Jaunākais izdevums

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Viņš norāda, ka saduras dažādas vērtību sistēmas. “Raugoties no jauno apstākļu skatupunkta, iepriekš noteikti populārākais skatījums bija no klimata, tagad no ģeopolitiskās situācijas (karš tepat netālu), taču uz zemes notiek gan dabīgie, gan cilvēku izraisītie procesi, kuri nemainās, kaut arī pārmaiņas piedzīvo cilvēku attieksme un viedokļi,” tā A. Ozols. U. Biķis vērš uzmanību, ka arī Latvijā notiek karš, tikai tas ir hibrīdkara formā. “Manipulēt ar informāciju ir ļoti viegli, un tur, kur ir ļoti daudz viedokļu, to darīt ir pat vēl vienkāršāk, tāpēc ir jautājums, kā vadīt diskusiju, lēmumu pieņemšanu un uzlabot politisko kultūru,” norāda U. Biķis.

Trīs dimensiju interešu krustpunkts

Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede uzskata, ka jāraugās daudz plašāk. Valsts kanceleja kopā ar Latvijas Universitāti ir uzsākusi darbu pie stratēģijas Latvija 2050. “Runājot par stratēģiskajiem resursiem, 2050. gads nav nemaz tik tālu, jo tālākais skatījums ir gadsimtu griezumā,” tā J. Priede. Viņš norāda, ka jau Saeimas rīkotajā konferencē ir minētas tā dēvētās dižtendences — klimata pārmaiņas, kas ietekmē saimniekošanu dažādās teritorijās, tehnoloģiskā attīstība, demogrāfiskie jautājumi, resursu apsaimniekošana un pieejamība –, kurām jāpievērš uzmanība. “Latvijas kontekstā runā par zemes resursu stratēģisko nozīmi 100 - 200 gadu perspektīvā un to, kādu vērtību spējam iegūt no meža, lauksaimniecības, cita veida industriālajām zemēm,” uzsver J. Priede.

Viņš norāda, ka viens atskaites punkts ir tas, ko Latvijā ar tās rīcībā esošajiem resursiem radām šodien, vienlaikus visiem ir savi mājasdarbi, piemēram, mežu nozarei ir jautājums par pievienoto vērtību un tehnoloģijām, kādas tiek izmantotas un cik tās spēj pelnīt, un kāds ir sabiedrības ieguvums no šīs sfēras. J.Priede uzver, ka scenāriju metode pētniecībā ir ļoti populāra, vienlaikus ar pētījumiem nevienam netiek pateikts, kā dzīvot, bet, balstoties uz dažādiem pieņēmumiem, kā rīkojamies ar resursiem un kādi ir iegūstamie rezultāti. Tādējādi politikas veidotāji ir labi informēti par iespējamām izvēlēm. “Zinātnē ir tāds jēdziens kā Pareto optimāla situācija, kad neviens no dalībniekiem nevar uzlabot savu situāciju, nepasliktinot citu spēlētāju situāciju, un mežu resursu kontekstā ir trīs dimensijas — ekonomiskā, ekoloģiskā un sociālā,” skaidro J. Priede.

Viņš atgādina, ka tas nav vienkāršs uzdevums, jo sabiedrībā diskusija ievirzījusies tādā gultnē, kad šīs grupas savā starpā nesarunājas un katru dimensiju cenšas pasniegt tieši caur negatīvo. Proti, ja būs ekonomiskās intereses, tad tiks noplicināts ekoloģiskos jautājums, un otrādi - ja būs ekoloģiskās intereses, tad dzīvosim skaistā dabas parkā, bet iestāsies stagnācija. Latvijā ir mēģinājumi veicināt šo trīs pušu diskusiju, un J.Priede cer, ka visas puses sāks runāt vienā valodā, jo galu galā runa ir par visas sabiedrības interesēm. “Pētījums rāda, ka sabiedrībai mežs ir svarīgs jautājums ar lielu emocionālo piesaisti, jo tas ir arī kā rekreācijas resurss,” tā J. Priede. Jāsaprot, kas ir tās iespējas, kuras balansē sabiedrības intereses – sociālo un kultūras - ar vēlmi dzīvot labklājībā. Varam runāt par intensīvāku mežsaimniecību, kas vienlaikus būs arī precīzāka mežsaimniecība ar selekciju, mērķtiecīgi vadītiem procesiem un radīs lielāku labklājību, kas savukārt ir sabiedrības interesēs.

J. Priede secina, ka savest šīs radikāli atšķirīgu uzskatu grupas kopā ir ļoti nopietns izaicinājums, taču cer, ka tas izdosies. “Vingrinājums, kurš tika veikts jau sen un kas tika nosaukts par minimālo iespējamo konsensusu, — neviens par to nav sajūsmā, taču visas interešu grupas ar to spēj sadzīvot,” norāda A. Ozols. Viņaprāt, ir vairāki izaicinājumi, no kuriem būtiskākais ir saprast, ka jārunā par mērķiem, nevis jācīnās par līdzekļiem. “Publiskie strīdi par to, cik procentu un kādā režīmā aizsargāsim, situācijā, ja to uztver kā mērķi, tad tas kļūst par sava veida pašmērķi, jo ir jābūt kādam pamatojumam — vēlamies konkrētās dabas vērtības konkrētā daudzumā, vēl viens aspekts ir darbavietas, bet kurai grupai tās pieskaitām – sociālajai vai ekonomiskajai sadaļai, jo baudīt labumus cilvēks jau var, ja viņam ir ilgtspējīga darbavieta,” tā A. Ozols. Viņaprāt, diskusija ir pārvērtusies strīdā par līdzekļiem, kur katrs vēlas sargāt savu smilšukasti, neļaujot tajā sākt darboties citiem.

