Foto

Zemnieki akcijā piedraud Briselei un aicina izprast baltiešus

Sandra Dieziņa, 15.11.2012

Jaunākais izdevums

Lauksaimnieki vēl neapzinās, uz kāda sliekšņa stāvam un ja Brisele nemainīs savu nostāju, nekas labs nav gaidāms.

Tā lauksaimnieku rīkotajā akcijā, prasot vienlīdzīgus tiešmaksājumus, Rīgā, Doma laukumā pauda Lietuvas zemnieku pārstāvis Bronius Markauskas. Arī Igaunijas lauksaimnieku pārstāvis Jaan Sörra aicināja Eiropu izlīdzināt maksājumus. «Jau desmit gadus esam Eiropas Savienībā, bet tiešmaksājumi ir zemāki par vidējo Eiropā un šādu kārtību grib saglabāt vēl septiņus gadus. Ja veikalā paskatāmies cenas, importa prece ir lētāka, nekā vietējā un tas tāpēc, ka, piemēram, Holandē zemnieks saņem piecas reizes lielākus maksājumus un tādēļ var savu produkciju pārdot lētāk,» pauda Igaunijas pārstāvis. Viņš atgādināja Igaunijas prezidenta teikto, ka, ja saglabāsies šāda sistēma arī turpmāk, jāsaliek kopā visu juristu prāti un jāsūdz Eiropa tiesā. «Viens velns staigā pa Eiropu un tas ir Baltiešu traktors. Trīciet, mēs drīz būsim Eiropā!» sacīja Igaunijas pārstāvis Jaan Sörra.

No Latgales atbraukušie zemnieki traktora vadītājam Kasparam Gulbim līdzi deva vēstuli, kurā pauda savu nostāju pret esošo nevienlīdzību, uzsverot, ka daudzi mazie ražotāji šobrīd ir izvēles priekšā – turpināt lauksaimniecisko ražošanu vai to izbeigt.

Atbalstot padomju laika traktora protesta braucienu uz Briseli, mītiņā Doma laukumā bija pulcējušies ap 100 akcijas atbalstītāju, no kā liela daļa bija mediju pārstāvji. Tāpat akcijas atbalstītāju vidū bija redzami vairāki politiķi, tostarp bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, eiroparlamentārietis Alfrēds Rubiks, Aleksejs Loskutovs un citi. Uzrunas sanākušajiem teica premjers Valdis Dombrovskis, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Baltiešu traktors no Doma laukuma tālāk devās uz Bausku. Piektdien rīta pusē traktors piedalīsies Lietuvas lauksaimnieku pasākumā Kedaiņos. Savukārt pirms galamērķa sasniegšanas Briselē traktoram paredzēts arī apstāšanās pasākums Berlīnē, kur plānota tikšanās ar Vācijas lauksaimnieku organizācijām. Visu ceļu līdz Briselei traktors nespēs nobraukt, līdz ar to lielāko daļu maršruta tas tiek vests īpaši noformētā treilerī. Pagaidām akcijas rīkotāji nespēja pateikt, cik km traktors nobrauks pats.

Jau ziņots, ka Baltijas lauksaimnieku rīkotā akcija - padomju laika traktora MTZ 80 protesta brauciens uz Briseli sākās 12.novembrī un Briseli tas sasniegs 22.novembrī, kad notiks Eiropas Savienības samits par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam. Protesta akcijas norisi sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas organizācijām nodrošina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Barkavas arodi kategorijā «izaugsme» atzīti par gada labāko kooperatīvu

Sandra Dieziņa, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par LPS priekšsēdi atkārtoti ievēl Jaunsleini

LETA, 09.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pēc Deglava tilta slēgšanas, Rīgas satiksme mudina izmantot sabiedrisko transportu

Lelde Petrāne, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dienas tēma: Diētu govīm pārtrauks kvotu brīvlaišana

Raivis Bahšteins, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikts pētījums Noieta veicināšanas veida trading stamps jeb uzlīmju krāšanas izmantošana pircēju lojalitātes palielināšanai.

Aptuveni kopš 2009. gada daudzi Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumi kā vienu no noieta veicināšanas veidiem izvēlas uzlīmju krāšanu/atlīdzība pastāvīgajiem pircējiem/klientiem jeb trading stamps, kas ir stimulēšanas paņēmienu kopums ar nolūku piesaistīt pircēju/klientu konkrētam zīmolam, uzņēmumam un darbiniekiem. Latvijā to izmanto lielveikali Maxima, RIMI, kioski Narvesen, DUS Statoil u.c.

Akcijas būtība ir tajā, ka cilvēks, iegādājoties preces par noteiktu summu, pretim saņem uzlīmi, kuru pēc tam ielīmē speciālā bukletā. Kad visas uzlīmes sakrātas un buklets ir pilns, pircējam ir iespēja iegādāties kādu it kā ekskluzīvu preci līdz pat 70% lētāk, nekā pilnā pārdošanas cena konkrētajai precei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien vairāk nekā 100 cilvēki uz Latvijas un Lietuvas robežas piedalījās akcijā, kas tika rīkota ar mērķi pievērt amatpersonu uzmanību Liepājas-Rucavas ceļa sliktajam stāvoklim. Akcija notika, neskatoties uz to, ka bedres uz ceļa pēdējo dienu laikā ir aizlāpītas, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze (Novadnieki).

Protesta akcija bija iecerēta kā simboliska bedru aizlāpīšanas talka. «Sestdien un svētdien bija noticis brīnums, un visas bedres bija aizlāpītas. Ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms trim nedēļām, jāsaka, ka tagad ceļa stāvoklis ir gandrīz ideāls,» atzina Stendze. Tomēr pašvaldības vadītāja prognozēja, ka, ņemot vērā zemo gaisa temperatūru bedru lāpīšanas laikā, rezultāts nebūs ilglaicīgs un bedres parādīsies atkal.

Neskatoties uz to, ka ceļa stāvoklis pašlaik ir uzlabojies, šodien rīkotā protesta akcija nebija zaudējusi savu jēgu, jo tās mērķis bija panākt ne tikai bedru aizlāpīšanu, bet gan ceļa rekonstrukciju, kā arī pievērst amatpersonu uzmanību tam, cik sliktā stāvoklī Latvijā ir ceļi kopumā, norādīja Stendze. «Ja Latvijā nebūs labu ceļu, tas kavēs uzņēmējdarbības attīstību, līdz ar to valstij nebūs nodokļu. Vai tiešām valdība to nesaprot? Valstij atrodas nauda komercbanku glābšanai un eiro ieviešanai, ir nauda fotoradaru iegādei, bet ceļu sakārtošanai naudas nez kāpēc nav.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Džonsons: Ja ES noraidīs Londonas priekšlikumus, Lielbritānija izstāsies bez vienošanās

LETA--AFP, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien paziņoja, ka gadījumā, ja Eiropas Savienība (ES) noraidīs Londonas galīgos priekšlikumus jaunas Brexit vienošanās noslēgšanai, Lielbritānija 31.oktobrī izstāsies no bloka bez vienošanās.

Runā Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā Džonsons saglabāja stingru nostāju Brexit jautājumā, atklājot tikai dažas detaļas par šo priekšlikumu, ko raksturojis kā «taisnīgu un saprātīgu kompromisu».

«Mēs izstāsimies no ES 31.oktobrī, lai kas arī nenotiktu,» partijas biedriem solīja Džonsons, kurš teica, ka mīlot Eiropu.

Savā runā Džonsons galvenokārt koncentrējās uz iekšpolitikas jautājumiem, tostarp, veselības aprūpes jomu, ekonomiku un noziedzību.

Premjerministrs pauda pārliecību, ka Briselei iesniegtais priekšlikums ir konstruktīvs un saprātīgs un nodrošina kompromisu abām pusēm.

Tomēr viņš uzsvēra, ka alternatīva šajā situācijā ir bezvienošanās Brexit un kavēties vēl vairāk būtu bezjēdzīgi un dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) gatavo atbildes pasākumus pret ASV, ja Vašingtona īstenos plānotās vērienīgās sankcijas pret Krieviju, kas varētu skart arī Eiropas uzņēmumus.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers aicinājis nekavējoties izvērtēt jautājumu, kā Briselei būtu jāreaģē, ja sankcijas, kas patlaban tiek apspriestas ASV Kongresā, tiks vērstas pret Eiropas enerģētikas un citu jomu uzņēmumiem.

«Briselei «jābūt gatavai rīkoties dažu dienu american flag

laikā», ja ASV soļi tiks pieņemti, neņemot vērā ES bažas», teikts EK sagatavotajā dokumentā, ar kuru iepazinies laikraksts Financial Times.

ASV likumdevēji nedēļas nogalē panākuši vienošanos par jaunām sankcijām pret Krieviju, šādi sodot to par iejaukšanos ASV vēlēšanās, kā arī agresiju Ukrainā un Sīrijā.

Sagaidāms, ka ASV Pārstāvju palāta par jaunajām sankcijām, kas būs vērstas arī pret Irānu un Ziemeļkoreju, balsos otrdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā šomēnes norisinās akcija «Septembrī nedzeršu», kurā cilvēki aicināti vienu mēnesi atturēties no alkohola lietošanas un novērtēt šādas dzīves priekšrocības, daloties pieredzē arī ar citiem.

Igaunijas Veselības attīstības institūts aicinājis akcijai pievienoties arī iestādes, uzņēmumus un organizācijas. Šim aicinājumam jau atsaukušies gan mobilo sakaru operators «Elisa Eesti», gan tirdzniecības tīkls «Rimi Eesti», gan saldējuma kafejnīca «La Muu» un citi privātie uzņēmumi un valsts iestādes.

Savukārt deju studija «Casa de Baile» ne vien iesaistījusies akcijā, bet sestdienas vakarā aicina visus līdzīgi domājošos uz bezalkohola salsas vakaru Tallinas vecpilsētas bārā «Bastioni Aed».

Programmas «Veselīgāka un skaidrāka Igaunija» akcija «Septembrī nedzeršu» tiek finansēta par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Aicina par godu neatkarības simtgadei aizvadīt 100 dienas skaidrā

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieki: Lietuvieši lauž piena iepirkuma līgumus, cenas krīt; jālūdz atbalsts no ES krīzes fonda

NOZARE.LV, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas zemnieku organizācijas uzsākušas pret taupības režīmu vērstu protesta akciju, kuras ietvaros katru dienu uz vienu stundu ar lauksaimniecības tehniku tiks bloķēti valsts galvenie autoceļi.

Pirmdien grieķu zemnieki jau bloķēja valsts galvenās transporta artērijas Grieķijas ziemeļos un centrālajā daļā. Zemnieki pirmdien uz stundu bloķējuši arī Grieķijas – Bulgārijas robežšķērsošanas punktu.

Grieķijas zemniekus saniknojis arī valdības lēmums atcelt nodokļu atvieglojumus ienākumiem no lauksaimniecības un atteikties no degvielas kompensācijas. Tāpat grieķi ir neapmierināti ar lauksaimniecības subsīdiju izmaksu kavēšanos.

Aizvadītās nedēļas nogalē Komunistu partiju atbalstošiem Grieķijas zemnieki jau sarīkoja protesta akciju Salonikos, kuras ietvaros pilsētas ielās ieradās lauksaimniecības tehnika, bet zemnieki iedzīvotājiem bez maksas izdalīja savus ražojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien pievakarē tiks veidots simbolisks Baltijas ceļš – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemnieki iedegs ugunskurus, atgādinot Eiropai nevienlīdzīgos konkurences apstākļus lauksaimniecības jomā.

Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka ar šo akciju plānots parādīt, ka Baltijas valstis tiek diskriminētas attiecībā uz tiešmaksājumiem un šī spriedze ir jāuztur, līdz būs lēmums, kāda būs nākošā plānošanas perioda nauda gan tiešmaksājumos, gan Lauku attīstības plānam. Tas neesot kampaņveidīgs pasākums, ka tiek sarīkota viena akcija, bet nemitīgi jāuztur Eiropas un Briseles redzējums, ka Latvijas zemnieki nesamierināsies ar esošo situāciju.

Prasības tiek izvirzītas vienotas – 80 % no Eiropas vidējā, bet ne zemāk kā Ungārijas līmenis. Tas ir reāli izpildāms no ES puses, jo tas kopsummā visām trim Baltijas valstīm prasa papildus 900 miljonus septiņu gadu periodā, kas prasa nulle komats procentus no kopējā budžeta, skaidro J. Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tapis kalkulators, kas mēra dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru

Dienas Bizness, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Dabas fonds (PDF), sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru – kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.

Viena no būtiskākajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām ir eitrofikācija jeb pastiprināta aizaugšana ar ūdensaugiem. Šis process bija novērojams arī šovasar. Tās rezultātā plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas.

«Baltijas jūrā ik gadu nonāk liels apjoms vielu, kas izraisa jūras aizaugšanu. Šādi tiek ne vien apdraudēts Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis, bet arī mazināta reģiona labklājība. Jautājumu jārisina prasmīgāk plānojot jūras izmantošanu, kā arī apzinoties un nepieciešamības gadījumā mainot savu ietekmi uz Baltijas jūru,» norāda PDF Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Jaunizveidotais Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators, kas tapis pateicoties programmas NORDPLUS Horizontal atbalstam, ļaus ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No finanšu ministra amatā paveiktajiem darbiem lielākais gandarījums Andrim Vilkam (V) ir par Latvijas valsts reputācijas uzlabošanu, un tam pakārtoti ir citi sasniegumi - eiro ieviešana Latvijā, starptautiskās aizdevumu programmas noslēgšana, sekmes ārējos tirgos.

«Ir panākts ļoti daudz kas. Vienu uzvaru ir grūti nosaukt. Lielākais gandarījums ir par valsts reputāciju, jo no labas valsts reputācijas beigās visiem ir labi,» sacīja Vilks.

Viņš atzina, ka iepriekš starptautiskajā vidē bija manāma neuzticība Latvijai, daudz jautājumu par korupciju, politisko fonu. «Tagad ir reputācija, valsts ir tāds apbrīnojams paraugs, ir pozitīva attieksme,» salīdzināja ministrs un pauda pārliecību, ka Latvija savu reputāciju vēl augstāk var pacelt, prasmīgi strādājot kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.

Vilks sprieda, ka ES prezidentūra būs smags darbs. «Esmu tam visam gājis cauri ar aizdevuma programmu un saprotu, ko nozīmē strādāt Eiropas līmenī. Tas ir ļoti smags darbs, bet lieliska Latvijas iespēja, ja to izmanto,» skaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ik pa brīdim kāds piedraud ar iekļaušanu slikto sarakstos. To savās interesēs pamanās ekspluatēt arī finanšu ministre.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadales tīkls noliedz pretlikumīgas darbības īpaši dārgajā koku izzāģēšanas sāgā

Db.lv; Leta, 11.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā elektriķi esam iesaistīti politiskās spēlēs, kas nav pieņemami,» saka Sadales tīkls valdes loceklis Raimonds Skrebs. Atbildīgās amatpersonas pilnībā noliedz jebkādu nelikumīgu darbību veikšanu, organizējot elektrības padeves līniju tīrīšanu un norāda, ka šonedēļ vērsīsies Konkurences padomē (KP), aicinot izvērtēt, kāpēc jaunajā līniju tīrīšanas iepirkumā uzņēmēji piedāvājuši līdz pat 55% augstāku cenu nekā iepriekšējā konkursā.

V.Skrebs norādīja, ka iepirkumā 16 uzņēmēji piedāvājuši cenu, kas ir par 30 līdz 50% dārgāka nekā iepriekšējā, turklāt starp uzņēmumu piedāvājumiem svārstības bijušas vien 10% līdz 20% apmērā. Ņemot šos faktus vērā, nolemts vērsties pie KP, lai tā izvērtē, vai nav notikusi savstarpēja uzņēmumu vienošanās. Izbrīnu radījis fakts, ka neviena kompānija nav piedāvājusi iepriekšējā konkursa cenu. Jaunajā konkursā ir aicinātas piedalīties pārējās mežistrādes kompānijas, lai saņemtu labāku piedāvājumu.

Kā ziņots, pamatojoties uz aizdomām par nelikumīgu savstarpēju vienošanos augstajam cenu piedāvājumam, AS "Sadales tīkls" februāra sākumā pārtrauca iepirkumu procedūru elektrolīniju trašu tīrīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Lētākas sarunas pa dārgākiem tālruņiem jeb zemeņu kūkas atgriešanās

Dienas Bizness, 22.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vien ir vēlme, izdevumus var samazināt – to beidzot pierādījušas Latvijā strādājošās ministrijas, parskatot vēl deviņdesmitajos gados dibinātās līgumattiecības ar mūsu valstī vecāko mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju LMT, tādējādi kopējos ikmēneša tēriņus šajā jomā samazinot divarpus reizes.

Tiesa gan, par šādu soli ministrijas izšķīrās vien pēc tam, kad uz nesamērīgo šķiešanos ar līdzekļiem bija norādījis DB, bet, kā parasti saka, labāk vēlāk nekā nekad. Pašreiz, ņemot vērā nupat minēto naudas ekonomijas piemēru, valsts aparātam ir būtiski izdarīt vismaz pāris secinājumus nākotnei.

Pirmkārt, šobrīd noslēgtie līgumi par mobilo sakaru pakalpojumu saņemšanu nedrīkst kļūt par kārtējām ilgtermiņa attiecībām starp valsti un operatoru. Pretējā gadījumā, paejot noteiktam laika posmam, atkal var rasties situācija, kad ministriju darbinieku telefonsarunu apmaksa vairāk līdzinās līdzekļu šķiešanai. Ņemot vērā straujās izmaiņas gan tehnoloģiju jomā, gan tirgū, optimālā variantā šādi iepirkumi ministrijām būtu jārīko reizi gadā. Šeit nav būtiski, kura kompānija katru gadu uzvarētu – LMT vai kāda cita. Svarīgi ir tas, lai par nodokļu maksātāju naudu tiktu apmaksāts ekonomiski izdevīgākais piedāvājums. Bet tas, kāda ir politika vienam otram Latvijā strādājošam, turklāt ļoti labi atpazīstamam mobilajam operatoram, jau sen nav noslēpums – sadarbības nosacījumi kļūst pievilcīgāki vien tajā brīdī, kad klients piedraud ar pāriešanu pie konkurenta. Turklāt, lai vēl vairāk palielinātu iespēju ietaupīt, varbūt gluži nevajadzētu noteikt, ka datu pārraides vai interneta pārklājumam jābūt katrā pludmalē un pat purvā. Grūti iedomāties, kā ministriju darbinieki kārto valstiski svarīgas darīšanas, gozējamies pludmalē, it īpaši ņemot vērā, ka daudzi no viņiem savus darba kabinetus labprātīgi parasti nepamet. Tāpat diez vai perfektam pārklājumam jābūt teju visās pasaules valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkoreja otrdien veikusi jaunu kodolizmēģinājumu, reģistrējot 4,9 balles spēcīgus pazemes grūdienienus, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Kodolizmēģinājuma veikšanu apstiprinājusi arī pati Ziemeļkoreja. Phenjana norādījusi, ka izmēģināta «miniatūra» kodolbumba un izmēģinājums noticis «drošā un perfektā veidā». Ziemeļkoreja jau iepriekš veikusi kodolizmēģinājumus. Tas notika 2006. un 2009. gadā.

