Citas ziņas

Zemnieki pievēršas kaņepju audzēšanai

Vēsma Lēvalde, Db, 28.04.2009

Jaunākais izdevums

Arvien vairāk zemnieku izrāda interesi par kaņepju audzēšanu, cerot uz kaņepju apstrādes rūpnīcas projekta realizāciju.

Kuldīgas rajona Īvandes pagasta zemnieks Vilnis Junkers ar kaņepēm jau apstādījis 10 ha, raksta laikraksts Kurzemes Vārds. Uz kaņepju audzēšanu zemniekus mudina Vācijas uzņēmējs un diplomēts inženieris Verners Šveinsbergs, kura izstrādāto rūpnīcas projektu atbalsta firmas Inos pārstāvis Arnis Adakovskis un SIA Daiļrade koks Vaiņodes ražotnes izpilddirektors Edgars Treimanis.

Tiekoties ar Liepājas rajona zemniekiem, V. Šveinsbergs un A. Adakovskis pastāstījuši, ka Vācijā kaņepes dažādām ražošanas vajadzībām audzē diezgan plaši, taču, lai vēl vairāk paplašinātu sējumus, tur vienkārši nepietiekot zemes. Kaņepes esot pieticīga kultūra un augsnes ziņā nav necik izvēlīgas. Tās neprasot arī minerālo mēslojumu un pesticīdus. No viena hektāra sezonā iespējams novākt septiņas līdz 12 tonnas stublāju. Taču vajadzības pēc izejvielām esot daudzkārt lielākas.

Projekts paredz Latvijā uzcelt kaņepju apstrādes rūpnīcu, kurā, atdalot šķiedru no serdeņiem, gadā spēs apstrādāt ap 30 tūkstošiem tonnu stublāju. Tas nozīmējot, ka kaņepju audzēšanai ir jāatvēl no 4.5 līdz 5 tūkstošiem hektāru zemes. Projekta autors pauda atziņu, ka apgūt kaņepju audzēšanu nav īpaši sarežģīti un to spēj izdarīt ikviens lauksaimnieks. Nosaucot Vācijas cenas, V. Šveinsbergs salīdzināja kaņepju audzēšanas iespējamos tēriņus ar rudzu un miežu izmaksām un atzina, ka kaņepes ir izdevīgākas, jo no viena hektāra varot iegūt aptuveni 1000 eiro.

Db jau rakstīja, ka Patentu valdē iesniegti zīmējumi un specifikācijas kaņepju stiebru novākšanas mašīnai, pieprasīts patents arī mašīnai, kas atdala šķiedras. Tās prototips pārbaudīts pērn Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zaļā ekonomika: Kaņepju nozare gaida atbalstu

Inita Šteinberga, speciāli DB, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada beigās, nākamā gada sākumā no Platonē saražotās kaņepju šķiedras Limbažos taps pirmie kaņepju audekla baķi. Arī pircējs tiem jau atrasts – Austrālijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijā ražoto ekoloģisko kaņepju audumu plānots klāt baseinos, lai neslīdētu kājas. 2013. gadā kaņepju šķiedras un spaļu ražošanu sola sākt arī Talsos, norāda laikraksts.

Pirmās šķiedras kaņepes Latvijā iesēja 2007. gada pavasarī Rankā viena hektāra platībā. Savukārt 2012. gadā vienotajam platību maksājumam Lauku atbalsta dienestā saņemti 55 iesniegumi par kopējo šķiedras kaņepju sējplatību 492 hektāri.

Zemnieki, kas apvienojušies Latvijas kaņepju audzētāju un pārstrādātāju biedrībā (LKAP-B), pēc pusgada plāno sākt atdalīt no kaņepju stiebriem šķiedru, no kuras pēc tam ražos kaņepju diegus un audīs kaņepju audumu, informē Latvijas Avīze. 2011. gadā SIA Sativa Fibris ieguva Eiropas atbalstu kaņepju pirmapstrādes attīstīšanai Jelgavas novadā Platones pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Remember Brothers piedāvā būvēt mājas no kaņepju betona paneļiem

Signe Knipše, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares attīstībai kaņepju audzētājiem ir jāapvienojas, lai attīstītos.

Tā uzskata Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Lai radītu priekšnoteikumus sadarbībai starp kaņepju audzētājiem, zinātniekiem un izejvielas iepircējiem un radītu industriālo kaņepju klasteri, izveidota nozares asociācija, ziņo Latvijas Avīze.

LIKA apvieno kaņepju audzētājus, Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociāciju, zinātniekus, uzņēmējus. Kaņepju audzēšanas nozīme pārrunāta ar Būvmateriālu asociācijas pārstāvjiem, darbā iesaistīta SIA Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs (LLZC), kur ir vienīgā kaņepju izmēģinājumu vieta Latvijā.

G. Vilnītis: «Mūsu mērķis ir apvienot arī trīs kaņepju audzētāju entuziastu grupas, kas līdz šim darbojušās atsevišķi: inženiera konstruktora Voldemāra Cīruļa pārraudzītos entuziastus, Krāslavas un Preiļu novada kaņepju audzētājus un pārstrādātājus. Mēs esam apsekojuši gandrīz visus kaņepju audzētājus Latvijā. Esam iepazinušies ar diviem pārstrādes uzņēmumiem – Rēzeknes SIA Baltic EAST un Sergeja Zakrevska Krāslavas šķiedras pārstrādes uzņēmumu (SIA Zalers). Esam noskaidrojuši pieredzi Vācijā, Polijā, Ukrainā. Mēs sadarbosimies ar zinātniekiem no Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, LLZC.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kaņepju renesanse un reabilitācija

Māris Ķirsons, 26.08.2019

Pieprasījums pēc kaņepju produkcijas gan no Latvijas, gan ārzemēm ir galvenais to audzēšanas stimuls, teic Uldis Šauers, SIA Dolcetta izpilddirektors.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošais pieprasījums pēc kaņepju produktiem raisa lauksaimnieku interesi par šīs kultūras audzēšanu un arī pārstrādi. Ziemeļu kaimiņi šajā jomā Latviju pēdējo gadu laikā ir būtiski apsteiguši

To rāda Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) dati.

«Kaņepes senči ir audzējuši daudzus gadsimtus, un tās tika izmantotas gan pārtikā, gan apģērbu, virvju izgatavošanai, taču pagājušā gadsimta 30. gados šis augs tika «represēts», jo kaņepes tika pielīdzinātas narkotiskajai vielai – marihuānai, un tikai šajā gadsimtā teju pēc 100 gadiem šis augs lēnām atgriežas Eiropas un arī Latvijas tīrumos,» situāciju skaidro Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka tieši starptautiskais pieprasījums pēc kaņepju produktiem – augļiem (riekstiņiem), eļļu, arī šķiedru – ir bijis pamats, lai Eiropas Savienības līmenī un arī tās dalībvalstī Latvijā normatīvajos aktos radītu iespēju legāli audzēt šo teju 100 gadus represijām pakļauto kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepe ir videi draudzīga kā arī alternatīvs izejmateriāls kas praktiski var aizstāt jebkuru mums piejamo materiālu, sākot ar diegu, audumu beidzot pat ar plastmasas produktiem. Kaut arī kaņepju būvniecības izejmateriāli gust popularitāti ES daudzās valstīs, piemēram, Lietuvā, narkotiku likumi aizliedz audzēt kaņepi, kaut arī uz lauku augošā kaņepe Cannabis Sativa satur minimāli vai pat pilnībā nesatur narkotisko vielu THC.

Kaņepe ir ātraugošs augs, kuru ir relative viegli izaudzēt neizmantojot herbicīdus vai pesticīdus. Kaņepe ir viens no visproduktīvākajiem augiem kas ir spējīgs saražot pat līdz 8 – 10 t izmantojamā materiāla no ha. Ir cilvēki kas uzskata ka kaņepe ir pirmais domesticētais augs.

Kaņepju betons ir kaņepju spaļu, kaļķa un ūdens miksējums, kas ir kā uguns dross tā arī siltumizolējošs materials ko izmanto mājas sienām. Anglijā tika veits pētījums kurā atklājās, ka salīdzinot ar tradicionālajām ķieģeļu mājām kaņepju mājas būvniecības laikā tiek patērēts mazāk enerģijas un kā arī ir mazāk būvgružu. Kaņepju mājai ir nepieciešams patērēt mazāk kurināmā materiāla lai uzsildītu māju, bet galvenā problēma ir skaņas izolācija kas nav tik laba kā, piemēram, ķieģeļu mājai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Talsu apkārtnē būvēs kaņepju pārstrādes rūpnīcu, investējot Ls 2,5 miljonus

LETA, 06.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada Lībagu pagastā tiek sākta kaņepju pārstrādes rūpnīcas būvniecība, kurā projekta attīstītājs SIA Transhemp investēs 2,5 miljonus latu, informē Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas vadītājs Guntis Vilnītis.

Plānots, ka rūpnīca sāks darboties šī gada novembrī.

«Lauku atbalsta dienests īsi pirms Ziemassvētkiem apstiprināja 2,5 miljonus latu vērto projektu, kur daļa ir banku aizņēmums un daļa - Eiropas Savienības līdzfinansējums. Projektā paredzēts kaņepju pārstrādes cehs, kur no stiebriņiem tiks ražota šķiedra, kā arī spaļi - kaņepju pārstrādes procesā iegūstamā sastāvdaļa, kuru izmanto būvmateriālu izgatavošanā. Tiks būvēta arī noliktava, kur uzglabāt kaņepju salmiņu ruļļus. Visa šķiedra tālākai pārstrādei tiks nodota Rēzeknes uzņēmumam SIA "Baltiks EAST", kur tiks ražotie īpaši diegi un auklas,» sacīja Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: No kaņepju auduma šuj izstrādājumus vannas istabai

Anda Asere, 21.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilpreču ražotājas SIA Kichi mērķis nav uzšūt vienu sedziņu vai dušas aizkariņu, bet attīstīt tekstila izstrādājumu līniju interjeram.

Pašlaik uzņēmuma pamatprodukts ir izstrādājumi vannas istabai no kaņepju auduma, bet, lai papildinātu sortimentu, uzņēmums piedāvā galdautus, galda sedziņas un celiņus no lina.

Dizainere Zane Verika, SIA Kichi līdzīpašniece, domājot par unikālām šķiedrām, savos meklējumos nonāca pie kaņepēm, – tā esot vienīgā dabiskā šķiedra, kas nepelē un ir mitrumizturīga. Agrāk kuģu buras izgatavotas no kaņepju auduma tā unikālo īpašību dēļ. «Mēs izvēlējāmies kaņepju šķiedru, jo tā ir atšķirīga no citām. Kaņepju tekstils ir dabisks materiāls. Esmu ievērojusi, ka ekoloģisku preču ražotāji dizainam pievērš maz uzmanības. Cik esam izpētījuši konkurentus pasaules mērogā, nereti dizains beidzas ar «apvīlētām» maliņām,» apgalvo Zane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepju audzēšana un pārstrāde Latvijā un pasaulē uzņem apgriezienus.

Lai no mājražotāja kļūtu par ražotāju, SIA Lapka Hemp īpašnieks Arturs Lapka šogad iestājies Kuldīgas biznesa inkubatorā. Viņš izgatavo kaņepju tēju pēc tehnoloģijas, kādu neviens cits Latvijā pagaidām neizmanto. Pašreizējie normatīvi to neaizliedz, taču līdz galam arī neatļauj. Lai tādi uzņēmēji kā Arturs varētu darboties bez bažām, patlaban Latvijas Industriālo kaņepju asociācija un Zemkopības ministrija (ZM) virza izmaiņas normatīvajos aktos.

Mājas vietā tēja

Pirmā interese par kaņepju audzēšanu A. Lapkam parādījās pirms daudziem gadiem, kad internetā uzzināja par iespējām no šī auga daļām būvēt māju. Informācija vēstīja, ka vajadzīgi vien divi hektāri, lai pietiktu celtniecības materiālu. Šķita: tas taču ir brīnišķīgi – trijos mēnešos izaudzēt sev māju. Tomēr dzīvē izrādījās, ka viss nav tik vienkārši. Ideja par ēkas būvniecību pavisam nav atmesta, taču sāka izmantot izaudzētās sēkliņas. Tās lietoja pārtikā, deva draugiem makšķerniekiem zivju ēsmai un domāja, ko iepriekš nebijušu no tām varētu izgatavot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Arī kaņepju audzētāji saņems vienoto platību maksājumu

Sandra Dieziņa, 27.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šo gadu lauksaimnieki, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, arī varēs pretendēt uz vienoto platības maksājumu (VPM).

Uz VPM atbalstu par kaņepju platību varēs pretendēt tie lauksaimnieki, kas kaņepju audzēšanā izmanto sertificētas kaņepju sēklas, piedalās kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā un audzē tādas kaņepju šķirnes, kurās THC saturs nepārsniedz 0,2 %. Lauksaimniekiem, kuri pretendēs uz VPM par kaņepju platībām, dalība kaņepju THC monitoringā būs obligāta un būs jāveic ikgadēju dalības maksu saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

To paredz Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais noteikumu projekts Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmās. Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus noteikumos, ņemot vērā to, ka Latvijā ir sākta kaņepju audzēšana rūpnieciskām vajadzībām un ir jārod iespēja, ka attiecīgās platības var tikt pieteiktas VPM atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pāris gadu laikā sējas kaņepju audzēšanas apjomi gan Latvijā, gan Eiropā turpina strauji augt, informē Latvijas industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Latvijā pēc Zemkopības ministrijas datiem ar kaņepēm apsētās platības augušas no 316 hektāriem 2016. gadā līdz 907 hektāriem 2017. gadā. 2018. gadā Latvijā pirmo reizi kaņepes iesētas septiņos pagastos.

Šogad audzēšanas apjomi stabilizējušies, un, kā tika konstatēts Latvijas industriālo kaņepju asociācijas 2018. gada rudens konferencē, aktīvākie valsts kaņepju audzētāji, pārstrādātāji, sadarbībā ar zinātniekiem un sēklu audzētājiem investē laiku un līdzekļus, lai Latvijā attīstītu vēl vienu lauksaimniecības nozari ar augstu eksportspēju.

Arī ES valstīs kaņepju audzēšanas nozare sekmīgi attīstās, vērojams straujš pieprasījuma kāpums. Apsētās platības augušas no 21,82 tūkstoši hektāru 2016. gadā līdz 36,85 tūkstošiem hektāru 2017. gadā. Interesanti, ka Igaunija 2017. gadā ar teju 10 000 hektāriem sējumu kļuvusi par otro lielāko kaņepju audzētāju Eiropā, atpaliekot tikai no izteikta tirgus līdera Francijas, kur kaņepes audzē 17,63 tūkstošos hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus kaņepes bija aizmirsts augs, bet pēdējā laikā tās atgūst savu agrāko spozmi un ir pieejami ne vien to riekstiņi un eļļa, bet arī proteīns, šokolāde, konfektes un pat siers

«Kaņepes ir saprotams augs, kas tradicionāli nāk no mūsu reģiona un bija populārs mūsu vecvectēvu laikā. Tagad tas atgriežas, turklāt visā Eiropā,» stāsta Ivars Auziņš, SIA Transhemp (zīmols Ramans) valdes loceklis. Uzņēmuma sortimentā ir kaņepju proteīns, šķiedrvielas un eļļa; pircēju vidū populārākie produkti ir tieši proteīns un eļļa. I. Auziņš pieļauj, ka tas saistīts ar dzīvesveidu – cilvēki vairāk sēž un mazāk kustas, tāpēc ir aktuāls jautājums par ķermeņa svaru, pareizu uzturu, un cilvēki meklē produktus, kas var pabarot un ir vērtīgi. Ir vairākas tendences, kas šobrīd vērojamas paralēli, – informācija kļūst pieejamāka, cilvēkiem ir jau pieminētais mazkustīgais dzīvesveids, taču viņi domā, ko ēst. Vienlaikus pieaug cilvēku rocība, izglītotība un viņi meklē labāku pārtiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2013.gadam ar liniem būtu jāapsēj vismaz 1000 hektāru, jo tas ļautu cerēt uz linkopības atdzimšanu Latvijā, sacīja Rēzeknes linu pārstrādes fabrikas SIA Baltiks East valdes priekšsēdētājs Valērijs Šindlers un biedrības Linu un kaņepju pārstrādes klasteris biroja vadītāja Ilga Vjakse.

Šogad jau ir apsētas eksperimentālās platības, kā arī plānots sākt linu audzēšanas izpētes projektus. Nākamgad paredzēts ar liniem apsēt vismaz 500 hektārus.

«Linu šķiedru tagad pārsvarā importējam no Baltkrievijas un no Francijas un Beļģijas. Tas patiešām notiek tāpēc, ka Latgalē linus gandrīz vairs neaudzē. Kādreiz šis reģions ieņēma nozīmīgu vietu linu audzēšanā pasaulē, bet tas viss pazuda, jo, pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija apņēmās likvidēt nacionālās subsīdijas,» intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja Šindlers.

Vjakse piebilda, ka ap 2008.gadu ļoti strauji samazinājās gan linu, gan kaņepju audzēšanas platības, jo zemnieki domāja tā - ja man nav subsīdiju, tad es neaudzēšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot pūļa līdzfinansējuma platformu, maija sākumā Viļānos, Latgalē tiks atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos. «Meklējām iespēju dzīvot tuvāk dabai. Pārcēlāmies uz 2,5 hektārus lielu lauku sētu Latvijas austrumos Latgalē - Obelišku ciemā. Līdz ar vēlmi apstrādāt zemi, kaņepju kultivēšana kļuva par mūsu prioritāti. Kādēļ kaņepes? Mēs ticam ka kaņepes ir viens no mātes Zemes īpašākajiem augiem, kurš izceļas ar izturīgu šķiedru, vērtīgajām sēklas īpašībām un nebeidzamiem pielietošanas veidiem,» stāsta A.Višņevskis.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī kaņepju audzētāji varēs saņemt vienoto platību maksājumu

Sandra Dieziņa, 01.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šo gadu, lauksaimnieki, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, arī varēs pretendēt uz vienoto platības maksājumu (VPM).

Tā kā VPM atbalstu par kaņepju platībām var saņemt tikai, ja kaņepju audzēšanā izmanto sertificētas kaņepju sēklas un audzētajās kaņepēs tetrahidrokanabinola (THC) saturs nepārsniedz 0,2 %, tad uz VPM varēs pretendēt tie lauksaimnieki, kas piedalās kaņepju THC monitoringā, bet par dalību būs jāveic ikgadēju dalības maksu saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

To paredz valdības noteikumu projekts Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmās, kas aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus Nr.269. Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus noteikumos, ņemot vērā to, ka Latvijā ir sākta kaņepju audzēšana rūpnieciskām vajadzībām un ir jārod iespēja, ka attiecīgās platības var tikt pieteiktas VPM atbalstam. Jaunie noteikumi arī paredz kārtību jaunajam atdalītajam papildu valsts tiešajam maksājumam par liellopiem, sākot no 2011. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra aktieri Ivars Auziņš un Dainis Grūbe kopīgi darbojas kaņepju produktu biznesā.

Auziņš ir vienīgais īpašnieks uzņēmumam SIA Transhemp, kas dibināts 2011.gadā un nodarbojas ar kaņepju produktu ražošanu un attīstību. Savukārt Grūbe ir Auziņa kolēģis šajā uzņēmumā, šodien raksta laikraksts Diena.

«Kaņepēm ir ļoti interesants mārketings. Kad pasaku, ka bizness saistīts ar kaņepēm, klausītāji nosmaida. Kad sāku stāstīt par saražotajiem produktiem, man prasa, kur un kā produkciju var iegādāties,» laikrakstam teicis Auziņš. Viņš atzīst, ka šis ir pirmais bizness. Vaicāts, kā izdodas savienot aktiermākslu ar kaņepju biznesu, Auziņš atbild: «Spītīgi ejot uz priekšu un daudz strādājot. Brīžiem nācies strādāt 12-14 stundu dienā. Protams, lai nepārdegtu, nedrīkst pārspīlēt ar garām darba stundām ilgtermiņā. Vēl viens būtisks aspekts - ļoti svarīgi ir izvēlēties labus sadarbības partnerus. Jāizveido sava komanda, kas tiešām strādā kā īsta komanda, un, jāteic, šajā aspektā man ir ļoti dažāda pieredze.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas kaņepēm šīs gads nav bijis ražīgs

Lelde Petrāne, 09.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maz izdevies novākt šķiedru kaņepju, ko pirms trim gadiem sākuši audzēt Krāslavas zemnieki, vēsta Latvijas Radio.

Kaņepju augšanai bijuši nelabvēlīgi laika apstākļi, stiebri padevušies ļoti nevienmērīgi, tāpēc Krāslavas linu fabrikai darbs pie novāktās šķiedras apstrādes būšot tikai mēnesi. Arī pārdot šogad praktiski neko nevarēšot.

Ja valsts nesniegs atbalstu šķiedru ražotājiem vismaz ar sēklas iegādi - kilograms kaņepju maksā trīs latus, bet lai apsētu vienu hektāru, vajadzīgi 50 kilogrami, kaņepju audzētāji pat apsverot iespēju turpmāk atteikties no šīs kultūras audzēšanas.

Latvijas Radio vēsta, ka iepriekšējos gados kaņepju raža bijusi laba, taču šogad tām kaitējis lielais sausums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldības varēs aizliegt savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus

, 12.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām turpmāk tiks dota iespēja ierosināt un noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgās pašvaldības teritorijā vai tās daļā.

Saeima otrajā lasījumā izskatījusi un akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kurā noteikta pašvaldību iespēja noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Likuma grozījumu projektā noteikts, ka pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

«Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi dos iespēju jebkurai no pašvaldībām noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, ja kaut vai tikai viens pagasta iedzīvotājs šādu iesniegumu iesniegs un pašvaldība nesaņems iebildumus no saviem lauksaimniekiem. Ja šo iespēju izmantos pilnīgi visas Latvijas pašvaldības, tad visa Latvijas teritorija iegūs ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizlieguma zonas statusu,» skaidro ZM Pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kaņepju eksperimenti Obelišku fermā

Raivis Bahšteins, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvietis Andris un portugāliete Debora ir atraduši simt un vienu veidu, kā dzīvi vecā Latgales sētā vairāk nekā 200 kilometru attālumā no Rīgas padarīt interesantu sev un citiem.

Ko tu te atbrauci? Galva tev ir uz pleciem vai nav? Brauc atpakaļ! Ar sākotnēji skeptisku uzņem­šanu bija jāsadzīvo Andrim Višņevskim un Deborai Paulinu, kas pirms trim gadiem no metropoles virpuļa pārcēlās uz nomaļajām Obeliškām ar sapni par saturīgu mazo biznesu.

Kaņepju eksperimenti Obelišku fermā iz­kristalizējušies līdz tam, ka nu jau var rādīt savas prasmes arī citiem, paralēli tur top dažādi produkti – ēdami un neēdami, taču ne mazumtirdziecības plauktiem, bet gan kā papildinājums saimniecības apskatei un kaņepju izzināšanai, palēnām attīstot tūrisma piedāvājumu. Viņi vēlas uzņemt arī korporatī­vos pasākumus, šovasar ierīkota kvestu istaba jeb escape room par kaņepju tematiku, nupat atvēruši arī pašu dizainētu veikaliņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen viens no lielākajiem Ziemeļmaķedonijas tomātu un papriku eksportētājiem Vergs Ivanovskis nu jau aptuveni divus gadus pievērsies kaņepju audzēšanai medicīniskām vajadzībām, raksta Reuters.

Kaņepju audzēšanu medicīniskiem nolūkiem viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā - Ziemeļmaķedonija - legalizēja 2016. gadā. «Šis ir ļoti rentabls bizness, kam nav nepieciešams daudz smaga darba un kuram ir nākotne,» aģentūrai Reuters sacījis V.Ivanovskis.

Kopš 2017. gada Ziemeļmaķedonija izsniegusi 28 licences kaņepju eļļas audzēšanai un ražošanai, un vēl 15 uzņēmumi gaida atļaujas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesošanās Adzelviešos parasti sākas ar ceļojumu gadsimtiem senu kaņepju apstrādes darbarīku pasaulē, kas sarindoti pie vecās klēts sāniem – tur ir gan autentiska koka paisīkla, gan mīstīkla un kultsīkla.

Adzelvieši ir viena no pirmajām saimniecībām Latvijā, kas pievērsās kaņepju audzēšanai un pārstrādei. Šogad ar nosaukumu Adzelvieši Eiropas augu šķirņu katalogā ir iekļauta Latvijai tradicionālā sējas kaņepe, kas nozīmē, ka tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus, ir gandarīta z/s Adzelvieši īpašniece Dzidra Grīnberga. Jau vairāk nekā desmit gadus ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Dzidra un Jānis Grīnbergi, kā arī viņu dēls Matīss ar savu sievu, nodarbojas arī ar lauku tūrismu.

Latviskais mantojums

Saimniecība, kas atrodas netālu no Burtnieku ezera, Bēršu drumlina pakājē, darbojas kopš 1991. gada, taču Adzelviešu mājām ir sena vēsture – rakstos Adzelvieši pieminēti jau 1542. gadā, bet 1878. gadā Jāņa vecvectēvs Dāve Grīnbergs izpirka dzimtas ēku un zemi no Vidzemes Domēnu pārvaldes, stāsta Dz. Grīnberga. Kā jau daudzviet, padomju gados tur mituši dažādi ienācēji. Lauku sētu no izpostīšanas paglābis J. Grīnberga tēvs, kurš kolhozu laikā strādājis par dārznieku padomju saimniecībā Burtnieki un tās vadība viņam ļāvusi dzīvot Adzelviešu mājas vienā spārnā. J. Grīnbergs senču mājas atguvis 1991. gadā. «Viņam, kā jau īstam vidzemniekam, kaņepes ir sirdslieta, tās ļoti garšo, tāpēc dzima ideja audzēt šo kultūru. Tā kā esmu kurzemniece, par kaņepēm daudz neko nezināju. Protams, noderīgas bija zināšanas agronomijā,» saka Dz. Grīnberga. Abi ir vīru ir diplomēti agronomi ar nu jau vairāk nekā 40 gadu darba stāžu. 90. gadu sākumā Grīnbergi kaņepes sāka audzēt pushektāra platībā, tagad tās aizņem aptuveni 12 hektārus no kopējās 200 hektāru lielās apsaimniekojamās lauksaimniecības zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kaņepju māju ražotājs ESCO Būve iesniedz maksātnespējas pieteikumu

Lelde Petrāne, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA ESCO Būve Madonas rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 24. janvārī.

SIA ESCO Būve juridiskā adrese ir Lejasstaldēni, Bērzaunes pagasts, Madonas novads.

Aģentūra LETA 2014. gada sākumā vēstīja, ka SIA ESCO Būve investējusi aptuveni 300 000 eiro, Madonas novadā izveidojot kaņepju māju ražotni. ESCO Būve dibināja Roberts Jevsejevs un Aleksandrs Bondars.

No kopējā ieguldīto līdzekļu apjoma 200 000 eiro bijis Lauku atbalsta programmas līdzfinansējums.

Dibinātāji informēja, ka kaņepju mājas tirgū tiks piedāvātas ar zīmolu Remember Brothers. Izstrādājot kaņepju mājas, viens no uzņēmuma priekšnosacījumiem bija - eksportspējīgs produkts ar augstu pievienoto vērtību. Līdz ar to kaņepju māju ražošanai tika izvēlēta paneļu tehnoloģija, kas ļauj māju eksportēt uz jebkuru valsti pasaulē un uz vietas klientam vēlamā vietā veikt mājas montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru