Citas ziņas

Ziemeļkurzemē sedz medicīniskās palīdzības deficītu

Vēsma Lēvalde, 01.11.2010

Jaunākais izdevums

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca papildus saņēmusi no valdības 611 tūkstošus latu neatliekamās medicīniskās palīdzības un ambulatorās palīdzības nodrošināšanai.

Apstiprinot veselības aprūpes budžetu 2010.gadam, stacionāriem finansējums tika ievērojami samazināts. Piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai tika piešķirts finansējums, kas neatliekamo medicīnisko palīdzību paredzēja nodrošināt 5937 pacientiem, lai gan faktiski gada laikā tiek ārstēti vidēji 8000 neatliekamo pacientu. Šobrīd šī situācija ir atrisināta. Tāpat papildus finansējums piešķirts ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai, kas ietver vizītes pie speciālistiem, kā arī diagnostikas un laboratorijas izmeklējumus, norāda Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece.

Papildu finansējums piešķirts arī citām Latvijas slimnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs paredzēts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu to infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā.

Pašreiz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) slimnīcām projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu 12 ārstniecības iestādēm sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, informē CFLA.

Programmas nosacījumi paredz, ka pirmās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Termiņš projektu iesniegšanai - 29.maijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās Kurzemes un Vidzemes slimnīcas ir sagatavojušās šonakt gaidāmajai vētra.

Kuldīgas slimnīcā šodien notikusi darbinieku apspriede, kurā diskutēts par gaidāmo vētru, pastāstīja slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Viņš norādīja, ka slimnīca ir gatava dažādām situācijām un ārstniecības iestādei jau ir pieredze rīcībai stiprās vētrās - viena no tām piedzīvota ap 2005.gadu, kad Kuldīgas slimnīcā vienīgajai tuvākajā apkaimē bijusi elektrība.

«Mēs īpaši par to vēju šobrīd neuztraucamies. Esam bijuši daudz draudīgākās situācijās. Ģenerators ir kārībā un viss ir nodrošināts,» uzsvēra Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir sagatavojusies dažādiem iespējamiem vētras radītiem apgrūtinājumiem. Kā pastāstīja slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Olafs Ķeņģis, šodien slimnīcā notikusi nodaļu vadītāju un atbildīgo dienestu pārstāvju sapulce, kurā pārrunāta rīcība vētras laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mēģinās vienoties par Talsu slimnīcas būvniecības atsākšanu

Vēsma Lēvalde, 16.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada dome sākusi sarunas ar Jāni Matuli, kurš tiesā iesniedzis prasību par būvniecības apturēšanu objektā, kur plānota jaunā slimnīca.

Panākta vienošanās, ka Jānis Matulis iesniegs domē savas prasības, pēc kuru izpildes viņš gatavas atsaukt prasību tiesā. Ja vienošanās tiks panākta, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izvairīsies no draudiem zaudēt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā četrus miljonus latu vērtajā projektā.

Talsu novada pašvaldība pēc slimnīcas darbinieku lūguma bija sarīkojusi tikšanos ar Talsu novada iedzīvotājiem un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles darbiniekiem. Tikšanās laikā notika diskusijas ar Talsu novada domes deputātiem, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāju Egiju Širovu un valdes locekli Kristīnu Bidzāni. Uz tikšanos bija ieradies arī LR Saeimas deputāts Edmunds Demiters, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kā arī biedrības Latvijas Zaļā kustība pārstāvji un nodibinājuma Vides izglītības fonds Par sakoptu Latviju prezidents Jānis Matulis. Sapulci apmeklēja ap 130 iedzīvotāji, lai paustu savu neizpratni par biedrības Latvijas zaļā kustība uzsākto tiesvedību, kas apstādinājusi jaunās slimnīcas būvniecību, iesniedzot tiesā prasību par būvatļaujas tiesiskumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Talsu jaunās slimnīcas būvniecībā ieguldīti 7,33 miljoni eiro

Žanete Hāka, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ atklāta Talsu jaunā slimnīca, kuras būvniecībā kopumā ieguldīti 7,33 miljoni eiro, informē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāvji.

2010. gada 30. aprīlī tika reģistrēta Ventspils un Talsu slimnīcu apvienība – kapitālsabiedrība Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Apvienība saņēma ES ERAF finansējumu – vienu miljonu latu (1,422 miljonus eiro). Nekavējoties tika uzsākts darbs pie jaunas slimnīcas ēkas būvniecības ieceres Talsos.

2011.gada 26.septembrī parakstīts līgums par ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu Talsu jaunās slimnīcas ēkas būvniecībai. Kopumā no ES fondiem piesaistīti 6,17 miljoni eiro. Projekta kopējās izmaksas – 7,33 miljoni eiro. Projektēšanai un būvdarbiem 84,21% finansējumu nodrošina ES ERAF, 5,79% valsts budžets un 10% SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tai skaitā Talsu novada un Rojas novada pašvaldības ieguldījums pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsos topošās slimnīcas ēkai pabeigtas jumta nesošās konstrukcijas un 9.oktobrī paredzēti spāru svētki.

Celtnieki uzskata, ka ar šo brīdi simboliski tiek pabeigti smagākie būvniecības darbi, ēka iegūst tās kopskata veidolu. Tāpēc šo brīdi parasti atzīmē, svinot Spāru svētkus. Līdz oktobra beigām paredzēts uzklāt jumta segumu visai ēkai, lai sāktu iekšdarbus. Ēku ekspluatācijā plānots nodot 2014.gada aprīlī. Tad sekos jaunās slimnīcas aprīkošana, lai varētu sākt pacientu uzņemšanu.

Jaunajā slimnīcā būs 40 gultas vietas, turklāt pacientiem vairs nebūs jāguļ piecvietīgās palātās, bet tie uzturēsies vienvietīgās, divvietīgās vai trīsvietīgās palātās. Jaunajā ēkā atradīsies traumpunkts, divas operāciju zāles, kā arī reanimācijas nodaļa. Tiks sniegti pakalpojumi arī hemodialīzes nodaļā, kur šobrīd pieaug pacientu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Talsos plāno būvēt jaunu slimnīcu

Vēsma Lēvalde, 12.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada pašvaldība sākusi iedzīvotāju aptauju pari par vietas izvēli SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles jaunās ēkas būvniecībai.

Slimnīcas pamatfunkcijās plānota – ambulatoro pakalpojumu sniegšana (ārstu-speciālistu konsultācijas, traumpunkts, diagnostika, laboratorijas pakalpojumi, hemodialīze (mākslīgā niere), rehabilitācija, dienas stacionārs, neatliekamā palīdzība – uzņemšanas nodaļa, operāciju bloks, diennakts stacionārs ar terapijas, intensīvās terapijas un ķirurģijas profila gultas vietām. Db.lv jau rakstīja, ka pērn izveidoja apvienību starp pašvaldības SIA Ventspils slimnīca un a/s Talsu slimnīca. Reorganizācijas rezultātā tapa SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, kas apkalpo Talsu, Dundagas, Rojas, Ventspils novadu un Ventspils pilsētas iedzīvotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jaunu slimnīcu Talsos projektēsOzola&Bula

Vēsma Lēvalde, 11.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu un arhitektu biroju Ozola&Bula parakstīts līgumu par slimnīcas Talsu filiāles jaunās ēkas projekta izstrādi.

SIA Ozola&Bula uzvarēja slimnīcas rīkotajā atklātajā konkursā un jaunās ēkas skiču un tehnisko projektu izstrādās līdz šī gada beigām, informē Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.

Šobrīd slimnīca Talsos atrodas tehniski un morāli novecojušās telpās, kuras praktiski neesot iespējams atjaunot. Piemēram, ēkas pamati ir nolietojušies par 80%. Tādēļ jau 2006.gadā Talsu pašvaldība pieņēma lēmumu būvēt jaunu slimnīcu citā vietā.

Salīdzinot ar sākotnējiem plāniem, šobrīd paredzēts būvēt mazāka apjoma un kompaktāku ēku. Jaunajā slimnīcas ēkā atradīsies traumpunkts, vidēja izmēra stacionārs ar aptuveni 40 gultas vietām un plaša ambulatorās medicīnas nodaļa ar ģimenes ārstu un speciālistu kabinetiem, rehabilitācijas kabinetu un dienas stacionāru ar ķirurģisko, terapeitisko un ginekoloģisko palīdzību. Ēkas projekta izstrāde un autoruzraudzība kopumā izmaksās 68,3 tūkstošus latu. Gan projektēšanai, gan būvdarbiem 85% finansējumu nodrošina ES Eiropas Reģionālās attīstības fonds, 13,21 % valsts budžets un 1,79 % - Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Talsu jauno slimnīcu oficiāli pieņem ekspluatācijā

Lelde Petrāne, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca pirmdien, 8.septembrī saņēmusi aktu par Talsu slimnīcas ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, informēja SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne.

Talsu novada būvvaldes komisija jaunuzbūvēto ēku apsekoja 5.septembrī. Apsekošanas laikā konstatēts, ka visi padarītie darbi atbilst projektam un ir izpildīti labā kvalitātē, kas bija par pamatu pozitīva atzinuma izsniegšanai un akta sastādīšanai. Tādejādi ēkas jaunbūve ar 8.septembri ir oficiāli pieņemta ekspluatācijā. Jaunizbūvētās slimnīcas ēkas atklāšana paredzēta 30.septembrī.

Jaunajā Talsu slimnīcā varēs saņemt daudz kvalitatīvāku veselības aprūpi mūsdienīgos apstākļos, bet slimnīcas darbinieki varēs strādāt 21.gadsimta prasībām atbilstošā vidē, uzsver A. Vāne. Pateicoties jaunajai slimnīcas ēkai, esot palielinājusies arī mediķu interese strādāt Talsos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Piešķir finansējumu jaunai slimnīcai Talsos

Vēsma Lēvalde, 28.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas slimnīcas būvniecībai Talsos no Eiropas Savienības struktūrfondiem būs pieejami 4,33 miljoni latu.

To paredz trīspusējais līgums starp Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, Veselības ministriju un Talsu pašvaldību. Projekta attiecināmās izmaksas ir 5,15 miljoni latu, tai skaitā 84,21% jeb 4,33 miljonus latu piešķīris Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Talsu jaunā stacionāra ēkas celtniecību paredzēts sākt 2012. gada aprīlī un pabeigt - 2013. gada beigās. Db.lv rakstīja, ka pašreiz notiek ēkas tehniskā projekta izstrāde, ko veic SIA Ozola&Bula, arhitektu birojs, kas uzvarēja slimnīcas rīkotajā atklātajā konkursā. Jaunajā slimnīcas ēkā tiks izvietots neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts, diennakts

stacionārs ar intensīvo terapiju un terapijas, ķirurģija profila gultām, kā arī ambulatorās medicīniskās palīdzības struktūras. Slimnīca būs vidēja izmēra – tajā būs 44 gultasvietas gan stacionāram, gan dienas stacionāram, kā arī operāciju bloks un intensīvās terapijas nodaļa. Tāpat jaunajā ēkā būs ambulatorās medicīnas nodaļa ar speciālistu un ģimenes ārstu pieņemšanas kabinetiem, hemodialīzes telpām, kā arī citām struktūrvienībām, kas nodrošina ārstniecības procesu – laboratorija, asins kabinets, diagnostiska, sterilizācijas dienests un pacientu funkcionēšanas novērtēšanas struktūrvienības. Kā jaunums klāt esošajam pakalpojumu klāstam tiks veidota rehabilitācijas nodaļa – ar zāli ārstnieciskajai fizkultūrai, masāžas kabinetu, fizikālās terapijas kabinetu un rehabilitologa darba vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Saeimas deputātus līdz Kuldīgas domes ēkai nogādā policija

LETA, 18.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātus, kas šodien devās uz izbraukuma sēdi Kuldīgā, līdz pašvaldības ēkai palīdzējuši nogādāt vietējie policisti, novēroja aģentūra LETA. Viņus pie Kuldīgas novada domes ēkas pilsētas Rātslaukumā sagaidīja vismaz 300 piketētāji.

Saeimas deputāti ieradās ar nelielu nokavēšanos, viņi pie domes ēkas tika sagaidīti ar skaļiem svilpieniem. Uzrunājot piketētājus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) zīmīgi pārteicās. Viņas kļūmīgā uzruna «Labdien, Liepājā! Tas ir, Kuldīgā!» izpelnījās smieklus un aplausus. Barča paskaidroja, ka īsi pirms Kuldīgas saplīsis transports, ar ko deputāti devās uz Kuldīgu, un līdz Kuldīgas domes ēkai deputātus palīdzējuši nogādāt vietējie policisti.

Ar skaļiem svilpieniem pie domes ēkas tika sagaidīts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Bārzdiņš īsā uzrunā piketa dalībniekiem uzsvēra: «Jūsu jaukajai slimnīcai ir jābūt, un tā būs! Tas ir pats galvenais.» Veselības ministram ieejot domes ēkā, piketētāji skaļi sauca «Naudu! Naudu!».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā, Sergeja Eizenšteina ielā 16.

Līdz šim šāds mobilais punkts darbojās jau pie Latvijas Infektoloģijas centra, kur bija viena medicīniskā telts. Ņemot vērā 12.martā paplašināto COVID-19 uzliesmojuma skarto valstu sarakstu un līdz ar to būtiski pieaugušo pacientu skaitu, kam nepieciešams veikt analīzes, kopš 16.marta šajā punktā atvērta arī otra medicīniskā telts.

Atgādinām, ka analīzes šajos mobilajos punktos var nodot tikai tad, ja pacients iepriekš ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur dispečeri izvērtē pacienta stāvokli un pieņem lēmumu par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktiem doties nedrīkst! Lai vienuviet neveidotos pacientu drūzma, laboratorisko izmeklējumu veikšana notiek rindas kartībā katram pacientam noteiktā laikā, par ko viņš tiek informēts telefoniski. Pēc reģistrēšanas brīža gaidīšanas laiks analīžu nodošanai ir orientējoši diennakts, tomēr var būt atsevišķi gadījumi, kad gaidīšanas laiks ir ilgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ziemeļkurzemes slimnīcas filiāles jauno ēku būvēs par 4 milj. Ls

Gunta Kursiša, 18.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles jauno ēku izbūvēs par teju 4,2 milj. Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paziņojums par Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas iepirkuma konkursa noslēgšanu liecina, ka būvdarbus veiks SIA Ostas Celtnieks. Uzņēmuma piedāvājums atzīts par labāko četru iesniegto projektu konkurencē. Kā galvenais konkursa uzvarētāja kritērijs tika noteikta zemākā cena.

Jauno slimnīcas ēku būvēs Stendes ielā 1, Talsos.

Slimnīcas ēkas tiks celta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Db.lv jau šā gada aprīlī rakstīja, ka tiks ieguldīts vairāk nekā pusmiljons Ls arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļas paplašināšanai Ventspilī, esošai slimnīcas ēkai piebūvējot klāt jaunas telpas. To veiks SIA Vindbūvserviss par gandrīz 587 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ieguldīs vairāk nekā pusmiljonu slimnīcā Ventspilī

Vēsma Lēvalde, 02.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca plāno 3. aprīlī parakstīt līgumu ar SIA Vindbūvserviss par intensīvās tearpijas nodaļas rekonstrukciju.

Līgumcena ir gandrīz 586,8 tūkstoši latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Līgums paredz paplašināt nodaļu, piebūvējot jaunas telpas, informē SIA Ziemeļkurzemes slimnīca. Mainīsies arī telpu konfigurācija – ja šobrīd ir vairākas palātas, tad pēc rekonstrukcijas būs viena plaša intensīvās terapijas zāle ar sešām gultasvietām, kur visi pacienti ar mūsdienīgu monitorēšanas sistēmu tiks novēroti vienuviet. Atsevišķi būs arī reanimācijas zāle. Tā kā personālam ir nemitīgi jābūt pacientu tuvumā, ir izplānots gan māsu postenis, gan ārstu istaba. Nodaļa iegūs arī jaunu medicīnisko aprīkojumu. Tai skaitā par Ventspils domes piešķirto finansējumu ir iegādāta jauna monitorsistēma, ar kuras palīdzību mediķi uz monitora var novērot pacienta kardiogrammu, asinsspiedienu, pulsu, ķermeņa temperatūru, skābekļa piesātinājumu asinīs un citus rādītājus. Tiklīdz kāds rādītājs pasliktinās, atskan trauksme. Tā kā vecās monitorsistēmas iekārtas joprojām ir labā stāvoklī, tās pēc tam tiks izvietotas ķirurģijas, traumatoloģijas, ginekoloģijas un citās nodaļās pēcoperāciju pacientu novērošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID par darbinieku veselības pārbaudīšanu maksās 130 tūkstošus latu

Lelde Petrāne, 17.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsludinātajā konkursā par veselības pārbaužu veikšanu uzvarējusi SIA Dziedniecība, kas vienīgā no pretendentiem atbildusi prasībām un šos darbus veiks par 130 tūkstošiem latu bez PVN, liecina VID un Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē ievietotā informācija.

Saskaņā ar VID Komunikācijas daļas sniegto informāciju līgums attieksies uz visiem VID darbiniekiem un ierēdņiem, un «130 tūkstoši latu ir VID plānotais finansējums iepirkuma ietvaros». Tas tiek pamatots ar nepieciešamo veselības pārbaužu biežumu, normatīvajiem aktiem un nodarbināto skaitu.

Veselības pārbaužu veikšanas līguma darbības termiņš ir līdz 2011.gada 31.decembrim vai līdz brīdim, kad pasūtītājs būs iztērējis līgumā noteikto kopējo līguma summu (atkarībā no tā, kurš nosacījums iestāsies pirmais).

Iepirkumā piedāvājumus iesnieguši četri pretendenti: AS Rīgas veselības centrs Pļavnieki, IK E.J.-A.K., SIA Dziedniecība un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, no kuriem trīs, proti, AS Rīgas veselības centrs Pļavnieki, IK E.J.-A.K. un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca nav atbilduši iepirkumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām, tādēļ komisija nolēmusi izslēgt tos no turpmākās dalības iepirkumā. Tā kā SIA Dziedniecība iesniegtais piedāvājums atbildis visām nolikumā izvirzītajām prasībām, komisija pieņēmusi lēmumu atzīt to par uzvarētāju iepirkumā un piešķirt SIA Dziedniecība līguma slēgšanas tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspilī būvē miljonu latu vērtu morgu

Vēsma Lēvalde, 25.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca sākusi morga un patoloģiskās anatomijas nodaļas būvdarbus, par ko noslēgts līgums ar SIA Pilsbūve.

Patlaban morgs un patoloģiskās anatomijas nodaļa atrodas neatbilstošās un morāli novecojošās telpās, uzsver Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece. Patoloģiskās anatomijas nodaļa ar citoloģisko un histoloģisko laboratoriju un morgu šobrīd atrodas ēkā, ko Ventspils slimnīca nomā no pilsētas pašvaldības. Koka ēka ir celta 1900.gadā, tās telpas un infrastruktūra ir morāli un fiziski nolietojusies, un tās tālāka ekspluatācija, neveicot kapitālo remontu, neesot iespējama. Tā kā slimnīcas vienotajā kompleksā ir ēka, ko var pielāgot šīs nodaļas vajadzībām, projekta ietvaros plānots veikt tās ārējo un iekšējo rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Labākie uzņēmumi vides jomā saņem Zaļās izcilības balvas

Dienas Bizness, 10.12.2015

SIA "ZAAO" valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais (no labās), Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova un "Zaļās izcilības balvas" laureāta uzņēmuma jurists Edgars Atlācis

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai godinātu labākos uzņēmumus vides jomā, no šī gada Valsts vides dienests (VVD) ieviesis apbalvojumu Zaļās izcilības balva. Augstāko vērtējumu saņēmusi atkritumu apsaimniekotāja SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO), informē VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.

ZAAO saņēma 14 punktus, kas ir maksimālais iespējamais novērtējums.

13 punktu novērtējumu saņēma tādi uzņēmumi kā SIA AGA, SIA Cemex, AS Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuve un AS Valmieras stikla šķiedra.

12 punkti piešķirti uzņēmumiem SIA Avoti SWF, SIA Intergaz, AS Latvenergo par Tec - 1 un Tec - 2 darbību, SIA Rubate Metal, SIA Ulbroka, AS Latvijas Finieris meitasuzņēmumam RSEZ SIA Verems, SIA Vika Wood un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī.

11 punktus saņēmuši tādi uzņēmumi kā SIA Baltimar VT, SIA Daugavpils ūdens, SIA EuroMaint Rail, SIA HGF Rīga, SIA Neste Latvija par divu automātisko degvielas uzpildes staciju darbību Ventspilī, RSEZ AS Rēzeknes dzirnavnieks un AS Rīgas siltums par visu desmit siltumcentrāļu un katlumāju darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai no nākamā gada 1.janvāra saņemtu visus valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumus, personām, kuras valsts nav automātiski apdrošinājusi, būs jāveic iemaksa 206,40 eiro apmērā, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc politiķes paustā, lai persona jau ar 1.janvāri saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, iemaksa jāveic gan par 2018.gadu, gan par 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro.

Ministre aicināja iedzīvotājus, kuri neveic sociālās iemaksas un neiekļaujas nevienā no valsts aizsargātajām grupām, brīvprātīgās iemaksas veselības aprūpes saņemšanai veikt par abiem gadiem uzreiz.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu pakalpojumu pilno grozu, turpmāk iemaksām būs jābūt veiktām par diviem iepriekšējiem gadiem, proti, ja cilvēks vēlēsies saņemt visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2020.gadā, iemaksas būs jāveic ne tikai par 2020.gadu, bet arī par 2018. un 2019.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Nākamgad nodokļu nemaksātājiem pilnas veselības aprūpes saņemšanai 2019.gadā būs jāmaksā 51,60 eiro

LETA, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad cilvēkiem, kuri līdz šīm neveic valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas Latvijā, lai iekļautos valsts veselības apdrošināšanas sistēmā ar atvieglotajiem nosacījumiem 2019.gadā, paredzēts pārējas periods, kurā šai grupai ir noteikta samaksa 51,60 eiro gadā, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, būs izdevīgi nosacījumi apdrošināšanas iegūšanai - 2018.gadā būs jāveic apdrošināšanas maksājums 51,6 eiro gadā. Tehniski maksājumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu 2018.gadā varēs veikt nākamā gada pēdējā ceturksnī. Pašu veselības aprūpi gan šajā pārejas periodā arī šīs personas saņems tāpat kā līdz šim.

Savukārt valsts no 1.janvāra automātiski apdrošinās visus legālos darba ņēmējus, neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu lieluma, un visas sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, tostarp pensionārus, bērnus, pirmās un otrās grupas invalīdus, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētos bezdarbniekus un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļu nemaksātāji varēs saņemt ģimenes ārsta aprūpi un neatliekamo palīdzību

LETA, 16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc veselības aprūpes reformām sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēs saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā, liecina Veselības ministrijas (VM) publiskotā informācija par precīziem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems personas, kas veic sociālās iemaksas un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, piemēram, bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas un citas grupas, kuru precīzs saraksts tiks definēts likumā.

Ņemot vērā, ka noteiktās nodarbinātības jomās strādājošie, piemēram, mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, autoratlīdzību saņēmēji un citi, nav sociālo iemaksu maksātāji, tiks paredzēta iespēja viņiem, veicot noteiktu ikmēneša maksājumu, saņemt pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik 70% ātrās palīdzības izsaukumu ir nepamatoti, intervijā DB uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule

NMPD ir viens no veselības aprūpes balstiem, kas ir dārgākais, taču tā sniegtie pakalpojumi pieder pie neatņemamām cilvēktiesībām un tos visā pasaulē valstis saviem iedzīvotājiem nodrošina bez maksas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir sekundāro jeb nepamatoto izsaukumu īpatsvars?

Gandrīz 70%, kas ir ļoti liela sadaļa mūsu izmaksās, turklāt tie demotivē personālu un pazemina viņu kvalifikāciju. Mūsu profesijā sekundārie izsaukumi ir analogi tam, ja ģimenes ārstam lielāko daļu darba laika vajadzētu uzkopt telpas.

Kādi ir biežākie to iemesli?

Paaugstināta temperatūra, mūs mēdz saukt pat tad, ja termometra stabiņš rāda 37,5 līdz pat 40 grādiem, kas ir drudzis, taču nav dzīvību apdraudoši, paaugstināts asinsspiediens, dažāda veida sīkās traumās, veģetatīvā distonija un, protams, muguras sāpes. Jāuzsver, ka muguras sāpes nevar atrisināt NMPD mediķi. Ļoti liels izsaukumu īpatsvars ir no sociālā riska grupu pacientiem. Sekundārie izsaukumi ir arī no veco ļaužu aprūpes iestādēm, kur cilvēkiem ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, taču ne neatliekamā. Reizēm ģimenes ārsti mūs izmanto, lai pārvestu pacientu uz stacionāru, kas nu nekādi nav NMPD pienākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot veselības nodokļa vai speciālas nodevas iemaksu, cilvēkiem būs iespēja iesaistīties obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā, aģentūru LETA informēja veselības ministres padomniece juridiskajos jautājumos Inese Kalniņa.

Kā ziņots, veselības nodokli plānots noteikt kā daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 5% apmērā, tādējādi sasaistot nodokļa maksāšanu ar medicīniskā pakalpojuma saņemšanu, kas iedzīvotājiem ļautu apzināties arī savu tiešo līdzdalību veselības aprūpes sistēmā.

VM plāno sasaistīt veselības nodokļa maksājumus ar obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu.

Līdzdalību obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā varēs iegūt cilvēki, kas maksās veselības nodokli vai speciālu nodevu, kuras summas apmērs varētu tikt noteikts, vadoties no vidējās gada laikā samaksātās veselības nodokļa summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai otrdien atbalstīja ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu Rīgas reģionā, par valsts līdzekļiem, nevis ārpakalpojumā no privātā uzņēmēja, kā līdz šim, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabinetā.

Plānotais valsts budžeta ietaupījums septiņu gadu periodā varētu būt aptuveni 7,4 miljoni eiro. Šādus aprēķinus veikusi Veselības ministrija, pie nosacījuma, ja ārpakalpojuma izmaksas palieks pēdējo divu gadu apmērā.

Valdības lēmums nozīmē atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) uzņemties ilgtermiņa saistības no 2015.-2022.gadam par NMPD Rīgas reģionālajam centram nepieciešamā operatīvā medicīniskā transporta iegādi līzingā Veselības ministrijas pamatbudžeta ietvaros. Finansējuma nodrošināšanai paredzēts veikt līdzekļu pārdali neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšprogrammas ietvaros, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem, attiecīgi palielinot izdevumus atlīdzībai, tai skaitā atalgojumam, līzinga procentu izdevumiem un pamatkapitāla veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Orkla Confectionery & Snacks Latvija ražotnē Miera ielā 22, Rīgā trešdien, 25.aprīlī noticis nelaimes gadījums darba vietā - remonta laikā plīsa glazūras uzglabāšanas tvertne, informē uzņēmumā.

Uzreiz pēc negadījuma tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība un visi atbildīgie dienesti, kas šobrīd veic notikušā izmeklēšanu.

Negadījuma rezultātā ir cietis viens uzņēmuma ražotnes darbinieks, kurš veica tvertnes remontu. Viņam nekavējoties tika sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Cietušo hospitalizēja, un, kā uzņēmumu informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, viņa stāvoklis ir stabils.

«Uzņēmuma prioritāte šobrīd ir sniegt palīdzību negadījumā cietušajam un izmeklēt notikušā apstākļus, sadarbībā ar atbildīgajiem dienestiem. Esam sazinājušies ar cietušā ģimeni, uzņēmums segs visus ar ārstēšanos saistītos izdevumus, kā arī sniegs visu nepieciešamo atbalstu, lai darbinieks atveseļotos pēc iespējas ātrāk,» skaidro «Orkla Confectionery & Snacks Latvija».

Komentāri

Pievienot komentāru