Itālijas jaunais premjers trešdien vērsies pie privātajiem investoriem, aicinot palīdzēt atjaunot bojātās Pompeju drupas, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, vēsta thelocal.it.

«Itālija ir kultūras valsts, un es uzrunāju uzņēmējus. Ko jūs gaidāt?» Matteo Renzi sacījis žurnālistiem, runājot par senās vietas nākotni. Nedēļas nogalē tur sabrukušas vairākas sienas. «Ja privātais sektors var saglabāt sienas nesabrukušas, kādēļ to neļaut?» viņš piebildis.

Kultūras nozare Itālijā cietusi no skarbās finansējuma samazināšanas un paredzams, ka šāda tendence turpināsies. Valdība jau iepriekš mudinājusi privāto sektoru palīdzēt atjaunot citus UNESCO sarakstā iekļautos objektus. Tā, piemēram, Romā luksusa apavu ražotājs Tod's finansē darbus Kolizejā, bet modes nams Fendi varētu atjaunot Trevi strūklaku.

Atēnu Akropoles teritorijā trešdien iespēra zibens, ievainojot četrus cilvēkus, un Akropole uz atlikušo dienas daļu tika slēgta apmeklētājiem, paziņoja Grieķijas Kultūras ministrija.

Zibens iespēra zibensnovedējā pie nelielā Erehteiona tempļa uz ziemeļiem no slavenā Partenona, ievainojot divus personāla darbiniekus Grieķijas pilsoņus un divus ārvalstu tūristus – vīrieti no Dienvidkorejas un sievieti no kādas Skandināvijas valsts, sacīja Kultūras ministrijas preses sekretāre.

Abi cietušie tūristi, kas bija jaunāki par 30 gadiem, guva vieglus ievainojumus un uz neilgu laiku tika hospitalizēti.

Abi personāla darbinieki, kas atradās apsardzes būdiņā, tika savainoti ar stikla lauskām un arī tika hospitalizēti.

Akropolei zibens spēriens nenodarīja nekādu postu, tomēr muzejs tika slēgts uz atlikušo dienas daļu, jo zibens bija pārtraucis elektroapgādi un tādēļ nedarbojās ieejas sistēma.

Arheologi vēsturiskajā pilsētā Luksorā, Ēģiptē sabiedrībai atklājuši divas senas faraona Amenhotepa III statujas, vēsta CNN.

Restaurētās statujas, no kurām viena ir vairāk nekā 11 metrus augsta un sver 250 tonnas, var atrast pie Amenhotepa III tempļa.

Statuju atklāšanas pasākumu vadījusi vācu arheoloģe Houriga Sourouziana, kura pārrauga Amenhotepa III tempļa saglabāšanas projektu. Statujas atrastas izrakumu laikā, un tās bijušas gabalos.

Saskaņā ar Pasaules pieminekļu fonda informāciju Amenhotepa III templis tika uzcelts laika posmā no 1390. līdz 1353. gadam pirms mūsu ēras. Tas bijis 100 metrus plats un 600 metrus garš, bet saglabājušās tikai struktūras apakšējās sadaļas.

Saistībā ar aktuālo jautājumu par Latvijas nodokļu stratēģiju vidējam termiņam, ir aktualizējusies diskusija par darbaspēka nodokļu progresivitāti, jeb vienkāršā valodā sakot – principu, ka saņemot lielāku atalgojumu, maksājamais nodoklis ir lielāks. Vairums komentētāju norāda, ka tā ir absolūti pareiza rīcība un to neatbalsta tikai alkatīgi uzņēmēji un to pārstāvji, savu šauro interešu vadīti. Protams, arī manis vadītā LTRK tiek iezīmēta kā šo nevalstiski domājošo cilvēku templis.

Vispirms pievienojos tiem, kuri saka, ka samērīga progresivitāte ir pareizs solis. Loģiski, ka turīgāks cilvēks spēj vairāk samaksāt nodokļos, tāpēc valsts budžeta ieņēmumiem vajadzētu palielināties. Tā kā valdībai konsekventi trūkst naudas, šī nauda var noderēt. Tajā pat laikā pārmērīga progresivitāte Latvijai būs nevis zāles, bet inde. Skaidrības labad piebildīšu, ka pagājušās nedēļas koalīcijas priekšlikums ir vērtējams kā pārmērīga progresivitāte. Kāpēc tā?

Vispirms, jāapzinās, ka, jo vairāk valstī ir produktīvu uzņēmumu, kuri spēj maksāt lielākas algas, jo lielāks pamats paaugstināties atalgojumam arī tādās darba vietās, kuras ir mazāk produktīvas un apkalpo tikai iekšējo tirgu. Proti, turīgāks cilvēks var atļauties vairāk tērēt. Iztēlojamies, kāda būtu situācija, ja piemēram, kādā mazā Latvijas mazpilsētā pēkšņi parādītos 1000 cilvēki, kuri saņem algā, piemēram, 3–4 tūkst. eiro. Viņi radītu pieprasījumu uz vietas pēc dažādām precēm un pakalpojumiem. Nezinu, cik pelna NATO karavīri, bet varam palasīt plašsaziņas līdzekļos kā priecājas Ādažu uzņēmēji par NATO kontingenta izvietošanos šajā vietā.

Arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam nākamais ir jubilejas gads; simtgades svinībām par godu no jauna tiks iestudēta Riharda Vāgnera opera Klīstošais holandietis, skatītājus priecēs spožas Latvijas un ārvalstu operas un baleta zvaigznes

Tā kā līdz valsts nozīmīgajai dzimšanas dienai Rīgā koncertzāle uzbūvēta netiks, jubilejas gadā tiks izmantots katrs Operas skatuves kvadrātcentimetrs, DB saka valsts SIA Latvijas Nacionālā opera un balets valdes priekšsēdētājs, komponists Zigmars Liepiņš. Operas vadības grožus savās rokās viņš plāno turēt vēl divus gadus, pēc tam gan pievērsīsies komponēšanai, kas pēdējā laikā ir atstāta novārtā.

Vai, vadot Latvijas Nacionālo operu un baletu, ir sanācis saskarties ar rutīnas sajūtu?

Nē. (Smejas.) Operā katra diena nāk kā pārsteigums. Domāju, ka šeit rutīna nav iespējama pēc būtības, taču zināms pieradums šo četru gadu laikā ir izveidojies. Es jau varu daudz ko prognozēt, protams, izņemot to, ka kaut kas var nogāzties no griestiem. Operas skatuve ir paaugstināta riska vieta, tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot drošības noteikumus, gan būvējot dekorācijas, gan tās ekspluatējot. Taču viss kaut kas var notikt, piemēram, La Scala teātrī Milānā pirms pirmizrādes no griestiem nokrita aptuveni 40 kilogramu smags prožektors. Labi, ka tas piezemējās viena metra attālumā no dziedātāja. Paldies Dievam, manā laikā Operā nekas tāds nav gadījies.

«Man šķiet, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būves process arī ir tāds kā pēdējo divdesmit gadu Latvijas simbols,» LNB direktors Andris Vilks pauda intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

«Viss bija pietiekami sarežģīti. Traucēja dīvainā attieksmju pakete: templis pret monstru, Rīga pret laukiem, modernās tehnoloģijas pret arhaiskām lietām... To var salikt pa zināmiem plauktiņiem, bet fons ir ļoti smags. Cauri tam visu laiku, kājām kā tādā purvā stiegot, vajadzēja tikt uz priekšu. [..],» norāda A. Vilks.

«Iespējams, problēmas radīja arī tas, ka te vienā projektā bija viss. Bibliotēkas dimensija provocēja uz dažādiem viedokļiem. Tostarp arī par bibliotēku un bibliotekāriem. «Varam uzcelt skaistu māju, bet kāpēc tur iekšā jāliek bibliotēka?» Bibliotēka sabiedrībā tiek uztverta ļoti dažādi. [..],» norādīja A. Vilks.

Bārddzinis un frizieris Edgars Voskoboiņikovs un uzņēmējs Elgars Roga vīriešu frizētavā «Windcut Barber Shop» Liepājā saimnieko kopš vasaras sākuma.

«Ne es pats griežu, ne frizēju. Mans darbs ir domāt par uzņēmuma attīstību, raudzīties, lai viss ir un klientiem ir labi. Savukārt Edgars ir meistars, savas lietas pratējs. Šobrīd viņš Liepājas Valsts tehnikumā māca jaunos frizierus. Gan skūšanu, gan bārdas korekciju, gan matu griezumus,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta E. Roga.

Katram klientam frizētavā ir paredzēts laiks, tādēļ arī cena ir standarta, nevis no...līdz... «Tas nenozīmē, ka neatlaižam lētāk, ja darām mazāk, bet cena šajā frizētavā netiek mērīta pēc nogriezto matu daudzuma. Maksas par frizūru vai bārdas korekciju patiesais mērs ir kopā pavadītais laiks un panāktais rezultāts,» saka E. Roga.

Izārstēs vēzi pēdējā stadijā, atbrīvos no dēmoniem un «bezlaulības vainaga», palīdzēs kļūt par miljonāru: šādus un līdzīgus pakalpojumus piedāvā plaši reklamētais Durgas templis.

Lai pārbaudītu, ar kādiem paņēmieniem notiek atbrīvošanās no dēmonu varas, izdevums Sestdiena veica eksperimentu un pierakstījās uz «vēdisko tumsas spēku izdzīšanas rituālu».

Par līdzdalību rituālā, protams, bija jāmaksā - tie bijuši 50 lati, turklāt nepieciešams iegādāties vēl dažādus palīglīdzekļus. Viens no tiem ir «prāta atslēgšanai» domātais dzēriens, kas pasākuma dalībniekiem jāiedzer pirms rituāla sākuma.

Lielāko daļu rituāla aizņem ritmiskas kustības elektroniskās deju mūzikas un «smagā metāla» ritmā, izkliedzot dažādus

saukļus, piemēram, «Durga, Durga!».

Patlaban tiek meklēts Lielbritānijā esošās Stounhendžas galvenais vadītājs ar atalgojumu 65 tūkstoši Lielbritānijas mārciņu (54 tūkstoši latu) gadā, raksta metro.co.uk.

Sadalot pa mēnešiem, atalgojums ir diezgan iespaidīgs 4500 latu mēnesī.

Darbinieks būs atbildīgs par vietas tēla uzturēšanu. Pienākumos ietilps arī tikšanās ar druīdu vadītājiem un citiem sabiedrības locekļiem, kuri apmeklē šo vietu, kā arī rūpes par to, lai šajā vietā notiktu vien atbilstošas aktivitātes.

Mediji gan norāda, ka šī amata iegūšana nebūs viegla, jo tam tiekot meklēts «pats spējīgākais un labākais».

Tiek uzskatīts, ka Stounhendža uzcelta pirms vairāk nekā 4000 gadu kā templis saulei. Tā kā pielūgsmes vieta piesaista apmeklētājus visu gadu, bet jo īpaši ap vasaras saulgriežiem.

Alūksnes novada dome organizēs atklātu skiču konkursu Cepurītes sala kā tūrisma objekts, lai izzinātu idejas, kā šo salu attīstīt, lai tā būtu interesanta tūristiem, vēsta reģionālais medijs Alūksniešiem.lv.

Arī šobrīd Cepurītes sala nav slēgta teritorija. Decembra tautsaimniecības komitejā apsprieda skiču konkursa nolikumu. Tas paredz arī 1100 eiro naudas balvu fondu labāko ideju autoriem. Komitejas vadītājs Dzintars Adlers norādīja – iecere par to, ka Cepurītes salai jābūt publiskāk pieejamai tūristiem, attīstījusies no gidu priekšlikumiem. Novada domē pie šā jautājuma strādājušas divas lielas darba grupas. Vienojušies, ka Cepurītes sala plašāk jāizmanto kā tūrisma objekts, nevis ceremoniju norises vieta, tomēr arī ceremoniju norise tur paredzēta.

«Viens no skiču projekta uzdevumiem ir izveidot pie Cepurītes salas laivu piestātni un simbolisku, oriģinālu vietu, kur noturēt ceremonijas – piemēram, tas varētu būt kāds neliels templis, laukums ar laukakmeņiem vai kas cits,» stāsta Alūksnes novada domes projektu vadītāja Sanita Adlere.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) nolēmis ar naudas siodu 10 tūkst. Ls apmērā sodīt reliģisko organizāciju OM TAT SAT, kuras iepriekšējais nosaukums bija Durgas templis. Sods piemērots par negodīgu komercpraksi, informē PTAC.

Norādot, ka reliģiskā organizācija savās reklāmas ievietojusi maldinošu informāciju par semināriem, nodarbībām un pasākumiem melnās maģijas lāsta noņemšanai, svara zaudēšanai, naudas pievilināšanai u.c. Organizācija sniegusi arī maldinošu informāciju saistībā ar samaksu par pakalpojumu, radot iespaidu, ka samaksa par pakalpojumiem jāveic «brīvprātīgi», kas neatbilst patiesībai.

PTAC, kopumā izvērtējot 17 reklāmas, kas tika izplatītas presē, un septiņas reklāmas, kas izvietotas mājaslapā, atklāja, ka OM TAT SAT sniegusi izplatīšanai reklāmas, aicinot patērētājus uz organizācijas rīkotajiem pasākumiem. Piemēram, Ideāla figūra mēneša laikā neskaitot kalorijas, Naudasmaka noslēpumi naudas piesaistīšanai, Ičhāpūrtas Devī maģiskais rituāls, kas piepilda visas vēlēšanas u.c.

Amatpersonas Belizā informējušas, ka būvniecības kompānija iznīcinājusi vienu no valstī lielākajām Maiju piramīdām, ziņo BBC.

Belizas Arheoloģijas institūta vadītājs Jaime Ave stāstījis, ka Noh Mul templi nopostījis ceļu būves uzņēmums, kas meklējis granti.

Tiek lēsts, ka Maiju templis bijis 2300 gadus sens. Pēc būvkompānijas darbošanās saglabājusies tikai neliela piramīdas daļa.

Šobrīd incidentu izmeklē policija, bet arheologi apgalvo, ka šis nav pirmais šāda veida gadījums. «Maiju vēsturisko vietu nošķūrēšana ceļu būves materiāla vajadzībām Belizā ir endēmiska problēma,» profesors Normands Hamonds stāstījis ziņu aģentūrai AP.

12. jūnijā atklās latviešu uzņēmuma Dd studio izveidoto ekspozīciju senajā uguns templī Atašgahs, kas atrodas Baku, Azerbaidžānā. Aprīļa beigās šajā templī tika aizdedzināta 1. Eiropas Spēļu olimpiskā lāpa, un jaunā ekspozīcija papildina kultūras notikumu klāstu, kas pavada Eiropas Spēles, kuras 12. – 28. jūnijā notiks Baku.

Atašgahs ir sena uguns pielūdzēju svētvieta. Azerbaidžāņu valodā «atašgah» nozīmē «uguns māja». Sākotnēji tas ir uzcelts teritorijā, kur bija novērojama neparasta dabas parādība – «degošā zeme». Tā rodas vietās, kur caur augsni no pazemes pastāvīgi sūcas dabasgāze. Šobrīd nav zināms, kad Atašgahā apmetušies pirmie uguns pielūdzēji, bet 17. gadsimtā templis tika atjaunots, un to izmantoja dažādu reliģiju pārstāvji, tai skaitā zoroastrieši un hinduisti. Līdz 19. gadsimta beigām templī mitinājās askēti, kuri Azerbaidžānā ieradās no Indijas. Atašgahu savās ceļojumu piezīmēs aprakstījis Aleksandrs Dimā un citi pazīstami Kaukāza apceļotāji, stāsta Dd studio.

Prestižajā «Europe 40 under 40» sarakstā šogad iekļauts un apbalvojumu saņēmis arī Latvijas arhitekts Austris Mailītis ar darbu «Šaoliņas lidojošo mūku teātris», informē Kultūras ministrija.

Eiropas spožāko jauno arhitektu un dizaineru darbu izstāde, kurā iekļauti 40 labākie tiks atklāta piektdien, 18.maijā, Atēnās.

Augsto atzinību saņēmušais A.Mailīša un arhitektu komandas darbs - vēja tuneļa amfiteātris slaveno Šaoliņas mūku levitācijas priekšnesumiem - atrodas Sunšaņa kalnā Ķīnas centrālajā daļā. Projekta autori ir Valters Murāns, Ints Menģelis, Kārlis Melzobs, Dina Suhanova, Andra Odumāne un Jekaterina Olonkina.

Par Šaoliņas lidojošo mūku teātri tā autors ar komandu 2017. gadā ieguva Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu. 2017. gadā par projekta tapšanu ar Nacionālā kino centra un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Vides filmu studijā tapusi dokumentāla filma «Lidojošo mūku templis».

Jaunā bibliotēkas ēka, saukta arī par Gaismas pili, ir viena no neparastākajām ēkām Rīgā. Neapšaubot arhitekta Gunāra Birkerta profesionalitāti, rodas jautājums – ko īsti projekta radītājs ar savu darbu gribējis pateikt, vēsta portāls nra.lv.

Palasot Nacionālās bibliotēkas ēkas idejas aprakstu, varot nedaudz apmulst. Saskaņā ar to Gaismas pils izskats stāsta par zaļiem laukiem un pļavām un daudzkrāsainām puķēm, par tumšiem priežu mežiem un baltām bērzu birztalām. Tāpat tā stāstot par lēni plūstošām, tumšām, sapņainām upēm, kuru plūdums ir tik lēns, ka reizumis šķiet, ka tās plūst atpakaļ. Tā stāsta par visur klātesošo folkloru, par cilvēku pārdzīvojumiem, kuri izteikti tautas dziesmās un teikās, par apņēmību, kura no tumšajiem ūdeņiem liks pacelties mirdzošai pilij. Tā stāsta par drošsirdīgiem jātniekiem, kuri jāj ledus kalnā, lai izglābtu princesi, izklāstīts rakstā.

Pirms 22 gadiem izveidoto Jelgavas Pils aptieku nebiedē lielo aptieku tīklu konkurence, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd uzņēmumam ir sešas aptiekas: divas Jelgavā – Jelgavas Pils aptieka un Jelgavas Pils Zaļā aptieka, divas Jelgavas novadā – Valgundē un Līvbērzē, un divas Rīgā, kas pazīstamas kā Pils Baltā un Pils Oranžā aptieka. Vislabāk bizness sokas tieši Jelgavas Pils aptiekā.

Strādāt aptiekā bijis uzņēmuma īpašnieces Dinas Kurzemnieces bērnības sapnis. «Bērnībā dzīvoju laukos, kad vecmamma brauca uz Jelgavas aptieku pēc zālēm, mani iekšā līdzi neņēma, vajadzēja stāvēt pie loga un gaidīt. Aptieka man šķita kā templis, kurā iekšā mīt priesterienes,» viņa stāsta. Pēc tam, kad piecus gadus nostrādājusi par aptiekas vadītāju, viņai radusies iespēja privatizēt Galvenās aptieku pārvaldes Jelgavas aptieku. «Pirmā iemaksa bija 5% no aptiekas vērtības jeb 960 rubļu, kas tajos laikos bija ļoti liela nauda. Šobrīd šī summa šķiet smieklīga, bet tolaik man tā likās astronomiska. Tā kā palīgā nāca ģimene un visi radi, izdevās ieceri realizēt un tikt pie savas aptiekas,» atceras D. Kurzemniece. Pēc viņas teiktā, Jelgavas Pils aptieka ir bijusi pirmā privātā aptieka Latvijā. «Tolaik man visi teica – trakā, ko tu dari, kur tu zāles ņemsi, jo to nebija, tās bija liels deficīts. Esmu pārdzīvojusi arī reketa laikus un lielas bailes, bet, tā kā pirmsākumos mēs bijām tik nabagi, ka no mums nebija ko ņemt, mūs lika mierā,» stāsta D. Kurzemniece.

Investīciju apjoms, kuras ārvalstnieki ieguldījuši Latvijas ekonomikā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju, 2012.gada novembra beigās pāsniedza 425 miljonu eiro atzīmi, no kuriem nekustamajos īpašumos ir ieguldīti gandrīz 340 miljoni eiro, informē Arco Real Estate.

Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada decebra sākumam uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesniegti pavisam 2058 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.gadā, 836 – 2011.gadā un 1095 iesniegumi 2012.gadā), no kuriem 1650 iesniegumi bija iesniegti, pamatojoties uz iesniedzējam piederošo nekustamo īpašumu. Kā zināms, pamatojoties uz to īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, uzturēšanās atļauju var saņemt investors, tā laulātais draugs vai laulātā draudzene, kā arī viņu nepilngadīgie bērni. Pavisam iesniegumus uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesnieguši 4892 cilvēki (3919 cilvēki – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu), no kuriem uzturēšanās atļauja tika izsniegta 4513 cilvēkiem (tostarp 3619 cilvēkiem – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu).

Jelgavas tiesā iesniegts Ozolnieku novadā reģistrētās SIA Torgy Baltic, kas nodarbojas ar metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanu, maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA ALVA DO.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 28. novembrī.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Eglaines iela 13, Ozolnieki, liecina Lursoft dati. Uzņēmums Komercreģistrā ierakstīts 2005.gada 9.februārī. Kā darbības veidi norādīti metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana.

Kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 28,5 tūkstoši eiro.

Kā liecina Lursoft informācija, uzņēmuma apgrozījums pērn bija 4,97 miljoni eiro, bet zaudējumi – 49,3 tūkstoši eiro. Kompānijā strādā 96 darbinieki.

Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Norvēģijas pilsonis Egils Svens Halvorsens, bet prokūra izdota Andai Sproģei un Jānim Bokumam.

Ozolnieku novada pašvaldība aicina atsaukties aculieciniekus, kuri var ziņot par vainīgo personu, kura apķēpājusi renovētās daudzdzīvokļu mājas Meliorācijas ielā 19 un 21 Ozolniekos, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Par noderīgas un faktiem atbilstošas informācijas sniegšanu, kas palīdzēs aizturēt huligānu, Ozolnieki sola 300 latu atlīdzību.

Kā ziņojusi pašvaldības pārstāve Evita Kairiša, līdz šim «grafiti» autors Ozolniekos izpaudās uz mazāk nozīmīgām ēkām, tāpēc ķēpājumus bija iespējams savlaicīgi likvidēt – pārkrāsojot –, tomēr šis huligāns ir kļuvis daudz nekaunīgāks un nedēļas nogalē apzīmējis arī renovēto ēku sienas, tā nodarot vairāku tūkstošu latu zaudējumus.

«Ir zināms, ka šis cilvēks darbojas ļoti piesardzīgi un tikai nakts stundās,» uzsvērusi E.Kairiša, informē Zemgales Ziņas.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) izsludinātajā atklātajā konkursā par 22 staciju un pieturas punktu modernizācijas projektēšanu ir saņemti seši piedāvājumi.

Iepirkuma komisija uzsākusi darbu pie iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas, lai noteiktu konkursa uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts līgums par būvprojektu izstrādi.

Projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija mērķis ir paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, kompleksi modernizējot dzelzceļa publisko infrastruktūru, t.sk., izbūvējot paaugstinātās pasažieru platformas, ar pasažieru pārvadājumiem saistīto dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. platformas nojumes ar soliņiem un atkritumu urnām, nojumes - paviljonus atsevišķās stacijās, LED apgaismojumu stacijas teritorijā un piekļuves infrastruktūras elementus – gājēju celiņus, velo celiņus.

Šobrīd nekustamā īpašuma iegādes iespēja Latvijā nerezidentiem ir interesanta ne tikai naudas līdzekļu ieguldīšanas nolūkos, bet bieži vien arī, lai saņemtu uzturēšanās atļauju un, attiecīgi, iegūtu brīvas pārvietošanās iespēju pa Šengenas valstīm. Iegādājoties dzīvokli ar tālāko mērķi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, vispieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos Rīgas centrā vai arī jaunbūvēs dažādos rajonos ar platību no 60 līdz 100m2; retāk tiek meklētas mājas ar zemes gabalu.

Visbiežāk pircēji vēlas iegādāties gatavu izremontētu īpašumu, vēlams arī mēbelētu, liecina Arco Real Estate apkopotā informācija.

Vispopulārākais budžets ieguldījumam nekustamajā īpašumā ar tālāku uzturēšanās atļaujas iegūšanu ir 150 000 – 220 000 EUR. Nedaudz mazāk, taču arī pietiekami populārs ir ieguldījums 220 000 – 300 000 EUR apmērā. Iegādājoties īpašumu diapazonā 300 000 – 600 000 EUR, lielākoties vairāki pircēji pērk īpašumu kopīgi un darbojas kā līdzieguldītāji. Bieži vien tie ir ģimenes locekļi ar pilngadīgiem bērniem.

Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada janvāra beigām uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesniegti pavisam 2308 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.gadā, 836 – 2011.gadā, 1225 iesniegumi 2012.gadā un 120 iesniegumi 2013.gadā), no kuriem 1855 iesniegumi bija iesniegti, pamatojoties uz iesniedzējam piederošo nekustamo īpašumu.

VAS Latvijas Valsts ceļi informē, ka no 2. jūnija līdz 1. oktobrim atsevišķos valsts autoceļu posmos atļautais braukšanas ātrums vieglajām automašīnām un motocikliem tiks paaugstināts līdz 100 km/h, uzstādot atbilstošas ceļa zīmes.

Šāds ātruma limits tiks ieviests ceļu posmos, kur tas var reāli sekmēt braukšanas laika samazinājumu maršrutu ietvaros un ir pieņemams no satiksmes drošības viedokļa. Tāpat tiek ņemta vērā ceļa caurlaidspēja, ceļa seguma stāvoklis un satiksmes plūsma.

2014. gada vasaras sezonā atļautais braukšanas ātrums 100 km/h tiks ieviests sekojošos ceļu posmos:

• autoceļa A1 Rīga - Ainaži Saulkrastu apvedceļā un posmā Jelgavkrasti - Svētciems;

• autoceļa A6 Rīga - Daugavpils posmā Nīcgale - Daugavpils apvedceļš vietās, kur to atļauj brauktuves seguma stāvoklis;

• autoceļa A8 Rīga - Jelgava posmā Rīga - Ozolnieki (izņemot apdzīvotās vietas);