Jaunākais izdevums

Pirmdien zelta cena strauji saruka, jo investori pievērsās riskantākiem aktīviem, raksta MarketWatch.

Zelta cena aprīļa piegādēm saruka par 2,2% līdz 1204 dolāriem par unci, savukārt sudraba cena marta piegādēm samazinājās par 2,3% līdz 15,03 dolāriem par unci.

«Zelta cena sarūk, jo nedēļas sākumā tirgū parādījusies augstāka riska apetīte,» jaunākajā tirgus apskatā raksta Commerzbank analītiķi.

Februāra sākumā zelta cena pieauga līdz augstākajam līmenim pēdējā gada laikā, taču Commerzbank analītiķi skaidroja, ka šo kāpumu veicināja spekulatīvas darbības.

Tajā pašā laikā analītiķi uzsver, ka zelta biržās tirgotajos fondos aizvadītajā piektdienā ieplūdis lielākais naudas apjoms dienas laikā kopš 2011.gada oktobra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais zelta pieprasījums pasaulē gan otrajā ceturksnī, gan pirmajā pusgadā samazinājies, taču pieprasījums pēc zelta kā investīcijas palielinājies līdz rekordaugstam līmenim, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotā informācija.

Kopējais zelta pieprasījums - investīcijām, juvelierizstrādājumu izgatavošanai, tehnoloģijām un centrālo banku iepirkumiem - otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, saruka par 11% līdz 1015,7 tonnām. Savukārt pirmajā pusgadā apjomi saruka par 6% līdz 2076 tonnām.

Tajā pašā laikā pirmajā pusgadā pieprasījums pēc zelta kā investīcijas sasniedza rekordaugstu līmeni - 1130,7 tonnas, sasniedzot rekordaugstu vērtību - 60 miljardus dolāru.

Šo pieaugumu veicinājuši biržā tirgotie fondi, kas investē zeltā, palielinot ieguldījumu apjomus par 734 tonnām līdz 3621 tonnai. Savukārt ieguldījumi zelta stieņos un monētās saruka līdz zemākajam līmenim 11 gadu laikā - par 17% līdz 396,7 tonnām, ko veicināja valstu ieviestie ierobežojumi otrajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts nepārliecina

Jānis Šķupelis, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži prognozē, ka zelta cena nākamgad var sarukt līdz 800 dolāru atzīmei, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zelta cenai nesenie satricinājumi finanšu tirgū nākuši par labu, lai gan dārgmetāla vērtības pieaugums atkal sācis uzrādīt paguruma pazīmes. Pagājušās nedēļas beigās zelta cena Ņujorkas preču biržā atradās pie 1123 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci, kas ir par 3% vairāk, nekā dzeltenais dārgmetāls maksāja pagājušā mēneša sākumā. Tādējādi zelta cena joprojām ir tuvu savam zemākajam līmenim piecu gadu laikā.

Katrā ziņā šobrīd samērā daudzu izejvielu tirgus analītiķu prognozes attiecībā uz zelta cenas potenciālo dinamiku nākotnē joprojām ir visai piezemētas. Tiek norādīts, ka šogad pirmo reizi kopš 2008. gada zemo cenu laikmetā var sarukt pasaules zelta ieguves uzņēmumu šī resursa ražošanas apjomi, kam pēc loģikas it kā kādā brīdī vajadzētu sākt radīt labāku fonu augtākām cenām. Tiesa gan, sarūkoša piedāvājuma faktors zelta cenu var ietekmēt daudz mazākā mērā. Piemēram, Bloomberg izceļ, ka pret zelta cenu sācis spēlēt šī metāla vēsturiskais statuss. Proti, zelts lielākoties tiek uztverts kā finanšu aktīvs, kurš tiek glabāts un nodots no vienas paaudzes otrai. Zelta statusa specifika nozīmējot, ka faktiski katra šī dārgmetāla jebkad izraktā unce joprojām ir eksistējoša un tiek kaut kur uzglabāta. Tādējādi pat ievērojami mazāka zelta ieguve nebūt nenozīmētu, ka šī dārgmetāla vērtība pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads zeltam sācies ar spēcīgu lēcienu – gada pirmajos trīs mēnešos zelta cena pārliecinoši pakāpās par 10%. Sasniedzot augstāko līmeni četru mēnešu laikā, zelta cena februārī pārsniedza 1 260 USD par Trojas unci. „Kaut arī divus mēnešus ilgušais kāpums apstājās martā, kopējās cenas izmaiņas skaidri rāda, kādi ir galvenie zelta cenu nosakošie faktori,“ norāda Konrāds Bjalass, finanšu mākleru uzņēmuma TMS Europe galvenais ekonomists.

Viņaprāt, politiskā nenoteiktība novērojama abās Atlantijas okeāna pusēs. Amerikas Savienotajās Valstīs jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps modināja cerības, ka tiks ieviesta jauna, biznesam labvēlīga fiskālā politika. Kā apgalvo eksperts, „iesākumā tas skubināja investētājus cerēt, ka Federālā rezervju banka (FED) palielinās procentu likmes,“ taču viņš piebilst – Trampa prezidentūras sākums parādīja, ka vadīt valsti no Ovālā kabineta ir grūtāk nekā pārvaldīt uzņēmumu no Trampa debesskrāpja Trump Tower augšējā stāva.

Tā kā Trampam neizdevās savākt pietiekami daudz balsu, lai tiktu apstiprināts viņa veselības aizsardzības reformu likuma projekts, prezidentam var būt sarežģīti īstenot ambiciozos vēlēšanu kampaņas solījumus. Vēl lielākas bažas raisa Klusā okeāna reģiona partnerības (angl. Trans-Pacific Partnership (TPP)) līgums, par kuru pašlaik noris sarunas. Šis brīvās tirdzniecības līgums, kas tika sagatavots, tiecoties arī saskaņot Amerikas Savienoto Valstu un Meksikas intereses, ir nonācis briesmās, kopš Tramps paziņoja par izstāšanos no šīs partnerības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 8. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs zelta kolekcijas monētu «Zelta saktas. Burbuļsakta» (monētas nominālvērtība 75 eiro), informē LB.

Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban pastāv vairāki faktori, kuru dēļ zelta cena tuvāko mēnešu laikā varētu pārkāpt 2011.gadā sasniegto rekordu, prognozē "Citigroup".

Zelta cena virzās uz augšu, un šo kustību veicina pašreizējā centrālo banku īstenotā monetārā politika, zems ienesīgums finanšu tirgos, rekordlielie naudas apjomi, kas ieplūst biržās tirgotajos fondos un izmaiņas ieguldījumu izvietojumā, uzsver eksperti.

Ņemot vērā šos faktorus, viņi prognozē, ka zelta cena nākamo 6-9 mēnešu laikā sasniegs rekordu, un pastāv 30% iespējamība, ka zelta cena tuvāko 3-5 mēnešu laikā sasniegs 2000 dolāru par unci.

"Nominālās zelta cenas jau šajā gadā ir uzrādījušas rekordus G-10 valstu un lielāko jaunattīstības valstu valūtās, tādēļ ir tikai laika jautājums, kad tās sasniegs rekordus ASV dolāros," prognozē eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais zelta pieprasījums pasaulē pirmajā ceturksnī sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2008.gada, liecina Pasaules Zelta padomes dati.

Kopējais investīciju apjoms zeltā saruka līdz 973 tonnām, kas ir par 7% mazāk nekā pirms gada, kad tas bija 1047 tonnas.

Jaunākie ASV Kaltuves dati liecina, ka aprīlī pārdotas 4500 unces Amerikāņu ērgļa zelta monētu, kas ir par 25% mazāk nekā pirms gada, raksta MarketWatch. Kopumā pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc zelta stieņiem un monētām saruka par 15% līdz 255 tonnām.

Pirmajā ceturksnī zelta nākotnes kontrakta cena pakāpās vien par 1,4%, un šonedēļ sasniedza 1305,6 dolārus par unci.

«Investori, kuri iegulda zeltā, pirmajā ceturksnī saņēma dažādus signālus no tirgus – zelta cena bija daudzmaz stabila, procentu likmes auga, taču tajā pašā laikā akciju tirgos bija augsts svārstīgums un

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss.

Gandrīz līdz marta pirmajai pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.

Paspēlē visus guvumus

No šā gada sākuma līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus savus šā gada guvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta kompāniju akcijas iziet no modes, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zelta cena šogad pieaugusi, lai gan vēl straujāk akciju vērtība palielinājusies uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar šī metāla ieguvi. Piemēram, pasaulē lielākā zelta ieguvēja Barrick Gold akcijas cena šogad pakāpusies jau gandrīz par 150% – līdz 18,3 ASV dolāru atzīmei. Savukārt Newmont Mining akcijas vērtība Ņujorkā palielinājusies par 123% (Bloomberg apkopotā vadošo zelta ražotāju akciju indeksa vērtība šogad pieaugusi par 119%).

Daudzu šo kompāniju akciju vērtība kāpusi vismaz piecas reizes straujāk, nekā vērtība palielinājusies zeltam. Rezultātā arvien vairāk nomanāmas runas, ka tik spējš šāda veida kompāniju akciju cenu skrējiens ir bijis pārspīlēts. Jau pieminētās Barrick Gold akcijas P/E rādītājs šobrīd atrodas pie 325 (!), bet Newmont Mining tas ir gandrīz 40. Morgan Stanley eksperti lēš, ka daudzu zelta kompāniju šā brīža vērtība būtu attaisnojama tikai tad, ja zelta cena būtu par 25% augstāka, nekā tā ir pašlaik.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Godīgais zelts globālo risku laikmetā

Nikolajs Ceipe, salona <i>Chopard</i> direktors, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukumi, terorisma draudi, politiskā un sociālā nestabilitāte – konflikti pasaulē pēdējos gados eskalējas dažādās jomās. Pēc ekspertu slēdzieniem globālie riski pēdējos desmit gados ir dubultojušies, kļūstot arvien starptautiskāki. Likumsakarīgi, ka šādos nestabilos apstākļos pasaules biznesa vide ķeras pie ‘drošības riņķa’ – zelta. Par to liecina biržu dati - zelta cena pēdējā pusgadā kāpusi vairāk nekā par 10%. Zelts ir universāla nauda, un to saprot ne vien biržu mākleri un investori, bet arī mājsaimniecības.

Interese par zelta izstrādājumiem vienmēr ir bijusi augsta, bet laikā, kad patērētājs kļūst īpaši ‘jūtīgs’, pieprasījums pēc šī dārgmetāla izstrādājumiem pieaug un ikdienas pirkums – saderināšanās vai kāzu gredzens no simboliskas dāvanas pārvēršas par nopietnu investīciju. Vadoties pēc Chopard gredzenu pārdošanas datiem - populārākais zelts Latvijā ir baltais - 50% no pērn iegādātajiem gredzeniem, otrs pirktākais ir rozā zelts - 40%, bet 10% no iegādātajiem gredzeniem ir bijuši dzeltenā zelta un platīna.

Vēl viena būtiska tendence, kas aktualizējas līdz ar pasaulē pieaugošo sociālo nevienlīdzību un politiskajām svārstībām, ir t.s. ekoloģiskā biznesa domāšana – patērētāji pieprasa, lai investīcija ir ne vien ar augstu likviditāti un droša, bet arī atbilstu taisnīgas tirdzniecības praksei. Līdzīgi kafijas ražotāju iniciētai godīgas tirdzniecības kustībai Fair trade, kas strauji aug plašumā, globālo risku laikmetā aktualitāti gūst godīgas zelta ieguves iniciatīva jeb Fairmained gold. Tas ir iemesls, kāpēc Chopard jau 2012.gadā pieņēma lēmumu zelta izejmateriālu ieguvei tikai no ilgtspējīgiem avotiem, kas nenodara kaitējumu videi vai cilvēkiem, kas nodarbināti zelta ieguvē un apstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien zelta cena pieauga līdz augstākajam līmenim kopš pērnā gada oktobra, jo, vājinoties riska apetītei finanšu tirgos, investori meklē drošu patvērumu saviem līdzekļiem, raksta MarketWatch.

Rezultātā zelta cena aprīļa piegādēm pieauga par 2,11% līdz 1182 dolāriem par unci, kas ir augstākā atzīme kopš pērnā gada oktobra beigām. Kopš gada sākuma zelta cena ir palielinājusies par 11%, ko veicinājis kritums akciju un naftas tirgū.

Tāpat pirmdien zelta cenai pieaugt palīdzēja vājāks dolārs. Ja dolāra vērtība samazinās, tad dolāros cenotās izejvielas, piemēram, zelts, kļūst lētāks ārvalstu pircējiem.

LHV analītiķis Mareks Rudovičs skaidro, ka šā brīža tirgus situācija diezgan izteikti norāda, ka zelts gūst izteiktu labu no tā, jo šobrīd vairs nav īsti skaidrs, vai Federālā Rezervju Sistēma turpinās celt procentu likmes šādos tirgus apstākļos un riskēs ar potenciāli daudz lielākām ekonomiskām problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta un zelta kompāniju vērtība turpina palielināties.

Šogad roku rokā ar akciju cenu kāpumu pieaugusi arī zelta cena. Tādējādi var spriest, ka nomanāms liels tirgus dalībnieku pieprasījums gan pēc riska aktīviem, gan drošā patvēruma, pie kura tradicionāli tiek pieskaitīts dzeltenais dārgmetāls.

Kopumā zelta cena ASV preču biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies jau gandrīz par 5% un pietuvojusies 1350 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci (ASV akciju Standard & Poor’s 500 vērtība šajā periodā pakāpusies jau par 11%). Savukārt kopš pagājušā gada augusta zemākajiem punktiem zelta vērtība ir pieaugusi gandrīz par 15%.

Šāds zelta skrējiens visai strauji uz augšu parāvis arī daudzu tā ieguvēju un pārstrādātāju vērtspapīru cenu. Piemēram, biržā tirgotā fonda, kas apkopo šādu uzņēmumu akcijas, VanEck Vectors Gold Miners ETF daļas cena kopš janvāra palēkusies par 10%. Vēl straujāku pieaugumu demonstrējis svārstīgākais un riskantākais VanEck Vectors Junior Gold Miners ETF.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas tautsaimniecību pieslēgušā koronavīrusa ietekmi izmērīt ir grūti. Skaidrs gan ir tas, ka tā uz pasaules ekonomiku būs negatīva. Tas gan netraucē dažādu riska un drošā patvēruma aktīvu cenai kopā skriet debesīs.

Piemēram, zelta cena šīs nedēļas vidū pārsoļoja pāri apaļajai 1600 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir augstākais līmenis gandrīz septiņu gadu laikā.

Pieaugot neskaidrībai, zelta cenas kāpums var šķist saprotams. Tāpat viens no galvenajiem faktoriem, kas vēl pirms kāda laika bremzēja zelta cenas pieaugumu, bija pieņēmumi, ka centrālās bankas turpinās virzīties stingrākas monetārās politikas virzienā. Tam pēc definīcijas vajadzētu nākt komplektā ar augošām procentu likmēm, kas zeltu padara potenciāli mazāk konkurētspējīgu tādu finanšu aktīvu priekšā, kas investoriem nodrošina regulārus procentu ienākumus (zelts procentus un dividendes galu galā nemaksā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelts uz neskaidrību un cenu svārstīguma fona gatavs izvirzīties līderos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Plaukstot bažām par tehnoloģiju kompāniju akciju skrējiena turpināšanos un plašākiem globāliem tirdzniecības kariem, pēdējo tirdzniecības sesiju laikā labāk klājies zelta cenai. Dzeltenā dārgmetāla vērtība pagājušās nedēļas beigās pārsniedza 1340 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Rezultātā kopš šā gada sākuma zelta cena Ņujorkas preču biržā ir palielinājusies gandrīz par 2,5%. Tas ir labāks sniegums, nekā investoriem nodrošinājušas ASV akcijas. Šīs valsts Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība, ņemot vērā pēdējo dienu kritumu, kopš šā gada sākuma jau ir iebraukusi negatīvā teritorijā – tā šajā termiņā ir sarukusi par 1,1% (nav vērā ņemts piektdienas tirdzniecības sesijas rezultāts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: 10 pasaules ražīgākās zelta raktuves

Žanete Hāka, 25.01.2017

Muruntau
Zelta ražošanas apjomi 2015.gadā: 61 tonna
Valsts: Uzbekistāna
Valsts IKP 2015.gadā: 190,8 miljardi dolāru
Īpašnieks: valsts

Foto: wikipedia

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš augstākās cenas sasniegšanas, pārkāpjot 1900 dolāru par unci atzīmi 2011.gadā, zelta cenas 2015.gadā nokritās zem 1100 dolāriem, taču spēja atgūties līdz 1400 dolāriem aizvadītā gada vasarā, raksta portāls 24/7 Wall St.

Aizvadītajā nedēļā zelta cena februāra piegādēm bija 1210,2 dolāri, kas ir par aptuveni 100 dolāriem vairāk nekā pērnā gada decembrī. Zelta cena parasti aug inflācijas un ekonomiskās neskaidrības periodos.

Cenas izmaiņas ietekmējušas ASV Prezidenta vēlēšanas, augošā ASV inflācija un citi jautājumi. Tāpat spēcīgais dolārs ietekmē zelta cenu, un Donalds Tramps jau izteicies, ka dolārs, salīdzinot ar Ķīnas juaņu, ir pārvērtēts. Ja dolāra vērtība saruks, interese pēc zeltu, augs.

No kurienes zelts rodas? 2015.gadā kopējais zelta ražošanas apjoms sasniedza 3211 tonnas, kas ir visu laiku augstākais līmenis. 10 lielākās ieguves vietas saražoja tikai nedaudz virs 10% no kopējiem pasaules ražošanas apjomiem. Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras ir bijušas pasaules ražīgākās zelta raktuves!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien zelta cena saruka, pasaules akciju tirgiem nedaudz stabilizējoties pēc krituma saistībā ar Lielbritānijas referenduma iznākumu, liecina Bloomberg dati.

Iepriekšējo divu dienu laikā zelta cena piedzīvoja straujāko kāpumu septiņu gadu laikā. Tomēr otrdien cena saruka par 1,2%.

Bažas, ka Lielbritānijas aiziešana no ES var kavēt pasaules ekonomikas atlabšanu, iepriekšējo dienu laikā izraisīja akciju cenu kritumu, veicinot zelta cenas pieaugumu divu dienu laikā par 5,4%.

Otrdien zelta cena Londonas biržā bija 1308,65 dolāri par unci. Šajā gadā cena ir augusi par 23%.

TF Global Markets eksperts Naems Aslams skaidro, ka patlaban tirgū redzama nelielas riska apetītes atgriešanās, kas ir normāli pēc tik strauja krituma kā iepriekšējās dienās, tomēr viņš prognozē, ka zelta cena pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta

Zane Atlāce-Bistere, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta, informē bankā.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Kolekcijas monētas Zelta saktas. Pakavsakta grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru