Pasaulē

Zem labdarības organizācijas izkārtnes
, iespējams, slēpjas Austrumukrainas separātistu atbalstītāji

Dienas Bizness, 18.07.2014

Jaunākais izdevums

Nesen laikrakstā Vesti segodņa bija ievietota neliela ziņa par kādu organizāciju, kas vāc palīdzību «humānās katastrofas upuriem» Ukrainas dienvidaustrumos. Tomēr uzmanību piesaistīja, ka «labdari» kā savu simbolu izmanto Austrumukrainas separātistu lietoto «Jaunkrievijas» karogu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Organizācijas Humanitārā brīvprātīgo kustība Baltija pārstāvji apgalvojot, ka tā ir nepolitiska, iestājas par mieru starp visām nācijām, taču vairākas pazīmes liecinot, ka viss nebūt nav tik nevainīgi. Jau pieminētais «Jaunkrievijas» karogs Latvijā nav aizliegts, taču Latvijas Ārlietu ministrija tā lietošanu uzskata par nepieņemamu.

Kā raksta Latvijas Avīze, informācija par organizāciju atrodama interneta portālā Baltija.eu, kas izceļas ar prokrievisku Ukrainas notikumu traktējumu un pašreizējo Ukrainas varu sauc par «huntu». Tajā esot lasāms, ka 19. jūnijā Rīgā atvērts «humānās palīdzības vākšanas punkts», un izklāstīti tālākie mērķi: «Šodien mēs atvērām humānās palīdzības savākšanas punktu. Pēc tam atvērsim Jaunkrievijas pārstāvniecību Baltijā. Kad beigsies karš un Jaunkrieviju atzīs, pārstāvniecība kļūs par vēstniecību. Bet, lai tas notiktu, mums vispirms vajag uzvarēt!»

Prokrievisko aktīvistu atbalsta punkts atrodas ēkā Kurbada ielā, kur tā izvietojusies pagrabā, uz tā durvīm uzķēpātas pazīšanās zīmes, ka šeit ir «palīdzības pieņemšanas punkts».

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis, uzzinājis par šādas organizācijas darbību, Latvijas Avīzei norādījis, ka drošības iestādēm ar to nekavējoties jātiek skaidrībā. «Mums ir svarīgi noskaidrot, vai viņi vāc līdzekļus separātistiem. Tas viss izskatās pēc starptautiska skandāla,» vērtējis A. Latkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins paziņo, ka viņam ir tiesības nosūtīt karaspēku uz Ukrainu

Gunta Kursiša, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Luhanskā separātisti sagrābuši Zemessardzes daļas

Gunta Kursiša, 04.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumukrainas pilsētā Luhanskā separātisti sagrābuši savā kontrolē Zemessardzes daļas. Ukraiņu zemessargiem izdevās dislocēties, līdzi paņemot visus ieročus, vēsta Korrespondent.

Taču kaujas laikā tika iznīcinātas gandrīz visas militārās daļas ēkas. «Tur palikt nebija nekādas jēgas. Zemessargi [..] piespieda teroristus atkāpties un tad dislocējās,» stāstīja Zemessardzes pārstāvji. Kaujas laikā tika nogalināti seši separātisti, bet ievainoti – 20, informē Ukrainas mediji, atsaucoties uz separātistu pārstāvju pausto.

Jau ziņots, ka vakar sīvas kaujas notika Slovjanskā, kur sākās pretterorisma operācijas aktīvā fāze. Kaujās dzīvību zaudēja gan Ukrainas karavīri, gan separātisti.

Savukārt 2. jūnijā separātisti, gribot notriekt Ukrainas armijas helikopteru, ar zenītraķeti trāpīja administrācijas ēkā, nogalinot vairākus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija atzinīgi vērtē Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā

LETA--AFP, 08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

DB pēta, kā kritiskā situācija Ukrainā ietekmē Latvijas uzņēmumus

D. Meļķis, S. Dieziņa, V. Lēvalde, E. Mudulis, M. Ķirsons, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainas ministrs sola «bargu atbildi» separātistiem

LETA--UNIAN, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas austrumos vairumu provokāciju rīko «Krievijas politiskie tūristi», pirmdien sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščica, vienlaikus solot «bargu atbildi» separātistiem.

«Atbilde būs daudz bargāka,» uzsvēra ministrs, norādot, ka valdības drošības jomas struktūru vadība jau atrodas šajā reģionā un strādā ar vietējo administrāciju.

Vairumu provokāciju Austrumukrainā rīko «Krievijas politiskie tūristi», kuru skaits gan ir sarucis, toties - aktivitāte palielinājusies.

Svētdien Ukrainas austrumos notika plaši prokrieviski mītiņi. Doņeckā un Harkovā mītiņotāji ieņēma apgabalu administrācijas ēkas, bet Luhanskā - Ukrainas drošības dienesta ēku. Arī Doņeckā ieņemta drošības dienesta ēka.

Harkovā separātisti no administrācijas ēkas pirmdien padzīti, savukārt Doņeckā pie administrācijas nama viņi izveidojuši barikādes no riepām un dzeloņstieplēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā šī rīta notikumus Ukrainā, “Tele2” uz laiku atceļ viesabonēšanas maksu zvaniem un mobilajam datiem, atrodoties Ukrainā.

Tas nozīmē, ka “Tele2” klienti mobilos sakarus Ukrainā var izmantot bez papildu maksas. Tāpat visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņas” klientiem starptautiskie zvani uz Ukrainu ir bez maksas.

Maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu tiks kompensēta visiem “Tele2” klientiem – gan privātpersonām un biznesa klientiem, gan priekšapmaksas karšu lietotājiem.

“Mēs esam liecinieki notikumiem, kas demokrātiskā un brīvā pasaulē ir neaptverami. Sastopoties ar šiem milzīgajiem izaicinājumiem, palīdzēsim klientiem uzturēt kontaktus ar saviem tuviniekiem,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” kompensāciju par mobilo sakaru izmantošanu Ukrainā un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu automātiski piemēros mobilo sakaru rēķinam mēneša beigās. “Zelta Zivtiņas” priekšapmaksas karšu lietotājiem tiks aktivizēti bezmaksas sakari Ukrainā un zvaniem uz Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ukrainas bagātākais cilvēks iesaistās pret separātismu vērstā kampaņā

Gunta Kursiša, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālnozares magnāts, miljardieris un arī par oligarhu dēvētais Rinats Ahmetovs, kura bagātības lēstas 16 miljardu ASV dolāru vērtībā, iesaistījies kampaņā pret Krievijas atbalstīto separātismu.

Austrumukrainas pilsētā Doņeckā, kā arī citās Doņeckas reģiona pilsētās, piemēram, Mariupolē, izvērstā kampaņa vērsta pret Ukrainas šķelšanos un separātismu, vēsta BBC. Aktivitāšu ietvaros vairāki simti cilvēku apmeklējuši R. Ahmetovam piederošo futbola stadionu, savukārt automašīnu īpašnieki savu nostāju pret separātismu signalizējuši ar autotaurēm. Tāpat ielās bija redzami Ukrainas zili dzeltenie karogi. Spēkratu īpašnieki aicināti ik dienas pusdienlaikā paust savu nostāju. Tiesa gan, jau parādās ziņas, ka dažiem kampaņas dalībniekiem uzbrukuši separātisti.

«Cilvēki ir noguruši no dzīves bailēs un šausmās,» paziņojis miljardieris R. Ahmetovs, izsakot apsūdzību, ka separātisti ved Ukrainu pretī «genocīdam».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Separātistu uzbrukumā Kramatorskā gājuši bojā septiņi Ukrainas karavīri

Gunta Kursiša, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas austrumu daļas pilsētas Kramatorskas pievārtē bruņoti prokrieviski separātisti uzbrukuši Ukrainas armijas kolonnai, kas pārveda munīciju, ziņo Kyiv Post.

Uzbrukumā nogalināti septiņi karavīri, bet vēl septiņi ir ievainoti. Uzbrukuma laikā kritis arī viens separātists.

Uzbrucēji esot izmantojuši granātmetējus un automātiskos ieročus, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrija. Kopumā uzbrukumā, kas notika aptuveni 20 kilometru attālumā no Kramatorskas, piedalījās aptuveni 30 bruņoti teroristi. Viņi notikuma vietā bija ieradušies ātrāk un bija ieņēmuši pozīcijas slēpnī.

Db.lv jau ziņoja, ka aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckas un Luhanskas reģionā separātisti sarīkoja «referendumu», ko nedz Kijeva, nedz Rietumvalstis nav atzinušas par legālu. Separātisti pavēstījuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielākā daļa notriektās lidmašīnas pasažieru - nīderlandieši; pasaules līderi prasa starptautisku izmeklēšanu

Žanete Hāka, 18.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa no notriektās Malaysia Airlines lidmašīnas pasažieriem bijuši nīderlandieši, raksta Reuters.

Lidmašīnā ceļojuši 154 nīderlandieši, 27 austrālieši, 23 malaizieši, 11 indonēzieši, seši Lielbritānijas iedzīvotāji, četri Vācijas iedzīvosāji, četri beļģi, trīs filipīnieši un viens kanādietis. Pārējo pasažieru identitātes nav vēl noskaidrotas. Visi 15 cilvēki, kas strādāja apkalpojošā personālā, bija malaizieši. Liela daļa no pasažieriem ceļoja uz starptautisku AIDS konferenci Melburnā.

Līdz šim ir atrasti vairāk nekā 120 cilvēku ķermeņi, un lidmašīnas atlūzas ir izkaisītas vairāk nekā 15 kilometru attālumā. Kopumā lidmašīnā atradās 283 pasažieri un 15 apkalpes locekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Promaskaviskie separātisti Luhanskā ieņem administrācijas ēkas

LETA, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas atbalstītie separātisti Ukrainas austrumos otrdien ieņēmuši Luhanskas apgabala valsts administrācijas ēku, no notikumu vietas vēsta ziņu aģentūras AFP žurnālists.

Milicijas neapsargātajai ēkai uzbruka aptuveni 3000 cilvēku, kuru pirmajās rindās atradās aptuveni 20 ar metāla stieņiem bruņojušies jaunieši. Viņi izsita logu, lai iekļūtu ēkā, kamēr pārējie gaidīja, līdz tiks ielaisti iekšā.

Uzbrucēji norāva uz ēkas esošo Ukrainas karogu un tā vietā uzvilka Krievijas trikoloru, kā arī atvēra durvis gaidošajam pūlim.

Tikmēr miliči, kam bija uzdots administrācijas ēku aizsargāt, bija sapulcējušies nama iekšējā pagalmā.

Taču vēlāk aptuveni 700 cilvēku liela separātistu grupa iebruka pilsētas prokuratūrā, bet pēc tam devās uz milicijas pārvaldi.

Tiek ziņots, ka šobrīd uzbrukums milicijas pārvaldei jau ir sācies. UNIAN korespondents no notikuma vietas ziņo, ka uzbrucēji ir bruņoti un dzirdami šāvieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmējiem jābūt pragmatiskiem un Ukrainas atjaunošanā jāiesaistās aktīvāk

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vētrainu aplausu pavadīts Putins «pievieno» Krimu Krievijai

Gunta Kursiša, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo un komercēku apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs «Civinity» paziņojis par lēmumu atteikties no turpmākiem paplašināšanās plāniem Ukrainā un pārdot visas tam piederošās «Civinity Ukraina» akcijas. Līdz šim Ukrainā «Civinity» strādāja Kijevā, Zaporožjē un citās pilsētās.

Ukrainā «Civinity» darbību uzsāka pirms 2 gadiem. Uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā un Latvijā, kopā ar partneriem no Ukrainas toreiz dibināja kopuzņēmumu «Civinity Ukraina», kurš piedalījās vietējo pašvaldību rīkotajos iepirkumos par daudzdzīvokļu māju administrēšanu, daļā no tiem uzvarot.

«Ņemot vērā atšķirīgās prakses namu apsaimniekošanas jomā Ukrainā un Baltijas valsīs, mēs esam nolēmuši pārtraukt «Civinity» darbību Ukrainā, pārdodot visus uzsāktos un aktīvos projektus šajā valstī,» grupas lēmumu komentē Rimvīdas Ramanausks, «Civinity» ģenerāldirektors.

2016.gadā dibinātā «Civinity Ukraina» līdz šim pārvaldīja sabiedrību «Misto dlya lyudei», kura veiksmīgi uzvarēja vairākos dzīvojamo ēku administrēšanas konkursos, tai skaitā Zaporožjes pašvaldības konkursā par 3,5 milj. kv. m. māju apsaimniekošanu. Šobrīd sabiedrība administrē vairāk nekā 3000 dažāda veida ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, Zaporžje, Mariupolē, Melitopolē, Kremenčukā un Energodarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī Latvija sākusi kriminālprocesu par Krievijas īstenotajiem noziegumiem Ukrainā

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm šogad plāno konsolidēto apgrozījumu 127 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,08 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2016. gada decembrī.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā, kur tā ir palielinājusies par 700%, un Baltkrievijā - par 329%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Kirgizstānā - par 36%, un Kazahstānā - par 32%. 2017. gada decembrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi decembrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 2 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2016. gada decembrī. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada decembrī bija 0.4 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā šajā periodā 2016. gadā. SIA «Silvanols» 2017. gada decembrī realizēja produkciju deviņās Eiropas valstīs, ar «Olainfarm» starpniecību arī Baltkrievijā, Krievijā, Azerbaidžānā un Kosovā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 0.8 miljonus eiro, kas ir par 26% mazāk nekā 2016. gada decembrī, produkti tika realizēti 21 valstī trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Britu prese velta asu kritiku Putinam saistībā ar Malaizijas lidmašīnas notriekšanu Ukrainā

LETA, 21.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas mediji svētdien veltījuši izteikti skarbu kritiku Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, vainojot viņu Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā Ukrainā.

Visu politisko nokrāsu laikraksti teju vienbalsīgi atzinuši, ka Putins ir atbildīgs par šo traģēdiju, norādot uz pierādījumiem, kas par to liecina.

Laikraksts The Times vēsta, ka raķeti, ar kuru lidmašīna tika notriekta, separātistiem piegādājusi Krievija.

The Daily Mirror vāku rotā attēls, kurā it kā redzams viens no separātistu kaujiniekiem ar notriektās lidmašīnas «melno kasti» rokās un liels uzraksts - «Kas jums ir slēpjams, Putina kungs?».

Jau vēstīts, ka Ukrainas Drošības dienesta (UDD) publiskotā informācija liecina, ka Maskava un Kremļa atbalstītie separātisti mēģina noslēpt pierādījumus par notikušo avāriju, tostarp iegūt lidmašīnas «melnās kastes».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Asiņainā kaujā starp Ukrainas karavīriem un separātistiem vismaz septiņi bojāgājušie

Gunta Kursiša, 10.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumukrainas pilsētā Mariupolē piektdien aizvadīta asiņaina kauja starp Ukrainas pretterorisma karavīriem un prokrieviskajiem separātistu kaujiniekiem. Apšaudēs kopumā miruši vismaz septiņi cilvēki, bet ievainoti – 39 cilvēki, ziņo Ukrainas varasiestādes.

Apšaudes, izmantojot automātiskos ieročus sākušās jau piektdienas rītā, un kauja turpinājās līdz naktij. Sadursmes iemesls bija Iekšlietu ministrijas pārvaldes ēka, ko bija ieņēmuši bruņoti separātisti ar dažu vietējo likumsargu atbalstu. To mēģināja atbrīvot Ukrainas drošības dienesta spēki.

Neilgi pirms pusnakts 9. maijā izcēlās ugunsgrēks Mariupoles domes ēkā. Zināms, ka ugunsnelaime sākusies ēkas augšējos stāvos.

Jau piektdien pa dienu Maripoles ielās tika novērota bruņutehnika ar Ukrainas karogiem. Izskanējušas ziņas arī par papildu «zaļo cilvēciņu» sūtīšanu uz Mariupoli no Doņeckas, radot bažas, ka Maripole kļūs par kaujas epicentru.

Komentāri

Pievienot komentāru