Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņoja, ka Ukraina iesniedz pieteikumu paātrinātai uzņemšanai NATO.

Kā norādīja Zelenskis, Ukrainai ir juridiski jāfiksē viss, kas faktiski jau ir sasniegts.

"Mēs esam sabiedrotie de facto. Tas jau ir sasniegts. De facto mēs jau esam nogājuši ceļu uz NATO. De facto mēs jau esam pierādījuši savietojamību ar alianses standartiem, tie ir reāli Ukrainai - reāli kaujas laukā un visos mūsu mijiedarbības aspektos. Mēs uzticamies viens otram, palīdzam viens otram un aizsargājam viens otru. Tā arī ir Ziemeļatlantijas alianse," videovēstījumā sacīja Zelenskis.

"Šodien Ukraina iesniedz pieteikumi to darīt de jure. Izmantojot procedūru, kas atbildīs mūsu nozīmei visas mūsu kopienas aizsardzībā. Paātrinātā veidā. Mēs zinām, ka tas ir iespējams," piebilda prezidents.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pauda pārliecību, ka Krievijai karš pret Ukrainu beigsies ar negodu un nabadzību, un ka Krievijai šī kara dēļ draud izolācija uz daudziem gadiem.

Zelenskis to pavēstīja savā videouzrunā, kas publicēta sociālajā tīklā "Facebook".

"Krievijas pilsoņi! Jebkurš no jums, kuram ir pieejama patiesa informācija, jau varēja apzināties, ar ko šis karš beigsies jūsu valstij. Ar negodu un nabadzību. Ar daudzu gadu izolāciju. Ar ļoti nežēlīgu represīvu sistēmu, kas pret Krievijas pilsoņiem izturēsies tikpat necilvēcīgi, kā pret ukraiņiem izturējāties jūs, okupanti. No jūsu darbībām ir atkarīgs, kas notiks tālāk," paziņoja Zelenskis.

Viņš arī aicināja visus Krievijas ierēdņus izteikties pret karu Ukrainā, bet propagandistus - aiziet no darba.

"Gribu pateikt tieši visiem Krievijas Federācijas ierēdņiem, visiem, kuriem ir saistība ar pastāvošo varu: ja jūs paliksiet amatos, ja jūs neizteiksieties pret karu, starptautiskā sabiedrība jums visu atņems. Visu, ko jūs nopelnījāt ilgu gadu laikā. Ar to jau nodarbojas," sacīja Zelenskis.

Krievijas agresija Ukrainā turpinās, tāpēc ir nepieciešama jauna sankciju pakete, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Jauni sankciju pasākumi pret karu un miera labā. Krievijas eksporta boikots. Konkrēti - atteikšanās no Krievijas naftas un naftas produktiem," mudināja prezidents.

Zelenskis atkārtoti vērsās pie Rietumiem ar aicinājumu slēgt Ukrainas gaisa telpu.

"Pieprasu slēgt debesis un iespējami drīzāk dot lidmašīnas. Cik vēl vajag nāvju un zaudējumu, lai nosargātu debesis virs Ukrainas? Ar ko mierīgie iedzīvotāji Harkivā vai Mikolajivā atšķiras no Hamburgas vai Vīnes? Mēs gaidām risinājumu. Debesu attīrīšana," uzsvēra Zelenskis

Ukrainas prezidents vairākkārtīgi mudinājis rietumvalstis "slēgt debesis" virs Ukrainas.

Būtībā lūgums nozīmē nodrošināt, lai Ukrainas debesīs sāktu darboties NATO pretgaisa aizsardzības spēki.

Oficiālā vizītē Latvijā šodien ieradīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, informēja Latvijas Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Ukrainas prezidenta oficiālā vizīte sāksies plkst.16.15 ar viņa sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils, kam sekos Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un Zelenska oficiālais foto un ieraksts viesu grāmatā.

Zelenska vizītes laikā iecerētas Latvijas un Ukrainas delegāciju sarunas, pēc kurām plkst.17.25 notiks Rinkēviča un Zelenska kopīgā preses konference. Paredzēts, ka preses konferencē Rinkēvičs izziņos jauno Latvijas palīdzības pakotni Ukrainai.

Savukārt plkst.18.05 Zelenskis tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), kam plkst.19.10 sekos tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Plānots, ka Ukrainas prezidenta vizītes laikā Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) un Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba parakstīs līgumu par abu valstu tehnisku un finansiālu sadarbību.