“Ja runājam par ekonomiku, tad vieni stāsta: ja citādi saimniekosiet, tad ekonomiski neko nezaudētu, citi atkal uzstāj: nerunājiet par dabas aizsardzību, tāpēc ka tā ir mūsu smilšukaste un mēs ar to pelnām naudu,” uz piemēriem par interešu grupu nodalījumiem rāda A. Ozols. Viņaprāt, ir nepieciešams kopējais izpratnes sākumpunkts par kopēji saskaņojamiem mērķiem. “Ir vairāki mērķi, un, piemēram, klimata diskusija pielej eļļu ugunī, jo būtiskākais ir adaptācija jaunajiem apstākļiem, nevis ko varam darīt, lai šīs klimata pārmaiņas mazinātu, jo ģeoloģiski klimats uz Zemes ir mainījies nepārtraukti, neatkarīgi no cilvēka klātbūtnes un darbības,” tā A. Ozols. Viņš norāda, ka zemes apsaimniekošana ir būtiska gan pārtikas, gan arī citu labumu gūšanai. J. Priede atgādina, ka primitīvs ir skatījums uz zemes lietojumu, ko un kurā teritorijā varam darīt, taču tehnoloģijas mainās un mainījusies ir arī meža apsaimniekošana, kas ļauj mežam būt produktīvākam, vienlaikus meža nozare ir ar lielu pienesumu visai tautsaimniecībai, IKP, taču nozares eksporta vērtība varētu būt augstāka. “Vai ir kāda valsts politika, kas ļauj (dod iespēju) uzņēmējiem būt ambiciozākiem un ražot (pārdot) produkciju ar augstāku pievienoto vētību?” tā J. Priede. Viņš atzīst, ka runa ir par inovācijām visos līmeņos.

Nosacījumi veicina zemu pievienoto vērtību

“Pievienoto vērtību, kas tiek radīta, var sadalīt divās daļās — vienā atbildība ir meža zemes īpašniekam, otrā — tiem, kuri pārstrādā mežā izaudzēto,” norāda U. Biķis. Viņš norāda, ka mežu īpašnieku struktūrā Latvijā ir viens liels īpašnieks — valsts, bet jautājums ir, vai valsts pati saprot uzstādījumu, ko tā vēlas panākt un cik daudz jaunu produktu un inovāciju attīsta valsts uzņēmums un kāda ir tā ieguldījumu politika. U. Biķis atgādina, ka zemāka pievienotā vērtība ir tuvāk meža īpašniekam, jo viņš jau pārdod apaļkokus. “Jautājums - kāpēc mežu īpašnieki pārdod malku? Tāpēc, ka mežsaimniecības principi Latvijā nestimulē augstas kvalitātes apaļkoksnes (kas ir pamats augstākas pievienotās vērtības produkcijai) radīšanu, jo ražu novācam pēc citiem kritērijiem (parametriem) - pēc kalendārā grafika (ciršanas vecuma sasniegšanas), nevis pēc koksnes kvalitātes rādītājiem,” skaidro U. Biķis. Viņš atgādina, ka daba ienes savas korekcijas un iegūtās koksnes kvalitāte nebūt nav tik laba, kā ietekmē netiek iegūta augstvērtīga koksne, no kuras var ražot augstvērtīgus produktus.

“Sabiedrība ir radījusi nosacījumus, ka iegūstamās koksnes kvalitāte ir zema, taču tā nav koksnes pārstrādātāju atbildība, kuru uzdevums ir pārstrādāt piegādāto apaļkoksni, maksimizējot tās iespējas, ko dod piegādātās koksnes kvalitāte, ražojot attiecīgus produktus,” tā U. Biķis. Viņš norāda uz vēl vienu būtisku jautājumu: vai valstij ir instrumenti, kam būtu jābūt, lai varētu iegūt maksimāli iespējamo augstāko pievienoto vērtību no tās koksnes, ko tirgus piedāvā. “Ir liela problēma ar enerģiju, tās augstajām cenām, jo, ja vajag koksni malt, šķīdināt — veikt energointensīvus procesus -, tad to darīt Latvijā ir ļoti dārgi, un tāpēc tas notiek tajās valstīs, kur enerģija ir lētāka,” uzsver U. Biķis. Viņš norāda, ka Latvija un visa Baltija ir dārga enerģijas sala un, kamēr neatrisināsim šo jautājumu, tikmēr šeit veikt koksnes ķīmisko pārstrādi nevarēs.

Savukārt koksnes mehāniskā pārstrāde visā Baltijā ir ļoti labi attīstījusies, jo ir ļoti modernas kokzāģēšanas un plātņu rūpnīcas. Plātņu rūpnīcu, gan pēc U. Biķa ieskatiem, varētu būt vairāk, taču jārēķinās, ka tām ir koksnes smalcināšana, kas ir energoietilpīgs process. “Ja mežsaimniecībā mainītu uzstādījumu uz koksnes ieguves kvalitāti un tieši zemākas kvalitātes koksnes daudzums tirgū būtu būtiski mazāks par pašreizējo, tad varbūt arī tik daudz papildu plātņu rūpnīcu nemaz Latvijā nevajadzētu, jo lielas rūpnīcas jau nebūvē ne piecu, ne desmit un pat ne 20, bet gan vismaz 50-70 gadu darbībai. Ticu, ka 50 gadu laikā mežsaimiecībā var saražot divas reizes mazāk malkas, ja zemes īpašniekiem dod lēmumu pieņemšanas brīvību,” tā U. Biķis.

Līdzsvara stāvokļa meklējumi

A. Ozols vērš uzmanību, ka koks jau nav resurss, jo resurss ir zeme, kas ir ražošanas pamatlīdzeklis, uz kura var audzēt koku, graudus u.tml. “Otra kopīgā tendence gan mežsaimniecībā, gan lauksaimniecībā ir bioloģiskie procesi, kuri notiek atbilstoši savām likumsakarībām neatkarīgi no tā, ko cilvēki lemj vai likumdevēji nobalso, jautājums ir, vai šos procesus var izzināt un iegūtās zināšanas izmantot savā labā,” tā A. Ozols. Viņš atgādina, ka bioloģiskais process mežsaimniecībā ir daudz ilgāks par politiskajiem procesiem. “Normatīvi, kuri darbojas attiecībā uz galveno cirti, ir mantoti no PSRS pagājušā gadsimta 40.-50. gadu mežierīcības instrukcijām, kur parametrus noteica pēc lietderīgā iznākuma, pēc tā brīža tautsaimniecības vajadzībām, kad tika atpakaļgaitā izrēķināts ciršanas vecums,” stāsta A. Ozols. Viņš atgādina, ka šo vairāk nekā 70 gadu laikā ir daudz kas mainījies.

“Svarīgi ir nesajaukt visas liets, jo sajaucot ciršanas vecums kļūst par bioloģiskās daudzveidības aizsardzības garantu,” norāda A. Ozols. Viņš atgādina, ka būtībā viens tehnoloģisks līdzeklis tiek sajaukts ar bioloģiskās daudzveidības mērķiem. “Ar plašāku skatījumu var atrast risinājumus, kas ļauj sasniegt līdzsvara stāvokli,” iesaka A. Ozols. Viņš atgādina, ka sabiedrība vēlas sasniegt labklājību, lai cilvēki justos labi (varētu atpūsties), jo ne visi ir mežu īpašnieki, tad jāspēj novērtēt ne tikai primārās, bet arī sekundārās darbavietas, jo tās rada sociālo nodrošinājumu. Tāpat jāņem vērā, ka politiskās apņemšanās saduras ar bioloģiskajiem procesiem un rada neatbilstību ar tālāk jau neadekvātiem risinājumiem. “Šeit domāju par zemes sektoram veiktajiem aprēķiniem un mērķu nesasniegšanu. Vienlaikus ir jautājums, kur radušies attiecīgi mērķi, no kā tie izveidoti,” jautā A. Ozols.

U. Biķis uzskata, ka sabiedrībai Latvijā ir jāpriecājas, ka lielākā daļa teritorijas ir auglīga zeme, kuru nenoplicinot iegūstam dabas resursu, kas ir priekšnoteikums ražošanai, kas jau kalpo kā augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu bāze. “Mums ir šāda iespēja, jautājums tikai, kā šos procesus vadām, kā noņemam attiecīgos riskus un komunicējam ar sabiedrību, lai iegūtu pārliecību, ka darot nenodarām pāri. Mums būtu jādiskutē par tādiem jautājumiem mežsaimniecībā kā ķīmijas, gēnu inženierijas izmantošana u.tml., jo citās pasaules valstīs jau tas notiek,” tā U. Biķis. Viņš norāda, ka mežsaimniecība Latvijā strādā vēsturiski, balstoties uz selekcijas pamata, dabiskajiem procesiem, ko var pielīdzināt bioloģiskai lauksaimniecībai, kad traktors parādās biežāk nekā mežā. U. Biķa ieskatā, spītība nesarunāties ļauj katram vienu un to pašu definīciju izprast citādi, kā rezultāts — nevajadzīgi strīdi, kaut arī varam iegūt labu rezultātu visos lielajos mērķos.

“Somijas ienākumi no meža nozares eksporta ir 20%, kas ir tāpat kā Latvijā, kaut arī atalgojuma līmenis ir teju trīs reizes lielāks, tas nozīmē, ka ir jāstrādā, lai šī zemes nozare spētu attīstīties,” tā U. Biķis. Viņš norāda, ka Baltija meža segmentā būs eksportējoša, un tas nozīmē, ka būtisks ir un būs ne tikai enerģijas, bet arī loģistikas sektors. “Ja sabiedrība īsti nevēlas būvēt RaiBaltica, jo tas ir dārgi, ir izveidots ļoti smagnējis process, bet tajā brīdi, kad degviela kļūs ļoti dārga, tad saražoto produktu nekur tālu aizvest nevarēsim, tāpēc ir vajadzīgs dzelzceļš, lai Latvija saražotās preces var nogādāt, piemēram, uz Spāniju,” tā U. Biķis. Viņš norāda, ka lēta loģistika ir garants eksportam, un slikti, ja to nespējam paskaidrot sabiedrībai.

Politiski lēmumi

“Nespēju atrast zinātnisko pamatojumu sadalījumam — 70% saimnieciskai darbībai, 20% ar ierobežojumiem un 10% stingrā aizsardzībā, tāpēc tas ir politisks lēmums Eiropas Savienības līmenī,” uz jautājumu par to, vai 70:20:10 dalījums ir balstīts zinātnē un pētījumos iegūtos datos, atbild A. Ozols. Viņš gan steidz piemetināt, ka šis dalījums nav slikts un nevajadzīgs, jo ir, pie kā pieturēties. “Ir bijusi diskusija par to, cik daudz vajag, kad vieni saka: vajag vairāk, bet citi, tieši pretēji, ka ir par daudz, tāpēc, lūk, ir procenti, un mēģiniet ar tiem darboties!” tā A. Ozols. Viņš gan atzīst, ka ir jautājums, ko saprotam ar 70%: 30% (20%+10%), jo būtībā 20% ir tie, kuros ir definēts specifisks apsaimniekošanas mērķis atšķirībā no 70%, bet 10% ir tādi, no kuriem izdzenam cilvēkus ārā un paskatāmies, kā tur saimnieko daba.

“Būtiski ir saprast, kā uzstādām mērķus un kādus līdzekļus izvēlamies,” tā A. Ozols. U. Biķa ieskatā 70%:20%:10% ir tikpat līdzvērtīgs politisks lēmums kā koksnes vecumam, kad to drīkst iegūt un nogādāt uz pārstrādi. Viņš gan norāda, ka šis dalījums atvieglo analīzi un ES dalībvalstu salīdzināšanu, un dodot pārliecību, ka uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem visā ES raugās vienādi. “Tā būtībā ir vienošanās par viena lineāla izmantošanu,” piemetina A. Ozols.

Savukārt J. Priede atgādina, ka ES dalībvalstis ir ļoti atšķirīgas pēc tajās esošajām mežu platībām un to īpatsvara no kopējās valsts teritorijas. Viņaprāt, atšķirīgi parametri rada jautājumu, vai tas nav pamats diskusijai katrā dalībvalstī par tai atbilstošiem nosacījumiem.“70%:20%:10% ir plakans laukums, bet realitātē ir trīs vai pat četru dimensiju laukums, un, ja sadalām šo zemi, tad esam ieinteresēti, lai auglīgākajās zemēs notiktu pārtikas (pārstrādes pamats) audzēšana un tai sekotu mežsaimniecība, kas ir pamats kokrūpniecībai, turklāt vēl jau ir ceļi, apdzīvotās vietas. Savukārt mazāk ražīgās zemes vairāk vajag atvēlēt dabas jautājumiem, tāpēc Latvijā ir jāmāk gudri izveidot attiecīgo tīklojumu, jo, mainoties klimatam, arī sugas pārvietojas,” norāda U. Biķis. Viņš atgādina, ka dabisks mežs līdzsvarojas ar oglekļa neitralitāti un vienīgā iespēja, kā ārpus meža palielināt oglekļa krātuvi, ir izmantot koksnes produktus.

Video

VIDEO: Zemes aktīviem vajadzīgs saimnieks

Māris Ķirsons,14.10.2025

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss: „Ilgstoši dzīvojām ilūzijā, ka savu ārējo drošību varam deleģēt kādam citam, tagad ir šoks, ka par to ir jāmaksā pašiem. Ilgstoši domājām, ka enerģētiku varam deleģēt kādam citam, tagad ir šoks par to, ka, atslēdzoties no BRELL, pašiem jāmaksā par elektroenerģijas balansēšanu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #46

DB,02.12.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izaudzēto graudu pārdošana pasaules tirgos kļūst arvien lielāks izaicinājums - konkurenti no Dienvidamerikas, Krievijas, Ukrainas spēj piedāvāt daudz zemākas cenas, jo tiem nav jāievēro Eiropas Savienības prasības (augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi vai pat liegumi, Zaļais kurss, CO2 nodoklis), kas vienlaikus palielina izmaksas un samazina iegūtās ražas apmēru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.decembra numurā lasi:

DB analītika

Sociālās aizsardzības izdevumi auguši par 7,9%

Tēma

Ukrainas eksporta galvenais balsts

Aktuāli

Bez profesijas Latvijā ir grūti

Zemes izmantošana

Zemes izmantošanā vajadzīgs konsensuss

Portrets

Līva Jaunozola, Andele Mandele radītāja un īpašniece

Brīvdienu ceļvedis

Diāna Maksimceva, lietotnes Eye Get It idejas autore un izstrādātāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Eksperti

Dalītais īpašums bremzē investīcijas un uzticēšanos tirgum

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas docētājs, ekonomists,08.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās Satversmes tiesa lēma apvienot vairākas lietas, kas saistītas ar dalītā īpašuma statusu un skatīt tās ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta datiem dalītā īpašuma statuss šobrīd attiecas uz 3 520 īpašumiem visā Latvijā un šajos īpašumos ir 160 213 dzīvokļi vai biroji.

Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, tie ir aptuveni 15% no visiem īpašumiem Latvijā, un šāds statuss apgrūtina ne tikai iesaistīto pušu (dzīvokļu īpašnieku un arī zemes īpašnieku) īpašumu tiesības, bet arī iespējas pārdot īpašumu, piesaistīt investīcijas u.tml.

Izaicinājumi visām iesaistītajām pusēm

Ja ēkas īpašniekam nav noslēgts līgums ar zemes īpašnieku, tad automātiski iestājas zemes likumiskās lietošanas tiesības, par kuru ēkas īpašnieks maksā noteiktu maksu - 4 % no lietošanā esošās zemes universālās kadastrālās vērtības gadā. Šis regulējums rada papildus izaicinājumus abām pusēm, proti - dzīvokļu īpašnieki nereti ir neizpratnē, jo formula, pēc kuras tiek aprēķināta zemes lietojuma maksa un iespējamie papildus maksājumi, nav pietiekami caurspīdīga, un trūkst vienota skaidrojuma par lietošanas tiesību apjomu, kas rada strīdus un neuzticēšanos. Savukārt, zemes īpašnieki nereti cīnās ar to, ka dzīvokļu īpašnieki savlaicīgi neveic attiecīgo maksājumu vai kopējā summa, kas tiek saņemta, dažkārt nenosedz pat nodokļus, kas jāmaksā par īpašumu. Ir dzirdētas dažādas situācijas, piemēram, kad zemes īpašnieki saņem no dažiem desmitiem eiro līdz vairākiem desmitiem tūkstošu eiro gadā.

Ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Māris Ķirsons,05.11.2025

SIA Laflora attīstības direktore un Stādu un kūdras inovāciju fonda valdes priekšsēdētāja Sabīna Alta.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Enerģētika

Saule un vējš var ražot vairāk elektrības

Māris Ķirsons,25.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Eksperti

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Ināra Ziemele, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētāja,22.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Jēkabpils situācijā medijos izskanēja informācija, ka uz privātas zemes ir veikti būvdarbi - izbūvēts ieslodzīto pastaigu laukums un veikta ventilācijas sistēmas ierīkošana, taču bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku. Būvniecības valsts kontroles birojs pēc iesnieguma pārbaudīja objektu un informāciju nodeva Jēkabpils pilsētas būvvaldei, kas konstatēja faktisku piebūvi pie soda izolatora ēkas. Pēc paskaidrojumu saņemšanas no cietuma vadības būvvalde pieņēma lēmumu atļaut būvniecību legalizēt, zemes īpašnieka saskaņojumu neprasot un viedokli pat nenoskaidrojot.

Kas likumā noteikts par būvniecību uz svešas zemes?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, būvniecību var ierosināt tikai zemes vai būves īpašnieks, tās tiesiskais valdītājs vai persona, kurai ar līgumu piešķirtas būvēšanas tiesības. Kopš 2017. gada Latvijā ir noteikta arī skaidra apbūves tiesību nodibināšanas kārtība, ja būvniecība tiek veikta uz citas personas zemes, obligāti jābūt līgumam, kas ierakstīts zemesgrāmatā.

Reklāmraksti

Pētījums: 37 % uzņēmumu Latvijā plāno investēt IKT risinājumos

Sadarbības materiāls,17.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

Eksperti

Vai patvaļīga būvniecība Latvijā ir regulāra prakse?

Aivars Kagainis, projektu biroja “Grietēns un Kagainis” vadošais arhitekts,11.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Tikai tad, kad būve jānodod ekspluatācijā vai jāsakārto īpašuma dokumenti, atklājas, ka viss izdarīts nepareizi. Patvaļīgas būvniecības gadījumi Latvijā tiek konstatēti regulāri, tiek piemēroti sodi, pašvaldības piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli līdz pat 3% no kadastrālās vērtības, tomēr ir situācijas, kad noteikumus pārkāpj arī valsts un pašvaldību iestādes.

Ievērot noteikumus ir lētāk, nekā labot kļūdas

Būvniecība nereti tiek uzsākta bez projekta izstrādes un saskaņošanas, neaizdomājoties vai apzināti ignorējot faktu, ka būvniecība nav tā joma, kur katrs var rīkoties kā vēlas. Tiek uzbūvēta garāža, šķūnis, piebūve vai pirts, taču brīdī, kad ēka jānodod ekspluatācijā, izrādās, ka bez būvatļaujas tas nav iespējams. Ja situācija ir vienkārša, dokumentu sakārtošanu izdodas paveikt trīs mēnešu laikā. Taču, ja jāprecizē robežas, jāpārbūvē neatbilstošas daļas vai jāatrisina strīdi ar kaimiņiem, zemes īpašniekiem vai līdzīpašniekiem, process var ievilkties uz diviem, trim vai pat pieciem gadiem. Un izmaksas var sasniegt no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Šādas situācijas apliecina, ka ievērot noteikumus sākumā ir daudz vieglāk un lētāk, nekā vēlāk labot kļūdas.

Eksperti

Kāpēc MI izmantošanā uzņēmumos Latvija apdzen Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas?

Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs,05.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta (MI) izmantošanā uzņēmumos Latvija apdzen Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas. “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā ir 8,8% uzņēmumu (ar vismaz 10 darbiniekiem), kuros aktīvi izmanto MI, Lietuvā – 8,7%, bet Igaunijā – 13,9%.

Vidējais rādītājs ES pārsniedz 13% un turpina augt. Kopējā Eiropas kartē Latvija ir zem viduslīnijas – topa augšgalā ir Dānija (27,6%), Zviedrija (25,1%) un Beļģija (24,7%), bet iedzinējos ir Rumānija (3,1%), Polija (5,9%) un Bulgārija (6,5%). Likumsakarīgi, ka līderos ir valstis ar augstu digitālās infrastruktūras un inovāciju līmeni, plašu valsts atbalstu uzņēmumu digitālajai transformācijai un atvērtību jaunām tehnoloģijām.

MI mazāk izmanto valstīs, kurās ir zemāks uzņēmumu digitalizācijas līmenis, ierobežotas investīcijas pētniecībā un inovācijās un mazāks kvalificētu darbinieku īpatsvars. Lai gan pirmajā acu uzmetienā, protams, gribētos redzēt Latviju starp līdervalstīm, tomēr svarīgi saprast, ka MI ieviešanai jābūt jēgpilnai un pārdomātai, lai tas kalpotu konkrētiem mērķiem un veicinātu efektivitāti. Protams, MI sniedz virkni ieguvumu un būtiski mainot uzņēmumu efektivitāti - Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta dati liecina, ka ChatGPT izmantošana spēj par 40% samazināt laiku, ko veltām dažādu uzdevumu veikšanai, vienlaikus uzlabojot rezultātu kvalitāti par 18%. Tas nozīmē, ka darbinieki var koncentrēties sarežģītākiem un radošākiem uzdevumiem.

Būvniecība un īpašums

Mākslīgais granīts – risinājums augstākai ceļu nestspējai par zemāku cenu

Jānis Goldbergs,03.09.2025

NextStep Gravel valdes

priekšsēdētāja, ķīmijas inženierzinātņu maģistre Elīna Mežance-Griķe.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien izskatīja un pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvo ziņojumu par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības Rīgā projekta īstenošanas alternatīvām, sākot sagatavošanās posmu iespējamas publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta īstenošanai.

Uzklausot šo informatīvo ziņojumu, valdība gan nav uzņēmusies nekādas finansiālās saistības.

Ziņojumu izstrādājusi vadības grupa, kas izveidota ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) pagājušā gada 20. decembra rīkojumu.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai PPP projektos, arī uz privātas zemes.

Valdības sēdē otrdien par PPP finansējumu projekta īstenošanai atzinīgi izteicās vairāki ministri. Tostarp finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka "drošajiem pieder pasaule" un daudzas lietas nenotiek tikai tādēļ, ka netiek meklēti risinājumi.

Informatīvajā ziņojumā padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

188 597 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā netiek apsaimniekoti, un, ja to salīdzina ar platībām, kurās notiek produkcijas ražošana, tad no šīm platībām katru gadu netiek iegūta lauksaimniecības produkcija vērtībā no 23 līdz 50 miljoniem eiro.

Ja šiem apjomiem pieskaita arī platības, kurās saimniekošanu ierobežo dažādi liegumi un vides nosacījumi, tad kopējais neizmantotās zemes apjoms ir vēl krietni lielāks. „Lauku atbalsta dienests ik gadu apkopo datus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kuras netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā,” skaidro Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits. Viņš uzsver, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme Latvijā ir vērtīgs resurss, kas, atbildīgi apsaimniekots, sniedz ieguvumus gan saimniecībai, gan videi.

Atšķirīgi datiLauku atbalsta dienesta dati rāda, ka 2024. gadā vislielākais skaits hektāru, kuri stāv dīkā, bija Rēzeknes novadā – 17 429 ha, Augšdaugavas novadā - 13787 ha, Ludzas novadā — 11 872 ha, daudz neatpaliek arī Madonas novads ar 10 965 ha un Balvu novads ar 10 182 ha. Tas nav maz, vienlaikus Rēzeknes novadā neizmantotās lauksaimniecības zemes īpatsvars pērn bija 15% no kopējās lauksaimniecības zemes, taču tajā pašā laikā nekoptās lauksaimniecības zemes īpatsvars Salaspils novadā bija 41%, Mārupes novadā – 27%, Ķekavas novadā – 25%, Ropažu novadā - 24%. Savukārt Dobeles, Saldus, Varakļānu novadā lauksaimniecībā neizmantotās zemes īpatsvars bija tikai 2%, Jelgavas novadā — tikai 3%, Kuldīgas novadā - tikai 5%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek apsvērti vairāki varianti jauna nacionālā futbola stadiona būvniecībai, liecina darba grupas sagatavotais ziņojums, kas nodots saskaņošanai.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos, arī uz privātas zemes.

Padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Nacionālais futbola stadions taps Lucavsalā

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par...

Neviens no variantiem nav komerciāli patstāvīgs, tādēļ publiskajam sektoram būs jāuzņemas daļa finansējuma riska, norādīts ziņojumā. Kā izdevīgākais risinājums tiek izcelts PPP modelis uz valsts vai pašvaldības zemes, kur ikgadējā subsīdija varētu būt ap 4,9 miljoniem eiro.

Salīdzinājumam, ja stadionu būvē LNSC, deficīts var sasniegt 5,8 miljonus eiro, savukārt PPP modelis uz privātas zemes - ap pieciem miljoniem eiro, liecina darba grupas aplēses.

Izvērtējot visus scenārijus, darba grupa visaugstāk novērtējusi ideju, ka LNSC vai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Futbola federāciju (LFF) veic jauna stadiona būvniecību PPP partnerības projektā uz valsts vai pašvaldības zemes.

Tikpat augstu novērtēta iecere par jauna stadiona būvniecību PPP partnerībā uz privātas zemes, piemēram, privāta stadiona "Skonto" iegādi un tā turpmāko attīstību sadarbībā ar LNSC, Rīgas pašvaldību un LFF.

Savukārt "BTA Daugavas stadiona" pārbūve, lai arī potenciāli lētāka, nav ilgtspējīgs risinājums - dizaina, struktūras un uzturēšanas ierobežojumu dēļ tā atpaliek no pārējām alternatīvām un saņēmusi viszemāko punktu skaitu, norādīts ziņojumā.

Alternatīvu izvērtēšanai izmantoti dati no LFF piesaistītā arhitektūras biroja "SEP" un tā starptautiskā konsultanta uzņēmuma "Populous" izstrādātā ziņojuma, kas noteicis optimālo stadiona sākotnējo izmēru - vismaz 15 000 sēdvietu, kā arī analizējis iespējamo būvniecības, uzturēšanas izmaksu un ieņēmumu potenciālu.

Darba grupa norāda, ka šo finansējuma deficītu potenciāli var segt, izmantojot valsts, Rīgas pašvaldības un LFF UEFA "Hattrick" programmas finansējumu, balstoties uz Rīgas domes un LFF apliecinājuma vēstulēm.

Ziņojumā arī norādīts, ka futbola infrastruktūras attīstība sniegtu papildu ekonomisku pienesumu - futbols Latvijā var ģenerēt pievienoto ekonomisko vērtību 37 miljonu eiro apmērā, kas ekonomikā atgriežas ar 55 miljonu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā. Savukārt LFF un futbolu klubu nodokļu iemaksas veido vairāk nekā deviņus miljonus eiro.

IZM kopā ar LNSC līdz 2026.gada maijam būs jāsagatavo aprēķini un pilna dokumentācija par to, kā visizdevīgāk stadiona projektu īstenot, izriet no valdības sēdes protokollēmuma projekta. Stadionu plānots uzbūvēt līdz 2030.gada otrajai pusei.

Kā vēstīts, pagājušā gada aprīlī Rīgas dome piešķīra zemi Lucavsalā nacionālā futbola stadiona projektam. Savukārt 2024.gada decembrī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdeva rīkojumu par darba grupas izveidi futbola stadiona projekta publiskās un privātās partnerības risinājumu izstrādei.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Reklāmraksti

Autorizēts serviss vai neatkarīga darbnīca? Pilns izmaksu, kvalitātes un garantijas salīdzinājums

Sadarbības materiāls,26.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plāno apkalpot savu automašīnu, bet nevēlies pārmaksāt vai riskēt zaudēt garantiju? Pareizi izvēlēts serviss ietekmē ne tikai tavu drošību, bet arī maku un automobiļa vērtību. Uzzini, kur visizdevīgāk veikt apkopes, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un baudītu mierīgu braukšanu.

Kas ir autorizēts serviss?

Autorizēts serviss ir autoserviss, kas darbojas konkrētās markas ražotāja licences ietvaros un parasti atrodas pie autosalona. Autorizētie servisi strādā stingri pēc ražotāja noteiktajām procedūrām, tiem ir piekļuve servisa dokumentācijai, automašīnas vēsturei autorizētā servisā, kā arī specializētiem diagnostikas rīkiem un programmatūrai. Darbinieki regulāri tiek apmācīti jaunajiem modeļiem un tehnoloģijām, kas nodrošina prognozējamu remonta kvalitāti. Visi procesi autorizētajā servisā ir standartizēti, lai uzturētu servisa kvalitāti un drošību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā mārketinga un e-komercijas reklāmas aģentūra 94n Digital, kuras galvenais birojs atrodas Rīgā un filiāle Londonā, ierakstījusi Latvijas vārdu pasaules digitālās reklāmas kartē. Uzņēmums kļuvis par pirmo Latvijas PPC aģentūru, kas ieguvusi septiņas starptautiskas finālistu nominācijas četros nozares prestižākajos pasaules un Eiropas apbalvojumos e-komercijas jomā.

Apbalvojumu sarakstā ir Global Search Awards, Global Digital Excellence Awards, European Paid Media Awards un UK Search Awards, kas atzīst 94n Digital inovatīvo pieeju datu vadītai reklāmai un mākslīgā intelekta izmantošanu, izmantojot pašu izstrādāto platformu AdPeak.ai.

94n pārstāv jauno Eiropas aģentūru paaudzi, kas apvieno reģionālo inovāciju ar starptautisku pieredzi. Darbojoties gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē, uzņēmums spēj apkalpot klientus visā Eiropā un Ziemeļamerikā, saglabājot augstu kvalitāti un konkurētspējīgu pieeju.

Nominācijas

Global Digital Excellence Awards

• Gada labākā PPC kampaņa B2C segmentā

• Gada labākā apmaksātās reklāmas (Paid Media) kampaņa

Enerģētika

Enerģētikas nākotne - gāzes un atjaunojamo energoresursu sinerģija

Armanda Vilciņa,30.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Ekonomika

Papildināta - Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumus atzīst par neatbilstošiem Satversmei

LETA,13.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošiem valsts pamatlikumam atzinusi vides un dabas aizsardzības organizācijas apstrīdētos Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumus, informēja tiesā.

Ar apstrīdētajām normām Jūrmalas teritorijas plānojumā tika grozīts atsevišķu zemes vienību izmantošanas veids, mainot funkcionālo zonējumu zemes vienībām "Stirnurags 0601", "Bulduri 4508", "Bulduri 5912", "Jaundubulti 2702" un "Pumpuri 3101" no dabas pamatnes teritorijas uz savrupmāju apbūves teritoriju.

Pieteikuma iesniedzēja ir biedrība, kuras darbības mērķis ir vides un dabas aizsardzība. Tās ieskatā funkcionālā zonējuma izmaiņas minētajās teritorijās esot pretrunā ar vides aizsardzības principiem.

Paredzot, ka strīdus teritorijas ir nododamas apbūvei, pašvaldība neesot pienācīgi izvērtējusi iespējamo kaitējumu dabas daudzveidībai un tajās esošajiem aizsargājamajiem augiem, īpaši aizsargājamām sugu dzīvotnēm, dižkokiem un biotopiem. Ņemot vērā minēto, esot aizskartas pieteikuma iesniedzējas Satversmes 115. pantā paredzētās tiesības uz labvēlīgu vidi.

Mežsaimniecība

Klauss: Sodra un IKEA zemes darījums ir labs signāls potenciālajiem investoriem un arī Latvijai

LETA,20.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījums, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem un arī Latvijai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš piebilda, ka darījums ir pozitīvs signāls Latvijai, jo valsts pārāk daudz izceļ ģeopolitiskos riskus un "noraksta" Latvijas investīciju vidi. "Investori nebaidās no Latvijas. Ārvalstnieki turpina investēt un notiek milzīgi darījumi ar Latvijā esošiem aktīviem," uzsvēra Klauss.

Viņš arī sacīja, ka darījums kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo "Ingka Investments" ir Latvijā zināms uzņēmums ar pieredzi, un tas ir "profesionālis savā jomā".

Vienlaikus Klauss atzīmēja, ka darījuma cena pamatā atbilst pieņēmumiem, kas izskanēja gada sākumā. "Tas liecina, ka bažas par to, ka Latvija varētu būt kļuvusi par toksisku investīcijām vai te būtu jārēķina milzīgas atlaides potenciāliem ģeopolitiskiem riskiem, līdz galam neatbilst patiesībai," viņš teica.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījumam, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", būs nepieciešams arī valdības lēmums, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA skaidroja, ka valdības lēmums būs nepieciešams, neatkarīgi no Konkurences padomes (KP) lēmuma.

Krauze atzina, ka viņam ir žēl, ka uzņēmums nav no Latvijas, tomēr kopumā darījums ir vērtējams pozitīvi, jo tas parāda, ka Latvija ir droša vide investīcijām un šādi starptautiski uzņēmumi iegādājas īpašumus Latvijā un investē.

Tāpat ministrs papildināja, ka tas ir ilgtspējīgs ieguldījums, jo meža nozare ir jāskata nākamo 100 gadu laikā, nevis, piemēram, piecu gadu laikā.

""IKEA" sadarbojas ar uzņēmumiem, kas ražo mēbeles visā pasaulē, tostarp Latvijā. Tādējādi vēl kādiem Latvijas uzņēmumiem perspektīvā varētu būt pieejami resursi. Tas ir svarīgi, ka kokam pievienotā vērtība tiek radīta Latvijā," pauda ministrs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē 30.oktobrī norisinās Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10. starptautiskā konference, kurā īpaša vērība tiks veltīta ilgtspējības faktoriem Eiropas vides politikas kontekstā, balstoties uz meža un saistīto nozaru ekspertu pieredzi, viedokļiem un pētījumiem.

Konference vērojama arī tiešsaistē portālos zemeunvalsts.lv, db.lv, konferences.db.lv.

Konferences programmā tādas tēmas, kā meža un zemes resursi – to mobilizācija un izmantošana aktuālajā situācijā; meža un ar to saistīto nozaru ilgtspēja – zinātniskie aspekti un atšķirīgas pieejas; zemes izmantošanas nozares un valsts drošība – pieredze un nosacījumi; sabiedrības kompetences nodrošināšana dabas resursu izmantošanas jautājumos – tendences un risinājumi.

Plašāka programma aplūkojama šeit.

Mežsaimniecība

Par 720 miljoniem eiro ar IKEA saistīta kompānija iegādājas mežus Latvijā un Igaunijā

Db.lv,20.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju un mežu apsaimniekošanas uzņēmums Ingka Investments ir vienojies ar Zviedrijas lielāko mežu īpašnieku asociāciju Sodra par 135 000 hektāru zemes iegādi Latvijā un 18 000 hektāru iegādi Igaunijā. Apmēram 89 % no šīs zemes ir meža teritorijas.

Darījuma noslēgšanai vēl ir nepieciešams saņemt attiecīgo uzraudzības iestāžu apstiprinājumu.

Ingka Investments ir IKEA lielākā veikalu operatora Ingka Group investīciju struktūrvienība, kas kopumā apsaimnieko vairāk nekā 331,5 tūkstošus hektārus mežu zemes.

Ingka Investments izpilddirektors Pīters Van der Pūls (Peter van der Poel): “Mūsu uzņēmuma unikālā struktūra ir ielikusi spēcīgus pamatus ilgtermiņa domāšanai – investējot, mēs domājam gadsimtu, nevis desmitgažu perspektīvā. Arī šīs investīcijas Baltijas valstu mežsaimniecībā ir tieši šāds ilgtermiņa ieguldīšanas piemērs. Vēlamies dot savu pienesumu reģiona ekonomikai un saglabāt veselīgus mežus nākamajiem 100 gadiem, vienlaikus veicinot IKEA biznesa pieejamību un ilgtspēju.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijs uzsāk pētījumu projekta PeatTransform īstenošanu – “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”.

Pētījumu projekts palīdzēs Latvijas kūdras nozares transformācijai no būtiska emisiju avota uz klimatneitrālu tautsaimniecības nozari līdz 2050. gadam, vienlaikus stiprinot Latvijas pētniecības kapacitāti un inovāciju potenciālu.

PeatTransform no 2025.–2029. gadam īstenos – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” (vadošais partneris), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Dārzkopības institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts – ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu kopā 5 588 265 eiro.

Pētījumu projektā tiks iesaistīti arī kūdras nozares uzņēmumi un asociācijas.Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss, ko plaši izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā gan vietējā tirgū, gan eksportā. Nozare nodrošina darbavietas, eksporta ieņēmumus un veicina reģionālo attīstību, tomēr tās ieguve un izmantošana rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ietekmē kūdrājus.