ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien intervijā telekanālam NBC solīja, ka pirmdien nāks klajā ar svarīgu paziņojumu par Krieviju, tiesa, tuvāk nepaskaidrojot, par ko tas būs.

"Esmu vīlies Krievijā, bet redzēsim, kas notiks nākamo pāris nedēļu laikā," intervijā, kurā tika skarts plašs jautājumu loks, norādīja prezidents.

"Es domāju, ka pirmdien man būs svarīgs paziņojums par Krieviju," sacīja Tramps.

ASV prezidents pēdējo dienu laikā vismaz trīs reizes demonstrējis, ka viņa attieksme pret Krieviju, Ukrainu un karu ir mainījusies.

Tramps teicis, ka ir ļoti neapmierināts ar Krievijas diktatora Vladimira Putina rīcību, ka Putins "vienkārši vēlas turpināt nogalināt", ka viņš, Tramps, "no Putina dzird daudz muļķību" un ka ASV atkal piegādās Ukrainai ieročus.

Intervijā NBC Tramps izklāstīja aprises ASV, NATO un Ukrainas vienošanās nosacījumiem par Savienoto Valstu ieroču piegādēm.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka no 1.augusta Eiropas Savienībai (ES) un Meksikai tiks noteikts 30% ievedmuitas tarifs.

Tramps par tarifiem diviem lieliem ASV tirdzniecības partneriem paziņoja vēstulēs, kas tika publicētas ASV prezidenta sociālo mediju kontos.

Vēstulē Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai Tramps uzsvēra, ka ASV tirdzniecības deficīts ir drauds nacionālajai drošībai.

"Mums ir bijuši gadi, lai apspriestu mūsu tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību, un mēs esam secinājuši, ka mums ir jāatsakās no šī ilgtermiņa, lielā un pastāvīgā tirdzniecības deficīta, ko rada jūsu tarifu un beztarifu politika un tirdzniecības ierobežojumi," vēstulē ES rakstīja Tramps, apgalvojot, ka ASV un ES "attiecības diemžēl ir bijušas tālu no abpusējām".

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņojis, ka nepagarinās jauno paaugstināto tarifu ieviešanai noteikto termiņu, kas ir 1.augusts, kā arī paziņoja par ieceri drīzumā noteikt 50% nodokli vara importam.

Tarifs vara importam tiks ieviests pēc šī metāla importa padziļinātas izpētes. "Šodien mēs nodarbojamies ar varu," otrdien pavēstīja Tramps, piebilstot, ka, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs. ASV tirdzniecības ministrs Hovards Latniks pēcāk paziņoja, ka tarifs, visticamāk, stāsies spēkā jūlija beigās vai 1.augustā.

Tramps arī paziņoja, ka Vašingtona drīzumā nāks klajā ar paziņojumu par farmācijas produktiem, bet ražotājiem tiks dots gads vai pusotrs gads laika, lai tie varētu pārcelt savu darbību uz ASV. Pēc tam farmācijas produktiem tiks piemērots ļoti augsts tarifs, piemēram, 200%, izteicās prezidents.

Tramps licis padziļināti izpētīt arī kokmateriālu, pusvadītāju un svarīgāko minerālu importu. Nākotnē tas varētu nozīmēt jaunus tarifus arī šīm preču kategorijām.

Kanādas preču eksportam uz ASV no 1.augusta tiks noteikts 35% muitas tarifs, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps vēstulē Kanādas premjerministram Markam Kārnijam.

Tramps kopš pirmdienas ir izsūtījis vairāk nekā 20 valstu līderiem vēstules par muitas tarifiem šo valstu precēm, kuru stāšanās spēkā ir paredzēta 1.augustā.

Kanāda un ASV turpina tirdzniecības sarunas cerībā panākt vienošanos līdz 21.jūlijam.

ASV kaimiņvalstis Kanāda un Meksika meklē iespējas apmierināt Trampu, lai tiktu atjaunots šo triju valstu brīvās tirdzniecības līgums USMCA. Šis līgums 2020.gada jūlijā nomainīja iepriekšējo vienošanos NAFTA, kuras pārskatīšanu Tramps panāca savas pirmās prezidentūras laikā.

USMCA bja paredzēts pārskatīt līdz nākamā gada jūlijam, bet Tramps paātrināja procesu, uzsākot tirdzniecības karus pēc atgriešanās Baltajā namā janvārī.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja par muitas tarifu samazināšanu Indijas preču importam, jo Indijas premjerministrs Narendra Modi piekritis izbeigt naftas pirkšanu no Krievijas.

Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social" pieminēja tā sauktā "savstarpējā tarifa" samazināšanu Indijai no 25% līdz 18%.

Tramps uzskata muitas tarifus par līdzekli, lai kompensētu nelīdzsvarotību un neizdevīgo stāvokli Savienotajām Valstīm starptautiskajā tirdzniecībā.

Savukārt Modi kādā telefonsarunā esot apsolījis samazināt muitas tarifus un citas tirdzniecības barjeras ASV produkcijai līdz nullei, kā arī pirkt ievērojami vairāk ASV preču - tai skaitā enerģiju, tehnoloģiju un lauksaimniecības produktus vairāk nekā 500 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Tramps to nosauca par "tirdzniecības darījumu" un arī pateica, ka Indija vairs nepirks naftu no Krievijas.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien brīdināja Krieviju, ka piemēros ļoti bargus muitas tarifus Maskavas tirdzniecības partneriem, ja tā 50 dienu laikā neatrisinās karu Ukrainā.

"Mēs piemērosim sekundāros tarifus. Ja 50 dienu laikā mums nebūs vienošanās, tas ir ļoti vienkārši. Un tie būs 100 procentu apmērā, un tā tas ir," Tramps sacīja žurnālistiem Baltajā namā, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

Tramps nesniedza konkrētu informāciju par to, kā šie tarifi tiks ieviesti.

"Es izmantoju tirdzniecību daudzām lietām," viņš piebilda. "Bet tā ir lieliska, lai izšķirtu karus."

Savukārt Rite pavēstīja, NATO un ASV vienošanās ietvaros Ukraina saņems "milzīgu daudzumu" ieroču.

"Tas nozīmēs, ka Ukraina iegūs patiešām milzīgu daudzumu militārā aprīkojuma - gan pretgaisa aizsardzībai, gan raķetes, gan munīciju," viņš sacīja.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien nosūtījis Japānas un Dienvidkorejas līderiem vēstules, informējot viņus par 25% muitas tarifu spēkā stāšanos no 1.augusta.

Tramps nedēļas nogalē paziņoja, ka no pirmdienas izsūtīs pirmās 15 vēstules, informējot ārvalstis par jauno muitas tarifu piemērošanu. Tramps jau 2.aprīlī paziņoja par jauniem augstiem tarifiem virknei valstu, bet pēc tam apturēja to stāšanos spēkā uz 90 dienām. Šajā periodā, kas bija paredzēts sarunām, precēm no vairuma valstu tika piemērots 10% bāzes tarifs. Šis periods beigsies trešdien.

Gandrīz identiski formulētās vēstulēs Japānas un Dienvidkorejas līderiem Tramps norādīja, ka tarifi tiks piemēroti no 1.augusta, jo to tirdzniecības attiecības ar Vašingtonu "diemžēl ir tālu no savstarpīguma". Tramps arī brīdināja abas valstis par eskalāciju, ja tās izdomātu atbildēt, paaugstinot savus tarifus.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja noteikt jaunus muitas tarifus un eksporta ierobežojumus valstīm, kuras vēršas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Digitālie nodokļi, digitālo pakalpojumu likumdošana un digitālo tirgu regulējumi - tie visi ir paredzēti, lai kaitētu amerikāņu tehnoloģijai vai to diskriminētu," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņa draudi bija adresēti valstīm Eiropā un citur, kas ir pieņēmušas likumus par tiešsaistes pasaules regulēšanu.

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi Digitālo tirgu likumu un Digitālo pakalpojumu likumu, kas regulē konkurenci un digitālā satura pārraudzību. Lielbritānija ir ieviesusi nodokli digitālajiem uzņēmumiem.

Tramps, nenosaucot konkrētas valstis vai reģionus, paziņoja, ka "diskriminējošu darbību" neatcelšanas gadījumā viņš "noteiks būtiskus papildu tarifus" šādu valstu ražojumiem un ierobežojumus ASV tehnoloģiju un mikroshēmu eksportam.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par plāniem noteikt 50% muitas tarifu Brazīlijas precēm, sākot no 1.augusta, un kritizēja prāvu pret bijušo Brazīlijas prezidentu Žairu Bolsonaru kā "raganu medības".'

Tramps vēstulē Brazīlijas prezidentam Luīsam Ināsiu Lulam da Silvam nosauca izturēšanos pret Bolsonaru par "starptautisku negodu", piebilstot, ka šai prāvai "nevajadzētu notikt".

Tramps arī paziņoja, ka Vašingtona sāks izmeklēt Brazīlijas tirdzniecības praksi.

Brazīlija trešdien pavēstīja, ka ir izsaukusi ASV pilnvaroto lietvedi diplomātiskā strīdā par Trampa agrāk paustu Bolsonaru prāvas kritiku.

Brazīlijas Augstākā tiesa martā nolēma, ka Bolsonaru jātiesā par apvērsuma mēģinājumu, un šī lieta var sagraut viņa cerības uz atgriešanos pie varas.

Brazīlijā šī ir pirmā prāva pret bijušo valsts vadītāju, kas apsūdzēts mēģinājumā ar spēku pārņemt varu, kopš Brazīlijā 1985.gadā tika atjaunota demokrātija pēc divus gadu desmitus ilgas militāras diktatūras.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien Baltajā namā tikšanās laikā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu izteica vēlmi, lai Ankara izbeidz pirkt Krievijas naftu.

"Es gribētu, lai viņi pārtrauc pirkt naftu no Krievijas, kamēr Krievija turpina agresiju pret Ukrainu," Tramps sacīja žurnālistiem pirms sarunām Baltajā namā.

"Viņš var būtiski ietekmēt kara gaitu Ukrainā, ja vēlas, bet viņš dod priekšroku palikt neitrāls," piebilda Tramps, raksturojot Erdogana nostāju.

Pēc ASV prezidenta domām, Turcija var palīdzēt nosēdināt Volodimiru Zelenski un Vladimiru Putinu pie sarunu galda.

Pēc viņa teiktā, Turcijas līderis ir "abu cienīts" un var radīt "lielu ietekmi", ja viņš to vēlas, lai gan šobrīd viņš ir "ļoti neitrāls".

"Viņš pazīst Putinu tikpat labi kā es," piebilda Tramps, runājot par Turcijas līderi.

Krievija ir iztērējusi miljardiem dolāru un "nav ieguvusi praktiski nekādu teritoriju", "es domāju, ka ir pienācis laiks apstāties, patiešām", sacīja Tramps.

Vašingtonā ir pabeigta Baltā nama Austrumu spārna nojaukšana, lai atbrīvotu vietu ASV prezidenta Donalda Trampa iecerētās deju zāles uzcelšanai par 300 miljoniem ASV dolāru, ceturtdien liecināja satelītattēli.

Nojaukšanas darbi tika pabeigti laikā, kad Baltais nams publicēja deju zāles ziedotāju sarakstu, kurā ir uzņēmumi "Apple", "Google" un "Meta".

Vietā, kur atradās Austrumu spārns, tagad ir redzama pelēkbrūna gruvešu kaudze.

Pirms nepilna mēneša uzņemtos satelītattēlos bija redzams tolaik neskartais Austrumu spārns, kurā atradās ASV pirmās lēdijas biroji.

Austrumu spārna pilnīga nojaukšana notika daudz plašākā apmērā, nekā iepriekš bija paziņojis Tramps.

Kad bijušais nekustamo īpašumu magnāts Tramps jūlijā pavēstīja par saviem plāniem, viņš sacīja, ka iecerētā deju zāle "netraucēs esošajai ēkai" un atradīsies "tuvu tai, bet neskars to".

Kad šonedēļ sākās nojaukšanas darbi, Tramps trešdien paziņoja, ka pēc konsultēšanās ar arhitektiem izlēmis dot priekšroku Austrumu spārna pilnīgai, nevis daļējai nojaukšanai.

ASV prezidents Donalds Tramps noteicis jaunus muitas tarifus kokmateriāliem un dažādiem koka izstrādājumiem, tai skaitā importētiem zāģmateriāliem, būvkokiem, virtuves skapjiem un mīkstajām mēbelēm, kas var sadārdzināt mājokļu celtniecības un mēbeļu ražošanas izmaksas, kas pēdējos mēnešos jau ir strauji pieaugušas.

Tramps pirmdien, 29.septembrī, izplatītajā paziņojumā norādīja, ka ASV sāks piemērot 10% muitas tarifu no ārvalstīm ievestiem skujkoku zāģmateriāliem un būvkokiem, ko izmanto dažādu būvmateriālu ražošanā.

Tāpat tiks piemērots 25% tarifs virtuves skapjiem, vannasistabas mēbelēm un mīkstajām koka mēbelēm.

Šie muitas tarifi stāsies spēkā 14.oktobrī. Savukārt no 1.janvāra Tramps palielinās tarifu virtuves skapjiem līdz 50% un mīkstajām mēbelēm līdz 30%.

Baltais nams martā uzdeva Tirdzniecības ministrijai izmeklēt iespējamos draudus nacionālajai drošībai, ko rada importēti zāģmateriāli, kas galvenokārt nāk no Kanādas. Tramps mēnešiem ilgi ir kritizējis ASV ziemeļu kaimiņvalsti par tās ievērojamo kokmateriālu eksportu uz Savienotajām Valstīm.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

"Pamatojoties uz ļoti produktīvo tikšanos, kas man bija ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, mēs esam izveidojuši nākotnes vienošanās ietvaru attiecībā uz Grenlandi un faktiski visu Arktikas reģionu," platformā "Truth Social" pavēstīja Tramps.

"Šis risinājums, ja tas tiks īstenots, būs liels ieguvums Amerikas Savienotajām Valstīm un visām NATO valstīm. Pamatojoties uz šo vienošanos, es neieviesīšu tarifus, ko bija plānots ieviest 1. februārī."

Rite, atbildot uz ziņu aģentūras AFP jautājumu par provizorisko vienošanos, atteicās sniegt komentārus.

Tramps vēlāk žurnālistiem sacīja, ka vienošanās būs "viss, ko mēs vēlējāmies", un tā būs spēkā "uz visiem laikiem".

ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

"Mēs esam panākuši vienošanos. Es domāju, ka tā ir laba vienošanās visiem," sacīja Tramps žurnālistiem savā golfa kūrortā Tērnberijā, kur viņš uzņēma Leienu.

"Tā ir laba vienošanās. Tā dos stabilitāti, tā dos paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos," teica Leiena.

Pēc Trampa sacītā, vienošanās paredz, ka Eiropas Savienības (ES) eksportam uz ASV tiks noteikts 15% muitas tarifs. Pašlaik ir spēkā 4,8% pamattarifs un aprīlī noteiktais 10% pagaidu papildtarifs, līdz ar to vienošanās faktiski saglabās pašreizējo tarifu līmeni. Tomēr Tramps bija draudējis noteikt 30% tarifu, ja līdz 1.augustam netiktu panākta tirdzniecības vienošanās.

Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien panāca vienošanos piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu uz nākamajiem diviem gadiem, lai kompensētu gaidāmo Ukrainas budžeta deficītu, bet nespēja vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu.

Vienošanās, kas tika panākta pēc vairāk nekā dienu ilgām sarunām Eiropadomes sanāksmē Briselē, sniedz ļoti vajadzīgu glābiņu Ukrainai laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps mudina ātri vienoties ar kara izbeigšanu.

"Mums ir darījums. Ir apstiprināts lēmums sniegt 90 miljardu eiro atbalstu Ukrainai uz 2026. un 2027. gadu," platformā "X" rakstīja Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta. "Mēs apņēmāmies, mēs izpildījām."

Meklējot risinājumu, ES valstu līderi vienojās par aizdevumu, kas tiktu atbalstīts no ES kopīgā budžeta.

Pirmais apspriestais variants paredzēja izmantot ES iesaldētos Krievijas centrālās bankas aktīvus apmēram 200 miljardu eiro vērtībā, lai izveidotu aizdevumu Kijivai.

ASV prezidents Donalds Tramps videokonferencē ar Eiropas līderiem un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ceturtdien paudis neapmierinātību ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas joprojām pērk Krievijas naftu, atklāja Zelenskis.

Ukrainas sabiedrotie tikās Parīzē, lai apspriestu potenciālās drošības garantijas Ukrainai, un Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc samita paziņoja, ka 26 valstis izteikušas gatavību piedalīties Ukrainas drošības garantēšanā pēc uguns pārtraukšanas Krievijas uzsāktajā karā.

Savienotās Valstis sanāksmē Parīzē pārstāvēja ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš arī atsevišķi tikās ar Zelenski. Saruna ar Trampu notika videokonferences formātā.

"Prezidents Tramps ir ļoti neapmierināts ar to, ka Eiropa iepērk Krievijas naftu," žurnālistiem Parīzē sacīja Zelenskis, norādot, ka to dara Ungārija un Slovākija.

Eiropas Savienība 2022.gadā aizliedza importēt lielāko daļu naftas no Krievijas, bet pieļāva izņēmumus attiecībā uz Ungāriju un Slovākiju, kas ir ļoti atkarīgas no Krievijas naftas piegādēm.

Pirmdien Šveices kalnu kūrortā Davosā sākas ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums (WEF), kurā piedalīsies arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šī gada WEF uzmanības centrā acīmredzami atradīsies ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tā priekšvakarā izraisījis kārtējo ģeopolitisko satricinājumu, draudot aplikt importu no vairākām Eiropas valstīm ar papildu muitas tarifiem, ja tās pretosies viņa iecerei pārņemt savā kontrolē Grenlandi.

Foruma kuluāros iespējama arī viņa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Šogad forums pulcēs aptuveni 3000 pasaules politiskās, ekonomiskās, sabiedriskās un zinātnes elites pārstāvju. Paredzēts, ka trešdienas pēcpusdienā tos uzrunās Tramps.

Šī būs jau ceturtā Trampa dalība WEF un trešā reize, kad viņš forumā piedalīsies ASV prezidenta statusā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka pēc sarunām, kuru mērķis bija izvairīties no augstākiem muitas tarifiem, ASV ir panākušas tirdzniecības vienošanos ar Indonēziju.

Indonēzijas precēm, kas tiks ievestas ASV, tiks piemērots 19% muitas tarifs, Tramps pavēstīja ierakstā savā platformā "Truth Social".

Saskaņā ar vienošanos Indonēzija no ASV ir apņēmusies iegādāties enerģiju 15 miljardu dolāru vērtībā, lauksaimniecības produktus 4,5 miljardu dolāru vērtībā un 50 "Boeing" lidmašīnas, daudzas no tām - "Boeing 777".

Tramps norādīja, ka galīgā vienošanās tika panākta pēc viņa sarunas ar Indonēzijas prezidentu Prabovo Subianto.

Pagājušajā nedēļā Tramps draudēja, ka gadījumā, ja vienošanās netiktu panākta, importam no Indonēzijas no 1.augusta tiktu noteikts 32% tarifs.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ASV noteiks "aptuveni 100%" muitas tarifu importētām pusvadītāju mikroshēmām.

Tramps sacīja, ka mikroshēmu ražotāji varētu izvairīties no šī tarifa, investējot to ražošanā Savienotajās Valstīs.

Tramps, piedaloties preses konferencē līdz ar "Apple" vadītāju Timu Kuku, sacīja, ka jaunais tarifs neietekmēs kompānijas, kas jau būvē ražotnes ASV vai plāno to darīt.

Viņš pauda pārliecību, ka šis solis veicinās mikroshēmu ražošanu ASV. Nozares eksperti gan atzīmē, ka šādu rūpnīcu uzcelšanai bieži vajadzīgi vairāki gadi un miljardiem ASV dolāru.

Domājams, ka šādu tarifu noteikšana, nenosakot izņēmumus lieliem piegādātājiem, izraisīs elektronikas preču cenu celšanos, jo lielākā daļa mikroshēmu tiek ražota Āzijā. Modernos viedtālruņu procesorus, tostarp viedtālruņiem "iPhone", pārsvarā ražo Taivānas uzņēmums TSMC.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien varētu paziņot par jaunu ieroču piegādes plānu Ukrainai, kas ietver ne tikai zenītraķetes, bet arī uzbrukuma ieročus, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta tīmekļa izdevums "Axios".

"Divi avoti "Axios" pastāstīja, ka viņiem ir pamats domāt, ka šis plāns ietvers tālas darbības raķetes, kas var sasniegt mērķus dziļi Krievijas teritorijā, tajā skaitā Maskavu," raksta "Axios", atzīsto, ka nevienam no avotiem nav informācijas par galīgo lēmumu.

"Putins Trampu ir ļoti nokaitinājis. Viņa rītdienas paziņojums būs ļoti sparīgs," izdevums citē senatora Lindsija Greiema teikto.

Saskaņā ar "Axios" rīcībā esošo informāciju par jauno plānu Tramps paziņos tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

Kā ziņots, Tramps svētdien paziņoja, ka Savienotās Valstis piešķirs Ukrainai zenītraķešu sistēmas "Patriot", lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas agresiju.

ASV prezidents Donalds Tramps piešķirs Ukrainai militāro palīdzību 300 miljonu dolāru vērtībā, atsaucoties uz avotiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Tā būs pirmā reize, kad Tramps savas otrās prezidentūras laikā sūta ieročus Ukrainai, izmantojot īpašās prezidenta pilnvaras, kā to darīja viņa priekšgājējs Džo Baidens.

Tramps piešķirs militāro palīdzību Ukrainai, izmantojot pilnvaras, kas ļauj ASV varasiestādēm nosūtīt Kijivai ieročus no ASV armijas krājumiem bez nepieciešamības saņemt Kongresa apstiprinājumu.

Militārās palīdzības pakete sasniegs aptuveni 300 miljonus dolāru, sacījis "Reuters" sarunbiedrs.

Tajā, visticamāk, būs iekļautas raķetes sistēmām "Patriot" un vidēja darbības rādiusa raķetes.

Galīgais saraksts ar bruņojumu, ko Vašingtona nosūtīs Kijivai, vēl nav noteikts.

Līdz šim Trampa administrācija ir nosūtījusi tikai tos ieročus, ko apstiprinājis Džo Baidens, atgādina "Reuters".

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien žurnālistiem paziņoja, ka plāno noteikt ievedmuitas tarifu nedaudz virs 10% apmēram 100 mazākām valstīm.

"Mēs, iespējams, noteiksim vienu tarifu visām šīm valstīm," sacīja Tramps, piebilstot, ka tas varētu būt "tarifs nedaudz virs 10%" precēm no vismaz 100 valstīm.

Tirdzniecības ministrs Hovards Latniks iestarpināja, ka valstis, kuru precēm tiks piemērots šāda nodeva, lielākoties ir Āfrikā un Karību jūras reģionā. To tirdzniecības apjoms ar ASV ir salīdzinoši neliels.

Tramps arī teica, ka, iespējams, jūlija beigās paziņos par tarifiem medikamentiem.

Viņš sacīja, ka sāks ar zemāku tarifu likmi un dos uzņēmumiem gadu laika, lai tie sāktu ražošanu ASV, bet pēc tam noteiks augstākus tarifus. Tramps piebilda, ka pēc līdzīga principa tarifi tiks piemēroti arī datoru mikroshēmām.

Pagaidām ir pāragri spriest, vai Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzņēmumus ietekmēs ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotie 25% tarifi Irānas tirdzniecības partneriem, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa atzīmēja, ka ārējās tirdzniecības politika ir ES ekskluzīva kompetence, un ĀM sagaida, ka tiks veidota vienota un koordinēta bloka nostāja.

Eglīte apliecināja, ka ASV prezidenta paziņojumu gan Latvija, gan Eiropas Komisija ir pieņēmusi zināšanai. Tāpat ĀM rīcībā nav informācijas, ka ASV jau būtu pieņemti kādi tiesību akti, kas formalizētu šo lēmumu.

"Latvijas interesēs ir konstruktīva politiskās un ekonomiskās sadarbības turpināšana ar ASV, tai skaitā tirdzniecības jautājumos," pauda ĀM pārstāve.

Kā liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē, Latvija 2025. gada 11 mēnešos no Irānas ir importējusi preces aptuveni 694 000 eiro apmērā.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien draudēja ar lieliem pretpasākumiem, ja Eiropas valstis, lai izdarītu spiedienu uz Vašingtonu, pārdotu ASV Valsts kases obligācijas.

"Ja tas notiktu, no mūsu puses būtu lieli pretpasākumi, un mums ir visas kārtis," Tramps sacīja telekanāla "Fox Business" raidījumā.

Viņš atzina, ka Eiropas valstīm ir daudz ASV valsts obligāciju.

Starp ASV un Eiropu saasinājusies spriedze saistībā ar Vašingtonas pretenzijām uz Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi, kā iemeslu minot Savienoto Valstu nacionālās drošības intereses.

Trampa draudi piemērot muitas tarifus Eiropas valstīm par to, ka tās nepiekrīt viņa prasībai iegūt Grenlandi, šonedēļ satricināja pasaules finanšu tirgus.

Taču Pasaules Ekonomikas forumā Davosā Tramps trešdien atkāpās no draudiem ar spēku atņemt Grenlandi Dānijai un paziņoja, ka tomēr nenoteiks jaunus tarifus Eiropas valstīm.

Septembris finanšu tirgos bija sezonai neraksturīgi spēcīgs. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja nekādus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem. ASV prezidents Donalds Tramps turpināja virzīt ekonomikas politiku, izmantojot tarifus, un paziņoja par plāniem noteikt jaunus nodokļus patentētām zālēm. Septembrī arī ASV S&P un citi akciju indeksi, zelta un sudraba cenas sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus.

Monetārā politika un tarifi

ECB septembrī nemainīja procentu likmes un norādīja uz piesardzīgu perspektīvu. Kā bija gaidīts, FED samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.

Inflācija joprojām ir izaicinājums FED, kam jāpanāk līdzsvars starp darba tirgus palēnināšanos un noturīgu inflāciju. FED locekle Beta Hammaka norādīja, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nespēj sasniegt 2% inflācijas mērķi un, iespējams, to neizdosies sasniegt līdz pat 2028. gadam. Noturīgā inflācija un investoru sarūkošā uzticība monetārajai sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas ir strauji paaugstinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma zelta un sudraba cenas eiro ir pieaugušas attiecīgi par 30% un 42%, pārspējot Bitcoin vērtības kāpumu par 8 %.