Krievijas iesaldētie aktīvi ir jāizmanto, lai aizsargātos no tās agresijas, žurnālistiem preses konferencē uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvijai, gan citām valstīm, kas atbalsta ukraiņu cīņu pret Krievijas agresiju, arī turpmāk jāstrādā kopā ar Ukrainu maksimāli efektīvi un saliedēti, lai Ukraina uzvarētu Krieviju. Zelenskis norādīja, ka tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu pārrunāti Ukrainas veicamie darbi. Tāpat viņš informēja par situāciju kara frontē, Ukrainas aizsardzības vajadzībām, kā arī par tālākajiem plāniem.

"Mums ir produktīvāk jāstrādā Eiropas valstu aizsardzības jomā. Eiropai ir jābūt pašpietiekamai savā aizsardzībā, lai arī kādā veidā Krievija apdraudētu Ukrainu un lai arī ko Krievija būtu padarījusi par savu mērķi. Eiropai ir jāmāk atbildēt. Tai ir tiesības aizsargāties. Ukraina kopā ar partneriem strādās pie tā, lai Eiropā tiktu izveidots jauns arsenāls un attīstīta militārā industrija, lai nepieļautu Krievijas agresiju pret Eiropu," sacīja Ukrainas prezidents.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.

Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka EK ieteikums sākt oficiālas sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir pareizais solis Kijivai un Eiropai.

"Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli," paziņoja Zelenskis. "Mūsu valstij jābūt Eiropas Savienībā."

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē pavēstīja, ka ukraiņi dziļi reformējuši valsti pat kara laikā.

Ukraina oficiāli iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ukraina oficiāli iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā. Pieprasām saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena genocīds izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju," tviterī raksta Zelenskis.

Viņš aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir vairākkārt paziņojis, ka iebrukuma mērķis ir novērst genocīdu pret krieviski runājošajiem Ukrainā.

Nedēļās pirms uzbrukuma Putins vairākkārt bez jebkādiem pierādījumiem apgalvoja, ka Ukraina vēloties iznīcināt krieviski runājošos Austrumukrainā. Pirmdien viņš apšaubīja Ukrainas tiesības pastāvēt un nodēvēja Ukrainas valdību par neonacistu režīmu, ko atbalsta Rietumi.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdienas rītā videouzrunā "Telegram" kanālā atzīmēja, ka ir pagājis mēnesis, kopš Ukrainas valsts un tauta varonīgi pretojas Krievijas iebrukumam.

"24.martā [aprit] mūsu pretošanās mēnesis. Ukrainas valsts, ukraiņu tautas varonīgās pretošanās Krievijas Federācijas nežēlīgam iebrukumam. Jau mēnesis mūsu aizstāvībai pret mēģinājumu mūs iznīcināt, noslaucīt no zemes virsas," sacīja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas karaspēka sākotnējā iecere izjuka jau pirmajās iebrukuma dienās.

"Viņi domāja, ka ukraiņi nobīsies. Viņi domāja, ka mēs, ukraiņi, necīnīsimies. Viņi kļūdījās. Viņi neko nezina par mums, par ukraiņiem. Vispār neko nezina par brīvību. Par to, cik tā ir vērtīga. Viņi nezina, kā brīvība bagātina dzīvi, dod dzīvei jēgu," sacīja prezidents.

Viņš gan konstatēja, ka okupantu Ukrainā "vēl aizvien ir ļoti daudz".

Ukrainā no ceturtdienas tiek ieviesti elektroenerģijas patēriņa ierobežošanas pasākumi, kas tiks īstenoti no plkst.7 līdz 22, ziņo uzņēmums "Ukrenergo".

Elektrības atslēgšana būs secīga un ilgs ne vairāk kā četras stundas, norāda uzņēmums. Iedzīvotāji par izslēgšanas grafiku var uzzināt savu reģionālo energokompāniju vietnēs.

"Ukrenergo" lēmumu par elektrības atslēgšanu dēvē par piespiedu soli un atgādina, ka kopš 10.oktobra Ukrainas energosistēmai ir veikts vairāk uzbrukumu no Krievijas puses nekā visos astoņos kara mēnešos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis ukraiņus censties apzināti taupīt elektroenerģiju.

Krievijas karaspēks jau gandrīz divas nedēļas intensīvi ar raķetēm, droniem un citiem ieročiem uzbrūk Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, sākot jaunu fāzi šajā karā un vēl vairāk pārbaudot ukraiņu izturību.

Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" ar Ukrainas Infrastruktūras ministriju parakstījis saprašanās memorandu par iespēju iznomāt vai iegādāties 22 lidmašīnas jaunajai Ukrainas valsts aviokompānijai, ceturtdien paziņoja kompānija.

"Airbus" norādīja, ka saskata potenciālu Ukrainas iespējās izveidot jaunu lidsabiedrību.

Kompānijas viceprezidents Kimons Sotiropuloss pauda pārliecību, ka "pareizs ir Ukrainas valdības lēmums šobrīd veidot jaunu Ukrainas lidsabiedrību".

Viņš izteica cerību, ka pēc pandēmijas gaisa pārvadājumu sektors atkopsies, piebilstot, ka Ukrainai ir "lielisks potenciāls izveidot jaunu lidsabiedrību", jo valstī ir tūrisma, biznesa un citas jaunas iespējas.

"Airbus" viceprezidents sacīja, ka jaunas aviokompānijas veidotājiem ir iespēja jau no paša sākuma ieguldīt labākās tehnoloģijās, piemēram, labākā flotē, kurai ir mazāks ogļskābās gāzes izmešu daudzums, mazāks degvielas patēriņš, kā rezultātā tā ir videi draudzīgāka.

Ukraina un Eiropas Savienība (ES) rīkos samitu 3.februārī Kijivā, lai apspriestu finansiālo un militāro atbalstu, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska birojs.

Zelenskis apsprieda šīs augsta līmeņa tikšanās detaļas telefonsarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu. Tā bija viņa pirmā telefonsaruna šogad.

"Puses apsprieda gaidāmos rezultātus nākamajam Ukrainas-ES samitam, kas tiks rīkots 3.februārī Kijivā, un vienojās pastiprināt sagatavošanas darbus," teikts Zelenska biroja paziņojumā.

Abi līderi runāja par "piemērotu" ieroču piegādi un jaunu finansiālā atbalsta programmu Ukrainai 18 miljardu eiro apmērā. Zelenskis centās panākt, lai pirmais šīs palīdzības maksājums tiktu nosūtīts jau šomēnes.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja, ka miera sarunām ar Ukrainu vajadzētu turpināties, un brīdināja, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi.

Lavrovs arī kritizēja Ukrainas pieeju miera sarunām ar Krieviju.

"Labai gribai ir robežas. Bet, ja tā nav abpusēja, tas nepalīdz sarunu procesam. Bet mēs turpinām piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis, un šie kontakti turpināsies," sacīja Lavrovs.

Lavrovs arī apgalvoja, ka Zelenskis tikai "izliekas", ka piedalās sarunās.

"Viņš ir labs aktieris," sacīja Lavrovs, atgādinot Zelenska bijušo nodarbošanos. "Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties un uzmanīgi izlasīsiet viņa teikto, jūs atradīsiet tūkstoš pretrunu," viņš piebilda.

Krievijas ārlietu ministrs arī sacīja, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir "reāli".

Šveicē bāzētais pārtikas preču starptautiskais konglomerāts "Nestle" svētdien apgalvoja, ka negūst peļņu no biznesa Krievijā, šādi reaģējot uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārmetumiem, ka uzņēmums turpina savas aktivitātes Krievijā, kā ierasts.

Uzrunā, kas sestdien tika translēta mītiņā pie Šveices parlamenta Bernē, Zelenskis mudināja Šveices uzņēmumus apturēt darbu Krievijā un nosodīja firmas, kas turpina biznesu Krievijā, neraugoties uz Krievijas agresiju un kara noziegumiem.

Īpašu uzmanību viņš vērsa uz uzņēmumu "Nestle" un tā saukli "Labs ēdiens, laba dzīve".

"Bizness darbojas Krievijā, pat ja mūsu bērni mirst un mūsu pilsētas tiek izpostītas," sacīja Zelenskis.

Tomēr "Nestle" pārstāve sakariem ar presi taisnojās, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī daudzas uzņēmuma aktivitātes Krievijā ir apturētas.

"Mēs ievērojami esam samazinājuši savas aktivitātes Krievijā," pārstāve apgalvoja ziņu aģentūrai AFP.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien aicināja Eiropas valstu līderus apturēt visa veida tirdzniecību ar Krieviju, lai censtos piespiest Maskavu pārtraukt tās īstenoto uzbrukumu valstij.

"Lūdzu, nesponsorējiet Krievijas kara ieročus. Nenodrošiniet eiro okupantiem. Slēdziet viņiem visas savas ostas. Neeksportējiet viņiem savas preces. Liedziet energoresursus. Panāciet Krievijas aiziešanu no Ukrainas," video uzrunā sacīja Zelenskis.

Šāds Zelenska aicinājums izskan laikā, kad vairākas Eiropas Savienības valstis, arī Baltijas valstis aicinājušas noteikt embergo Krievijas naftas un gāzes importam.

Taču Vācija pret šādu aicinājumu iebilst.

Tikmēr Kremlis pirmdien brīdināja, ka Eiropas noteikts naftas importa embargo negatīvi ietekmētu ikvienu.

"Šāds embargo radītu ļoti nopietnas sekas pasaules enerģijas tirgum. Tas radīs ļoti negatīvu ietekmi uz Eiropas enerģijas bilanci," sacīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Ukraina gatavojas palielināt elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), trešdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Gatavojamies palielināt mūsu elektrības eksportu patērētājiem Eiropas Savienībā. Neraugoties uz šādu karu, mēs esam nodrošinājuši rekordtermiņu Ukrainas energotīkla pievienošanai visas Eiropas energosistēmai. Mūsu eksports ļauj mums ne tikai gūt valūtas ienākumus, bet arī palīdzēt mūsu partneriem izturēt Krievijas enerģētisko spiedienu," sacīja Zelenskis.

Prezidents uzsvēra, ka varas iestādes pakāpeniski padara Ukrainu par vienu no Eiropas enerģētiskās drošības garantiem tieši uz elektroenerģijas iekšējās ražošanas rēķina.

Ukrainas ienākumi par elektroenerģijas eksportu uz ES pirmajās 27 dienās kopš šī eksporta sākuma jau ir pārsnieguši 500 miljonus grivnu (13,3 miljonus eiro). Šis eksports veikts, izmantojot pārrobežu savienojumus ar Rumāniju un Slovākiju.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Šveices varas iestādes ir arestējušas kalnos esošu luksusa dzīvokli, kas pieder Krievijas baņķierim Pjotram Avenam, kurš ir tuvs Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ziņoja britu laikraksts "Guardian".

Avenam piederošais dzīvoklis ar trim guļamistabām atrodas piektajā stāvā luksusa dzīvokļu kompleksā, kas atrodas golfa kūrortā gleznainajā Bernes kalnienē, pavēstīja Bernes kantona nekustamo īpašumu birojs.

Šveice, kas ilgi bijusi neitrāla starptautiiskās lietās, ir ievērojams Krievijas preču tirdzniecības centrs. Šveices bankās ir noguldīta Krievijas pilsoņu bagātība līdz 213 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Itālijas varas iestādes pagājušajā nedēļā arestēja Avenam piederošu būvniecības kompleksu Sardīnijas salā.

Avens nokļuva Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā.

Šveice pēc sākotnējās vilcināšanās 28.februārī pievienojās ES sankcijām pret vairākiem simtiem Krievijas pilsoņu.

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien samitā Briselē vienojušies sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, paziņojis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Viņš par to pavēstīja sociālajos tīklos, nosaucot to par "skaidru cerības signālu viņu tautai un mūsu kontinentam".

Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ES lēmums sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu ir uzvara viņa kara plosītajai valstij un visai Eiropai.

"Uzvara, kas motivē, iedvesmo un stiprina," viņš raksta tviterī. "Vēsturi veido tie, kas nav noguruši cīnīties par brīvību."

Lai pieņemtu lēmumu par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un par 50 miljardu eiro lielās palīdzības piešķiršanu Kijivai, bija nepieciešama dalībvalstu vienprātība, taču Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns bija atkārtoti draudējis uzlikt veto abiem šiem lēmumiem.

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās bažās ar energoresursu pieprasījumu Ķīnā jauna Covid-19 uzliesmojuma apstākļos, bet akciju cenas Volstrītā un vairumā Eiropas biržu pieauga cerībā uz sarunām par mieru Ukrainā.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās saruka par apmēram 7%.

Miljoniem cilvēku Ķīnas finansiālajā centrā Šanhajā bija spiesti palikt mājās, kad pilsētas austrumdaļā tika noteikts lokdauns, lai ierobežotu šobrīd lielāko Covid-19 uzliesmojumu Ķīnā un veiktu masveida testēšanu.

"Schneider Electric" analītiķis Robijs Freizers nosauca pieprasījuma samazināšanos Ķīnā par "ievērojamu" risku naftas tirgiem.

Naftas cenu kritums sekmēja akciju cenu kāpumu pasaules biržās, un to atbalstīja arī cerības uz sarunām par mieru Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijivas sarunu delegācija izskata Krievijas prasību par Ukrainas neitralitāti. Ir gaidāms, ka otrdien Turcijā sāksies jaunas sarunas starp Ukrainu un Krieviju.

ASV uzņēmuma "SpaceX" dibinātājs miljardieris Īlons Masks izsaucis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz dueli par Ukrainu, Kremļa saimniekam adresētu izaicinājumu publicējot sociālajā tīklā "Twitter".

"Ar šo paziņojumu es izaicinu Vladimiru Putinu uz dueli. Likme ir Ukraina," savā oficiālajā tvitera profilā ierakstījis uzņēmējs.

"Vai jūs piekrītat šai kaujai, Kremli?" nākamajā ierakstā jau vaicāja Masks, ierakstā iekļaujot Kremļa oficiālā tvitera profila vārdu.

Jau 5.martā Masks dalījās ar video, kurā viņš sarunājas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Tajā pašā dienā viņš ierakstīja tviterī: "Turies stingri, Ukraina."

Viņš arī piebilda: "Jūtu līdzi dižajiem Krievijas cilvēkiem, kas to nevēlas."

Pēc Krievijas 24.februāra iebrukuma Ukrainā Masks nodrošināja Ukrainai piekļuvi "SpaceX’ satelītu interneta sistēmai.

Zelenskis pateicās Maskam tviterī: "Esmu pateicīgs viņam par atbalstu Ukrainai vārdos un darbos."

Francijas sporta aprīkojuma mazumtirdzniecības uzņēmums "Decathlon" otrdien paziņoja, ka aptur savu veikalu darbību Krievijā dažas dienas pēc tam, kad Ukraina aicināja boikotēt franču kompānijas, kas joprojām strādā Krievijā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pagājušajā trešdienā uzrunājot Francijas parlamentu ar video starpniecību, aicināja Francijas uzņēmumus nekavējoties pamest Krieviju.

Savukārt svētdien Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicināja boikotēt Francijas lielveikalu tīklu "Auchan", kā arī mājas un dārza preču veikalu ķēdi "Leroy Merlin" un sporta preču veikalu tīklu "Decathlon". Šie uzņēmumi ietilpst holdingkompānijā "Association Familiale Mulliez".

"Stingri ievērojot starptautiskās sankcijas, "Decathlon" konstatējis, ka vairs netiek izpildīti piegādes nosacījumi, lai turpinātu darbību Krievijā. "Decathlon" ir jāaptur savu veikalu darbība," teikts Francijas uzņēmuma paziņojumā.

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks pirmdien vizītē Rīgā paziņos par jaunu militāro palīdzību Ukrainai.

Jau ziņots, ka Sunaks ieradīsies Rīgā uz tikšanos ar Dānijas, Somijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas līderiem. Tikšanās notiks Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksmes ietvaros. Ar video zvana starpniecību sanāksmē uzstāsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Sunaks aicinās līderus arī 2023.gadā palīdzēt Ukrainai tik pat daudz, cik šogad, vai vēl vairāk, atklāja Sunaka birojs.

Viņš arī paziņos, ka Lielbritānija nākamgad piegādās Ukrainai "simtiem tūkstošu artilērijas lādiņu saskaņā ar 250 miljonu mārciņu līgumu, kas nodrošinās pastāvīgu kritiskās artilērijas munīcijas plūsmu uz Ukrainu visu 2023.gadu", teikts Lielbritānijas premjerministra biroja paziņojumā.

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi, atzīmējot, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka ekonomiskās sankcijas nespēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tostarp pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. "Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus," viņš teica.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus - ekonomikas izaugsmi un tamlīdzīgi, bet tas ir ilgtermiņa instruments ar grūti prognozējamu ietekmi.

Tāpat viņš minēja, ka sankcijas, kas tēmētas pa lielajiem stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem, nozarēm, kapitālu un finanšu sektoru, lielos vilcienos ir iezīmētas pareizi, bet to precīza ievērošana būs liels izaicinājums. Turklāt, pie pašreizējā pavērsiena, tās nāktos tēmēt arī uz plašāku sabiedrības labklājības ietekmēšanu.