkstoši. Tautas skaitītāji gan mēģinot šādus cilvēkus pārliecināt un aicina uz sadarbību. Tomēr kopumā cilvēki esot atsaucīgi.

Lai gan tautas skaitīšana beigsies maija beigās, ir pieņemts lēmums pagarināt «saskaitīšanās» iespēju internetā. A.Žigure atzīmē, ka CSP ir lūgusi Tautas skaitīšanas komisijai pagarināt internetskaitīšanu līdz desmit dienām. Šāds lēmums pieņemts analizējot esoši situāciju un arī praksi citās valstīs. Kā arī tas ir orientēts uz tiem iedzīvotājiem, kas kādu objektīvu iemeslu dēļ nav saskaitīti.