Grauda spēkā mudina novērtēt miltus no visām grauda sastāvdaļām, ne tikai baltos, kas gatavoti no viducīša

Atvērtā tipa darbnīcu Grauda spēks daži sauc par vienu no Rīgas personīgākajiem veikaliem – īpašnieks ar katru aprunājas, iesaka vajadzībām atbilstošāko miltu veidu, nākamreiz pajautā, kā izdevies. Kad veikala īpašniekam Raimondam Biedrītim vaicāju, kā viņam tas izdodas, viņš saka: «Es nezinu. Visu laiku strādājam. Ir jāmīl tas, ko dari. Nevar samelot, nevar cilvēku apmānīt, neīsti smaidot – cilvēki to jūt. Un, ja patīk tas, ko dari, viss izdodas.» Protams, viss gan esot jādara kopā ar veselo saprātu un jārēķina līdzi – pamatā ir apgrozījums, spēja samaksāt darbiniekiem algas.

Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa un Evelīnas Ilvesas vizītes laikā Latvijā Igaunijas pirmā lēdija viesojusies uzņēmumā Grauda spēks.

Ar E.Ilvesu Grauda spēks (SIA BBFood) veikalā tikās tā īpašnieks Raimonds Briedītis.

Līdztekus tikšanām ar Latvijas Valsts amatpersonām un kultūrvēsturisku objektu apmeklējumam, paredzēts, ka T. H. Ilvesa vai/un viņa kundze dosies arī uz dabīgās kosmētikas uzņēmumu Madara Cosmetics un lina apstrādes darbnīcu Studio Natural.

Veikals Grauda spēks vērts vaļā pērnā gada septembrī. Veikalā tiek pārdoti svaigi malti pilngraudu milti, kas var tikt pagatavoti klienta acu priekšā. Šis ir pirmais uzņēmums, kas Latvijā pārdod pilngraudu miltus, kuriem raksturīgs īss uzglabāšanas termiņš,ātra oksidēšanās un divus līdz trīs mēnešu ilgs derīguma termiņš.

Raimonds Biedrītis pirms septiņiem gadiem atvēra veikalu Grauda spēks, kur tirgoja svaigi maltus miltus. Ar to viņš neapstājās, un tagad pircēji var nopirkt ne vien tos, bet arī dažādus miltu maisījumus, maizi, pastu, konditorejas izstrādājumus, dažādus graudaugus, kā arī uz vietas piesēst un iedzert kafiju.

Blakus Grauda spēkam ir Raimonda sievas Ievas Biedrītes veikals BBFactory, kur nopērkamas ne vien kosmētikas izejvielas skaistumkopšanas produktu gatavošanai mājās, bet arī gatavā kosmētika. Abi uzņēmumi attīstās soli pa solim, un vairāk par pieeju uzņēmējdarbībā Raimonds stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Minēji, ka, domājot par nākotni, jāzina, ko gribi. Ko tu gribi?

No rīta laimīgs piecēlos, atbraucu uz darbu, pastrādāju, kaut ko sev izdaru, kaut ko uzņēmumam, parunāju ar cilvēkiem, citiem kaut ko labu izdaru, laimīgs vakarā aizeju gulēt – viss kārtībā. Ja man būtu piecas šādas ceptuves, būtu pa visām jābraukā vai jāņem darbā kāds menedžeris, jāpieņem darbinieki, jāorganizē pārrunas, preču piegādes utt. Taču ārprāts, kā galva sāpētu! Nedomāju, ka es būtu laimīgs. Man šobrīd ir labi, kā ir. Grandioza attīstība savā ziņā mani biedē, es negribu izkāpt no savas komforta zonas.

