Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji šodien ikmēneša sēdē pauda neapmierinātību, ka juridiskajām personām kā SIA ienākuma nodoklis (IN) par subsīdijām nebūs jāmaksā, bet vairumam zemnieku saimniecību, kas veic saimniecisko darbību kā fiziskas personas, – būs.

Kā Dienai skaidroja Finanšu ministrijas (FM) speciālists Artis Birums, uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbības firma ir SIA, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji, bet likumā par šo nodokli nav paredzēts ES un valsts subsīdijas aplikt ar UIN.

«Kurš politiskais breksis to izdomāja, ka mazie maksā, bet lielie nemaksā,» neizpratni pauda LOSP pārstāvis Valdis Dzenis. FM pārstāve Daina Robežniece skaidroja: «Ja nebūtu Zemkopības ministrijas piekrišanas, tad šis jautājums nebūtu aizgājis.» Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve sanāksmē sacīja, ka ZM un FM vienojušās: subsīdijas netiks apliktas ar UIN pie nosacījuma, ja netiks palielināti UIN atvieglojumi par apstrādātās zemes hektāru no pašreizējiem Ls 10 līdz Ls 30, kā bija iecerēts.

Lai dibinātu jaunus sadarbības kontaktus un iegūtu jaunu pieredzi, 23 jaunie zemnieki no visas Latvijas sadarbībā ar biedrību Latvijas Jauno zemnieku klubs (JZK) pieredzes apmaiņas braucienā apmeklēja Lietuvu, Šauļu rajonu.

Lietuvā Latvijas Jaunos zemniekus viesmīlīgi uzņēma Šauļu rajona Jauno zemnieku kluba vadītājs Ritas Kvietkus. Tika apskatītas jaunākās tehnoloģijas, kādas viņš izmanto zemeņu (4 ha platībā) un aveņu (2 ha platībā) stādījumos savā saimniecībā.

Zemnieki apmeklēja V. Plakys saimniecību, kas nodarbojas ar graudu (600 ha), rapša un cukurbiešu audzēšanu. Zemnieki uzzināja, ka saimniecībā jau tiek lietota krāsotā degviela vairākus gadus, kā arī valsts atbalsts ir lielāks nekā Latvijā. Ar jaunu un lietotu tehniku lauku darbiem zemnieki iepazinās UAB Litsoft. Apmeklēta arī P. Barista saimniecība, kur šogad patentēta pārvietojama kūts gaļas liellopiem. Uzņēmums nodarbojas ar gaļas lopkopību un maizes klaipu cepšanu.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

«Situācijā, kad Finanšu ministrija aizliegusi izmantot atlaides dīzeļdegvielai, esam pataisīti par grēkāžiem,» pauž organizācijas Zemnieku saeima (ZSA) pārstāvji.

Kā ziņots, vakar Finanšu ministrija paziņoja, ka zemnieki, kas nolems doties palīgā sniega izvešanā un seku novēršanā, degvielu ar akcīzes atvieglojumu izmantot nevarēs. To, vai tiek ievērots šis nosacījums, īpaši kontrolēs Valsts Ieņēmumu dienests. Likumdošana paredz, ka akcīzes nodoklis nav jāmaksā par degvielu, kuru izmanto tikai lauksaimniecības darbos, un sniega izvešana uz to neattiecas, tāpēc zemnieki nevarēs izmantot degvielu, kas pirkta ar atlaidēm, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, akcentējot, ka nepieciešamo degvielu zemniekiem var nopirkt arī pašvaldība, kurai palīgā tie dodas.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

2009. gada pavasarī vidēji 95% aptaujāto respondentu (15 līdz 74 gadu vecumā) ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem 6 numuriem, liecina TNS Latvia preses auditorijas pētījums.

Salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, kopējais lasītāju skaits ir palicis nemainīgs.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu)

2009.gada pavasara pētījuma periodā rezultāti tika apkopoti par 276 drukātajiem preses izdevumiem. Pētījumā iekļauto izdevumu skaits, salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, ir samazinājies par 21 izdevumu, ieskaitot pielikumus. Vairāki drukātie preses izdevumi vairs neiznāk, bet vairāki pielikumi ir integrēti laikrakstos kā rubrikas.

Aplūkojot drukāto preses izdevumu patēriņu pa grupām, redzams, ka patērētākās preses izdevumu grupas 2009.gada pavasara periodā ir saglabājušās līdzšinējās. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (43 %) un nedēļas žurnāliem (40 %).

Grieķijas zemnieku organizācijas uzsākušas pret taupības režīmu vērstu protesta akciju, kuras ietvaros katru dienu uz vienu stundu ar lauksaimniecības tehniku tiks bloķēti valsts galvenie autoceļi.

Pirmdien grieķu zemnieki jau bloķēja valsts galvenās transporta artērijas Grieķijas ziemeļos un centrālajā daļā. Zemnieki pirmdien uz stundu bloķējuši arī Grieķijas – Bulgārijas robežšķērsošanas punktu.

Grieķijas zemniekus saniknojis arī valdības lēmums atcelt nodokļu atvieglojumus ienākumiem no lauksaimniecības un atteikties no degvielas kompensācijas. Tāpat grieķi ir neapmierināti ar lauksaimniecības subsīdiju izmaksu kavēšanos.

Aizvadītās nedēļas nogalē Komunistu partiju atbalstošiem Grieķijas zemnieki jau sarīkoja protesta akciju Salonikos, kuras ietvaros pilsētas ielās ieradās lauksaimniecības tehnika, bet zemnieki iedzīvotājiem bez maksas izdalīja savus ražojumus.

Faktiski jau tradiocionāli tā īsti netiekot galā ar ziemas atnākšanu un tam sekojošo sniegu, šogad Rīgas dome izšķīrās par visnotaļ saprātīgu soli - aicināt talkā zemniekus ar savu tehniku, tādējādi ļaujot viņiem arī nopelnīt. Acīmredzot, vienojoties par šādu sadarbību, ne vienai, ne arī otrai pusei pat prātā neienāca, ka Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tādā veidā ir radīta vismaz viena ideja, lai cīnītos ar pelēko ekonomiku valstī.

Nav jau joka lieta - valdība tomēr ir apņēmusies šā gada laikā no ēnu ekonomikas nodokļu veidā atgūt 60 milj. Ls, lai gan ir skaidrs, ka teju nevienam no ministriem nav sapratnes, kā to izdarīt. Taču tagad nu ir tāda «iespēja» - zemnieki Rīgā!

Proti, VID ir apņēmības pilns kontrolēt lauksaimniekus, lai viņi, veicot sniega tīrīšanas darbus galvaspilsētā, neizmantotu bez akcīzes nodokļa iegādāto degvielu. Absurds! Protams, ir taisnība, ka sniega tīrīšana nav tas pats, kas lauka aršana, bet Linezera iela Rīgā nav lauksaimnieciski izmantojama teritorija. Tāpat var teikt, ka zemnieku palīdzība ir vajadzīga Rīgai, tāpēc lai arī šī pašvaldība domā, kā norēķināties ar lauksaimniekiem gan par pašu pakalpojumu, gan arī degvielu. Tomēr acīmredzot Andra Vilka (PS) vadītajai Finanšu ministrijai būtu jāatgādina, ka arī Rīga ar visu attiecīgās ministrijas ēku atrodas šīs valsts teritorijā. Kā jau minēts, savlaicīga sniega novākšana Rīgā allaž ir bijusi problēma. Un nevar būt tā, ka kādam tiek lūgta palīdzība, vienlaikus radot viņam papildu izdevumus.

30.maijā plkst.16:00 Doma laukumā piena ražotāji rīkos akciju, rīdzinieku līdzatnestajos traukos dalot svaigpienu pret ziedojumiem vai par velti.

Zemnieki akciju rīko, lai sabiedrības uzmanību pievērstu vairākām problēmām nozarē:

1. lopkopēji saņem nesamērīgi zemu cenu par svaigpienu, taču veikalos piena cena ir nesamērīgi augsta – neefektīva pārstrāde un augsti tirdzniecības uzcenojumi grauj nozari un samazina piena patēriņu Latvijā;

2. piena lopkopībā ir krīze, kas var novest pie piena ražošanas - nozīmīgas eksporta nozares - bojāejas;

3. Zemkopības ministrija un valdība nerealizē tālredzīgu lauksaimniecības politiku;

4. Latvijas zemnieki saņem viszemākos atbalsta maksājumus visā Eiropas Savienībā, tādēļ mūsu konkurētspēja ar citu valstu zemniekiem ir apdraudēta.

Sākusies Vidzemē, lopkopēju iniciatīva rīkot akciju Rīgas centrā guvusi atbalstītājus visā Latvijā. Zemnieku vēlme šādi protestēt liecina par plaisu starp valsts pārvaldes institūcijām un lauku iedzīvotājiem, kas ikdienā sūrā darbā rūpējas, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pašmājās audzēta garšīga un veselīga pārtika. Zemnieku apvienošanu un akcijas rīkošanu uzņēmusies lauksaimniece Dace Pastare no Valmieras rajona.

Zemnieki nav apmierināti ar šīs dienas valdības ārkārtas sēdes rezultātiem un visticamāk, ka rītdien protesta akcijas notiks atkal.

J. Lazdiņš uzskata, ka esošais lauksaimniecības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji.

Premjerministrs Ivars Godmanis pēc tikšanās atklāja, ka nozarei paredzētās summas vēl tiks precizētas. Sākotnējās aplēses liecina, ka valdība rīt varētu lemt par papildus 17 miljonus Ls atvēlēšanu piena nozares glābšanai. Par to, vai rītdien notiks protesta akcijas, lauksaimnieku organizācijas paziņos tuvākajā laikā.

Čiekurkalna tirgus teritorijā 4. jūnijā pilnībā tiks atvērts Latvijā vienīgais Zemnieku tirdzniecības centrs.

Šī tā saucamā zaļā tirgus, kur tieši no saimniecībām produkciju piedāvā Latvijas zemnieki, pirmā kārta tika atklāta jau februārī, bet tagad ekspluatācijā tiek nodota arī 2. un 3. kārta, tādējādi centrs ir ieguvis savu galīgo veidolu.

Zemnieku tirdzniecības centra Čiekurkalnā kopplatība ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis kvadrātmetru un tajā pastāvīgi «saimnieko» vairāk nekā 50 Latvijas zemnieku saimniecības, kas gatavas rīdziniekiem tiešā veidā tirgot savu produkciju. Lai atzīmētu tirdzniecības centra pabeigšanu, zemnieki nolēmuši par godu šim notikumam atvērt Zemeņu tirgu un nosvinēt šo notikumu ar trīs dienu ilgu Zemnieku maratonu.

«Čiekurkalna tirgus bija Rīgas pastāvīgo zaļo tirgu jaunatklājējs, jo līdz šim pilsētā vienīgi gadatirgos un atsevišķās nelielās vietās varēja iegādāties zemnieku produkciju, bet mēs bijām pirmie, kas zaļo tirgu padarīja par pastāvīgu tirgošanās vietu,» stāsta AS «Čiekurkalns» ģenerāldirektors Juris Āzers. Tirgus vadītājs atgādina, ka zemniekiem par samazinātām cenām tiek piedāvātas īpašas tirdzniecības vietas, bet apmaiņā pret šo tirgus pretimnākšanu zemnieki piedāvāja maznodrošinātajiem rīdziniekiem savu produkciju par ievērojami pazeminātām cenām. 4. jūniju var uzskatīt par Zemnieku tirdzniecības centra dzimšanas dienu, jo beidzot pilnībā nododam šo kompleksu ekspluatācijā un zemnieki ir ieguvuši mūsdienīgas un labiekārtotas tirdzniecības telpas, tā J. Āzers.

Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, ar šādiem saukļiem īsu brīdi pirms oficiālās protesta akcijas sākšanās pie Eiropas Komisijas (EK) mājas pulcējušies apmēram 150 lauksaimnieki. Piketa dalībnieku vidū ir galvenokārt vidēja gadagājuma cilvēki, tomēr ir arī daudz jauniešu.

Piketa dalībniekiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem: Par Latvijas lauksaimniecību!, Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, Nedaliet Eiropas zemniekus - nedaliet Eiropu, kā arī daudz attiecīgu plakātu angļu valodā. Vairākiem zemniekiem rokās ir grozi ar zaļumiem - pētersīļiem, seleriju, dillēm, kā arī šķīvji ar sieru, kas tiek piedāvāts garāmgājējiem.

Skaļi saucieni nav dzirdami, piketētāji mierīgi sarunājas ar garām ejošajiem cilvēkiem, savukārt piketu uzrauga vismaz 50 Valsts policijas darbinieku.

Zemnieki piketa laikā EK pārstāvjiem plāno iesniegt 12 nevalstisko organizāciju parakstītas deklarācijas, kas aicina pārskatīt tiešo maksājumu sadales principus un balstīt tos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visās dalībvalstīs.

Rīgas dome (RD) ir uzsākusi sarunas ar Zemnieku Saeimu un izvērtē iespējas piesaistīt sniega tīrīšanas darbiem zemniekus, kuriem ir nepieciešamā tehnika, paziņojis mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs).

Provizoriski sniega izvešanu zemnieki varētu uzsākt jau piektdien, DB sacīja Zemnieku Saeimas (ZSA) priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Jau tuvākajā laikā pašvaldība izsūtīšot sarakstu ZSA ar objektiem, kur jāizved sniegs un pēc to apsekošanas, kas varētu notikt ceturtdien, un izvērtēšanas zemnieki varētu uzsākt darbu. Jo ir dažas īpatnības – iekšpagalmi, bērnudārzi, skolas, bet mēs esam pieraduši pie lielām platībām, skaidroja J. Lazdiņš, piebilstot, ka tīrīt iekšpagalmu nav tas pats, kas tīrīt pagasta centru. Līgumu par sniega izvešanu RD, visticamāk, slēgs ar kādu no organizācijām, kuras vārdu J. Lazdiņš vēl nenosauca, un zemnieki tiks ņemti kā apakšuzņēmēji. Arī iespējamā cena netiek nosaukta. Mums ir iespējas un resursi, bet Rīgas Domei vajadzība un tagad atliek vienoties par pakalpojuma cenu, teica Juris Lazdiņš. ZSA šajā procesā esot tikai sarunu vedējs, viņš piebilda.

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Pie raksta par to, ka aicina lielveikalos nepirkt piena produktus, Db.lv lasītājiem radās ļoti daudz jautājumu. Tāpēc Db.lv nosūtīja dažus lasītāja komentārus Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektorei Laurai Krastiņai, kas piekrita uz tiem atbildēt.

Piedāvājam vairākus Db.lv komentētāja komentārus, kā arī atbildes uz tiem, ko sniedza LPUF Laura Krastiņa.

- Ja jau tas uzcenojums tiešām nāk no lielveikalu puses, tad acīmredzot šeit darbs ir pašiem ražotājiem- varbūt ir vērts izveidot savu kooperatīvu un sākt tirgo produkciju par normālām cenām un, ja vēl par to kārtīgi būs noinformēti patērētāji, tad noteikti būs arī sava atsaucība!:)

- Kādi nosacījumi ir lai ražotājs šo pienu pārdotu lielveikalā?

Katram piena ražotājam ir atšķirīgi sadarbības līgumi ar lielveikaliem. Jāsaka, ka lielajiem ražotājiem ir nedaudz vieglāk izvirzīt savus prasības..