Ceturtdien zelta cena piedzīvoja nelielu kāpumu, tomēr aizvien tā atrodas divu gadu zemākajā līmenī, liecina dati.
Dārgmetāla cena nedaudz pieauga pēc tam, kad Ķīnas rūpniecības aktivitātes dati veicināja Āzijas akciju tirgus kritumu, un daļa investoru atkal pievērsās zeltam, neskatoties uz ASV ziņojumu par monetārās stimulēšanas pasākumu mazināšanu.
Zelta stieņa kā ieguldījuma pievilcība investoru acīs gan pēc ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes runas saruka, atspoguļojoties arī cenā, Tomēr zelta cena tūlītējām piegādēm palielinājās par 0,5% līdz 1375,24 dolāriem par unci. Jāpiebilst, ka iepriekš tirdzniecības sesijas laikā tā saruka līdz 1356,24 dolāriem par unci.
Šajā gadā zelta cena jau ir par aptuveni piektdaļu zemāka, jo investori izvēlas ieguldīt riskantākos aktīvos.
Ceturtdien palielinājās arī sudraba cena (par 1,3%), savukārt platīna un pallādija cena saruka attiecīgi par 0,5% un 1,3%.
Db.lv jau rakstīja, ka ziņas no atsevišķām lielākajām centrālām bankām par to, ka līdzšinējie kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi ekonomikā varētu tikt samazināti izraisījušas investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām, tādējādi veicinot strauju biržas indeksu kritumu.
Sausais atlikums ir investoru panika Tokijas biržā, šorīt indeksam Nikkei 225 samazinoties par vairāk nekā septiņiem procentiem. Kritums bija arī citās Āzijas biržas, piemēram, Honkongā biržas indekss samazinājās par 2,5%.
Arī Eiropā rīts sācies uz samērā pesimistiskas nots, Francijas un Vācijas akciju tirgus indeksiem krītoties apmēram par 2,5%, kamēr Londonas biržas indekss FTSE 100 ir zaudējis gandrīz divus procentus. Savukārt Atlantijas okeāna otrā krastā ASV biržas indekss Standard & Poor's 500 vakar samazinājās par 0,83%, un ir ļoti ticams, ka indekss turpinās kritumu arī šodienas tirdzniecības sākumā.