AS Rīgas Dzirnavnieks nolēmis attīstīt jaunu produkcijas nišu un pirmais Latvijā uzsācis ražot Hercogs pašbriestošos miltus, kas ir populāri daudzviet pasaulē un plaši iekļauti dažādās kulinārijas receptēs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Hercogs pašbriestošie milti (angļu valodā: self – raising flour) sastāv no augstākā labuma miltiem un īpaši izstrādātas formulas cepamā pulvera, kas, pateicoties tehnoloģiskām iespējām, vienmērīgi iemaisīts miltos. No šādiem miltiem mīklas izstrādājumi ir poraini un apjomīgi. Pašbriestošo miltu kategorija pasaulē sāka attīstīties Anglijā. Šobrīd šie milti ir populāri Amerikā, no kuriem pagatavo, piemēram, tradicionālās amerkāņu picas, kas ir biezākas un apjomīgākas. Populārākie produkti, kuru cepšanā šos miltus izmanto, ir biezās pankūkas, maize, picas, kūkas, vafeles, mafini un maizītes. Šos miltus izmanto mīklās, kuras nav nepieciešams raudzēt.

Rīgas centra mazie uzņēmumi grasās uzsākt ikgadējo sadarbību «Piparbodīšu maratons 2013» - spēli esošajiem un potenciālajiem mazo uzņēmumu klientiem.

«Piparbodīšu maratonā 2013» dalībnieku komandām, dodoties kājām, jāatrod pasākumā iesaistītās dalībniekus - veikalus, veicot katrā bodītē konkrētu uzdevumu. Katrā objektā, izpildot uzdevumus, tiks saņemti punkti, un pēc to apkopošanas tiks noteikti pasākuma uzvarētāji, kas saņems veikaliņu dāvanu kartes. Spēle norisināsies 13. jūlijā.

Šogad «Piparbodīšu maratonā», kas tiek organizēts trīs gadus, piedalīsies vienpadsmit mazie tirdzniecības uzņēmumi – pasākuma organizators Apavi 40+, amatnieku un roku darījumu veikals Koka varde, labdarības veikals Otrā elpa, jogas preču veikals Rudra, Latvijā ražota dabīgā kosmētika un izejvielas bbfactory, fantāziju veikals Sexystyle, ziedu salons Bante, svaigi maltu miltu un tikko ceptas maizes veikals Grauda Spēks, svētku sajūtu veikals LaVita, garšvielu veikals Avokado, bārs – restorāns Ar mani atkal runā kaijas.

Pēc četru gadu rekonstrukcijas 7.maijā apmeklētājiem durvis vērs Āgenskalna tirgus vēsturiskais paviljons, kura pirmajā stāvā tirgosies līdz pat 70 zemnieku un mājražotāju.

Āgenskalna tirgū varēs sastapt gan zināmus, gan pavisam jaunus ražotājus – pirmo reizi Pārdaugavā varēs apmeklēt “Valmiermuižas alus vēstniecību”, piena produktus piedāvās “Straupes piens”, svaigu maizi varēs iegādāties ceptuvēs “Lāči” un “Grauda spēks”, būs plašs zivju un gaļas produktu klāsts no mazajiem ražotājiem.

Savukārt otrajā stāvā varēs ieturēt maltīti un baudīt dzērienus tirgus gaisotnē. Te atradīsies bārs “VEST”, kafijas grauzdētāji “Kalve Coffee” un “Vīnkalnu” picērija.

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro 

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā...

Āgenskalna tirgus vīzija ir iekļaujoša, daudzpusīga un videi draudzīga publiska telpa, kur notiks kultūras, izglītības un dažādi citi pasākumi sadraudzībā ar apkaimes un pilsētas organizācijām. Atklājot paviljonu, Āgenskalna tirgū tiks atvērta arī “Swedbank” atbalstītā “Jauniešu stacija” – inovatīvs izglītības centrs un sadarbības vide jauniešiem, kur starpdisciplināros pasākumos satikt dažādu nozaru pārstāvjus, iepazīties ar mūsdienīgu profesiju piedāvātajām iespējām, iegūt zināšanas un apgūt jaunas prasmes. “Jauniešu stacija” sekmēs uzņēmību, rīcībspēju, inovāciju rašanos un rosinās vēlmi izzināt.

Āgenskalna tirgus piedalās arī ES programmas “Apvārsnis 2020” projektā IN-HABIT, kurā tiek veicināta ilgtspējīga attīstība caur iekļaujošu veselību un tirgu kā centrālo apkaimes vietu. Projektā iecerēts pilsētā nebijis jaunums – koprades virtuve, kur notiks izglītojoši pasākumi par veselīgu dzīvesveidu un vides apziņu.

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki 

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis...

Atjaunojot Āgenskalna tirgus paviljonu, saglabāts tā vēsturiskais raksturs. Tirgus paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas un vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašajām galerijām iekštelpā ir īpašas arhitektūras vērtības. Pēc atjaunošanas iekštelpas atguvušas sākotnējo majestātiskumu, tagad šeit varēs baudīt tirgus atmosfēru vēsturiskā vidē.

Ēkas raksturu ļāvuši atgūt arī īpašie materiāli, kurus nodrošinājuši tirgus renovācijas atbalstītāji: “Schwenk Latvija” piegādāja betonu grīdām, savukārt “Hammerite” krāsas izdaiļo un sargā Āgenskalna tirgus paviljona iespaidīgās metāla konstrukcijas no rūsas.

Āgenskalna tirgus projekts tika īstenots sadarbībā ar Rīgas domi, – privātais investors veicis ieguldījumus Rīgas domes īpašumā, kurš turklāt ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ar nosacījumu saglabāt darbojošos tirgu un uzturēt kultūrvidi tajā.

2018.gadā tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela. Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Lai bērni nedomātu, ka pārtikas produkti rodas veikalu plauktos, Kristīne Jacino sagatavojusi grāmatu sēriju Kur rodas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Bērni ir pieraduši visus produktus redzēt veikala plauktā. Negribu, lai viņi domā, ka viss rodas pats. Bērniem patīk būt gudriem. Es gribu iedrošināt domāt līdzi. Vēlos viņos radīt zinātkāri un interesi noskaidrot līdz galam – lai viņi zina, kā rodas milti un ka tos izmanto gan pankūkās, gan kūkās. Katrā grāmatiņā ir informācija par ar produktu saistītajām profesijām, kā arī receptes, kur šos produktus ikdienā var izmantot,» viņa stāsta.

Visi procesi grāmatās attēloti tā, lai bērniem būtu saprotami un viegli uztverami. Kristīne teic, ka pieaugušie iemācījušies domāt ļoti sarežģīti. Tomēr, lai arī piens ir viens no sarežģītāk ražojamiem produktiem, un tas nebūt nav vienkāršs process, nav pamata baidīties, ka bērni to nesapratīs, un tāpēc par to nerunāt. «Katrs bērns ir pelnījis iegūt zināšanas. Tāpēc mans mērķis ir, lai grāmata ir maksimāli pieejama,» saka Kristīne.

SIA Liepkalni uzsākuši paši savu miltu ražošanu Rīgā, tirdzniecības centrā A7. Kopējās investīcijas dzirnavu ierīkošanai veido simts tūkstošus eiro.

Liepkalni savus maltos miltus izmantos maizes un citu miltu izstrādājumu cepšanā, kā arī pārdos tos pircējiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Miltu dzirnavās tiek gatavoti divu veidu milti – kviešu pirmās šķiras milti un kviešu augstākā labuma milti. Pārdošanai tie tiks fasēti 1,5 kilogramu iepakojumā.

«Miltus uzsākam malt, lai nodrošinātu ražošanas pilnu ciklu no pašmāju grauda līdz labai maizei,» pauda SIA Liepkalni maiznīcas valdes loceklis Dagnis Čākurs.

Graudus miltu malšanai SIA Liepkalni iepērk Latvijā, no vietējām zemnieku saimniecībām.

Mēnesī dzirnavās plānots pārstrādāt 220 tonnas kviešu graudu.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

AS «Rīgas Dzirnavnieks», kas ir «Herkuless» produkcijas ražotājs, pirmsākumi ir saistāmi ar labības pārstrādes kombinātu Rīgā - «Sarkanais Oktobris», kas dibināts 1945.gadā. Iespējams, ka sākums pat bijis vēl agrāk, jo arhīvos atrodama 1927. gada publikācija par dzirnavām Rīgā ar nosaukumu «Sarkanais oktobris».

Savukārt, produkti ar nosaukumu «Herkuless» pirmo reizi minēti 1954. gadā, kad sākās «Herkuless» veiksmes stāsts nu jau 65 gadu garumā. Var droši teikt, ka ar «Herkuless» pārslām brokastīs uzaugušas vairākas paaudzes Latvijā.

No tiem laikiem ir saglabājies maz liecību, bet Latvijas valsts arhīvā atrodamās ziņas liecina, ka labības pārstrādes kombināta «Sarkanais Oktobris» ražošanas apjomi strauji auguši un tas bijis nozīmīgs graudaugu pārstrādātājs un graudu produktu ražotājs Padomju Latvijā. Kombināts fokusējies uz diviem segmentiem - miltu un auzu pārslu ražošanu. Uzbūvēts liels, padomju laikiem raksturīgs ražotnes komplekss Juglā. Šajā laikā galvenais produkcijas noieta tirgus bija Latvija. No enciklopēdiju izrakstiem izriet, ka 1985.gadā kombināts ražoja 97,7 tk tonnu miltu, salīdzinājumā 1970.gadā miltu apjoms bija 69,5 tk tonnu. Savukārt auzu pārslu apjoms veidoja 28,9 tk tonnu, kas ir četrkārt vairāk nekā 1970. gadā.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Rīgā Eiropas Komisijas finansētās programmas pārtikas pakas trūcīgākajām personām izsniegs piecas organizācijas septiņās izdales vietās, informē Rīgas dome.

Rīgā pārtikas pakas dalīs biedrība Latvijas Sarkanais Krusts, Evaņģēliskā Kristiešu draudze Zilais Krusts, Rīgas Vasarsvētku draudze Kristīgais centrs Labā vēsts, biedrība Latvijas Samariešu apvienība un biedrība Žēlsirdības misija Dzīvības ēdiens.

Pārtikas pakas var saņemt kopš 11.jūlija biedrībā Latvijas Sarkanais Krusts Gaiziņa ielā 7, bet jūlijā un augusta sākumā tiks atvērtas vēl sešas izdales vietas.

Pārtikas paku izdales vietu adreses un to darba laiku var uzzināt, zvanot uz Rīgas domes Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80 005 055.

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Beziepakojuma preču tirdzniecības idejas pamatā ir radīt mazāk atkritumu, tādējādi rūpējoties par vidi, kurā paši dzīvojam. Ražotāji to atbalsta aizvien vairāk

Viens no jaunākajiem beziepakojuma koncepcijas veikaliem Ber un sver atrodas Jelgavā. Tā īpašniece Līga Rulle nepagurusi cilvēkus informē par tīrāku un zaļāku dzīvesveidu, kam pati pievērsās strauji un «līdz kaulam». Viņa ļaudīm stāsta, ka atkritumi ne vienmēr ir uzreiz pamanāmi. Tie slēpjas pārtikas produktos ar pesticīdiem vai ir kā transporta līdzekļu izplūdes gāzes, tāpēc veikalā piedāvā ne vien beziepakojuma preces, bet arī tiek piedomāts pie produkta kvalitātes, sastāva un piegādes veida.

Produktu klāsts ar odziņu

Sortimentā atbilstoši nosaukumam pamatā ir beramas lietas – milti, rīsi, griķi, žāvēti augļi, garšvielas, tēja, kafija. Ir arī lejamas preces – sadzīves tīrīšanas līdzekļi, šampūni, personīgās higiēnas lietas –, un arī tādas, kas ikdienā palīdz izvairīties no plastmasas vai aizstāj to – bambusa zobu birstes, dabīgo materiālu dušas švammes, dezodoranti kartona iepakojumā u.c. Jāteic, klāsts ir visai daudzveidīgs, un tā saturam piemīt «garšīga odziņa». Tiesa, pircēji nāk arī ar saviem plastmasas maisiņiem un trauciņiem, taču ieguvums jau ir tas, ka tie tiek izmantoti atkārtoti. L. Rulle apzināti centusies izveidot sadarbību ar iespējami vairāk tuvumā esošajiem ražotājiem. Tā piedāvātas tiek Positive Foods dabīgas augu un dārzeņu konfektes, Zeldaru dārzeņu čipsi, veselīgā uzkoda Pupuchi, Rūķīšu tējas, Ezervannas ziepju darbnīcas šedevri u.c. Protams, daudzas preces mērojušas arī tālāku ceļu, taču galvenais, ka Latvijā ir, ar ko lepoties. Piemēram, piedāvājumā ir dažādi milti (bioloģiski audzēta produkcija) no zemnieku saimniecības Kaņepītes, Baudi produkti – sauso zupu un graudaugu maisījumi no dabīgām izejvielām u.c. L. Rulle uzsver, ka daudzi mazie ražotāji ir pateicīgi par iespēju izdevīgāk piedāvāt savu produktu, nevis katru, piemēram, batoniņu iepakot, kas ir vērā ņemams roku darbs.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Turpina augt ne tikai trūcīgo personu skaits, bet arī šo cilvēku prasības pēc pamatvajadzībām – mazturīgie arvien biežāk izsaka pretenzijas pret ES pārtikas paku saturu, raksta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Jelgavā - tāpat kā citviet - sadales punktos daļa palīdzības paku līdz ēdājam nemaz nenonāk – tās paliek neizņemtas. Jau jūlijā paku saturs tikšot ievērojami papildināts, iekļaujot dažāda veida miltus un gaļas konservus.

Kā atgādina Zemgales Ziņas, ES pārtikas paku sadale Latvijā tika sākta 2006. gadā. Gadu vēlāk tās nonāca trūcīgo jelgavnieku, bet vēlāk arī novada iedzīvotāju mājās. Paku saņēmēju skaits valstī audzis no dažiem tūkstošiem pirms pieciem gadiem līdz 160 tūkstošiem.

Jelgavā pārtikas pakas saņemot ap četriem tūkstošiem iedzīvotāju. Jelgavas novadā trūcīgo personu skaits, kurām pienākas pārtika, svārstās robežās starp divarpus un trim tūkstošiem. Tomēr novadā norādīts, ka šogad, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, pabalstu pieprasītāju skaits nedaudz pat samazinājies.

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība “Liepkalns” ieguldījusi nepilnus 220 000 eiro attīstībā un pirmā Latvijā saņēmusi Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu.

Kopā ar Lauku atbalsta dienestu un Swedbank iegūtie līdzekļi ieguldīti jaunas tehnikas iegādē. Sējmašīna un jaudīgāks traktors ļaus kāpināt realizētās produkcijas apjomu, izmantojot jaunākās lauksaimniecībā pieejamās tehnoloģijas.

Saimniecības “Liepkalns” īpašnieks Aleksejs Danilins norāda: “Specializējoties augkopības nozarē, attīstām bioloģisko lauksaimniecību, strādājot bez pesticīdiem. Bioloģiskās nozares izaicinājums šobrīd ir nepamatoti zemās graudu cenas, kas var radīt šķēršļus tālākai nozares attīstībai. Tāpēc savā biznesa modelī esam izvēlējušies lielāko daļu izaudzēto graudu pārstrādāt līdz gatavam produktam, izmantojot tikai vietējas izcelsmes bioloģiski sertificētas izejvielas, lai patērētajiem piedāvātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu produktu”.

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju), palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,6 %. Cenas pieauga dārzeņiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, konditorejas izstrādājumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, olām, cukuram, svaigiem augļiem, šokolādei.

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums tabakas izstrādājumiem par 5,4 %. Alkoholiskajiem dzērieniem cenas palielinājās par 1,2 %, tai skaitā alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.

Rīgā atklāts Latvijā pirmais beziepakojuma preču jeb «zero waste» veikals Burka, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pirkt pārtikas preces uz svara, izmantojot savu taru.

«Iepērkoties šeit, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var veidot līdz pat 40% no tās vērtības. Iespēja iegādāties preci tieši sev vajadzīgajā daudzumā ir vēl viena priekšrocība, ko nesniedz lielākā daļa veikalu,» uzskata SIA «Dabas burka» dibinātāja Marija Sološenko.

Viņa pastāsta, ka ideja atvērt beziepakojuma veikalu radās laikā, kad atradusies bērnu kopšanas atvaļinājumā un bija vairāk brīva laika. «Mana mazā meitiņa deva man iespēju padomāt par lietām, kas notiek apkārt pasaulē. Atspēriena punkts bija brīdī, kad pasūtīju pārtikas preces uz mājām un man piegādāja daudzus maisus. Es pārbēru maisu saturu savās burciņās un secināju, ka man ir pilna miskaste ar iepakojumu, ko esmu redzējusi labi, ja piecas sekundes. Man nav būtiski, kas uz tā iepakojuma ir uzzīmēts. Miskaste ir pilna ar atkritumiem, tie ir atkritumi, ar kuriem es nodaru pāri mūsu dabai un tā ir arī mana izmestā nauda, tad es sāku par to interesēties vairāk. Atradu, ka Latvijā ir «zero waste» kustība, kura šobrīd pulcē jau vairāk nekā 6000 cilvēkus. Atskatījos uz savu dzīvi un izrādījās, ka diezgan daudz no tā jau es daru, piemēram, izmantoju vairākas reizes lietojamu ūdens pudeli, kafijas termosu, auduma maisiņu. Gribēju darīt vēl vairāk arī meitiņas labā. Vēlējos padarīt pasauli labāku viņas dēļ,» atklāj M.Sološenko.

Kartupeļu cietes ražotājs «Aloja Starkelsen» finanšu gadā no 2019.gada 1.septembra līdz 2020.gada 31.augustam ir izvirzījis mērķi sākt kompānijas ražoto produktu eksportu uz Koreju un Japānu, sacīja kompānijas valdes loceklis Jānis Garančs.

Viņš pastāstīja, ka īpašu uzsvaru kompānija turpmākajā gadā plāno likt uz Āzijas tirgu apguvi, tostarp uzņēmums piedalās Eiropas Savienības organizētā projektā ar mērķi piedāvāt Eiropas bioloģiskos produktus arī Korejas un Japānas tirgum.

«Patlaban vēl neesam [ar savu produkciju] šajos tirgos, tas ir šā gada izaicinājums mums to izdarīt. Jau patlaban realizējam produkciju Āzijā, bet konkrēti uz Koreju mums ir aizvestas tikai testa kravas, savukārt uz Japānu šogad ļoti ceram uzsākt eksportu,» sacīja Garančs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmums šogad plāno fokusēties uz jaunajiem produktiem esošajos tirgos. «Aloja Starkelsen» vēlas veidot plašāku izejvielu klāstu citiem Eiropas bioloģisko produktu ražotājiem.

Viļakas novada Šķilbēnu pagastā reģistrētās zemnieku saimniecības "Kotiņi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,909 miljoni eiro, kas ir par 70,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt zemnieku saimniecības peļņa pieauga par 4% un bija 412 436 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums daļēji skaidrojams ar to, ka pērn pārdota arī daļa no 2019.gada atlikušās ražas, kā arī 2020.gadā pieaudzis pārdoto sēklu apmērs.

Vadības ziņojumā norādīts, ka papildu pamatdarbībai sēklkopībā, zemnieku saimniecība arvien plašāk attīsta pārtikas preču ražošanu no pašu izaudzētās produkcijas. Turklāt milti, putraimi, grūbas un rapšu eļļa tiek pārdoti arī internetveikalā.

Līdztekus vadības ziņojumā skaidrots, ka saimniecība strādā pie jaunu iespēju izpētes ar Eiropas Savienības fondu projektiem saistītajos jautājumos konkurētspējas veicināšanai, kā arī meklē jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus.