Sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2014 atzīta monēta Kurzemes baroks, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 17 tūkstoši cilvēku, bet par Kurzemes barokam veltīto monētu atdota aptuveni ceturtā daļa balsu. Šīs dārgmetāla kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008. gadā zeltā kalto Latvijas monētu.

I. Rimšēvičs norāda, ka pirms eiro ieviešanas sabiedrībā nebija pārliecības par Latvijas monētu mākslas turpmāko attīstību. Taču tagad ikviens ir pārliecinājies, ka arī pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai varam savā naudā kalt sižetus, kas saistīti ar mūsu kultūru, vēsturi, zīmīgām personībām, un Latvijas monētu māksla turpina savu attīstību.

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2015 atzīta Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē Latvijas Banka.

Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi balsojusi trešā daļa aptaujas dalībnieku.

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Kolekcijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 2016. gadā iznākusi jau otrā šīs sērijas monēta – bPasaku monēta II. Eža kažociņš.

Starptautiskajā konkursā The Coin of the Year (Pasaules gada monēta) Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā komponistam Rihardam Vāgneram veltītā kolekcijas monēta atzīta par gada labāko sudraba monētu pasaulē, informēja centrālā banka.

Konkurss Pasaules gada monēta esot līdzvērtīgs monētu mākslas Oskaru piešķiršanai.

Konkursa otrajā kārtā dažādās kategorijās (piemēram, labākā zelta monēta, labākā sudraba monēta, labākā bimetāla monēta utt.) par uzvarējušām atzītās monētas sacentīsies par Pasaules gada monētas titulu. Kopumā otrajai kārtai žūrija izraudzījās 10 monētu, t.sk. monētu Rihards Vāgners, bet rezultātus plānots publiskot 2015. gada janvārī.

Latvijas Banka šajā konkursā piedalās regulāri un ar labiem panākumiem. Nozīmīgākais no tiem – 2010. gadā par labāko zelta monētu un Pasaules gada monētu tika atzīta zeltā kaltā Latvijas monēta. Kopš 2000. gada balvas dažādās nominācijās guvušas arī monētas Millennium, Liktenis, Brīvības cīņas un Miglā asaro logs.

Ceturtdien, 8. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs zelta kolekcijas monētu «Zelta saktas. Burbuļsakta» (monētas nominālvērtība 75 eiro), informē LB.

Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Prestižajā konkursā The Coin of the Year (Pasaules gada monēta) Latvijas Bankas 2014. gadā izlaistā Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai veltītā monēta atzīta par labāko pasaulē nominācijā Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums, informē centrālā banka.

Konkursa finālā dažādās kategorijās (labākā zelta monēta, labākā sudraba monēta, labākā bimetāla monēta) par uzvarējušām atzītās monētas sacentīsies par Pasaules gada monētas titulu. Otrajai kārtai žūrija izraudzījās 10 monētas, tostarp, monētu Baltijas ceļš, bet uzvarētāju plānots publiskot 2016. gada janvārī.

Konkurss Pasaules gada monēta monētu mākslā ir līdzvērtīgs Oskara piešķiršanai kinomākslā, skaidro centrālā banka. Latvijas Banka šajā konkursā piedalās regulāri un ar labiem panākumiem. Nozīmīgākais no tiem – 2010. gadā par labāko zelta monētu un Pasaules gada monētu tika atzīta zeltā kaltā Latvijas monēta. Kopš 2000. gada balvas dažādās nominācijās guvušas arī monētas Millennium, Liktenis, Brīvības cīņas un Miglā asaro logs. Pērn konkursā par gada labāko sudraba monētu pasaulē tika atzīta Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā monēta Rihards Vāgners – veltījums komponistam 200. dzimšanas dienā un piemiņa viņa rosīgajam Rīgas periodam.

Dzejniekam Aleksandram Čakam veltītā Latvijas monēta, kas tika pieteikta starptautiskajam monētu konkursam Coin of the Year, ieguvusi vienu no galvenajām balvām, informēja Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Monēta Miglā asaro logs, kuras mākslinieki ir Ilmārs Blumbergs, Ligita Franckeviča, uzvarējusi nominācijā Gada mākslinieciskākā monēta. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 3. februārī Pasaules naudas izstādē Berlīnē.

Pasaulē vadošā numismātikas literatūras izdevēja Krause Publication rīkotais konkurss notiek jau 30. gadu. Starptautiska žūrija, kurā pārstāvēti dažādu valstu mākslinieki, vēsturnieki, kolekcionāri, kaltuvju un banku eksperti vērtēja vairākus simtus no teju visām pasaules valstīm konkursam iesniegto monētu un izvirzīja 99 no tām desmit dažādām nominācijām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas Bankas izsludinātajā inovatīvas eiro kolekcijas monētas dizaina konkursā 1. vieta piešķirta industriālā dizainera Artūra Analta darbam Medus, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Banka konsultēsies ar konkursa uzvarētāju un kaltuvēm, kā šo ideju, izmantojot autora iecerētos materiālus, īstenot monētā.

Atklātajā konkursā kopumā tika iesniegti 42 darbi, ko vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija. Artūra Analta darbi (ar devīzi Valters Caps un Daugava) bija starp godalgotajiem arī iepriekšējā, 2015. gadā rīkotajā inovatīvas monētas dizaina konkursā (šajā konkursā 1. vietu ieņēmušais arhitekta Mārča Kalniņa darbs Z134M 2016. gada nogalē pārdzima monētā Zeme).

Šogad konkursā 2. vieta piešķirta Mārča Kalniņa darbam H2OABC, bet 3. vieta – mākslinieka Artūra Šēnfelda darbam Zelta vērtības.

Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta, informē bankā.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Kolekcijas monētas Zelta saktas. Pakavsakta grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Latvijas Banka ceturtdien, 11. aprīlī, laidīs apgrozībā Šūpuļa monētu, liecina centrālās bankas paziņojums.

Jubilejas monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas monētu kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

LB skaidro, ka monēta veidota kā raudzību dāvana.

Monētas priekšpusē centrā ir bērns šūpulī, ko knābī tur putns, bet aizmugurē pelīte ar pūralādi, lejā – uzraksts 1 lats.

Jubilejas monēta Šūpuļa monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas maksimālā tirāža ir 5000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs ir 32,92 lati.

Latvijas Banka trešdien, 25.maijā, izlaidīs māksliniekam Vilhelmam Purvītim veltītu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu "Vilhelms Purvītis", informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpusē jeb aversā ir Purvīša gleznas "Ziema" reprodukcija, veidota ar krāsu uzdruku, bet monētas aizmugurē jeb reversā ir attēlots gleznas "Ziema" plastisks veidojums ar vairākām matējuma pakāpēm.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Frančeska Kirke.

Mākslinieces radītā monēta interpretē Purvīša gleznā "Ziema" esošos elementus - ažūri majestātiskos bērzus, vizuļojošo neaizsalušā ezera ūdeni, apmākušās ziemas debesis - un eleganti pārceļ tos sudraba monētā, izmantojot dažādas intensitātes matējumus, tekstūras un spoguļvirsmu, atzīmē Latvijas Bankā.

Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 25.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1B.

Latvijas Banka šodien izlaidīs Satversmes simtgadei veltītu sudraba kolekcijas monētu "Satversmei 100", informē Latvijas Bankā.

Šī monēta ir veltījums Latvijas konstitūcijai, kas pieņemta 1922.gadā un noteic valsts iekārtu, vērtības un attiecības starp cilvēku un valsti, norāda centrālās bankas pārstāvji.

Monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no plkst.12. Savukārt pirkumu saņemšana būs iespējama tikai pa pastu.

Monētas tirāža ir 2500 eksemplāru. Monētas cena Latvijas Bankā būs 70 eiro, bet iegādes limits vienai personai - viena monēta.

Monētas "Satversmei 100" grafisko dizainu veidojis mākslinieks Aigars Ozoliņš.

Monēta izgatavota Lietuvas "Lietuvos monetu kalykla".

"Satversmes simtgades gadā arī Latvijas Bankai aprit 100 gadu kopš tās dibināšanas. Satversme radīja pamatu tostarp sekmīgai centrālās bankas darbībai, nosakot neatkarības garantijas, kompetenci un ilgtermiņa skatījumu naudas politikas jautājumos. Satversme ir viena no senākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā, kura nodrošina demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts pastāvēšanu. Šī monēta ir centrālās bankas simboliska dāvana Latvijai, un tās radīšanā līdzdarbojās Satversmes tiesa un Valsts prezidenta kanceleja," atzīmē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka (LB) pirmdien, 30. septembrī, laidusi apgrozībā Lestenes dievnamam veltītu zelta monētu, informēja centrālās bankas pārstāvji.

LB skaidro, ka monēta nav piemiņas zīme zaudētam šedevram, bet gan aicinājums palīdzēt atgūt Latvijas izcilāko baroka dievnamu Lestenē.

Monētas «Ak, svētā Lestene!» grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos monetų kalykla. Uz monētas redzami divi baznīcas altāra elementi – eņģeļa galva un akanta lapu vijums altāra sānu dekorā.

Baznīca smagi cieta kara laikā - 1945. gada februārī padomju artilērijas apšaudē nodega baznīcas tornis, tika sašauts altāris. Pēckara laikā baznīca tika sistemātiski demolēta, bet par skulptūru izglābšanu jāpateicas māksliniekam Jurģim Skulmem, skaidro LB.

Šorīt Latvijas Bankas kasēs bija vērojama lielāka rosība nekā ikdienā, stāsta centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns. No rīta, verot vaļā Latvijas Bankas kases, veidojās nelielas – vairāku desmitu cilvēku - rindas (pirmie interesenti kasēs tika ielaisti plkst.7, bet tirdzniecība uzsākta – plkst.8), bet kolekcijas monētu Zelta saktas. Ripsakta aizvien var iegādāties.

Rūpējoties, lai iespēja iegādāties monētu būtu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, noteikts 5 monētu limits iegādei kasēs vienam pircējam.

Patlaban izkalta pirmā monētas tirāžas daļa – 2500 monētas. Tuvāko mēnešu laikā pie pircējiem nonāks arī pārējā tirāžas daļa, līdz ar to prognozējams, ka monētu pietiks visiem interesentiem.

Kopumā runājot - Latvijas Bankai nav mērķa, ka monētas būtu izpārdotas vienā vai dažās dienās (kaut arī atsevišķām monētām tā mēdz būt), bet dot sabiedrībai iespēju iegādāties šos mākslas darbus naudas formā par nozīmīgām nacionālām un vispārcilvēciskām tēmām, skaidro LB pārstāvji.

Ceturtdien monēta tika prezentēta. LB vadītājs Ilmārs Rimšēvics uzsvēra, ka Latvijas rotāšanas un dāvanu Latvijai veidošanas ietvaros Latvijas Banka kopā ar Latvijas māksliniekiem radīs vairākus veltījumus monētu mākslā, no kuriem īpaši minamas divas programmas – trīs zelta kolekcijas monētas monētu sērijā Zelta saktas un četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītas 2 eiro piemiņas monētas, kas iznāks 2016.–2018. gadā.

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Digitālo valūtu dinamiskajā vidē Bitcoin ir kļuvis par galveno šīs nozares figūru, ko bieži salīdzina ar “digitālo zeltu”. Šī analoģija ir ne tikai mājiens tā revolucionārajai ietekmei uz finanšu pasauli, bet arī atspoguļo dziļākas debates par tā lietderību. Šīs diskusijas centrā ir Bitcoin divējāda būtība: vai šī populārā kriptovalūta ir tikai vērtības krātuve, kas atspoguļo zelta atribūtus ar tā visiem trūkumiem un unikālajām īpašībām, vai arī tā ir darījumu valūta, kas paredzēta ikdienas lietošanā? Bitcoin cenas svārstības šīm debatēm piešķir kritisku dimensiju, ietekmējot Bitcoin uztveri un lietošanas gadījumus pasaules ekonomikā.

Bitcoin kā digitālais zelts

Bitcoin ir kļuvis par “digitālā zelta” kvintesenci — terminu, kas atspoguļo tā būtību kā modernu vērtību glabātāju un finanšu inovāciju signālu. Līdzīgi kā spīdīgais metāls, Bitcoin valdzinājums slēpjas tā limitētā daudzuma dēļ, kas ierobežo tā piedāvājumu līdz 21 miljonam monētu, atspoguļojot zelta reto un nepiekāpīgo dabu. Šis monētu skaita limits kopā ar tā blokķēdes decentralizēto raksturu piešķir Bitcoin unikālu izturību pret inflāciju un ekonomiskajām svārstībām, kas ir tradicionālajā zeltā augsti novērtētās īpašības.

Lai gan Bitcoin cena ir pakļauta lielākam svārstībām nekā zeltam, gadu gaitā tā ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, piesaistot investorus, kuri to uzskata par digitālu drošu patvērumu nemierīgajos ekonomikas laikos. Tā kā “digitālā zelta” lomu vēl vairāk nostiprina pieaugošā institucionālo investoru interese un tā pieaugošā pieņemšana kā dzīvotspējīga aktīvu klase, paralēli zeltam, diversificētos ieguldījumu portfeļos.

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Banku pakalpojumu konkursā Zelta monēta 2013 galvenās balvas saņēmuši SEB, Swedbank un Citadele banku izstrādātie pakalpojumi, informēja Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji.

Galveno balvu kategorijā Pakalpojums fiziskām personām saņēmusi SEB bankas projekts E-karte – daudzfunkcionāla, personalizēta bezkontaktu karte. Otrajā un trešajā vietā palikuši divi Swedbank produkti – pirmā virtuālā filiāle sociālajā tīklā Draugiem.lv un mobilā aplikācija.

Kategorijā Pakalpojums juridiskām personām galveno balvu saņēmis Swedbank izveidotais uzņēmumu tīkls Business Network, otrajā vietā ierindojās SEB bankas Uzņēmuma finanšu modelētājs, savukārt trešajā vietā – Baltic International Bank piedāvātais mobilais Digipass.

Savukārt kategorijā Ilgtspējas projekti bankas bija iesniegušas daudzus interesantus, daudzveidīgus projektus. Žūrijas augstāko vērtējumu izpelnījās un galveno balvu ieguva Swedbank Iespējamās misijas Direktoru klubs, otrajā vietā ir DNB bankas TRY programma jauniešiem, trešajā vietā – Nordea bankas Naudas skola.

No Berlīnes muzeja nozagta 100 kilogramus smaga zelta monēta aptuveni 3,8 miljonu eiro vērtībā, pirmdien paziņoja policija.

Policija paziņoja, ka zādzība no Bodes muzeja notikusi ap pusčetriem naktī. Zagļi izmantojuši trepes, lai pārrāptos pāri muzeja sienai un ielauztos ēkā. Trepes pēc tam atrastas pie tuvējā dzelzceļa līnijas.

Sīkākus komentārus par zādzības apstākļiem vai iespējamiem zagļiem policija nesniedz.

Kanādas monēta Lielā kļavas lapa, kas veidota pēc valsts nacionālā simbola parauga, ir viena no pasaules lielākajām zelta monētām. Tās nominālvērtība ir viens miljons Kanādas dolāru (teju 700 000 eiro), bet, ņemot vērā pašreizējās zelta cenas, tā ir vismaz 3,74 miljonus eiro vērta.

Pasaulē ir tikai piecas šāda veida monētas. Kanādas Karaliskā naudas kaltuve monētu izlaida 2007.gadā, tās diametrs ir 53 centimetri un tā ir trīs centimetrus bieza. Monētas priekšpusē ir karalienes Elizabetes II attēls, bet aizmugurē redzamas trīs kļavas lapas.

Latvijas Banka rīt, 2017. gada 14. novembrī, izlaidīs Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šīs monētas, uz kurām attēloti Kurzemes un Latgales ģerboņi, turpina Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Pirms gada tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet valsts jubilejas gadā monētu sēriju noslēgs Zemgalei veltīta monēta.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Pērn retu ASV monētu izsoļu apjomi sasniedza rekordlielus apmērus – 536 miljonus dolāru, un patlaban kolekcionāri skatās uz monētām, kuras var likt izsoļu apjomiem sasniegt jaunus augstumus, raksta Business Insider.

Tuvākajās izsolēs Ņujorkā maija sākumā varētu tikt piedāvātas divas retas monētas – 1822. gada piecu dolāru zelta monēta un 1804. gada sudraba dolāra monēta, kuru cena varētu pārsniegt 10 miljonus dolāru par katru.

Kopumā monētu pārdošanas apjomu kāpumu veicina ekonomiskā situācija, tomēr eksperti norāda, ka investorus un kolekcionārus pievilina arī monētu retums, unikalitāte, stāvoklis un vēsturiskās vērtības.

Kā raksta portāls, pieprasījums pēc retām monētām, kurās ir vērts investēt un kuras ir sertificētas, patlaban ir augsts, savukārt pieprasījums ir zems.

Tā, piemēram, pensionēts aeronautikas uzņēmējs Valters Husaks 2008. gadā pārdeva savu kolekciju, kas sastāvēja no 301 reta pensa. Monētas izgatavotas laika posmā no 1793.-1814. gadam. Monētas viņš savācis 13 gadu laikā un galu galā tās pārdeva pa5r 10,7 miljoniem dolāru, kas ir aptuveni divreiz vairāk nekā viņš tajās ieguldīja.

Bruņoti laupītāji otrdien no Meksikas valsts naudas kaltuves aiznesuši vairāk nekā pusotru tūkstoti zelta monētu apmēram 2,2 miljonu eiro vērtībā, pavēstījusi policija.

Divi vīrieši, no kuriem vienam rokā bijis šaujamierocis, gaiša diena laikā iegājuši naudas kaltuvē galvaspilsētā Mehiko, nogrūduši zemē apsargu un atņēmuši viņam ieroci.

Pēc tam no monētu glabātavas, kas nav bijusi slēgta, viens no laupītājiem paņēmis 1567 zelta monētas aptuveni 2,2 miljonu eiro vērtībā un salicis tās mugursomā.

Tad iebrucēji devušies projām, nesot līdzi laupījumu.

Ir aizdomas, ka laupītājiem ir līdzzinātāji starp naudas kaltuves darbiniekiem, kas viņiem palīdzējuši īstenot laupīšanu, vēsta Meksikas plašsaziņas līdzekļi.

Nolaupītās monētas kaltas par godu Meksikas neatkarības 100.gadadienai. Tās pirmo reizi izlaistas 1921.gadā, bet 1931.gadā to kalšana pārtraukta. Tomēr 1943.gadā lielā pieprasījuma dēļ šo monētu izlaišana atsākta.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Patlaban pasaules okeānu dzīlēs ir aptuveni trīs miljoni kuģu vraku, liecina UNESCO aplēses.

Kā raksta MarketWatch, nav zināms, vai tie visi var sniegt vērtīgu vēsturisku informāciju, turklāt daļa no tiem ir grūti atrodami.

Okeāna dibenā Floridas krastos patlaban guļ aptuveni 250 miljonu dolāru vērti sudraba stieņi un monētas, kuri gaida, lai dārgumu mednieks Kims Fišers ar savu ģimeni tos atrastu. Dārgumu mednieks uzskata, ka ir tuvu vienam no savas karjeras lielākajiem lomiem.

1985.gadā ģimene okeāna dzīlēs atrada Spānijas galeona Nuestra Senjora de Atocha dārgumus – zelta un sudraba monētas, kā arī juvelierizstrādājumus 450 miljonu ASV dolāru vērtībā. Šis atradums padarīja Kima Fišera tēvu Melu bagātu un kopš tā brīža viņš kļuva arī par šīs nozares leģendu. Patlaban ģimene meklē kuģa atlikušo daļu.