Ekonomika

Ziemeļlatgales saules parka projekta īstenotāji neizpratnē par ENAP "neoficiālo pārbaudi"

LETA, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Iecere par lielāko saules paneļu parku Baltijā, ko uzņēmums "PurpleGreen" sola īstenot Ziemeļlatgalē, Balvu novada Šķilbēnos, ir izraisījis Valsts policijas interesi, svētdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) pārstāvji esot ieradušies zemnieku saimniecībā "Kotiņi", ar kuru noslēgti zemes nomas līgumi par vairāk nekā tūkstoti hektāru.

Saimniecības īpašnieku Aldi Ločmeli pārsteidzis tas, ka sarunās ar viņa darbiniekiem un arī pēc tam, pašam aizbraucot uz policiju, izmeklētāji nekādu oficiālu informāciju neprasīja un apgalvoja, ka nekāda kriminālprocesa nav. Tomēr policisti esot devuši mājienus, ka projekta partneris esot iespējams krāpnieks, ko zemnieks uztvēris kā nesaprotamu jaukšanos biznesā.

Raidījums atgādina, ka pirms gada medijos bija vairāki sižeti par Šķilbēnos ieplānoto saules paneļu parku uz "Kotiņu" zemes. Šogad aprīlī saimniecībā negaidīti ieradās Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki. Nekādu orderu viņiem neesot bijis - tā esot bijusi draudzīga aprunāšanās, raidījumam stāsta "Kotiņu" vadītājs Aldis Ločmelis, kurš todien nebija uz vietas un par notikušo zina no darbinieku teiktā.

"Interesējās par saules paneļu parku, kā norit darbi, vai vispār norit, vai, kā viņi teica, tur varētu būt, ka notiek krāpšana. Manai lietvedei prasīja jautājumus, kāpēc mēs parakstījām līgumu, kāpēc mēs to darām, jo projekts ir ļoti liels, tā ir vienas hidroelektrostacijas jauda - 400 megavati, kur liks pārējie to jaudu. Tādi bija tie jautājumi lietvedei," stāsta Ločmelis.

Savukārt mehāniķis aizvedis Rīgas policistus uz vietām teritorijā, kur nākotnē jābūt transformatoram un saules paneļiem. ENAP darbinieki to safotografējuši ar telefoniem un izteikušies, ka 1.martā bija jāsākas būvdarbiem - tādu vēl nav, tāpēc notiekot krāpniecība. Policisti bija atstājuši savus kontaktus, tāpēc Ločmelis nolēmis pats ar viņiem sazināties un noskaidrot, kas notiek.

30.aprīlī Ločmeli uzņēma ENAP telpās. "Rīgā man palika tā ļoti aizdomīgi, ka nekāda oficiāla dokumenta nav, tas pirmais. Un tā nopratināšana ir tāda - skrebelēt uz nelielas lapiņas, kaut ko zīmēt un kaut ko pierakstīt klāt to, ko mēs runājām," par tikšanos stāsta Ločmelis un atklāj: "Ieejot iekšā, lai pats drošāk justos, es arī ierakstīju sarunu, un tajā sarunā arī var dzirdēt, ko saka tā izmeklētāja."

"De facto" vēsta, ka raidījuma rīcībā ir šīs policijas kabinetā fiksētās sarunas ieraksts. Ločmelis uzsver, ka viņam nebija līdzi advokāts un arī nebija jāparaksta nekāds dokuments par ziņu neizpaušanu, turklāt viņam tika uzsvērts, ka tikšanās esot neoficiāla. Ar Ločmeli tikās Diāna Gabrena, kas saskaņā ar amatpersonas deklarāciju ir galvenā inspektore, un vēl kāds ENAP darbinieks.

Raidījumā tika atskaņoti arī sarunas fragmenti. Tās ievadā policiste Gabrena saka: "Tātad - nav pagaidām kriminālprocesa, ir pārbaude. Tāpēc mēs ar jums vienkārši runājam. Es neko nerakstu, tā nav nekāda pratināšana. Vienkārši mēs gribam saprast, kas un kā, jo ir informācija dažāda... (..) Gribētos uzzināt par tiem projektiem, kuri jūsu plānoti jūsu pusē." Vēlāk viņa precizē, ka projekti ir "nu, tie saules" un vaicā, "kā viņi jūs vispār atrada".

Gan Ločemelis, gan arī "PurpleGreen" vadītājs Kaktinieks ir neizpratnē, kur gan te varētu būt krāpšana, jo projektā nav iesaistīts publiskais finansējums, proti, nav nekādi Eiropas fondu līdzekļi vai valsts atbalsts. Starp abām pusēm ir civiltiesiskas attiecības. Kaktinieks uzsver, ka viņa holdings uzsācis ir arī vairākus citus atjaunojamās enerģijas projektus Latvijā. Piemēram, ar Ventspils brīvostu ir noslēgts zemes nomas līgums par zaļā ūdeņraža un zaļā amonjaka ražotnes izveidošanu tās teritorijā.

"PurpleGreen" šobrīd apsver iespēju vērsties pie policijas vadības ar jautājumiem par ENAP pārstāvju darbībām un neizslēdz, ka lūgs pārbaudi sākt arī Iekšējās drošības birojam, kas izmeklē iekšlietu dienestu amatpersonu likumpārkāpumus. Savukārt "De facto" aptaujātie tiesību eksperti atzina, ka šāda policijas rīcība nav ierasta prakse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Māris Ķirsons, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šogad vēlme uzstādīt saules paneļus bijusi tikpat augsta kā buma laikā

Db.lv, 19.04.2024

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka tik lielu privātmāju īpašnieku aktivitāti saules paneļu uzstādīšanā kā šogad pirmajos četros mēnešos varēja novērot tikai buma laikā 2022.gadā.

Asociācijas vērtējumā pieprasījums bija līdz pat divām reizēm augstāks nekā pērn vidēji. Pieprasījuma pieaugums sācies pērn novembrī, un tas saistīts ar neto uzskaites sistēmas regulējuma maiņu, kas paredz, ka no šī gada 1.maija privātmāju īpašniekiem būs iespēja pieslēgties tikai neto norēķinu sistēmai.

Vienlaikus asociācija norāda, ka valsts un nozare ir spērusi būtisku soli, lai arī pēc tam piedāvātu alternatīvu šai neto uzskaites sistēmai, un tās ir uzkrājošās saules baterijas jeb akumulatori, kas ļauj saglabāt saražoto elektrību un to tērēt vai nodot tīklā pēc saviem ieskatiem. Šobrīd atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie regulējuma, lai ieviestu finansiālu atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei mājsaimniecībām, kuras uzstāda saules paneļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 6,5 miljonu eiro aizdevumu Luminor banka līdzfinansējusi investīciju fonda Merito Sustainable Energy Fund I (Merito fonds) saules elektrostacijas būvniecību Cēsīs.

Šobrīd Merito fonds ir lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Cēsu saules elektrostacija ir piektais fonda īstenotais projekts, un tajā kopumā tiks investēti teju 12 miljoni eiro pašmāju kapitāla.

Elektrostacija atradīsies Cēsu novada Priekuļu pagasta "Purmaļos". Projekta īstenošana ir uzsākta 23 hektāru platībā, piesaistot pieredzējušus ekspertus no uzņēmuma Saules Energy.

Plānots, ka Cēsu saules elektrostaciju nodos ekspluatācijā jau šovasar.

Cēsu elektrostacijas jauda pārsniegs 19 MW, un tās teritorijā atradīsies vairāk nekā 33 500 saules paneļu. Stacija ar zaļu elektroenerģiju apgādās 9500 Cēsu un tuvējo novadu mājsaimniecību.

“Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, Merito fonds kopumā plāno ieguldīt 50 miljonus eiro astoņu jaunu saules elektrostaciju izveidē Latvijas reģionos. Pērn kopā ar uzņēmumu Saules Energy jau realizējām četru jaunu staciju izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā un Carnikavā ar kopējo jaudu 25 MW. Tās ražo zaļu elektroenerģiju, ko patērē vietējie iedzīvotāju un uzņēmumi. Cēsu projektā tāpat kā pārējās mūsu fonda saules elektrostacijās īpašu uzmanību pievēršam bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un vides aizsardzībai,” saka Merito Partners līdzdibinātājs un vadošais partneris Mikus Janvars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas un Baltijas reģiona enerģētikas uzņēmums "Elenger" ceturtdien Nīca atklājis savu pirmo saules elektrostaciju, kuras izveidē investēti 2,5 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Saules elektrostacijas saražoto elektrību piegādās "Elenger" klientiem.

"Elenger" jaunās saules elektrostacijas kopējā platība ir 5,3 hektāri (ha). Gandrīz 7000 saules paneļu parks gadā saražos 4,5 gigavatstundas (GWh).

Saules elektrostacija tapusi sadarbībā ar SIA "OMS", kas ir viens no lielākajiem elektromontāžas darbu veicējiem Kurzemes pusē.

"Elenger" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka jaunā elektrostacija būs ieguvums uzņēmuma klientiem, kuriem rūp ilgtspēja un kuri vēlas iegādāties "zaļo" elektroenerģiju, vienlaikus sasniedzot lielāku energoefektivitāti.

"Mēs regulāri izvērtējam dažādus virzienus atjaunojamās enerģijas jomā, ko attīstīt tuvāko gadu laikā, un potenciālu saredzam saules un vēja enerģijas, kā arī biometānā ražošanā," pauž Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz ar saules parka izveidi Sakret plāno iepirkto elektroenerģiju samazināt par 38%

Db.lv, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no būvmaisījumu ražotāja AS “Sakret Holdings” ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA “Sakret” izvirzījis mērķi iepirktās elektroenerģijas apjomu samazināt par 38% jau pirmajā saules paneļu darbības gadā. Saules paneļu parks kopš pavasara rūpnīcai nodrošina vidēji pusi no ražošanas procesiem nepieciešamās enerģijas. Līdz ar to jau patlaban tiek plānoti līdzīgi projekti arī pārējās Sakret ražotnēs Igaunijā un Lietuvā.

Lai iepazītos ar AS “Sakret Holdings” attīstības plāniem un īstenotajiem ilgtspējas projektiem, 30. maijā Sakret rūpnīcu Rumbulā apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis un nesen īstenotā saules paneļu parka projekta partneri – attīstības finanšu institūcijas “Altum” un AS “Latvenergo” vadītāji.

“Apsveicami, ka Sakret ir izmantojis “Altum” atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, lai uzlabotu uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus piedaloties arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā. Tas pilnībā atbilst Ekonomikas ministrijas izstrādātajai Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijai, kur būtiski akcenti tiek likti uz produktivitātes paaugstināšanu, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanu, kā arī izcilību zaļās ekonomikas un atjaunojamās enerģijas jomās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rietumu Banka piešķir miljonu eiro saules elektrostacijai Aiviekstes pagastā

Db.lv, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir piešķīrusi vienu miljonu eiro SIA “Spridzēnu HES” saules enerģijas parka un hidroelektrostacijas darbības attīstībai Aiviekstes pagastā.

Jaunās “zaļās” elektrostacijas saules paneļi ar kopējo jaudu 1,5 MW un ražošanas jaudu 1,2 MW ir izvietoti līdzās vienai no Latvijas hidroelektrostacijām, kas atrodas uz Aiviekstes upes. Līdz ar to enerģijas iegūšanas veidi šajā vietā tiks dažādoti un tās ieguve būtiski palielināta.

Rietumu Banka ir nodrošinājusi nepieciešamo refinansējumu šī saules enerģijas un HES projekta turpmākai veiksmīgai darbībai.

“Spridzēnu HES ir piemērs tam, kā attīstīt uzņēmuma darbību, pārdomāti papildinot dažādus enerģijas ieguves veidus. Tas ir ceļš, kā Latvija var būtiski stiprināt savu energoneatkarību, vienlaikus ieviešot jaunus un dabai draudzīgus tās ieguves veidus. Šī nozare strauji attīstās, tā ir vērsta uz nākotni un pilnībā atbilst Rietumu Bankas ilgtspējas filozofijas principiem. Esam gandarīti, ka atbalstījām jau vairāku valstī lielāko saules parku projektu realizāciju un turpinām paplašināt šo darbības virzienu,” sadarbību komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, lai izveidotu vienu no Latgales reģionā lielākajiem saules paneļu parkiem, maizes ražotājs Latvijā AS “Latvijas Maiznieks” uzsācis projektu videi neitrāla ražošanas cikla ieviešanai.

Sākotnēji šis risinājums tiks piemērots porcijmaizīšu produktu līnijai “Maiziņš”, ražošanas procesā izmantojot tikai zaļo elektroenerģiju.

Saules parka izbūvi veikusi energokompānija “Enefit”, uzņēmuma ražotnes teritorijā Daugavpilī uzstādot 1178 divpusējās darbības saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 777 kWh. Zemes tipa saules sistēma ik gadu saražos ap 770 MWh zaļās elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs ap 10–12% no ražotnes elektroenerģijas pašpatēriņa, bet vasaras mēnešu saulainākajās dienās saules enerģija nosegs līdz pat 25% no ražotnes dienas patēriņa. Zaļā elektroenerģija tiks izmantota porcijmaizīšu “Maiziņš” ražošanai. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 84 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs apjoms deviņiem braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Simtiem miljonu eiro zaļās elektroenerģijas ražošanā

Māris Ķirsons, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko. Viņa norāda, ka līdzās uzņēmuma pašu projektu īstenošanai tiek praktizēta augstas attīstības stadijā esošu saules un vēja parku projektu iegāde, lai pēc iespējas īsākā laika posmā tiktu izbūvēts un papildināts Latvenergo koncerna atjaunīgo energoresursu portfelis.

Fragments no intervijas

Kur un cik lielas summas 2024. gadā investē Latvenergo?

Koncerna 2024.gada investīciju plāns paredz kapitālieguldījumus 460 milj. eiro apmērā. Ieguldījumi tiek īstenoti trīs lielos blokos. Pirmais bloks ir kapitālieguldījumi sadales tīklos – kopējais apjoms ap 150 milj. eiro. Sadales tīklu uzturēšanai aktīvi izmantojam arī iespējas, ko sniedz ES dažādu fondu finansējums. Otrais ieguldījumu bloks ir esošo elektroenerģijas ražošanas aktīvu - HES un TEC - uzturēšana, pilnveide un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to drošību un ilgtspējīgu darbību. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms esošo aktīvu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir ap 70 milj. eiro. Lielākais no projektiem ir Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta turpināšana, rekonstruējot pēdējos trīs nerekonstruētos (no kopumā 23) hidroagregātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien paliek neatbildēts jautājums, vai un kad Rail Baltica dzelzceļš tiks uzbūvēts un sāks funkcionēt.

1991. gadā – tātad pirms 33 gadiem – parādījās ideja, kuru varētu raksturot, pārfrāzējot visiem labi zināmas dzejas rindas: «Es celt gribu sliedes visgarākās, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: uz priekšu tik trauksies sliežu ceļš!» Iespējams, sākumā kāds zināja, kāpēc šīs sliedes grib, kam to visu vajag. Iespējams arī, ka saprata, kas un ko darīs. Kas būs pārvadātājs, kas un ko vedīs un cik tālu, turklāt arī – kāpēc. Jo bija, ko vest! Bija cilvēki, un arī kravas bija.

Ar laiku atbildes uz šiem jautājumiem sāka balot un izplēnēja. Kāpēc vajag sliedes, ja var būvēt termināļus? Kāpēc iet uz priekšu, ja tepat uz vietas betonu liet ir rentablāk? Nav tālu jāved! Uz šiem jautājumiem atbildes ir meklējusi Valsts kontrole (VK), turklāt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc VK secinājumu publiskošanas Latvijas politiskajā un ierēdnieciskajā vidē sākās savdabīgs process, ko vienkāršoti varētu apzīmēt – lielākā pārsteigtā nezinīša tēlošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ķekava Foods investē vairāk nekā miljonu eiro saules paneļu parka izveidē

Db.lv, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu uzņēmuma energoneatkarību un ilgtspējīgu ražošanu, “Ķekava Foods” ir atklājis saules paneļu parku ar nominālo jaudu 2 MW. Projekta būvniecības izmaksas veido nepilnus 1,14 miljonus eiro.

“Pasaulē putnu gaļa jau vairākus gadus ir populārākais gaļas produkts un prognozē, ka tās pieprasījums 2030.gada sasniegs līdz pat 40% no kopējā gaļas apjoma. Taču mums ir būtiski stiprināt savu neatkarību, efektivitāti un konkurētspēju. Gada sākumā noslēdzām uzņēmumu reorganizāciju, apvienojoties AS “Ķekava Foods” un tādējādi veicinot iekšējo resursu efektīvāku izmantošanu. Nākamais uzdevums ir mazināt enerģijas cenu svārstību ietekmi gan uz produkta gala cenu, gan biznesa rādītājiem kopumā. Tādēļ investējām saules enerģijas parka būvniecībā un turpinām darbu pie biometāna ražošanas stacijas izveides,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jaunā neto norēķinu sistēma “iznīdēs” saules paneļus?

Kaspars Strautmanis, Asociācijas “Saules enerģija Latvijai” valdes loceklis, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šī gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā.

Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.

Elektrībai ir viena nepatīkama īpašība – to ir sarežģīti uzglabāt, tāpēc izdevīgākais risinājums ir to patērēt uzreiz. Šobrīd aktuālā neto uzskaites sistēma faktiski darbojas kā virtuālā baterija, kur mājsaimniecības saules paneļu saražotais pārpalikums tiek ievadīts tīklā un uzskaitīts, lai atdotu to atpakaļ brīžos, kad saule nespīd. Skan pēc vienkāršas un izdevīgas spēles – galvenais uzdevums ir pavasara un vasaras mēnešos saražot pēc iespējas lielāku enerģijas pārpalikumu ziemas sezonai. Par to arī galvenie saules paneļu lietotāju iebildumi, jo jaunā neto norēķinu sistēma paredz papildus pašpatēriņam saražoto elektrību pārdot atvērtajā tirgū un nopelnīto naudu uzreiz izmantot rēķinu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti atklājis saules enerģijas parku Lūganusē (Lüganuse), Ida-Viru apriņķī.

Šis saules enerģijas parks ar kopējo jaudu 7 MW ir Elektrum Eesti pirmais liela mēroga saules enerģijas projekts. Tuvākajos gados Elektrum Eesti izaugsmes plānu ietvaros gaidāma būtiska paplašināšanās. Latvenergo stratēģija paredz stabilu atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugumu Baltijas valstīs.

"Šis ir neliels, bet ļoti nozīmīgs solis, jo esam izveidojuši saules elektrostaciju Igaunijā, kur mums šobrīd ir jau vairāk nekā 80 000 klientu. Mēs būvēsim vēl, un mūsu zaļās enerģijas projektiem pievienosies vēja un saules elektrostacijas, un tuvāko gadu laikā Igaunijā sasniegsim 400 MW ražošanas jaudu. Baltija ir mūsu mājas tirgus, un ir loģiski, ka tajā ne vien tirgojam elektrību, bet to arī ražojam videi draudzīgā veidā, kas ļauj mazināt reģiona enerģijas deficītu, stacijas atklāšanā teica Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Gaižēni investē 700 000 eiro četros saules parkos Bauskas un Cēsu novados

Db.lv, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 700 000 eiro, lauksaimniecības uzņēmums SIA Gaižēni atklāj četrus saules parkus cūkkopības kompleksos Bauskas un Cēsu novados.

Ar pašu saražoto zaļo enerģiju uzņēmums spēs aizvietot līdz pat 30% no visa uzņēmuma gada elektrības patēriņa. Apjomīgais projekts realizēts sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit.

Projekta ietvaros uz uzņēmumam piederošās zemes Priekuļu, Īslīces un Brunavas pagastos izbūvēti četri saules parki ar kopējo sistēmas jaudu 0,7 MW. Saules parki ik gadu saražos ap 800 MWh zaļās enerģijas uzņēmuma pašpatēriņam. Lielākās no četrām saules sistēmām uzstādīta Bauskas novada Brunavas un Īslīces pagastos.

“Elektrība ir viena no mūsu uzņēmuma nozīmīgākajām izmaksu pozīcijām, tāpēc mums ir svarīgi dažādot enerģijas veidus, lai nodrošinātu ražotnes nepārtrauktu darbību un tādā veidā sekmēt konkurētspēju nākotnē. Pateicoties saules saražotajai elektroenerģijai, ik gadu vidē nenonāks vairāk nekā 260 tonnas CO2 izmešu,” norāda SIA Gaižēni valdes loceklis Alekss Skovgārds Rasmusens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augšdaugavas novadā ražošanu sākusi līdz šim vērienīgākā saules elektrostacija Latvijā – "Kalkūnes SES". Tās izveidē "Merito Partners" investīciju fonds kopā ar "Swedbank" ieguldījuši 10 miljonus eiro.

Jaunās elektrostacijas ražošanas jauda ir pietiekama, lai ar videi draudzīgu enerģiju apgādātu vismaz 6500 Daugavpils mājsaimniecību.

"Kalkūnes SES" atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, 10 kilometru attālumā no Daugavpils centra. Tā ar 13,3 megavatu uzstādīto jaudu turpmāk ik gadu saražos vismaz 13 500 megavatstundu atjaunīgas enerģijas. Jaunā elektrostacija ir attīstīta ar pieslēgumu sadales infrastruktūrai, tādējādi saražoto elektroenerģiju patērē vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.

"Kalkūnes SES" izveidē ieguldīti teju 10 miljoni eiro Latvijas kapitāla, tostarp 4,7 miljoni eiro "Swedbank" līdzfinansējuma. Jaunās saules elektrostacijas īpašnieks ir pašmāju investīciju fonds "Merito Sustainable Energy Fund I" – šobrīd lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Pērn tas kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" realizēja četru jaunu SES izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā un Carnikavā ar kopējo jaudu 25 MW. Vēl trīs elektrostaciju projekti Koknesē, Cēsīs un Valmierā tiks īstenoti līdz 2024. gada rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lizumā, Gulbenes novadā atklāta šobrīd lielākā saules elektrostacija (SES) uzņēmuma pašpatēriņam, ko attīstījis kokapstrādes uzņēmums “AVOTI’’ un vietējā uzņēmumu grupa “AJ Power”.

“Avoti SES” atklāšanas brīdī piedalījās pārstāvji no SIA “AVOTI’’, projekta attīstītāju “AJ Power” komandas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Gulbenes novada pašvaldības, AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum”, AS “Swedbank”.

“AVOTI SES’’ kopējā platība ir vairāk nekā 10 ha, kuros izvietoti 9216 saules paneļi ar kopējo jaudu vairāk kā 5 MW. Gada laikā SES saražos vairāk nekā 5 100 MWh atjaunīgās enerģijas, kas tiks izmantota uzņēmuma “AVOTI’’ ražošanas vajadzībām. Saražotā zaļā enerģija nodrošinās vairāk nekā piekto daļu (21%) no kokapstrādes uzņēmuma “AVOTI’’ elektroenerģijas patēriņa.

“Esam pateicīgi mūsu sadarbības partneriem par atbalstu mērķu sasniegšanā. Saules parks ir kārtējais pierādījums, ka ejam pareizajā virzienā, realizējot ilgtspējīgus risinājumus uzņēmuma attīstībā,” uzsver SIA “AVOTI’’ valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot rūpēties par ilgtspējīgu ražošanu un tiecoties pēc iespējas vairāk izmantot zaļo enerģiju pārtikas produktu ražošanā, pabeigta saules paneļu parka izveide “Orkla Latvija” zīmola “Ādažu” čipsu ražotnē Ādažos, informē uzņēmums.

Uzstādīti 528 saules paneļi, kuru kopējā jauda ir 250kW, kas ļaus nodrošināt 14% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes elektroenerģijas patēriņa. Saules parka uzstādīšanā investēti vairāk kā 300 tūkstoši eiro.

“Jau ilgāku laiku “Ādažu” čipsi zīmols mērķtiecīgi strādā pie tā, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, un jau šobrīd ražotnē tiek nodrošināts 51% “zaļās” elektroenerģijas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām “Orkla Latvija” ražotnēm. Šis solis – saules parka izveide rūpnīcas teritorijā – bija loģisks turpinājums jau ieguldītajam darbam un sniegs mums vēl lielāku neatkarību, ļaujot pašiem nodrošināt 14% no kopējā rūpnīcas elektroenerģijas patēriņa,” stāsta “Ādažu” čipsu ražotnes vadītājs Niks Bisenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīm un Latvijai ir liels elektroenerģijas eksporta potenciāls

Armanda Vilciņa, 23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Viņš norāda, ka jau šobrīd uzstādītās vēja un saules jaudas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ik gadu būtiski palielinās, kā rezultātā septiņu, astoņu gadu laikā Baltija varētu kļūt pilnībā energoneatkarīga, bet vēlāk - eksportēt zaļo enerģiju arī uz citām Eiropas valstīm, galvenokārt - Vāciju.

D.Maikštens atzīmē, ka AER projektu attīstīšanā aktīvi iesaistās arī Ignitis Group. Tuvāko gadu laikā uzņēmums iecerējis Latvijā investēt vairākus simtus miljonus eiro, ieguldot gan saules un vēja enerģijas ražošanā, gan citos zaļajos projektos, stāsta Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Piesaista 20 miljonu eiro saules elektrostaciju portfelim Latvijā

Db.lv, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu fondu pārvaldības uzņēmums Modus Asset Management, kas specializējas enerģētikas sektora transformācijā Baltijā un Centrāleiropā, piesaistījis 20 miljonu eiro aizdevuma finansējumu no Swedbank 57 MW saules elektrostaciju būvniecībai Latvijā.

Swedbank ir piešķīrusi 20 miljonu eiro finansējumu uzņēmumiem, kurus kontrolē Modus Asset Management pārvaldītais slēgtais investīciju fonds "Clean Energy Investment Fund", kas paredzēts zinošiem ieguldītājiem. Iegūtie līdzekļi tiks novirzīti 57 MW saules elektrostaciju būvniecībai, ko veido 10 atsevišķi projekti visā Latvijā.

Paredzams, ka kopējais saules parku saražotās elektroenerģijas apjoms gadā būs 64 GWh. Pirmie šajā portfelī ietilpstošie parki sāks darboties jau šogad, bet pārējie tiks nodoti ekspluatācijā nākamā gada sākumā. Jaunuzbūvētajās saules elektrostacijās tiks izmantoti mūsdienīgi divpusēji saules paneļu moduļi gan ar vienas ass pozicionēšanas, gan fiksēta leņķa tehnoloģiju, lai palielinātu efektivitāti un enerģijas ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Finansējums saules paneļu, siltumsūkņu un citu enerģiju ražojošo iekārtu iegādei palielināts par pieciem miljoniem eiro

Db.lv, 02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja papildu piecu miljonu eiro piešķiršanu saules paneļu, siltumsūkņu un citu enerģiju ražojošo iekārtu iegādei.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka finansējumu nepieciešams palielināt, ņemot vērā iedzīvotāju aktīvo interesi iegādāties atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas un elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas.

Kopējais finansējums tādējādi būs 45 miljoni eiro.

KEM akcentē, ka mājsaimniecības varēs turpināt pieteikties valsts sniegtajam atbalstam, lai iegādātos un uzstādītu savā īpašumā saules paneļus, vēja ģeneratorus, kā arī siltumsūkņus, saules kolektorus, koksnes biomasas katlus vai pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka atjaunīgās enerģijas ražošana un efektīva tās ir izmantošana ir nozīmīgs elements enerģētiskajai drošībai valsts mērogā. Ņemot vērā iedzīvotāju augsto interesi, iesaistoties enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, palielināts gan kopējais finansējuma apjoms, gan paplašināts atbalstāmo projekta aktivitāšu loks, lai veicinātu dabai draudzīgu energoresursu iekārtu izmantošanu mājsaimniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru