Jaunākais izdevums

Aktualizējot jautājumu par zemledus makšķernieku atbildību situācijās, kad tiek nodarīti zaudējumi trešajām personām, tai skaitā rīkojoties pārgalvīgi un dodoties makšķerēt uz plāna ūdenstilpju ledus, apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE ieviesusi makšķernieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Kā informē apdrošinātājs, lai mazinātu negadījumu skaitu, kas notiek neapdomīgas rīcības rezultātā, zemledus makšķerniekiem būtu jāuzņemas atbildība par trešajām personām radītajiem zaudējumiem, tai skaitā par izdevumiem, kas radušies, veicot glābšanas darbus, ja noteikts paaugstinātas bīstamības periods uz ūdenstilpju ledus.

Ik gadu, iestājoties salam, daudzi zemledus makšķernieki steidzas uz ledus, lai ļautos savam vaļaspriekam. Nereti zemledus makšķernieki ignorē pašvaldības iestāžu un glābšanas dienestu brīdinājumus par ledus bīstamību. Pārgalvīga un neapdomīga zemledus makšķernieku rīcība nereti beidzas letāli. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta statistika, kopumā 2012. gadā no ūdenstilpnēm izcelti 99 noslīkušie, bet 2013. gadā – pavisam 116 noslīkušie. Savukārt šogad janvārī Latvijas ūdenstilpnēs noslīkuši jau kopumā četri cilvēki. Šosezon pirmais zemledus makšķernieks noslīka jau decembra vidū, Daugavpils novada Salienas pagastā, Kirjaņišķa ezerā.

Lai mazinātu šādu negadījumu skaitu, BTA uzskata, ka finansiālā atbildība par glābšanas izdevumiem, kas radīti valstij, glābjot zemledus makšķerniekus, kuri, ignorējot pašvaldības iestāžu un glābšanas dienestu brīdinājumus, tomēr devušies uz ledus, jāuzņemas pašiem zemledus makšķerniekiem. Savukārt, ja makšķerniekam būs makšķernieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, tad apdrošināšanas sabiedrības varētu uzņemties izdevumu segšanu gadījumos, kad viņš nonācis nelaimē uz ledus laikā, kad nav noteikts paaugstinātas bīstamības periods uz ledus vai savas rīcības rezultātā makšķernieks nodarījis kādus zaudējumus citiem cilvēkiem.

Ik gadu arvien vairāk cilvēku apzinās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nozīmi. Šis veids ļauj pasargāt sevi no finansiāliem zaudējumiem, ja nejaušas rīcības rezultātā nodarīti zaudējumi kādai citai personai vai citas personas mantai. Arī makšķernieks var nejauši radīt zaudējumus citai personai, piemēram, nejauši ar āķi vai ledus urbi sabojāt citas personas mantu, tāpēc BTA izstrādājusi speciālu apdrošināšanas pakalpojumu makšķerniekiem – makšķernieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi. Makšķernieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise ir finansiālā garantija gadījumiem, kad nejaušas rīcības rezultātā makšķernieks radījis zaudējumus citam cilvēkam vai viņa mantai, tomēr tā nebūs finansiālā garantija neapdomīgai un pārgalvīgai zemledus makšķernieku rīcībai.

Klientiem ir iespēja izvēlēties kādu no trīs polises programmām ar apdrošinājuma summu un atbildības limitu pretenzijām par vienu apdrošināšanas gadījumu, sākot no 1000 līdz 5000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Entuziasti, avantūristi vai varbūt fanātiski cilvēki pat ziemā nepārstāj nodarboties ar sporta veidiem, kas klasiski it kā piedien vasarai, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ja redzat cilvēkus, kas ziemas spelgonī peldas ledainā ūdenī, aktīvistus, kas plandošos vasaras šortus nomainījuši pret siltām ziemas jakām un traucas ar veikborda dēli pa ledus tramplīniem, tad zin – šie sajūtu ķērāji ir konkrētā sporta veida lietpratēji, jo bez pieredzes, treniņiem un zināšanām šādas trakulības neesot vēlams praktizēt.

Sajūtas, kas gūstamas, nirstot zem ledus, nevarot aprakstīt, tas būtu jāizjūt katram pašam. Šādu avantūru nepieredzējušiem nirējiem nebūtu vēlams izmēģināt, jo tā ir saistīta ar risku un ar to var nodarboties tikai nirēji ar pieredzi.

Nirt ziemā zem ledus ir pavisam citādāk nekā vasarā, ir jāsaprot, ka izeja nav tur, kur ienāk prātā, bet gan konkrētā vietā. «Zemledus niršana galvenokārt ir mūsu hobijs un pozitīvu emociju gūšanas veids, par biznesu to ir grūti nosaukt. Visa nopelnītā nauda tiek ieguldīta centra attīstībā, jauna aprīkojuma iegādē. Ziemā piedāvājam teorētiskās nodarbības un praktisko niršanu baseinā, kā arī braucienus uz Sarkano jūru,» stāsta Coral Latvia DC valdes locekle Liāna Dzirkale. Zemledus niršanu parasti izmēģinot privātpersonas, pieredzējuši nirēji, bet esot bijuši arī korporatīvie klienti. Katru gadu neatkarīgi no tā, ir vai nav ledus, Vecgada dienā tiek organizēts zemledus ieniršanas un eglītes iedegšanas pasākums. Tas ir gan zemūdens, gan virsūdens pasākums daivinga entuziastiem un tā ir jau vairākus gadus piekopta tradīcija, viņa turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme apdrošināt neparastas lietas un pat parādības ir sastopama arī Latvijas apdrošinātāju ikdienā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē slavenības un profesionāli sportisti, kas apdrošinājuši noteiktas ķermeņa daļas par miljoniem, vairs nav nekas neparasts. Piemēram, futbolista Krištianu Ronaldu kājas 2013. gadā tika apdrošinātas par 206 miljoniem eiro. Nevar neminēt arī dziedātāju Dženiferu Lopesu, kas savu dibenu apdrošinājusi par vairāk nekā 20 miljoniem dolāru. Pati pirmā māksliniece, kas savu balsi un kājas par apaļu miljonu apdrošinājusi 60. gados, bijusi Marlēna Dītriha. Latvijā mūziķu vidū šāda prakse gan nav izplatīta. Tomēr cilvēku vēlmēm un izdomai, ko apdrošināt, nav robežu, liecina DB aptaujāto apdrošināšanas kompāniju pieredze.

Apdrošinot retus priekšmetus, kuriem ir liela vērtība vai īpaša emocionālā nozīme, lietu novērtēšanai parasti tiek piesaistīti neatkarīgi eksperti. Viņu uzdevums ir noteikt šādu priekšmetu patieso vērtību, jo nereti klienti šīs lietas pārvērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāri valdes locekļu galvām ir pacelts personīgās atbildības Damokla zobens; tiesu precedenti šīm amatpersonām nav labvēlīgi

Lai arī bieži vien sabiedrībā pret uzņēmumu valdes locekļiem valda greizs priekšstats kā par cilvēkiem, kuri saņem lielu algu, tiek piemirsts, ka šie ļaudis būtībā riskē ar savu personīgo mantu. Tā kā bizness ir riskanta nodarbe, tad nebūt nepārsteidz vēlme apdrošināt valdes locekļu civiltiesisko atbildību un arī laulību līgumu slēgšana. Abi pieminētie instrumenti var minimizēt risku valdes loceklim atrasties «zem tilta ar tukšam kabatām un vilka pasi».

DB jau rakstīja, ka 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atceļ aizliegumu atrasties uz dažu Rīgas ūdenstilpju ledus

Dienas Bizness, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā uz vairākām Rīgas ūdenstilpēm izveidojusies noturīga ledus kārta, pašvaldība šajās vietās atcēlusi aizliegumu iedzīvotājiem atrasties uz ledus. Pagaidām aizliegums ir atcelts uz Bābelīša ezera, Velnezera, Gaiļezera un Dambjpurva ezera, informē Rīgas dome.

Saglabājoties aukstam laikam un nostiprinoties ledus segai, jau tuvākajās dienās, visticamāk, tiks papildināts to ūdenstilpju sarakts, uz kuru ledus varēs atrasties, tostarp, uz zemledus makšķernieku iecienātā Ķīšezera krasta zonas ledus. Par to tiks ziņots atsevišķi.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs atgādina, ka simtprocentīgi drošs ledus nemēdz būt, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem jebkurā gadījumā. Viņš arī aicina zemledus makšķernieku apzinīgāko daļu iesaistīties sabiedrības izglītošanā un nepalikt vienaldzīgiem, redzot citu žibulētāju vai iedzīvotāju pārgalvīgu rīcību, īpaši uzmanot bērnus, lai tie vieni paši neatrastos uz ūdenstilpju ledus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Šogad Liepājā stinšu mednieku skaits krietni mazāks nekā pērn

Dienas Bizness, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī trešdien Liepājā spīdēja saule un temperatūra pa dienu turējās virs nulles, cerot nozvejot stintes jeb salakas, uz Liepājas Tirdzniecības kanāla turpina pulcēties makšķernieki.

Stinšu jeb salaku migrācija janvārī un februārī pieaug, padarot šo laiku par labāko zivju makšķerēšanai. Lai arī šī ziema bijusi īsa, cilvēkiem interese ir bijusi pietiekama, Db.lv pastāstīja uzņēmumā Sofijas laivas, kas netikai izīrē laivas, bet šogad uzsāka arī zemledus makšķerēšanas inventāra nomu. Pašlaik par iespēju izīrēt makšķerlietas salaku migrācijas laikā interesējušies aptuveni piecdesmit makšķernieki. Sofijas laivas zemledus makšķerēšanas inventāru sāka izīrēt šogad, tādēļ makšķernieku aktivitāti salīdzināt ar iepriekšējo gadu pašlaik nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads bija pirmais, kas OCTA segmentā apdrošinātājiem nesa peļņu.

Sagaidāms, ka tā tas būs arī šogad, intervijā DB stāsta akciju sabiedrības Balta valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas

Kāds ir bijis pērnais gads un kādu prognozējat šo?

Pagājušais gads apdrošināšanas nozarei kopumā ir bijis ļoti veiksmīgs – jūtam, ka mainās klientu vērtības un pieaug vēlme pēc stabilitātes, tātad arī apdrošināšanas. Baltas apgrozījums audzis par 18%, turklāt pieaugums bija vērojams gan privātpersonu, gan juridiskajā segmentā.

Ja skatāmies no apdrošināšanas pakalpojumu viedokļa, strauja izaugsme ir bijusi visos būtiskākajos apdrošināšanas veidos – gan OCTA un KASKO segmentos, gan veselības un ceļojumu apdrošināšanas veidos, gan privātā īpašuma apdrošināšanā. Relatīvi mazāka izaugsme bija vērojama juridiskā īpašuma segmentā, kur ēku un mantas pieauguma tempi ievērojami atpaliek no celtniecības nozares inflācijas, kas saskaņā ar lielo būvnieku aptauju 2018. gadā veidoja 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī prasība apdrošināt savu civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai mantai vai videi, stāsies spēkā tikai no nākamā gada, nozares spēlētāji un apdrošināšanas kompānijas aicina dronu lietotājus izvērtēt iespējamos riskus un, iespējams, izšķirties par apdrošināšanu jau tagad.

Attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos izvirzītās obligātās apdrošināšanas prasības skars bezpilota gaisa kuģus, kuru kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kg. Taču jau kopš 2004. gada ir spēkā Eiropas Savienības regula, kurā ne visas Latvijā iesaitītās puses tomēr ir iedziļinājušās.

«Jebkurā gadījumā ir jāapzinās riski,» kurus var nodarīt arī par 1,5 kg vieglāki droni, kādus izmanto lielākā daļa lietotāju, norāda Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas (LARPAS) pārstāvis Ilmārs Ozols. Viņaprāt, ir vērts iztērēt nelielu naudas summu jau tagad, lai būtu drošība gadījumā, ja nu kaut kas notiek. Sliktākā scenārija gadījumā – ja no drona nopietni cieš citi cilvēki, piemēram, masu pasākumos – var būt runa par tiesvedību un kompensācijām līdz pat mūža galam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Skaidrojums par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu

Lelde Petrāne, 22.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

BTA apdrošina SIA Lauma Fabrics īpašumu par 85,5 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada augustā AAS BTA Baltic Insurance Company noslēgusi vērienīgu darījumu, apdrošinot SIA Lauma Fabrics – nekustamo un kustamo īpašumu un citus apdrošināšanas riskus par kopējo apdrošinājuma summu 85,5 miljoni eiro, informē BTA.

BTA pieredze liecina, ka arvien vairāk uzņēmumu izvēlas kompleksus apdrošināšanas risinājumus, pasargājot uzņēmumu no iespējamiem zaudējumiem, tai skaitā negūtās peļņas, dažādu neparedzētu situāciju gadījumos. Papildus nekustamā un kustamā īpašuma apdrošināšanai, uzņēmumi apdrošina ne tikai juridiskās personas vispārējo civiltiesisko atbildību, bet arī biznesa pārtraukšanas risku.

Noslēdzot apdrošināšanas darījumu šī gada augustā, BTA ir apdrošinājusi Latvijā un Eiropā pazīstamās mežģīņu, elastīgo adījumu un lenšu ražotāju rūpnīcas – SIA Lauma Fabrics – nekustamo īpašumu, kustamo īpašumu – iekārtas, inventāru, aprīkojumu, apgrozāmos līdzekļus – krājumus un izejvielas, kā arī uzņēmuma vispārējo civiltiesisko atbildību un saimnieciskās darbības pārtraukšanas risku ugunsgrēka un papildu risku iestāšanās gadījumā par kopējo apdrošinājuma summu 85,5 miljonu eiro apmērā. Lielāko apdrošinājuma summas daļu – 45 miljonus eiro veido nekustamā īpašuma apdrošinājuma summa. Lauma Fabrics ražotnes ēka aizņem 115 645 kvadrātmetrus. Pēc platības SIA Lauma Fabrics ir devītā lielākā rūpnīca pasaulē un, saskaņā ar Wikipedia.org datiem, pasaulē desmitā lielākā ēka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot dronu izmantošanas aktivitātei, nākotnē, visticamāk, palielināsies arī negadījumu skaits, kurā tie iesaistīti. Patlaban pirmie soļi dronu izmantošanas regulējuma izveidē jau ir sperti, tomēr apdrošinātāji uzskata, ka to vēl iespējams uzlabot, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā arvien pieaugošo dronu īpašnieku skaitu un biežāku šo bezpilota lidaparātu izmantošanu publisku masu pasākumu filmēšanai, kas rada potenciālus apdraudējuma riskus, pērnā gada novembrī Ministru kabinetā (MK) tika akceptēti noteikumi, kas regulē dronu izmantošanu. Noteikumi paredz virkni jaunu prasību attiecībā uz bezpilota lidaparāta konstrukciju un aprīkojumu, pilota vecumu un nosaka nepieciešamību marķēt dronu, lai tā īpašnieku būtu iespējams identificēt. Tāpat noteikumi atrunā attālumu ierobežojumus horizontālā un vertikālā plaknē un lidojuma distanci cilvēku, pasākumu un citu sabiedriski nozīmīgu objektu tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visvairāk avārijas bez OCTA pērn izraisītas Rēzeknes un Ventspils rajonā

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2014. gadā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu liecina, ka Latvijā ir vairāki reģioni, kuros statistiski daudz biežāk kā citā Latvijas teritorijā, tiek izraisīti negadījumi ar neapdrošinātu transportlīdzekli.

Arī pērn jau tradicionāli, bez iegādātas un spēkā esošas OCTA, CSNg visvairāk notikuši – Rēzeknes rajonā *. Tikmēr pirmo reizi Latgales reģionam šajā topā pievienojies arī Ventspils rajons, kur pērn autovadītāji procentuāli ļoti bieži izraisījuši CSNg ar neapdrošinātu transportlīdzekli.

LTAB apkopotā informācija par Latvijas rajoniem, kuros visbiežāk tiek izraisīti CSNg bez OCTA, liecina, ka Latgales reģions kārtējo reizi ierindojies topa augšdaļā. «Lai arī pēc LTAB datiem kopumā neapdrošināto autoīpašnieku skaits Latvijā pērn svārstījās 1-2% robežās, tomēr situācija atsevišķos rajonos, sevišķi Latgalē, joprojām ir ļoti nopietna. Turklāt tāda tā saglabājas jau vairāku gadu garumā,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Revolut Latvijā jau septiņi tūkstoši lietotāju

Anda Asere, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša laikā britu finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut lietotāju skaitu Latvijā palielinājis no pieciem līdz septiņiem tūkstošiem

«Pēc ziņām par to, ka Revolut uzsāk darbu Latvijā, lietotāju skaits vienā mēnesī pieaudzis no 5000 līdz teju 7000. Šobrīd Rīga ir trešais lielākais Revolut tirgus Baltijā pēc Viļņas un Kauņas. Pirmajās divās nedēļās vidējais pieaugums bija virs 300%,» saka Ieva Elvīra Kazakevičjūte (Ieva Elvyra Kazakevičiūtė), Revolut sabiedrisko attiecību vadītāja.

Vidējais lietotāju vecums Latvijā esot līdzīgs kā citos tirgos – vairums lietotāju ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem, bet visiecienītākais šis pakalpojums ir 29 gadus vecu cilvēku vidū. Lielākā daļa transakciju tiek veiktas Latvijā, kas parāda to, ka pakalpojums tiek lietots ikdienā. Otra valsts, kur Latvijas iedzīvotāji visvairāk lieto Revolut, ir ASV. «Mēs ceram, ka mūsu jaunais ierīču apdrošināšanas plāns, ko nesen uzsākām piedāvāt, palielinās lietotāju skaitu,» teic I. E. Kazakevičjūte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Igaunijā un Lietuvā visiem reģistrētiem transportlīdzekļiem ir nepieciešama OCTA

Žanete Hāka, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attiecībā uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumu gan Igaunijā, gan arī Lietuvā jau šobrīd ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā, informē Finanšu ministrija.

Tā piemēram, Igaunijā ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā, un papildus tam ir ieviesta arī automātiskās apdrošināšanas sistēma. Tas nozīmē – ja transportlīdzeklim, kas ir reģistrēts transportlīdzekļu reģistrā, nav OCTA, tam tiek noslēgta automātiskā apdrošināšanas polise.

Arī Lietuvā ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā. Ja transportlīdzeklim nav bijis noslēgts apdrošināšanas līgums, tas ir pamats, lai to izslēgtu no transportlīdzekļu reģistra.

Jāatgādina, ka Ministru kabinets otrdien, 3. oktobrī, atbalstīja grozījumus OCTA likumā, paredzot, ka turpmāk OCTA attiecībā uz transportlīdzekļiem veicama ne tikai tad, ja transportlīdzekli izmanto ceļu satiksmē, bet arī jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. Likumā vārdi „ceļu satiksmē” aizstāti ar vārdiem „atbilstoši tam paredzētajai funkcijai”, tādējādi OCTA apdrošināšana turpmāk būs nepieciešama katram transportlīdzeklim, kurš tiek lietots, neatkarīgi no tā, vai ar transportlīdzekli piedalās ceļu satiksmē, vai to lieto ārpus ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārgalvīgiem zemledus makšķerniekiem būs jārēķinās ar naudas sodu

Dienas Bizness, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personām, kuras atrodas uz ledus laikā, kad tas ir īpaši bīstami, varēs piemērot administratīvo sodu. Ieviest administratīvo atbildību personām, kuras pārkāps pašvaldību noteikto aizliegumu atrasties uz ūdenstilpju ledus iekšzemē vai jūras piekrastē, paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie otrdien, 12.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro.

«Lai arī dažas pašvaldības jau patlaban savos saistošajos noteikumos paredzējušas iespēju sodīt cilvēkus, kuri uz ledus kāpj paaugstinātas ledus bīstamības periodā, jaunais regulējums ļaus problēmu risināt kompleksi valsts līmenī. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz pārgalvīgiem zemledus makšķerniekiem, kuri riskē ar savu dzīvību. Turklāt viņu glābšanas operācijas prasa ievērojamus valsts dienestu resursus,» norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkos atkārtotu vēsturiskā Vāgnera nama nomas tiesību izsoli, saglabājot iepriekšējos noteikumus, informē VNĪ.

Augusta sākumā izsludinātās vēsturiskā Vāgnera nama izsoles laikā ēku apskatīja vairāki pretendenti, taču līdz publiski noteiktajam termiņam, proti 21. augustam, pretendentu pieteikumi nav saņemti. Tādēļ VNĪ izsoli rīkos atkārtoti, saglabājot esošos nosacījumus, ko uzliek ēkas kultūrvēsturiskais statuss un noteiktais pielietojuma mērķis – kultūras funkciju nodrošināšanai.

«Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc ne visu varam attīstīt par valsts naudu. Vēsturiskais Vāgnera nams nevar gaidīt - ir vajadzīgs risinājums. Lai arī pirmajā izsolē pretendents nepieteicās, interese par nama nomāšanu joprojām ir. Atkārtotu izsoļu rīkošana ir normāla prakse, piemēram, nesen ar otro izsoli tika pārdots Šķirotavas cietums. Nomas maksa ir ļoti samērīga un neskatoties uz prasību ēkā investēt, ceram atrast tirgus dalībniekus, kas novērtēs šīs ēkas potenciālu,» skaidro Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piektdien izziņojuši pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, informē VNĪ.

Šajā ēkā kādreiz atradās Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris un šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. No 1988. līdz 2006. gadam šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle. Īpašuma lietošanas mērķis – kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Nomas tiesību izsole notiks 23.augustā. Pieteikšanās ir līdz 21.augustam.

Izsoles sākuma cena tiek noteikta 0,50 EUR/m²/ mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, n.ī. nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam, līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim (21.08.2018. pl. 17:00) , VNĪ kontā ir jāieskaita nodrošinājuma maksa EUR 10 000,- apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai, bet gadījumā, ja nomas tiesību pretendents, pēc nomas līguma nosūtīšanas, līgumu neparaksta vai iesniedz attiecīgu atteikumu, nodrošinājuma maksa šādam dalībniekam netiek atmaksāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piedāvā sējumus apdrošināt digitāli

Anda Asere, 01.10.2020

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātāji Juris Kazulis (no kreisās) un Gatis Bērziņš.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu tirdzniecības platforma "AgroPlatforma" sadarbībā ar apdrošināšanas brokeru sabiedrību "Investimus" ievieš iespēju lauksaimniekiem digitāli veikt sējumu apdrošināšanu.

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs Gatis Bērziņš stāsta, ka līdz šim vairums apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji deva iespēju aizpildīt iesnieguma formu ar roku vai iesūtīt epastā, līdz ar to bija gadījumi, kad lauksaimnieki piedāvājumu saņēma tikai pēc nedēļas.

Tiem klientiem, kas jau ir reģistrējušies "agroplatforma.lv", pieteikuma formas aizpildīšana aizņemšot maksimums divas minūtes un ne vēlāk kā pēc desmit minūtēm piedāvājums būs epastā un klienta profilā platformā. Šobrīd piedāvājumu varēs saņemt no trim Latvijā esošām apdrošināšanas sabiedrībām.

Ideja par iespēju platformā ieviest sējumu apdrošināšanu uzņēmumam radās jau pirms diviem gadiem, bet tolaik tā neīstenojās. "Šovasar mūs uzrunāja apdrošināšanas brokeru sabiedrība “Investimus” un esam ne vien noslēguši sadarbību, bet arī izveidojuši procesu, ka lauksaimnieki varēs aizpildīt pieteikumu digitāli. Nozares eksperti apstiprina, ka šis ir Eiropā neredzēts un revolucionārs risinājums sējumu apdrošināšanā,” apgalvo G. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunu uzņēmumu ātras reģistrācijas ēras beigas jeb vēl viens kliedzoši nekvalitatīva likumdošanas procesa paraugs

Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts 2017.gada budžeta pieņemšanas trakuma aizsegā Saeima ir pieņēmusi, un jau 2017.gada 1.janvārī stāsies spēkā kardināli grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un likumā Par nodokļiem un nodevām, par kuriem diemžēl atbildīgajām institūcijām, kā izskatās, ir piemirsies iepriekš veikt jebkādas publiskas diskusijas un sabiedrības informēšanu.

Tāpat, diemžēl, grozījumu kvalitāte ir vairāk kā apšaubāma, nemaz nerunājot par to, ka tā arī nav saprotama to nepieciešamība.

Riska pieteikumus par jaunu komersantu reģistrāciju sūtīs pirmsreģistrācijas pārbaudei uz VID

Grozījumi nosaka pienākumu UR konstatējot atbilstību noteiktiem kritērijiem nodot VID atzinuma sniegšanai informāciju par UR saņemto pieteikumu jauna komersanta reģistrācijai vienlaicīgi pagarinot pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz 10 darba dienām. Kā skaidro anotācija, grozījumu mērķis ir novērst tādu komersantu dibināšanu, kuri netiek reģistrēti ar mērķi veikt komercdarbību, bet gan ar mērķi veikt darbības, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļiem. Šie kritēriji ir sekojoši:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Atlīdzībās lauksaimniekiem Latraps un VH Latvija izmaksās pusmiljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps kopā ar lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas sabiedrību Vereinigte Hagel (VH Latvija) informē, ka ir atsaukušās aicinājumam nākt pretī lauksaimniekiem, kas apdrošinājuši sējumus pret lietusgāžu postījumiem, atlīdzībās plānojot izmaksāt pusmiljonu eiro.

Apdrošināšanas atlīdzības tiks izmaksātas ne tikai lauksaimniekiem lietusgāžu skartajās teritorijās, kurās izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tādējādi tiks daļēji kompensēti zaudējumi par nenovāktajām platībām. Atlīdzībām pieteikti 2500ha nenovāktās sējumu platības.

«Šoruden bija nepieciešams pieņemt šādu lēmumu, lai mazinātu lietusgāžu radīto postījumu sekas. Nākotnē aicinu Latvijas lauksaimniekus vairāk domāt ilgtermiņā un laicīgi apdrošināt savus sējumus pret laikapstākļu radītiem postījumiem, lai mazinātu klimata radītos riskus. Strādājam, lai jau tuvākajā laikā varētu piedāvāt lauksaimniekiem iespēju apdrošināt sējumus arī pret plūdiem. Aicinām arī lauksaimniekus aktīvi iesaistīties ar saviem ierosinājumiem tālāko apdrošināšanas produktu izstrādē,» saka Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru