Pērn somi Igaunijā iztērēja 390 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā 2009. gadā, un tas ir jauns šī gadsimta rekords, atsaucoties uz Somijas Tirdzniecības federācijas veikto aptauju, vēsta BBN.

Igaunijā somi visvairāk tērē alkohola, saldumu, drēbju iegādei un friziera un SPA procedūru pakalpojumu pirkšanai. Aptaujā piedalījās vairāk nekā divi tūkstoši Dienvidsomijas iedzīvotāju.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn somi Igaunijā sākuši prikt vairāk apģērba un aksesuāru. Tiesa gan, pieaudzis arī pieprasījums pēc alkohola – šī prece vēl joprojām ir somu tūristu visvairāk pirktā prece Igaunijā. Aptaujas dati liecina, ka pērn palielinājusies alkohola iegāde tajās somu ģimenēs, kurās ir bērni.

Somijas Tirdzniecības federācija nav pētījusi, cik litru Igaunijā pirkta alkohola katru gadu valstī ieved somi.

Enerģētikas jomā jaušamas politiskās domstarpības, un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā neviennozīmīgas darbības esot gan no Lietuvas, gan Igaunijas puses, taču vēl ceturtie – somi – līdz šim esot bijuši «liels nezināmais» - laikraksta Diena veidotā diskusijā savu viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi pauda esošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Igauņu dubultspēle ir acīmredzama,» izteicās Artis Kampars, norādot, ka savulaik Igaunijas puse nobloķēja Baltijas valstu vienošanos par termināli. «Bija tās nepatīkamās sarunas Briselē, tie nebija lietuvieši, kas pateica galīgo nē un nobloķēja memorandu,» norāda D. Pavļuts.

Latvijas pārstāvji šajā jautājumā nav pietiekoši gan EK, gan Eiropas redzamāko politiķu līmenī uzstājušies un skaidrojuši savus argumentus, uzskata A. Kampars.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstīm, nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija piesaistīja konsultantus, kas sākotnēji atzina - ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Pirms tam tika atzīts, ka piemērotākā vieta ir Latvija.

Viesnīcu viesiem vairs nepietiek ar naktsmītni un ēdināšanu; izzūd robeža starp biznesa un brīvā laika ceļotājiem

Tā intervijā DB stāsta AS Sokotel komunikācijas vadītājs Pīps Ehasalu (Peep Ehasalu).

Kompānija pārvalda divas viesnīcas Tallinā – Original Sokos Hotel Viru, kas tik tikko nosvinēja 44 gadu jubileju, un Solo Sokos Hotel Estoria, kas pavisam nesen nosvinēja savu otro dzimšanas dienu un gada laikā tika atzīta par vienu no piecām labākajām viesnīcām Igaunijā. Abas viesnīcas atrodas blakus un tajās ir 516 numuriņi – 423 Viru un 93 Estoria.

Liela daļa AS Sokotel viesu ir no Somijas. Starp Somiju un Igauniju ir vairākas atšķirības, un lietas, kas ir pieņemamas Somijā, netiek akceptētas Igaunijā un otrādi. «Liela daļa problēmu saistās ar nepareiziem pieņēmumiem, ka somi ir tādi paši kā igauņi. Piemēram, mana paaudze ir mācīta, ka sievietei pirmajai jāsniedz roka rokasspiedienam, bet somi tā neuzskata, un Baltijā somietes jūtas aizvainotas, ka viņas neuztver nopietni – visi vīrieši sarokojas, bet sievietei roku nesniedz. Mēs cenšamies būt pieklājīgi, bet šāda pieklājība nostrādā pretēji. Vienkārši ir jāizskaidro dažas lietas, par kurām viņiem nav ne jausmas,» saka P. Ehasalu. Viņam pašam ir daudz draugu Somijā, viņi runā skaļi un skaidri – viņiem ir iemācīts šādi izpausties, jo tad visi sapratīs. Igaunijā ir pieklājīgi uzturēt tādu sarunu, ko pie blakus galdiņa nedzird, tāpēc vietējie nesaprot, kāpēc somi ir tik skaļi un bļauj.

Senais teiciens ciešās konkurences apstākļos maizes un konditorejas tirgū Fazer praksē piepildās burtiski

Maizes tirgus attīstās abos virzienos – gan uz dārgu ar amatniecības metodēm gatavotu maizi, gan iepriekš apceptiem saldētiem produktiem, saka Fazer Group vecākais viceprezidents Petri Kujala.

Latvieši ir ļoti lepni par savu maizi. Vai šo gadu laikā, kamēr Fazer ir Latvijā, ir mainījies tas, ko mēs saprotam ar maizi?

Maizes patēriņā un maizes cepšanas industrijā tiešām notiek pārbīde, bet tā nav tikai Latvijā. Visos mūsu tirgos ap Baltijas jūru cilvēki no tradicionālas lētas baltmaizes pāriet uz maizi ar lielāku pievienoto vērtību – ar sēklām, dažādām garšām un īpatnībām. Tā ir iezīme arī pārtikas industrijā vispār – cilvēki vairāk domā par veselību un labklājību.

Somijas eiroskeptiskā partija «Īstie somi» labprātīgi izstāsies no sarunām par jaunas valdības veidošanu, paziņojis partijas līderis, vēsta pasaules masu mediji.

«Īstie somi» izstāsies no sarunām, jo nespēj vienoties ar nepiekāpīgajām valdības partijām par finanšu līdzekļu piešķiršanu krīzes nomocītajām valstīm. «Mēs nepiedalīsimies sarunās par valdību. Viņu redzējums ir atšķirīgs; tas nav pat savienojams ar mūsējo,» pavēstīja «Īsto somu» vadītājs Timo Soini.

Jau rakstīts, ka 17. aprīlī notikušajās parlamenta vēlēšanās Somijā par lielāko uzvarētāju kļuva eiroskeptiski un nacionāli noskaņotā «Īsto somu» partija, apdraudot Somijas palīdzību finanšu krīzes nomocītajām Eiropas Savienības (ES) valstīm.

«Īstie somi» ir negatīvi noskaņoti pret valdības plāniem finansiāli atbalstīt Grieķiju, Portugāli un Īriju, kuru valdības nesen bija spiestas lūgt starptautisko palīdzību ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.

«Mēs nevaram saviem klientiem stāstīt pasakas par ekoproduktiem, jo nevaram to piedāvājumu garantēt. Latvijā ir ļoti maz ražotāju, kuriem tiešām ir neapstrīdami ekoprodukti,» sacījis Lido šefs Gunārs Ķirsons.

«Baidos, ka gandrīz neviens ražotājs, kas piegādā gaļu, nenodrošina pilnīgi ekoloģisku produkciju. Bet, ja mēs Latvijā ekoproduktu ražošanu un ēdienu gatavošanu no veselīgiem, ekoloģiskiem produktiem attīstītu, pie mums brauktu ēst cilvēki no visas Eiropas. Tas sekmētu tūrisma un viesnīcu biznesa attīstību, jo primāri, lai attīstītu tūrismu, jānodrošina naktsmītnes un ēdināšana,» intervijā laikrakstam Diena skaidrojis G. Ķirsons.

Jautāts par iziešanu ārvalstu tirgos, Lido vadītājs atklājis: «Plānojam pēc sešiem astoņiem mēnešiem atvērt restorānu pie Lapēnrantas Somijā. Restorāns būs līdzīgs Krasta ielas Lido, tikai mazāks. Lapēnranta ir viena no bagātākajām pilsētām Somijā, jo to apmeklē milzīgs skaits krievu tūristu, kuri tur gatavi tērēt savu naudu. Mēs Latvijā runājam par valodas jautājumu, pagātnes smago mantojumu, sarežģītajām attiecībām ar Krieviju. Tā visa ir politika, bet ekonomikā politiku nevajag laist. Ekonomikai jāpastāv neatkarīgi no politikas. Somi ir izveidojuši ļoti spēcīgu ekonomiku, turklāt pilnvērtīgu sociālās nodrošināšanas sistēmu, daudz var atļauties tērēt pensionāriem, izglītības sistēmai, un somi neuztraucas par krievu tūristu viesošanos savā valstī, jo zina, ka tūristi sekmē somu ekonomiku - uzņēmējiem ienākumi, strādājošajiem darbavietas, valstij nodokļi. Ja somi mūsu piedāvājumu novērtēs un banka teiks, ka atbalsta, mēs iekarosim citas valstis.»

Svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās Somijā par lielāko uzvarētāju ir kļuvusi eiroskeptiski un nacionāli noskaņotā «Īsto somu» partija, apdraudot Somijas palīdzību finanšu krīzes nomocītajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, raksta Bloomberg.

«Īsto somu» partija ir ieguvusi 19% Somijas vēlētāju atbalstu. Somu atbalsts partijai ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes kopš parlamenta vēlēšanām 2007. gadā, kad to atbalstīja tikai 4,1% vēlētāju. Tādējādi partija vēlēšanās ir ieguvuši trešo vietu. Par vēlēšanu uzvarētājiem kļuvusi valdošā Nacionālā padome un otro vietu ieguvuši Sociāldemokrāti. Somijas parlamentā «Īstajiem somiem» būs 39 vietas; parlamentā kopā ir 200 vietas.

«Īstie somi» ir negatīvi noskaņoti pret valdības plāniem finansiāli atbalstīt Grieķiju, Portugāli un Īriju, kuru valdības nesen bija spiestas lūgt starptautisko palīdzību ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.

Konkurētspēju glābs ar nemainīgu samaksu par garākām darba stundām; reformas koriģēs arī publisko finanšu makā notiekošo, kas jau neatbilst eirozonas kritērijiem

Pēc pārskatītajiem pērnā gada datiem fiskālajai disciplīnai tradicionāli uzticīgie somi jau ir «iebraukuši auzās» ar Māstrihtas prasību izpildi. Valdība šo piektdien apsolījusi nākt klajā ar reformu plānu, kura uzdevums ir sabalansēt publiskās finanses un stimulēt Somijas konkurētspēju. Plāna pamata ideja ir līdz 2019. gadam Somijā samazināt darbaspēka izmaksas par 5%.

Sākotnējie 2014. gada rādītāji vēl atstāja vietu cerībai, ka budžeta disciplīnas pārkāpšana pērn nav notikusi, tomēr līdz ar jaunākajiem datiem par Somijas publiskajiem tēriņiem un nodokļu ieņēmumiem ir izrādījies, ka valsts budžeta deficīts jau ir Māstrihtas kritēriju sarkanajā zonā. Valsts parāda līmenis arī ir uz robežas, un tā augošā tendence pēc Somijas Finanšu ministrijas aplēsēm turpmākos gadus turpināsies.

Somijas kompāniju interese par Rail Baltica (RB) izmantošanu ir visai liela, iespējams, visvairāk iegūs šīs valsts meža nozare (papīrs, zāģmateriāli, koksnes produkti, bioprodukcija), trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šo komersantu eksports uz Centrālo un Austrumeiropu ir liels, šī nozare gaida RB kā jaunu alternatīvu kravu nosūtīšanai, Eiropas platuma sliežu (1435) infrastruktūras projektam veltītajā forumā Rīgā norāda LIMOWA Loģistikas centru klastera direktors Jorma Harkonens. Arī metāla produkcija un iekārtas ir RB potenciālās kravas, tāpat kā ieintersēti ir mazumtirgotāji, jo īpaši importētāji.

Somi sadarbībā ar Polijas Loģistikas un uzglabāšanas institūtu veikuši potenciālo kravu nosūtītāju aptauju, noskaidrojot komersantu interesi nākotnē izmantot 5,8 miljardus eiro vērto RB. Runājot ar loģistikas kompāniju pārstāvjiem, atklājies, ka nav šaubīgo, somu uzņēmēji ir pārliecināti, ka RB būs, viņi to gaida, uzsver J. Harkonens. Pēc viņa teiktā, somus galvenokārt interesē dzelzceļa piegādes uz valstīm, kas atrodas uz dienvidiem no Polijas. Patlaban liela daļa Somijas eksporta tiek transportēta pa Via Baltica ar kravas automašīnām – līdz pat Ukrainai.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas Tukumā, kur «Lindström Prodem» rūpnīcā, kas ir vienīgā «Lindström» apģērbu ražotne pasaulē, vēroja tunikas «Mai» ražošanas procesu. Tā paredzēta ģenētiski zinātniskajam institūtam Somijā.

Nule kā apritējis gads, kopš Tukumā darbu uzsāka «Lindström» darba apģērbu ražotne – «Lindström Prodem». «Gads ir pagājis un mums ir izdevies iemācīties ļoti daudz jauna – pielāgoties, saprast, akceptēt, kā arī vienkārši labi un kvalitatīvi darīt savu darbu,» atskatoties uz rūpnīcas pirmo darbības gadu, saka tās vadītāja Inga Jaakola.

Tukumā tiek ražoti darba apģērbi, kurus «Lindström» servisa centri nomā saviem klientiem. Arī darba apģērbu regulāra tīrīšana un nomaiņa nepieciešamības gadījumā pieder pie servisa centru piedāvātajiem pakalpojumiem.

«Lindström» grupas servisa centri darbojas 24 valstīs, un darba apģērbu šūšanā sadarbojas ar ļoti daudziem apakšuzņēmējiem. Tukumā tiek šūts apģērbs Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīm.

Somi un igauņi pastiprināti sākuši iegādāties alkoholu Valkas un Ainažu jaunatvērtajos alkohola tirdzniecības veikalos.

Kā atzina Salacgrīvas novada domes Informācijas nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese, kopš robežkontroles punktā Ainaži ir atvērts alkohola tirdzniecības veikals Alko, Ainažos alkohola pircēju skaits ir pieaudzis.

Veikala klienti pārsvarā ir somi un igauņi. Citos veikalos rindas neveidojas un pastiprināta alkohola pirkšana nav novērota.

«Igauņi labprāt iepērkas Ainažu un Salacgrīvas veikalos Top un Maxima, jo pārtika mums ir lētāka, nerunājot par alkoholu,» piebilda Tiesnese.

Arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Armands Vents Krauklis (Vidzemes partija) atzinis, ka ievērojami palielinājies pircēju skaits no Igaunijas un Somijas, kuri Valkā iegādājas alkoholiskos dzērienus. Jau tad, kad tapa zināms par akcīzes nodokļa palielināšanos Igaunijā, Valkā tika atvērti vēl divi alkohola tirdzniecības veikali, viens Igaunijas un otrs vietējā investora. Pašlaik tiek būvēta vēl viena šāda tirdzniecības vieta, kuras mērķauditorija galvenokārt ir somu tūristi.

Gada sākumā par ļoti interesantu eksperimentu parūpējušies somi, kas 2 tūkst. valsts iedzīvotāju, kuri saņem bezdarba pabalstus, nejaušas izlases kārtība mēnesī piešķirs papildu 560 eiro – būtībā par neko

Šāds eksperiments turpināsies divus gadus, kad šī cilvēku kopa tiks salīdzinātas ar tādu somu grupām, kuri šādu pabalstu nav saņēmuši. Un tad jau varēs secināt, vai šādu sistēmu nevajag attiecināt jau uz pilnīgi visiem šīs valsts bezdarbniekiem.

Doma ir mainīt esošo labklājības modeli, lai mazinātu gan nabadzību, gan birokrātiju. Dzirdami argumenti, ka Somijā ļaudis ir apzinīgi. Tāpat, ka jauns labklājības modelis nepieciešams līdz ar robotizāciju. Turklāt 540 eiro dzīvei Somijā nav īpaši liela summa, un bezdarbniekiem tāpat ir jāturpina meklēt iespējas nopelnīt. Somu valdība norāda, ka daudzi cilvēki Somijā jau tagad labāk izvēlas sēdēt uz pabalstiem, jo baidās, ka ne tik labi atalgota darba atrašanas gadījumā tie pabalstus vienkārši zaudēs. Tādējādi šāda naudas piešķiršana nozīmēšot, ka šāds šoks izpaliek, bezdarba līmenis sarūk un budžets pat ietaupa.

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Nopietnākās Baltijas jūras vides problēmas ir atkritumi, kaitējums jūras dzīvnieku un augu valstīm, nopietnu naftas noplūžu iespējas, smagie metāli un citas bīstamas vielas, kā arī ūdens ziedēšana liecina BalticSurvey aptauja par Baltijas jūru.

Aptaujātie iedzīvotāji Baltijas jūras vides stāvokli novērtējuši kā vidēju. Atbildot par savu gatavību iesaistīties pasākumos, kuru mērķis ir uzlabot Baltijas jūras vidi, Latvijas iedzīvotāji ir ļoti pasīvi. Tikai 17% no respondentiem uzskata, ka spēj sniegt savu ieguldījumu jūras vides uzlabošanā, un nedaudz vairāk nekā 20% šobrīd finansiāli atbalsta šādus pasākumus. Turpretim Zviedrijā šādus pasākumus atbalsta vairāk kā puse no visiem iedzīvotājiem.

Aptaujas rezultāti liecina, ka visbiežāk Baltijas jūru apmeklē dāņi, somi un zviedri. Daudzi ir norūpējušies par Baltijas jūras vides stāvokli. Visvairāk norūpējušies ir somi, cilvēki no Igaunijas un Krievijas piejūras reģiona, kā arī zviedri. Visās valstīs, izņemot divas, Baltijas jūras vide tiek uzskatīta par vienu no trim svarīgākajām nacionālās vides problēmām.

Arī pēc Nokia norieta Somijai aizvien ir labas pozīcijas ekonomikas izrāvienam; izaicinājums ir iemācīt uzņēmību

Divpusējām ekonomikas un biznesa attiecībām ar Latviju ir labas iestrādes, ieskaitot izglītību un tehnoloģiju sākumuzņēmumus, intervijā Dienas Biznesam saka Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens.

Pirms pārrunājam Somijas jauno valdību un ekonomikas politiku, svarīgi būtu ieskicēt pašreizējo situāciju. No negatīvās puses tā acīmredzot ir divkāršs digitālais satricinājums – digitālās tehnoloģijas vispirms negatīvi ietekmējušas jums svarīgo papīrrūpniecību, un tad jau Apple nogremdējusi jūsu ekonomikai tik svarīgo Nokia.

Daļēji jums taisnība, bet tikai daļēji. Ja raugāmies uz Somijas ekonomikas attīstību XX gadsimtā, tad pirms 100 gadiem tā bija trūcīga agrārā ekonomika, bet tagad tā ir veiksmes stāsts pēc visiem parametriem, kā tas aprakstīts daudzos globālos akadēmiskos pētījumos. Kopš 90. gadiem tas tiešām ir bijis Nokia brīnuma laikmets, kad somu kompānijas izrādījās īstajā laikā un īstajā vietā, lai kļūtu par globālajiem līderiem.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Aizdomās par politiķu ieinteresētību investīciju strīdu izšķiršanā par labu kādai no pusē intervijā laikrakstam Diena dalās kādreizējais Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes palīgs jurists Ivars Mēkons.

Pēc ilgstošiem skandāliem esat aizgājis no darba valsts pārvaldē. Vai pareizāk jāsaka - jūs piespieda aiziet?

Valsts pārvaldē, un tieši Valsts kancelejā, strādāju 12 gadu. Pārstāvēju valsti starptautiskos investīciju strīdos. Lai gan lēmumu par aiziešanu pieņēmu brīvprātīgi, jāsaka, man bija pamatotas bažas, ka tiek veikti pasākumi, lai no manis tiktu vaļā. Sākotnēji tika meklēti oficiāli iegansti, tādus neatrada, tad sekoja netieši, bet ļoti intensīvi un skaidri mājieni no dažādām pusēm. Nekas pārsteidzošs nebija arī pielaides valsts noslēpumiem atņemšana. Tas gan nekādā veidā netraucēja man savu darbu turpināt, jo pielaide man bija 10 gadu un jāsaka, visā šajā laikā biju izskatījis labi ja kādus desmit attiecīgi klasificētus dokumentus.

Ir draudīgi apzināties, ka progresīvākie investīciju banku regulējumi ir kā bumbai pārklāts mutautiņš

Starptautiskā Finanšu stabilitātes padome (FSP), kas uzmana un izsaka priekšlikumus par globālās finanšu sistēmas regulēšanu, nupat ir paziņojusi, ka savam melno aizdomu sarakstam pievieno finanšu tehnoloģiju sektoru jeb FinTech. Padomei kaut kad šomēnes paredzēts publicēt atzinumu, cik ļoti šī inovatīvā apakšnozare apdraud globālo finanšu kārtību un kā tā attiecīgi būtu jāregulē.

FinTech nozīmē ļoti daudz ko, piemēram, arī tradicionālo banku biznesam galvassāpes raisošus superlētus naudas pārskaitījumus un norēķinu kontu operācijas ar pakalpojumā iekļautiem uzskaitvedības un biznesa vadības rīkiem. Šādas no vecā biznesa viedokļa graujošās inovācijas ir ieviesuši attiecīgi igauņi ar TransferWise un somi ar Holvi. Kad FSP runā par FinTech draudiem, kaut kā uzreiz prātā nāk resnajiem runčiem nevēlamie šāda veida «draudi», kaut arī pati padome liek saprast, ka runa laikam tomēr ir par kriptovalūtām, piemēram, bitkoiniem.

Lindström grupa šodien oficiāli atver jauno darba apģērbu ražotni Tukumā, kur nodarbinās 120 strādājošos, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunā fabrika Lindström Prodem Tukumā ļaus kompānijai operatīvāk piegādāt darba tērpus klientiem Ziemeļeiropā. Lielākoties saražotā produkcija tiks eksportēta tiem Lindström uzņēmumiem, kuri tos izīrē saviem klientiem. Dažos gadījumos preces tiek pārdotas Latvijā, jo tiek sniegti arī darba apģērbu pakalpojumi.

Jaunās fabrikas platība ir vairāk nekā 3000 m2, bet teritorijas platība ir 6280 m2. Ražotni būvēja a/s RERE Grupa, būvniecība notika rekordīsā laikā. «Lai gan šis konkrētais projekts nebija tehnoloģiski sarežģīts, tomēr darbu izpildes termiņi bija gana izaicinoši – 11 mēnešu laikā gan izprojektējām, gan uzbūvējām rūpnīcu tukšā vietā. Gada laikā pēc līguma parakstīšanas, rūpnīca ir jau gatava saražot pirmo produkciju,uzstādītas ražošanas iekārtas. Būvniecība notika rekordīsā - mazāk kā 6 mēnešu laikā,» stāsta RERE Grupas valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Uz jautājumu, kāpēc ražotne izveidota tieši Tukumā, Lindström izpilddirektors Juha Laurio neslēpj, ka būtisks aspekts lēmuma pieņemšanā par investīcijām Tukumā bijis tas, ka tur atrodami talantīgi darbinieki - tas ir pieredzējis, spējīgs un motivēts darbaspēks.

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Dzīvojamo māju rajons Kalaranna atradīsies jūras krastā, netālu no Tallinas centra. Paredzēts uzbūvēt divpadsmit daudzdzīvokļu mājas.

Projekta ietvaros plānota ne tikai dzīvojamo māju būvniecība, bet arī jahtu ostas renovācija, kā arī paredzēts izveidot atrakciju zonu un zivju tirgu, kas būs publiski pieejami.

Kā stāsta projekta attīstītājs uzņēmums Pro Kapital, lielu interesi par projektu izrāda vietējie iedzīvotāji, bet dažkārt nekustamos īpašumus iegādājas arī somi. Lai gan vēl nav saņemta būvniecības atļauja, tomēr šobrīd veiktas jau aptuveni 60 dzīvokļu rezervācijas.

Vidējā dzīvokļu cena būs ap 4000 eiro par kvadrātmetru. Cena būs atkarīga no mājas tuvuma jūrai. Cenā ietilpst dzīvokļi ar pilnu apdari, bez virtuves iekārtas.

Kopējā projekta platība ir 29 813 kvadrātmetri, no kuras dzīvošanai paredzēto nekustamo īpašumu platība ir 22 200 kvadrātmetri un komercplatības – 7613 kvadrātmetri. Kopumā tiks izbūvēti 294 dzīvokļi un 458 autostāvvietas, kas atradīsies zem zemes. Dzīvokļu platība būs, sākot no vienistabas līdz četristabu. Nepieciešamības gadījumā attīstītāji ir gatavi dzīvokļus arī apvienot.

Somi atzinīgi vērtē Igaunijas pievienošanos eirozonai 2011. gada janvārī un uzskata, ka Somija no tās gūs labumu, vēsta BBN.

Laikrakstā Etelä-Suomen pausts viedoklis, ka Somijai Igaunijas uzņemšana eirozonā ir izdevīga un abu valstu ekonomikas kopā darbosies labāk, ja tām būs vienota valūta. Igaunijas pievienošanās eirozonai dos Somijai arī jaunas darba vietas, jo eiro monētas tiks kaltas Somijā.

Avīzē arī teikts, ka Igaunija šobrīd ir racionalizējusi savu ekonomiku un ievērojami samazinājusi bezdarbu. «Rezultātā tai ir vairāk iemeslu piederēt eirozonai nekā, piemēram, Grieķijai,» raksta, laikraksts.

Atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kuriem liels fokuss ir uz to, kā investēt un nopelnīt, Latvijā bieži vien ir sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās? Nozarē ir izteikts vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, kā arī veikts pārāk maz investīciju, kas tagad ir jāatgūst. Un tam ir tieša saistība ar to, kādos mājokļos cilvēki dzīvo, kādos birojos viņi strādā, kādas mums ir ražošanas un loģistikas platības.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Fragments no intervijas

Lai gan pieprasījums ir liels, mājokļu būvniecībā kā aktivitātē, tā cenās atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Kas kavē straujāku jaunu mājokļu attīstību Latvijā?

Mājokļu tirgus ir atdzīvojies pēdējos divos, trīs gados. Būtu akadēmiskas intereses vērts jautājums, kāpēc bija tā, ka Lietuvā katru gadu uzbūvēja 5000 dzīvokļu, Rīgā - 1500. Arī tagad. Nupat izskatās, ka šogad Rīgā būs kādi 2000 dzīvokļu uzbūvēti. Nav vienas atbildes uz šo jautājumu. Ja parunā ar bankām, tad vēl nesen trešdaļa vai pat puse atteikumu kredītam bija tāpēc, ka cilvēki nespēj pierādīt ienākumu legālu izcelsmi. Kā jau minēju, arī vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, ko ārvalstu investori veiksmīgi aizpilda ar lietuviešiem un igauņiem līderībā. Bet tirgus pamazām atdzīvojas, uzņem apgriezienus.

Pirms gada aptuveni 60% spa kompleksa ESPA Rīga klientu bijuši ārzemnieki, bet 40% – vietējie, šobrīd proporcija ir sākusi mainīties – aptuveni puse uz pusi ir vietējie un ārvalstu viesi, stāsta ESPA Rīga vadītāja Inga Kļaviņa.

Tā esot atkarīga arī no sezonas. Vasarā mūsējie braucot uz vasarnīcām, atpūsties pie jūras, bet ārzemnieki labprāt apmeklē Rīgu, tostarp izmanto SPA. Starp ārvalstu viesiem ESPA Rīga vairāk ir zviedru, iespējams, Tallink dēļ, kurš nodrošina prāmju satiksmi starp abām valstīm, ir arī somi un norvēģi. Pēdējā laikā esot parādījušies japāņi, kam Baltija joprojām ir eksotiska vieta. Ir manīti holandieši, spāņi. Tā kā ir nemieri vairākās valstīs, mainās tūrisma akcenti un virzieni, saka I. Kļaviņa. Starp svarīgām mērķauditoriju grupām viņa piemin arī Krievijas tūristus.

ESPA Rīga vadītāja pirms intervijas ieskatījusies internetā un secinājusi, ka SPA Rīgā ir ļoti daudz. «Varētu teikt, ka šobrīd ir pat zināms SPA bums, taču daudzi šie it kā SPA neatspoguļo īsteno SPA būtību,» viņa uzsver un piedāvā, ka, iespējams, vajadzētu ieviest kādus SPA kritērijus, varētu tos klasificēt. Daudzi pašreizējie SPA drīzāk ir vienkārši skaistumkopšanas saloni. Viena lieta ir sākt biznesu, bet cita – noturēt līmeni, kvalitāti, nezaudēt vērtības. Diemžēl Latvijas tirgum raksturīgi – atveram labas vietas, bet nespējam noturēt kvalitātes standartu, pakalpojumu klāstu, pauž I. Kļaviņa. Sakārtojot nozari (tāpat kā medicīnu kopumā), Latvija varētu veiksmīgi konkurēt ar daudzām citām valstīm, viņa uzskata.