Pazemes grūdienu epicentrs atradies Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu poligona tuvumā, vēsta Reuters. Pirmdien Ziemeļkoreja, kas aizvadītajās nedēļas solījusi sarīkot kodolizmēģinājumu, informēja Ķīnu un ASV par saviem nodomiem to paveikt jau tuvākajā laikā.

Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija aplēsusi, ka pazemes grūdienus Ziemeļkorejā varētu būt izraisījis sešas līdz septiņas kilotonnas jaudīgs sprādziens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

90 Viļņas kafejnīcas pirmssvētku laikā par brīvu cienā seniorus ar kafiju

LETA--BNS, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidot Ziemassvētkus, 90 Viļņas kafejnīcas iesaistījušās ikgadējā akcijā, kuras laikā par brīvu cienā seniorus ar kafiju.

To, kurās kafejnīcās un kādā laikā seniori tiek gaidīti, var uzzināt gan pašvaldības interneta vietnē, gan galvaspilsētas poliklīnikā un bibliotēkās.

Viļņas mērs Remiģijs Šimašus uzsvēris, ka galvenais šai akcijā nav pati kafija, bet iespēja satikties, pasēdēt, draudzīgi pabūt kopā.

Kā atzinusi viena no sirmgalvēm, kas atsaukusies uzaicinājumam, šis piedāvājums tiešām iepriecina, jo ne katrs pensionārs var atļauties pilsētā iemalkot kafiju.

"Svētkiem tuvojoties, tomēr gribas padalīties noskaņojumā, cerībās, priekos un bēdās. Tādas lietas vieno," viņa sacījusi ziņu aģentūrai BNS. "Sarakstu redzējām, mums ir tāds draugu pulciņš, noteikti iesim."

Pēc pašvaldības informācijas, ar katru gadu šai akcijā piedalās aizvien vairāk kafejnīcu. Pērn vecos ļaudis ar kafiju Viļņā cienāja pāri par 80 kafejnīcām, un seniori izdzēra aptuveni 9000 tasītes kafijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trikātas zemnieki ar siena ķīpām protestē pret negodīgiem tiešmaksājumiem

Sandra Dieziņa, 14.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā piensaimnieku kooperatīva Trikāta KS biedri trešdien piedalās protesta akcijas «Traktora brauciens Tallina – Brisele» pasākumā pieturas punktā pie Valmieras Domes, prasot godīgus ES tiešos maksājumus.

Kooperatīvs ir starp lielākajiem ziedotājiem tiešmaksājumu lobijam, šim mērķim līdz novembra sākumam iemaksājot 8944 latus, kā arī starp aktīvākajiem protesta akcijas organizētājiem. Trikāta KS valdes priekšsēdētājs un viens no Latvijas zemnieku interešu lobijiem Briselē Uldis Krievārs pauž gandarījumu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemnieku vienošanos kopīgā protesta akcijā, kas ir līdz šim lielākā un nozīmīgākā, ko Baltijas valstu iedzīvotājiem, reaģējot uz Briseles politiku, ir izdevies noorganizēt.

Kooperatīva biedri protesta akcijā piedalās ne tikai ar savu klātbūtni, bet arī ar 20 siena ķīpām no z/s Kūdras, kas šodien ir novietotas pie Valmieras Domes un tālāk tiks vestas uz Rīgu, Doma laukumu, kur 15.novembrī plkst 14.00 notiks nākamais traktora protesta brauciena pieturas punkta pasākums. Mazsalacas novada z/s Kūdras saimnieks Agris Ludriksons komentē: «Mums pašiem ir jābūt aktīviem savu interešu aizstāvēšanā un ikviena akcija jāatbalsta cik vien spējam. Eiropas atbalstam jābūt godīgam – vai nu visiem vienādi maksājumi vai arī nemaksāt nevienam.»

Komentāri

Pievienot komentāru