Jaunākais izdevums

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Gaisa temperatūra Baltijā mēneša otrajā pusē bija zemāka par normu, kas veicināja patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugumu novembrī par 6%, salīdzinot ar šo periodu pērn.

Turklāt elektroenerģijas cenu pieaugumu novembrī noteica arī vēja un saules izstrādes kritums - vēja saražotā elektroenerģija samazinājās par 43% pret iepriekšējo mēnesi, bet saules izstrāde kritās par 60%. Lai arī hidroelektrostaciju izstrāde kāpa par 135% pret oktobri, absolūtajās vērtībās tā nespēja kompensēt pārējo atjaunīgo energoresursu izstrādes samazinājumu.

Novembrī sistēmas elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas turpināja kāpt, ko galvenokārt noteica prognozētie laikapstākļi - gaisa temperatūra, kas bija zemāka par normu, un nokrišņu daudzums. Ziemeļvalstu hidrobilances līmenis turpināja strauju lejupslīdi, samazinoties no 13,9 TWh virs normas novembra sākumā uz 2,7 TWh zem normas mēneša beigās.

Sistēmas elektroenerģijas nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) cena turpināja augšupvērstu tendenci, vidējai cenai sasniedzot 68,50 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 23%. Novembra beigās šis kontrakts noslēdzās ar 83,00 EUR/MWh. Sistēmas nākamā ceturkšņa kontrakts pieauga par 9% līdz vidēji 71,54 EUR/MWh, mēneša nogalē sasniedzot 81,50 EUR/MWh. Tikmēr nākamā gada sistēmas kontrakts pieauga mērenāk - par 4% līdz 47,27 EUR/MWh, pēdējo novembra tirdzniecības dienu noslēdzot ar cenu 54,75 EUR/MWh.

Turpretī Latvijas nākamā mēneša kontraktam bija lejupvērstas tendences - tas samazinājās par 12% līdz vidēji 103,07 EUR/MWh, mēneša pēdējo tirdzniecības dienu noslēdzot ar 109,15 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā bija 2 428 GWh, kas ir pieaugums par 6% gan pret oktobri, gan pret šo pašu periodu pērn. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas patēriņš bija par 6% augstāks nekā 2022.gada novembrī, attiecīgi Latvijā tika patērētas 586 GWh, bet Lietuvā 1 073 GWh. Tikmēr Igaunijā pieprasījums pēc elektroenerģijas bija 770 GWh jeb par 7% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Baltijas valstu kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms novembrī bija 1 320 GWh, kas ir par 7% lielāks nekā mēnesi iepriekš. Latvijā ražošanas apjoms kāpa par 82% līdz 478 GWh, salīdzinot ar oktobri. Tikmēr Lietuvā elektroenerģijas izstrāde saruka par 30% un bija 445 GWh. Igaunijā tika saražotas 397 GWh elektroenerģijas, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība novembrī veidoja 54%. Latvijā šis īpatsvars bija visaugstākais - 82%, Lietuvā - 41%, bet Igaunijā tas bija 52%.

Pēc LVĢMC datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aizvadītajā mēnesī bija 17% virs mēneša normas jeb 69,5 mm, turklāt vislielākā novirze no normas bija Daugavpils novadā - 73% virs daudzgadu vidējā līmeņa. Tas veicināja Daugavas ūdens pieteces kāpumu līdz vidēji 614 m3/s, kas bija 52% virs daudzgadu vidējā līmeņa.

Tik augsta pietece ievērojami palielināja elektroenerģijas izstrādi Latvenergo hidroelektrostacijās - novembrī tika saražotas 253 GWh elektroenerģijas, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā oktobrī. Ražošana pieauga arī Latvenergo termoelektrostacijās, novembrī saražojot par 70% vairāk elektroenerģijas nekā iepriekšējā mēnesī jeb 170 GWh, ko noteica tirgus pieprasījums.

Aizvadītajā mēnesī jēlnaftas nākotnes kontrakta (Brent Crude) vidējā cena bija 82,03 USD/bbl, kas samazinājās par 6%, salīdzinot ar oktobri, mēnesi noslēdzot ar 82,83 USD/bbl.

Novembrī naftas cena turpināja svārstīties sakarā ar gaidāmo OPEC+ tikšanos par naftas ieguves politiku 2024.gadam, kuras norise bija paredzēta 25. - 26.novembrī, taču tika pārcelta uz 30.novembri. Lai arī sanāksmē lēma, ka Saūda Arābija un Krievija turpinās naftas ieguves samazinājumu 2024.gada pirmajā ceturksnī, bet pārējo dalībvalstu samazinājums būs brīvprātīgs, tas nepārliecināja tirgus dalībniekus par iespējamu piegādes deficītu, un naftas cenas dienā pēc sanāksmes samazinājās. Dati no ASV rāda, ka komerciālie jēlnaftas krājumi novembra vidū bija 3% virs iepriekšējās desmit gadu sezonas vidējā rādītāja, kas liecina, ka šī brīža naftas piedāvājums tirgū ir pietiekams.

Novembrī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) cena turpināja oktobra lejupvērsto tendenci - šajā mēnesī kontrakta vidējā cena bija 46,02 EUR/MWh, kas ir par 9% zemāk nekā iepriekšējā mēnesī. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās tā viszemākajā punktā - 40,36 EUR/MWh.

Lai arī ir dabasgāzes izsūknēšanas sezonas sākums, dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis Eiropas Savienībā novembra beigās bija augsts - 95%. Stabilu dabasgāzes piedāvājumu nodrošināja augstas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes uz Eiropu, kas novembrī sasniedza pēdējo piecu mēnešu augstāko līmeni. Turpretim dabasgāzes pieprasījums apkures sezonā saglabājās zemāks nekā bija gaidāms, jo šajā rudenī Eiropā bija siltāki laikapstākļi.

Ogles nākamā mēneša kontrakta (API2) cenas lejupslīde bija 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, vidējai cenai esot 115,93 USD/t. Pēdējā kontrakta tirdzniecības dienā cena bija 118,90 USD/t.

Lai arī ogļu cena aizvadītajā mēnesī vairākkārtēji mainīja virzību, tās samazinājumu mēneša griezumā veicināja augsti ogļu krājumi. Tie Ziemeļrietumu Eiropas importa termināļos novembra nogalē sasniedza piecu nedēļu augstāko līmeni, kas saistīts ar ienākošo kuģu pieaugumu un samazinātu pieprasījumu pēc oglēm.

Novembrī Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.23 kontrakta vidējā cena bija 76,18 EUR/t, kas bija par 7% zemāka nekā oktobrī. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar viszemāko cenu šajā mēnesī - 70,81 EUR/t.

Šajā mēnesī emisijas kvotu cena turpināja iepriekšējā mēneša lejupvērstu tendenci, gandrīz katru novembra nedēļu sasniedzot jaunu zemāko punktu pēdējā gada laikā. Cenu samazinājumu šajā mēnesī turpināja ietekmēt faktori, kas bija vērojami jau oktobrī - siltāki laikapstākļi, augsta atjaunīgo energoresursu izstrāde un zemāka rūpnieciskā aktivitāte Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienas rīts Latvijas lielākajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem, austrumu novados sals dažviet sasniedz 30 grādus, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Iepriekš līdzīgs sals Latvijā valdīja 2021. un 2017.gada janvārī. Līdz pieciem rītā pārspēts viens aukstuma rekords - Madonā ar -29 grādiem. Tiesa, novērojumu stacija Madonā darbojusies īsāku laika periodu nekā citas novērojumu stacijas.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem gaisa temperatūra plkst.5 bija no -14 grādiem Kolkā un -15 grādiem Ventspils lidostā līdz -27..-29 grādiem Daugavpilī, Madonā, Skrīveros, Staļģenē, Rēzeknē un Zosēnos.

Atbilstoši "Latvijas valsts ceļu" datiem daudzviet Latgalē un vietām Vidzemē sals pastiprinājies līdz 30 grādiem, zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Kārsavas un Zilupes apkaimē, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz -31 grādam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijas elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 282,2 gigavatstundas (GWh), kas ir par 19% vairāk nekā augustā un par 37% vairāk nekā 2022. gada septembrī.

Savukārt no tīkla patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 4% jeb līdz 524 GWh attiecībā pret augustu un par 2% attiecībā pret 2022. gada septembri, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 117,25 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 14% vairāk nekā augustā, savukārt attiecībā pret 2022. gada septembri cena ir gandrīz trīs reizes zemāka.

Septembrī turpina pieaugt gāzes elektrostaciju ražošanas apjoms, tīklā nododot 141 GWh, kas sastāda pusi no kopējā Latvijas elektrotīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, pieaugums attiecībā pret augustu ir 58% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties aukstajam laikam gada sākumā, janvāra vidējais dienas patēriņš Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir pieaudzis par 5% pret decembri, sasniedzot 21,58 GWH, liecina Nord Pool dati.

Vakar, 4.janvārī, Latvijas patēriņš pieauga līdz 24,17 GWH, sasniedzot sistēmas slodzes maksimumu pēdējā gada laikā. Latvijas energosistēma ir gatava šādām pīķa slodzēm, apliecina Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Aukstā laika veicināts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumus šonedēļ sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopumā radot cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenas šobrīd ir augstākas, nekā citās Eiropas valstīs, jo paaugstinātā patēriņa segšanai tiek izmantotas dārgākas termoelektrostacijas. Vidējais dienas patēriņš janvāra sākumā Somijā pieaudzis par 23% pret decembri un sasniedza 331 GWH. Elektroenerģijas biržas Nord Pool dati liecina, ka tā ietekmē no 1.janvāra mainījusies Baltijas elektroenerģijas importa - eksporta struktūra. Ja ierasti elektroenerģijas plūsma ir no Ziemeļiem uz Dienvidiem - no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, tad patlaban tā ir pretēja - Somija importē elektroenerģiju no Baltijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Š.g. 5. janvārī novērojams straujš elektroenerģijas cenu kāpums Nordpool biržā.

Baltijas un Skandināvijas valstu cenu zonā – kāpums ir novērots sākot no ceturtdienas, 4. janvāra, plkst. 8.00 rītā, kas turpinās arī 5. janvārī. Cenu lēcienus Nordpool biržā veicinājusi energoapgādes situācija Somijā – vairāku elektrostaciju darbības ierobežojumi un, iestājoties ievērojami aukstākiem laikapstākļiem, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc elektroenerģijas, liecina Klimata un enerģētika ministrijas (KEM) rīcībā esošā informācija.

Kā ziņo starpvalstu mediji, gads Skandināvijā iesācies ar lielāko aukstumu pēdējo 25 gadu laikā, vietām temperatūra noslīdējusi pat zem -40 ℃ atzīmes. Tik ekstrēma temperatūra neizbēgami ietekmē arī elektroenerģijas pieprasījumu, jo daudz kur mūsu reģionā, īpaši Skandināvijā, elektroenerģiju izmanto mājokļu apsildei. Savukārt ļoti liela aukstuma gadījumā ietekmēta arī elektroenerģijas pārvade un ražošana, kā rezultātā novērojamas augstas elektroenerģijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024.gada 1.janvāra samazināsies elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā informē, ka no nākamā gada stāsies spēkā jaunie elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas diferencētie tarifi, tādējādi samazināsies to vērtības, kas bija spēkā no 2023.gada 1.jūlija.

Pēc SPRK ekspertu aprēķiniem, piemēram, lietotājam ar vienas fāzes (F) 16 ampēru (A) pieslēgumu un elektroenerģijas patēriņu 100 kWh mēnesī sadales tarifa maksa 2024.gada janvārī, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, varētu samazināties par aptuveni 6%.

Vienlaikus regulatorā vērš uzmanību, ka maksa par sadales tarifu ir tikai viena no komponentēm, kas veido lietotāja gala rēķinu līdz ar maksu par elektroenerģiju un pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat, atsaucoties uz sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" iepriekš vēstīto, SPRK norāda, ka tarifa fiksētās maksas daļa - maksa par jaudas uzturēšanu -, no 2024.gada janvāra samazināsies par aptuveni 7-11%, salīdzinot ar 2023.gada jūliju. Konkrēts samazinājums būs atkarīgs no lietotāja pieslēguma veida un izvēlētā tarifu plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saglabājoties augstai elektrības cenai, Rīgā varētu lemt par papildu taupības pasākumiem

LETA, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldība iepērk elektroenerģiju biržā, ja saglabāsies augstas elektroenerģijas cenas, varētu tikt lemts par papildu taupības pasākumiem, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Pašvaldība pagaidām neplāno izslēgt svētku rotājumus. Tie esot savienoti un ieslēdzas vienlaikus ar apgaismojuma tīklu, un atsevišķi rotājumus izslēgt nav iespējams, ja vien nedara to manuāli.

Rotājumus plānots demontēt līdz 10.februārim, bet, piemēram, galvenās egles noņems jau janvāra vidū.

Turklāt svētku rotājumos tiekot izmantoti LED gaismekļi, kas esot energoefektīvi.

Pašlaik "Rīgas gaisma” samazina apgaismojuma intensitāti vietās, kur gaismekļi ir aprīkoti ar individuāliem gaismekļu kontrolieriem, no plkst.24 līdz 4 samazinājums ir līdz 50%, no plkst.23 līdz 24 un no plkst.4 līdz 5 samazinājums ir līdz 70 %, izņemot gājēju pārejas, krustojumus un problēmvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka no šā gada 1.maija Latvijā sāks darboties jauna sistēma - neto norēķinu sistēma, ko varēs izmantot arī uzņēmumi.

Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), iespēja saražot elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules paneļus un pārpalikumu nododot elektroenerģijas tirgotājam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka saražoto elektroenerģiju uzņēmumi varēs izmantot vairākos savos objektos, kā arī saražotās elektroenerģijas pārpalikumu uzkrāt "virtuālā makā", lai ziemas mēnešos varētu to izmantot elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai.

Neto norēķinu sistēmu izmanto aktīvie lietotāji, kuri uzstādījuši, piemēram, saules paneļus un ražo "zaļo" elektroenerģiju. Klasiski elektrību visvairāk saražo vasaras mēnešos, pilnībā nosedzot savu patēriņu, un uzkrāj pārpalikumu gaidāmajiem ziemas mēnešiem. Šīs sistēmas ietvaros uzkrāto pārpalikumu varēs nodot tirgotājam, kurš šo pārpalikumu uzglabās "virtuālā makā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdienas rītā debesis virs Latvijas ir daļēji mākoņainas un pāris kilometru augstumā ir visai liels daudzums Sahāras putekļu, liecina meteoroloģiskā informācija.

Saskaņā ar Eiropas Savienības programmas "Copernicus" datiem trīs kilometru augstumā prognozētā Sahāras putekļu koncentrācija virs Latvijas sasniedz aptuveni 100 mikrogramus kubikmetrā, un tik liels daudzums tuksneša smilšu līdz Latvijai nonāk reti.

Savukārt piezemes slānī šo putekļu tikpat kā nav, tādēļ gaisa kvalitāte saglabājas laba. Dienas gaitā vietām - galvenokārt pilsētās - gaisa kvalitāte var pasliktināties lēnā vēja un vietējā piesārņojuma dēļ.

No rīta vējš lēni pūš galvenokārt no austrumiem, dienvidaustrumiem. Nav būtisku nokrišņu, vietām izveidojusies migla. Gaisa temperatūra plkst.5 atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem bija no +4,5 grādiem Kolkā līdz +11,7 grādiem Rēzeknē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais mēnesis ir karstākais oktobris, kāds līdz šim bijis pasaules mērogā, trešdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S), kas veic klimata novērošanu.

Oktobra gaitā ASV un Meksikas teritoriju daļas piemeklēja sausums, kamēr citur uz planētas laiks bija mitrāks nekā parasti, kas bieži saistīts ar vētrām un cikloniem.

Jūras virsmas temperatūra bija augstākā, kāda jebkad reģistrēta oktobrī, un to veicināja globālā sasilšana, kurai pēc zinātnieku atzinuma ir svarīga loma tai ziņā, ka vētras kļūst niknākas un postošākas.

"2023.gada oktobrī ir pieredzētas īpašas temperatūras anomālijas pēc četriem mēnešiem, kuros tika pārspēti globālie temperatūras rekordi," sacīja C3S direktora vietniece Samanta Bērdžesa.

"Mēs gandrīz droši varam teikt, ka 2023.gads būs līdz šim siltākais gads, un [vidējā temperatūra] pašlaik par 1,43 Celsija grādiem pārsniedz pirmsindustriālā laikmeta vidējo."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot Ķīpsalas viedo kvartālu, oktobrī atklāta vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kuras veikto mērījumu dati uz Ķīpsalā, Zunda krastmalā izvietotā ekrāna ir pieejami visiem. Tas ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei, kas ir būtiska iedzīvotāju drošības sastāvdaļa.

Tāpat dati pieejami arī pašvaldībai, tā palīdzot identificēt raksturīgākos piesārņotājus, kā arī izvērtēt ieviesto aktivitāšu rezultātus piesārņojuma mazināšanai. Savukārt zinātnieki, strādājot ar iegūtajiem datiem, varēs veikt nākotnes situācijas prognozēšanu pie dažādiem scenārijiem.

Ķīpsalas vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādīšanu un apkopi nodrošina Tet. Tā mēra gaisa kvalitāti, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kā arī trokšņa līmeni vidē. Savukārt monitoringa stacijas noteiktais vēja virziens un stiprums palīdz identificēt potenciālos gaisa piesārņojuma avotus. Līdzīga veida mērījumi pieejami arī smaku noteikšanai, lietus stiprumam, redzamībai un citiem vides aspektiem, tomēr tie vēl nav testēti mūsu apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sadales tīkls samazina 2024.gadā tarifā iekļautās izmaksas par 8,2 miljoniem eiro

Db.lv, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenas prognožu, vispārējās inflācijas prognožu un elektroenerģijas pārvades (AS "Augstsprieguma tīkls") tarifa samazinājuma ietekmē AS "Sadales tīkls" samazinājusi elektroenerģijas sadales tarifā 2024.gadā iekļaujamās izmaksas par 8,2 miljoniem eiro.

Atbilstoši tam visiem "Pamata" un "Speciālajiem" tarifu plāniem visās sprieguma pakāpēs pārskatītas un samazinātas līdzšinējās tarifa vērtības, kas stājās spēkā šī gada 1.jūlijā. Precizētās vērtības iesniegtas izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), un plānots, ka tās stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Līdz ar precizētajām sadales tarifa vērtībām tarifa fiksētās maksas daļa (maksa par jaudas uzturēšanu) samazināsies par aptuveni 7-11%. Konkrēts samazinājums būs atkarīgs no lietotāja pieslēguma veida (sprieguma pakāpes, pieslēguma jaudas) un izvēlētā tarifu plāna. Nedaudz - par 1% - samazināsies arī mainīgā maksa (maksa par piegādātajām kilovatstundām), konkrēts maksas apjoms būs atkarīgs no ikmēneša elektroenerģijas patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgā VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) saņems 25 miljonu eiro aizdevumu no Ziemeļu investīciju bankas (NIB) gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācijai un paplašināšanai, informē LGS pārstāvji.

Līdzekļi tiks izmantoti jaunā gaisa satiksmes vadības torņa un modernas aeronavigācijas sistēmas izbūvei. Līgums paredz, ka aizdevuma termiņš ir līdz 2038.gada beigām.

1973.gadā uzbūvētais un pašlaik izmantotais gaisa satiksmes vadības tornis Rīgas lidostā vairs neatbilst lidostas, kas strauji attīstās, vajadzībām. Jaunās tehnoloģijas, kas tiks uzstādītas modernizācijas gaitā, ļaus ieviest arī attālinātās gaisa satiksmes vadības sistēmu "Remote Control Tower", nodrošinot gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās attālinātu vadību citās Latvijas lidostās, skaidro LGS pārstāvji.

"Jaunā gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība un ar to saistītā gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācija šobrīd ir lielākais LGS projekts, kura īstenošana ir svarīga ne tikai uzņēmumam, bet arī gaisa satiksmes attīstībai un turpmākiem gaisa satiksmes drošības un efektivitātes uzlabojumiem," pauž LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lidosta sākusi izmantot trīs jaunos pasažieru gaisa tiltus no iepirkumā paredzētajiem pieciem pasažieru gaisa tiltiem.

Lidostas pārstāvji norāda, ka trīs jaunie divu posmu pasažieru gaisa tilti nodoti ekspluatācijā pērnā gada decembra beigās, janvārī tika sertificēti, un kopš janvāra beigām tiek izmantoti ikdienas gaisa kuģu apkalpošanā.

Savukārt otrajai līguma kārtai, kas ietver vienu trīs posmu un vienu divu posmu tiltu, izpildes termiņš ir jūnija beigas, tomēr patlaban lidosta ar piegādātāju aktīvi gatavo tos nodošanai ekspluatācijā līdz šā gada martam.

Tādējādi vēl divus jaunos pasažieru gaisa tiltus ikdienas gaisa kuģu apkalpošanā sāks izmantot šā gada pavasarī.

Jau ziņots, ka Rīgas lidostas iepirkumā par piecu gaisa kuģu tiltu iegādi par uzvarētāju atzīta Ķīnas kompānija "Shenzhen CIMC-TianDa Airport Supprt Ltd.", kas izvēlēta iepirkuma procesā par kopējo līguma summu 2,78 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gada oktobrī vidējā elektroenerģijas cena izlīdzinājās visās trīs Baltijas valstīs, samazinoties līdz 87,37 eiro par megavatstundu (MWh): Latvijā par 25%, Lietuvā - par 26% un Igaunijā - par 23%.

Savukārt attiecībā pret 2022.gada oktobri cena Latvijā bija par 117% zemāka, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Oktobrī vērojams vidējās elektroenerģijas cenu samazinājums arī divos Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos - Zviedrijas 4. zonā par 29% jeb līdz 30,75 EUR/MWh, un Polijā par 13% jeb līdz 95,43 EUR/MWh, savukārt Somijā cena palielinājusies līdz 37,64 EUR/MWh, kas ir par 15% augstāka nekā septembrī.

Elektroenerģijas cenu samazinājumu Baltijas valstīs sekmēja iespēja oktobrī importēt lielākus elektroenerģijas apjomus no Zviedrijas nekā septembrī, kad vairāk nekā 20 dienas remontdarbu dēļ nebija pieejams Zviedrijas - Lietuvas starpsavienojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu kāpums ir parādība, kas rada ievērojamu izaicinājumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā. Šis pieaugums, kurš pēdējā laikā ir novērojams, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības rentabilitāti un kopējo ekonomisko vidi.

Pirmkārt, elektroenerģija ir būtisks faktors daudzu uzņēmumu darbībā, būdams pamatresurss dažādu procesu darbībai, ražošanai un pakalpojumu sniegšanai. Tā kā elektroenerģijas cenas pieaug, tas automātiski palielina uzņēmumu izmaksas saistībā ar darbību un ražošanu. MVU ir spiesti saskarties ar šīm palielinātajām izmaksām, kas var radīt spiedienu uz jau tā ierobežotajām peļņas iespējām.

Pieaugošās elektroenerģijas cenas rada arī izaicinājumus attiecībā uz uzņēmumu peļņas robežām. Dažām nozarēm, kur peļņas slieksnis jau ir plāns, pat neliels elektroenerģijas izmaksu pieaugums var ievērojami samazināt to. Uzņēmumi, kuriem ir ierobežotas iespējas palielināt savas cenas, var atrasties sarežģītā situācijā, cenšoties saglabāt savu rentabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Mēdz teikt, ka tieši virtuve ir mājokļa sirds – tajā top gardas maltītes un ģimenes locekļi satiekas, lai apspriestu dienas gaitas. Lai gatavošanas process būtu patīkamāks un arī uzkopšanas darbi veiktos ātri un ērti, svarīgi izvēlēties funkcionālu un savām ikdienas vajadzībām atbilstošu virtuves sadzīves tehniku.

Ja arī tu vēlies papildināt savu virtuvi ar jaunu, mūsdienīgu un funkcionālu sadzīves tehniku, turpini lasīt un uzzini, kādas virtuves ierīces 2024. gadā ir saņēmušas augstu novērtējumu gan no ražotāju un tirgotāju, gan pašu lietotāju puses!

No produktu uzglabāšanas līdz maltīšu pagatavošanai

Kas ir gardas maltītes pamatā? Protams, tie ir veselīgi, svaigi un aromātiski produkti. Energoefektīvs un ietilpīgs ledusskapis ir neaizstājama ierīce katrā virtuvē. Taču ar inovatīvām uzglabāšanas tehnoloģijām aprīkoti modeļi nodrošina vēl optimālākus produktu uzglabāšanas apstākļus – temperatūru un mitruma līmeni, tā palīdzot ilgāk uzturēt produktu sākotnējo garšu, aromātu un tekstūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākajos gados Latvijā un visā Baltijas jūras reģionā sagaidāms būtisks atjaunojamo energoresursu (AER) saražotas enerģijas pieaugums.

Tāpēc elektroenerģijas sistēmas drošumam un stabilitātei būs nepieciešama lielāka balansēšanas jaudu iesaiste, līdz ar to Baltijas reģionā viena no prioritātēm būs balansēšanas tirgus attīstība, teikts AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) publicētajā pārvades sistēmas operatora ikgadējā novērtējuma ziņojumā.

"AER pieslēgumu straujas attīstības ietekmē Baltijas valstīm būs jāpievērš lielāka uzmanība AER ģenerācijas plānošanā, kā arī balansēšanas un regulēšanas jaudu pietiekamībai un regulēšanai, radot iespējas biznesam attīstīt jaunus produktus balansēšanas tirgus pakalpojumu nodrošināšanā," skaidro AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Atbilstoši Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru tīkla (ENTSO-E) veiktajam novērtējumam, Latvijā jaudas resursu pietiekamība elektroapgādes nodrošināšanai līdz 2030. gadam ir optimāla, vienlaikus, ņemot vērā plānoto apjomīgo AER ienākšanu tirgū, visām trīs Baltijas valstīm nepieciešams kopīgi veicināt augstāku jaudas pietiekamību reģionālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka par janvāri "Rīgas siltuma" klienti saņems krietni lielākus rēķinus nekā decembrī, brīdina AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums argumentē, ka Rīgā rēķinus par siltumu janvārī ietekmēja zemās āra gaisa temperatūras, kā rezultātā siltumenerģijas patēriņš pieauga par 22,4% salīdzinājumā ar 2023.gada decembri. Līdzīgs pieaugums esot arī apkures rēķiniem.

Vidējā āra gaisa temperatūra 2024.gada janvārī bijusi mīnus 4,5 grādi, kas ir par 4,2 grādiem zemāka nekā 2023.gada decembrī. Tad vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 0,3 grādi.

Siltumenerģijas tarifs šī gada janvārī un pagājušā gada decembrī bijis vienāds - 87,57 eiro par megavatstundu, bet rēķinu pieaugums skaidrojums ar auksto laiku. Piemēram, ja nesiltinātā mājā divistabu 45 kvadrātmetru dzīvoklī par decembri rēķins bija ap 116 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, tad janvārī tas pieauga līdz aptuveni 142 eiro. Savukārt siltinātā mājā tādam pašam dzīvoklim decembra rēķins bijis ap 46 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, bet janvāri rēķins pieauga līdz 57 eiro. Uzņēmumā uzsver, ka rēķinu ietekmē dažādi faktori, tāpēc minētais piemērs esot vispārīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,5 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+8,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,6%), gaļas izstrādājumiem (+3,5%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+5,3%), olīveļļai (+29,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), svaigiem augļiem (+3,8%), maizei (+2,2%), saldumiem (+21,1%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%), kartupeļiem (+11,5%), kafijai (+2,4%), saldējumam (+6,5%), šokolādei (+4,0%). Savukārt cenu kritums bija piena produktiem (-10,6%), pienam (-9,1%), sieram un biezpienam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā inflācija 2024.gadā būs 2-2,5% līmenī, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka šogad inflāciju paaugstinošie faktori galvenokārt būs saistīti ar iekšējiem ekonomikas procesiem, ko ietekmēs darba tirgus attīstība, it īpaši pakalpojumu nozarēs.

Savukārt ārējiem faktoriem drīzāk būs pazeminoša ietekme, jo gāzes un naftas cenas šogad visticamāk būs zemākas nekā pērn, prognozē FM. Neliela inflāciju paaugstinoša ietekme būs no akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas, jo no šī gada marta būs palielināta akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

FM pārstāvji norāda, ka pagājušajā gadā inflācijai bija pievērsta pastiprināta uzmanība gan Latvijā, gan arī citās pasaules valstīs, jo straujais patēriņa cenu pieaugums, kas aizsākās vēl 2022.gadā, būtiski ietekmēja pasaules ekonomikas attīstību, mazinot iedzīvotāju pirktspēju. 2023.gadā, visa gada garumā Latvijā bija vērojama lejupvērsta inflācijas dinamika. Ja pērnā gada sākumā inflācija Latvijā bija augstākā eirozonā, tad gada beigās tā bija viena no zemākajām. Atbilstoši Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī patēriņa cena palielinājās vien par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada decembri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konvencionāla kara gadījumā Latvijas lidostas būtu viens no galvenajiem uzbrukuma mērķiem, un pietiktu ar vienu raķeti, lai skrejceļa izmantošana iedzīvotāju evakuācijai vairs nebūtu iespējama, atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.

Atgādinot par Latvijas nelielajiem mērogiem un spriežot hipotētiski, Maklakovs norādīja, ka potenciālais agresors pirmos triecienus vērstu pret kritisko infrastruktūru - lidostām, ostām, dzelzceļa sistēmu un citiem objektiem. Šie objekti būtu primārais uzbrukuma mērķis, lai nepieļautu papildu NATO spēku nosūtīšanu uz Latviju.

Eksperts norādīja, ka pietiek ar samērā nelieliem gaisa triecieniem lidostas skrejceļa sabojāšanai. "Ar raķetēm skrejceļš tiktu sabojāts, plus vēl ir šķembas. Infrastruktūras atjaunošanai būtu nepieciešami pat mēneši," piebilda Maklakovs.

Tāpat pastāvot iespēja, ka kara gadījumā civilajai aviācijai Latvijas gaisa telpa tiktu slēgta vai arī būtu noteikti lidojumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru