Ziemeļu investīciju banka un banka "Citadele" piešķīrušas katra 25 miljonu eiro aizdevumu biroju ēkas celtniecībai Preses nama kvartāla attīstītājam AS "PN Project", ko pārvalda "Lords LB Asset Management", informē bankas pārstāvji.

Ar aizdevumu, kas piešķirts uz sešiem gadiem, tiks finansēta ilgtspējīgas biroju ēkas 26 500 kvadrātmetru platībā izbūve Ķīpsalā. Šis projekts ir daļa no Preses nama kvartāla nekustamā īpašuma attīstības projekta, kas tiek īstenots vairākās kārtās.

Jaunajai A klases biroju ēkai plānots iegūt BREEAM ilgtspējīgas būvniecības standarta "Excellent" līmeņa sertifikātu.

FOTO: Startē topošā biznesa kvartāla pirmās kārtas būvniecība Pārdaugavā 

Ar nākotnes kapsulas iemūrēšanu atklāta topošā centrālā biznesa kvartāla "Preses Nama Kvartāls"...

Ziemeļu investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Andre Kīsveks norāda, ka šī būs pirmā bankas finansētā BREEAM standarta "Excellent" līmeņa ēka Baltijā.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū būvniecības uzņēmums "UPB" sāka pirmās kārtas būvniecības darbus Preses nama kvartālā. Projekta attīstītājs par pirmās kārtas būvniecību noslēdzis līgumu ar "UPB" par 76,8 miljoniem eiro.

Projekta pirmajā kārtā 25 000 kvadrātmetru paredzēti A klases birojiem un 40 000 kvadrātmetru - multifunkcionālu telpu izveidei - komerctelpu, 1000 virszemes autostāvvietu un dažādu atpūtas zonu ierīkošanai.

Preses nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska arhitektu komanda - "Arhis arhitekti" no Latvijas, "KSP Jürgen Engel Architekten" no Vācijas, kā arī "Arrow Architects" no Dānijas.

Preses nama kvartāla projektā vairākos posmos paredzēts ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Preses Nama kvartāla otrajā kārtā taps skola un biroju ēka 

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Lords LB Special Fund V” šī gada jūnijā uzsāka...

Projekta attīstītāju "PN Project" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas kopš 2008.gada sniedz pakalpojumus gan institucionālajiem, gan privātajiem investoriem. Kopumā uzņēmums pārvalda 15 fondus - 12 nekustamā īpašuma fondus, divus privātā kapitāla fondus un vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu. "Lords LB Asset Management" kopējo pārvaldīto aktīvu vērtība 2020.gada beigās bija 660,2 miljoni eiro.

Ziemeļu investīciju banka ir starptautiska finanšu iestāde, kas pieder astoņām dalībvalstīm - Dānijai, Igaunijai, Somijai, Islandei, Latvijai, Lietuvai, Norvēģijai un Zviedrijai. Banka finansē privātos un publiskos projektus dalībvalstīs un ārpus tām.

Bankas "Citadele" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 32,588 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem pērn pirmajā pusgadā. Savukārt bankas "Citadele" koncerna aktīvi 2021.gada jūnija beigās bija 4,806 miljardu eiro apmērā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" ir otra lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Bankas akcionāri ir ASV investīciju kompānijas "Ripplewood" meitaskompānija "RA Citadele Holdings LLC" un starptautisku investoru grupa (75% plus viena akcija) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (25% mīnus viena akcija).

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Eiropas Investīciju Bankas (EIB) viceprezidents Aleksanders Stubs un Eiropas Komisijas pārstāve Latvijā Inna Šteinbuka kopā ar Rīgas domes un uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvjiem pirmdien klātienē aplūkoja, kā norit ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacijas celtniecība Rīgā, Vienības gatvē 6.

Staciju plānots nodota ekspluatācijā šā gada beigās, sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Projekta kopējās izmaksas ir 8,1 miljons eiro, no tām 4,05 miljoni ir Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, bet 4,05 miljonus eiro segs Rīgas dome, izmantojot aizdevumu, kuru nodrošina Eiropas Investīciju banka (EIB), Ziemeļu investīciju banka (NIB) un SEB banka.

Jau vēstīts, ka Rīgas satiksme jūlijā noslēdza līgumus par finansējuma saņemšanu no EIB 75 miljonu eiro apmērā un Ziemeļu Investīciju bankas (NIB) 60 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai aizstātu finansējumu 2016. gadā noslēgtajam iepirkuma līgumam par 20 jauniem zemās grīdas tramvajiem. Tāpat finansējums paredzēts ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu iegādei, kā arī investīcijām ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacijas un zemās grīdas tramvaju satiksmes infrastruktūrā.

Lietuva no starptautiskajām finanšu institūcijām aizņemsies 1,5 miljardus eiro, lai nodrošinātu valsts kases likviditāti koronavīrusa krīzes apstākļos.

Eiropas Investīciju banka Lietuvai aizdos 700 miljonus eiro, bet Ziemeļu Investīciju banka un Eiropas Padomes Attīstības banka - katra pa 400 miljoniem eiro.

"Pasaulē mūs novērtē par uzticamu un ļoti atbildīgu valsts finanšu pārvaldību. Ir pienācis laiks to izmantot Lietuvas iedzīvotāju labā. Esmu parakstījis ar starptautiskajām finanšu institūcijām 1,5 miljardus eiro vērtu aizdevuma līgumu ar pievilcīgiem noteikumiem,” paziņojumā presei norādījis Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka.

Līgumu par 700 miljonu eiro aizdevumu ar Eiropas Investīciju banku Lietuvas Finanšu ministrija parakstījusi pirmdien. Galīgais aizdevuma termiņš un procentu likme būs atkarīga no situācijas kapitāla tirgos.

2016. gadā Ziemeļu Investīciju banka (Nordic Investment Bank, NIB) palielināja piešķirto aizdevumu apjomu līdz 4,4 miljardiem eiro, kas ir augstākais rādītājs bankas vēsturē (2015. gadā: 2,8 miljardi eiro), un guva peļņu 212 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Kredītu apjoms pieauga pateicoties pieprasījumam pēc investīciju finansēšanas sabiedriski nozīmīgajā infrastruktūrā un enerģētikā: notekūdeņu attīrīšanā, ūdens piegādē, sabiedriskajā transportā un skolās, kā arī elektrības piegādes tīklos, automatizēto mērītāju sistēmās, biomasas siltuma elektrostacijās. Finansējums tika piešķirts arī ražošanas izpētes un attīstības (R&D) projektiem bankas dalībvalstīs.

Projektu ar pozitīvo efektu uz vidi apjoms sasniedza 1,6 miljardus eiro, kas par 50% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pagājušajā gadā NIB sāka investēt zaļās obligācijās (green bonds), ko izsniedz uzņēmumi un pašvaldības dalībvalstīs. Šīs investīcijas finansē obligāciju izsniedzēju videi draudzīgos projektus un veicina starptautisko zaļo obligāciju tirgus attīstību. Līdz gada beigām šīs investīcijas sasniedza 143 miljonus eiro.

Ziemeļu Investīciju banka ("Nordic Investment Bank" jeb NIB) ceturtdien atklājusi savu reģionālo biroju Rīgā, informē NIB.

Sākotnēji NIB jaunais birojs kalpos kā darba un tikšanās vieta, un vēlākā posmā tas kļūs par reģionālo biznesa centru, kas stiprinās sadarbību starp banku un tās klientiem Baltijas valstīs.

Biroja atvēršana atbilst NIB stratēģijai palielināt investīcijas Baltijas valstīs, kas līdz šim ir bijis mazāk apkalpots tirgus segments. Izveidojot Baltijas reģionālo centru, NIB mērķis ir paplašināt kreditēšanu Baltijas privātā sektora uzņēmumiem.

“Rīga ir ideāla vieta mūsu reģionālajam centram – tā pastiprinās bankas investīcijas un redzamību Baltijas valstu reģionā, kā arī Rīga nodrošina izcilus avio savienojumus uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Mēs esam pateicīgi Latvijas valdībai par uzņemšanu un veiksmīgo sadarbību jau no brīža, kad atklājām savus plānus šeit izveidot bankas reģionālo centru,” komentē NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks.

16.maijā Rīgā notiks Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018. Šoreiz Forumā tiks runāts par investīciju piesaisti sociālajai uzņēmējdarbībai.

Finanšu un biznesa vadības eksperti sniegs zināšanas par investīciju veidiem un gatavību tām, pieredzē par finansējuma piesaisti dalīsies sociālais uzņēmums «BlindArt» – pirmais ALTUM sociālās uzņēmējdarbības granta saņēmējs Latvijā, kā arī ekoloģiskās modes uzņēmums «Projekts QUID» (Progetto QUID) no Itālijas,kas rada apģērbu kolekcijas, nodarbinot sievietes no sociālā riska grupām. Savukārt pašu investoru redzējumu un vēlmes atklās Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN), SEB banka, Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Dānijas Sociālā Kapitāla Fonds (Den Sociale Kapitalfond), kas dažādos sociālās ietekmes uzņēmumos un sociālajās programmās Dānijā un Zviedrijas dienvidu reģionā ieguldījis teju 47 miljonus eiro.

Korupcijas skandālos ierautā pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) kreditori nevēlas finansēt jaunus projektus, tāpēc, piemēram, jauno zemās grīdas tramvaju iepirkumu tagad varētu finansēt Čehijas kredītiestāde «Česka sporitelna», vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

RS pagaidu valde, kuru kopš marta vada Ernests Saulītis, pēdējos mēnešos regulāri tiekas ar uzņēmuma kreditoriem – bankām un Valsts kasi. Šie kreditori vairs nevēlas finansēt zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kurā pirms trim gadiem uzvarēja Čehijas koncerns «Škoda Transportation». Šis 62 miljonus eiro vērtais līgums ir viens no RS transportlīdzekļu iepirkumiem, kurus pēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji.

RS valde maija beigās uzdevusi valdes loceklim Jurim Švanderam tikties ar Čehijas kredītiestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar alternatīviem finansējuma avotiem. Nedēļas sākumā viņš atgriezies no Pilzenes, kur ar banku «Česka sporitelna» apspriedis iespējamo sadarbību, vēsta raidījums.

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī.

Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.

Tāpēc šobrīd tuvu reālo būvniecības darbu sākšanas stadijai esošajam privātās un publiskās partnerības (PPP) Ķekavas apvedceļa būvniecības projektam ir ļoti liela nozīme šīs šosejas infrastruktūras uzlabošanā, un veiksmīga tā īstenošana pavērs ceļu arī nākamo PPP projektu īstenošanai ceļu jomā Latvijā, ļaujot ātrāk un efektīvāk uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru valstī kopumā.

Eksperti Dienai uzsver – no tā, vai projekts tiks sākts veiksmīgi, atkarīgs, vai pārskatāmā nākotnē tiks turpināta Bauskas šosejas pārbūve arī pārējos tās posmos, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, kuri ir tikpat nozīmīgi efektīvai šosejas izmantošanai kā Ķekavas apvedceļš, kā arī citas tikpat vērienīgas ceļu būves un pārbūves ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām, proti, divām joslām katrā virzienā.

Ziemeļu Investīciju banka (ZIB) un Latvijas Republika ir parakstījušas aizdevuma līgumu uz 10 gadiem par 500 miljoniem eiro. Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai, informē Finanšu ministrija.

"Latvijas valdība gatavo un īsteno fiskālu atbalsta pasākumu kopumu un finanšu instrumentus tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk un vissteidzamāk. Esam jau daudz paveikuši, bet cīņa ar vīrusu un tā radītajām sekām turpinās, tāpēc finansējums ir un būs nepieciešams arī turpmāk. Esam apņēmības pilni mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus, kā arī stingri uzraudzīt, lai tie tiešām nestu labumu un šajā krīzes laikā sniegtu atbalstu gan darba devējiem, gan strādājošajiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

"ZIB aizdevums finansēs nepieciešamos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus COVID-19 skartajām nozarēm aizdevumu, kapitāla iepludināšanas vai atvieglojumu veidā," stāsta ZIB prezidents un izpilddirektors Henriks Normans.

Ziemeļu Investīciju banka (Nordic Investment Bank (NIB)) un VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) parakstījuši jaunu līgumu par aizdevumu 22,8 miljonu euro apmērā uz 12 gadiem dīzeļlokomotīvju 2M62UM modernizācijai, informē NIB pārstāvji.

«Dīzeļlokomotīvju modernizācija, kas sākās 2015. gadā, ir viens no nozīmīgākajiem koncerna projektiem, jo tas ne tikai ļauj uzlabot ritošo sastāvu, bet palielina tā jaudu, uzlabo ekonomiskumu un mazina nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Esam gandarīti, ka mums uzticas starptautiskajā tirgū labi zināmas finanšu institūcijas, kas, sniedzot savu atbalstu, saredz perspektīvu šādu projektu īstenošanā,» uzsver LDz viceprezidents Aivars Strakšas.

Skaidrots, ka finansējums paredzēts dīzeļlokomotīvju dzinēju, elektroiekārtas un vairāku citu daļu remontam un atjaunošanai. Modernizācija pagarinās lokomotīvju kalpošanas laiku par 30 gadiem. Lokomotīves tiks atjaunotas atbilstoši Euro III A standarta prasībām.

BaltCap nodibinājis investīciju fondu BaltCap Private Equity Fund III (BPEF III), piesaistot 126 miljonus eiro lielu finansējumu pirmajā posmā un pārsniedzot plānotos apjomus esošajai investoru bāzei. Jaunais fonds turpinās iegādes un attīstības stratēģiju, ko īstenoja tā priekšgājēji – investīciju fondi BPEF I un BPEF II, veicot kapitālieguldījumus stabilos, inovatīvos uzņēmumos.

Jaunā fonda mērķis ir izveidot 8 līdz 10 investīciju platformas Baltijas un Ziemeļvalstu reģionos, kurās uzņēmumu vērtība būs no 10 līdz 50 miljoniem eiro un fonda kapitālieguldījumi būs no 10 līdz 20 miljoniem eiro.

BaltCap vadošais partneris Martins Kodars (Martin Kõdar) uzsver, ka jaunais fonds paplašina BaltCap mērķa tirgu. «Papildu Baltijas valstīm, kas ir bijis reģions, uz kuru BaltCap koncentrējas, fonds pievērsīsies arī Somijas un Zviedrijas uzņēmumiem, kas ir saistīti ar Baltiju. New Nordics jeb Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas veido aizvien ciešāku un integrētāku tirgu, piedāvājot plašākas uzņēmējdarbības iespējas. BPEF III darbosies kā vieni no New Nordics valstu uzņēmējdarbības integrācijas veicinātājiem,» skaidro Kodars.

Valsts bankas veidošanai šobrīd nav visiem saprotamu un datos balstītu iemeslu jeb tirgus nepilnību, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

"Mēs tomēr jau vairāk nekā 30 gadu dzīvojam sistēmā, kas balstās privātā iniciatīvā brīva tirgus apstākļos un privātajā kapitālā. Valsts iesaistās tur, kur brīvā tirgus instrumenti kaut ko nevar sakārtot vai kur ir saprotami objektīvi iemesli, piemēram, valsts drošības un stratēģiskās intereses," sacīja Mencis.

Viņš pauda viedokli, ka patlaban ir tikai tas, ko sauc par "anecdotal evidence" (anekdotisks pierādījums jeb pierādījums, kas balstās nevis datos, bet kāda personīgajā pieredzē vai novērojumā - red.), kad kāds nevar atvērt kontu vai dabūt kredītu iecerētajā adresē. Visaptveroša kvalitatīva pētījuma un diskusijas par to, vai tiešām finanšu sektorā pastāv tirgus nepilnības, īsti nav.

Ziemeļu Investīciju banka (ZIB) ir gatava palielināt kreditēšanas apjomu, lai atbalstītu ekonomisko aktivitāti un palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt koronavīrusa pandēmijas izraisītos sarežģījumus, teikts ZIB piektdien publiskotajā paziņojumā.

ZIB norāda, ka aizdevumi tiks nodrošināti dalībvalstīm un ilgtspējīgiem uzņēmumiem, kas krīzes dēļ saskaras ar īstermiņa likviditātes problēmām. Banka arī būs gatava piešķirt aizdevumus finanšu starpniekiem, kas tālāk izsniegtu aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī piešķirtu tiešu finansējumu lielākiem biznesiem.

"ZIB nodrošina ilgtermiņa finansējumu projektiem, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi. Ekonomiskās krīzes laikā bankas finanšu iespējas ļauj mums palielināt kreditēšanu," norāda bankas prezidents Henriks Normans. "Mums ir dialogs ar mūsu dalībvalstīm un klientiem, lai atbalstītu viņus šajā ekonomikas krīzē," viņš piebilst.

Kā ziņots, piektdien Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ministri, ZIB pilnvarnieki aicināja ZIB veikt steidzamus pasākumus, lai palīdzētu atvieglot koronavīrusa radītās krīzes sekas. Pilnvarnieki mudināja ZIB maksimāli palielināt kreditēšanas apjomus uzņēmumiem krīzes skartajā reģionā.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdes tikšanās ar uzņēmuma kreditoriem aizritējusi veiksmīgi un aizdevēji piešķirto naudu pagaidām atgriezt nelūdz, apgalvoja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš norādīja, ka uzņēmuma valde kreditorus šodien iepazīstināja ar kapitālsabiedrības šī gada budžeta projektu un citiem finanšu rādītājiem. «Kreditori uzklausīja līdz šim paveiktos darbus un pagaidām nekādu pretenziju nav. Vienojāmies, ka, tiklīdz valde apstiprinās auditorkompānijas »Ernst&Young« izstrādāto rekomendāciju plānu, tas tiks nosūtīts arī kreditoriem. Vienlaikus pārstāvji vienojās arī turpināt regulāru komunikāciju,» sacīja Zaķis.

Uzņēmuma aizdevēji ir vairākas vadošās Latvijas bankas, kā arī Eiropas investīciju banka, Ziemeļu investīciju banka un citas ārvalstu kredītiestādes.

«Rīgas satiksmes» kopējās kredītsaistības pārsniedz 200 miljonus eiro.

Ziemeļu Investīciju banka (NIB) un Latvijas energoapgādes uzņēmums AS "Latvenergo” ir noslēguši aizdevuma līgumu 100 miljonu eiro apmērā uz 15 gadiem, lai finansētu "Latvenergo" koncerna investīcijas elektrības sadales tīklā.

Investīciju programmas mērķis ir palielināt energoapgādes drošību un uzlabot sadales tīkla pakalpojumu kvalitāti, atjaunojot un digitalizējot sadales tīklu.

Investīcijas ietver gaisvadu līniju nomaiņu ar pazemes kabeļiem, veco transformatoru punktu nomaiņu, viedo skaitītāju ierīkošanu un citus uzlabojumus.

“Investīcijas ilgtspējīgā elektroenerģijas sadales infrastruktūrā ir ļoti svarīgas Latvijas tautsaimniecības konkurētspējai un izaugsmei. Pateicoties efektivitātes uzlabojumiem, koncerns gūs finanšu ietaupījumus un sniegs labākus pakalpojumus klientiem,” saka NIB prezidents un izpilddirektors Henriks Normans.

Atjaunotais sadales tīkls ļaus ik gadu ietaupīt 3,3 GWh enerģijas. Turklāt viedo skaitītāju ierīkošana palielinās pieslēgto lietotāju īpatsvaru no 49 % līdz 95 %.

Iekšzemes kopprodukta kritums par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 100 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā, tādējādi, īstenojoties SVF prognozētajam Latvijas IKP sarukumam par 8.6%, valsts budžets šogad nesaņems aptuveni 860 milj. eiro.

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē apspriestais. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atzina, ka pašreizējos apstākļus daži analītiķi salīdzina ar otro pasaules karu. "Domāju, ka tas nav pārspīlēts, jo atradomies sprādziena epicentrā, kas lēnām izplatās un secīgi skar katru nozari. Sociālā un fiskālā ziņā ir vairāk lietu, ko nezinām, nekā to, ko zinām," skaidroja A. Zakatistovs.

Viņš atzina, ka pašlaik ir dažādi minējumi, kā kritīs ekonomika un kā "sastāsies cipari" pēc trīs mēnešiem. "IKP noteikti kritīs, SVF prognozēja ka būs - 8,6% (iepriekš Latvijas Banka prognozēja iespējamo kritumu 6,5% apmērā) un katrs procents nozīmē 100 milj. eiro mazāk budžeta ieņēmumos. Un katrs var rēķināt un domāt. Kad zināsim, tad arī varēsim atbildīgi rīkoties," uzsvēra A. Zakatistovs.

Vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa AS Eco Baltia 2020. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,95 miljoniem eiro, kas, neraugoties uz pandēmijas ietekmi starptautiskajos tirgos, tostarp otrreizējo izejvielu cenu svārstībām, ir par 6% vairāk nekā 2019. gadā.

Grupas kopējā normalizētā EBITDA pērn bijusi 10,1 miljons eiro.

"Kamēr pērn sekmīgi esam turpinājuši strādāt vietējā tirgū, attīstot atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, kā arī Latvijas novados, Covid-19 radītā dīkstāve Eiropas rūpniecībā pagājušā gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja mūsu pārstrādes rūpnīcu darbību, tostarp rentabilitāti. Būtisks faktors bija straujās naftas cenu svārstības, kā arī globālie makroekonomiskie procesi, kā rezultātā Eiropas tirgos būtiski palielinājās PET izejvielu piedāvājums no Ķīnas, samazinot PET otrreizējo izejvielu cenu. Tāpat būtiski samazinājās pieprasījums pēc gatavās polimēru materiālu produkcijas. Tomēr, neskatoties uz to, ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Baltijas mērogā, turklāt pandēmijas laiku izmantojot ilgtermiņa mērķu izvirzīšanai, kas jau tagad ļauj mums raudzīties tālākos attīstības scenārijos, vienlaikus mērķtiecīgi," teic AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Zvērināts advokāts Edgars Lodziņš kļuvis par Cobalt Latvijas biroja partneri. Viņš ir 41. Cobalt Baltijas biroju apvienības partneris, pievienojoties banku un finanšu tiesību prakses grupas vadības komandai, lai veicinātu tālāku prakses attīstību un stiprinātu tās pozīcijas Baltijas valstu reģionā.

“Edgars birojā praktizē gandrīz 15 gadus un kopš pirmās dienas viņa degsme, mērķtiecība un profesionalitāte ir bijusi izcils piemērs citiem biroja kolēģiem. Mums ir bijusi iespēja sekot līdzi viņa veiksmīgajam karjeras izaugsmes ceļam, vērojot, kā viņš soli pa solim pilnveido savas zināšanas un nostiprina savu reputāciju banku un finanšu jomā. Edgars iemieso Cobalt vērtības un korporatīvās kultūras augstākos standartus, tāpēc mēs esam pilnīgi pārliecināti par viņu kā vērtīgu papildinājumu Latvijas biroja partneru grupai,” saka Lauris Liepa, Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris.

Starptautiskās juridisko pakalpojumu tirgus izpētes aģentūras Chambers & Partners, Legal 500 un IFLR1000 ierindo Edgaru starp Latvijas vadošajiem ekspertiem banku un finanšu tiesībās. Savas prakses laikā Edgars bijis iesaistīts vairāku reģionā nozīmīgu finansēšanas, vērtspapīru un uzņēmumu iegādes un pārņemšanas darījumu īstenošanā, tostarp sniedzis juridisko atbalstu visās Latvijas Republikas obligāciju emisijās starptautiskajos finanšu tirgos kopš Latvijas vērtspapīru emisijas programmas izstrādes 2013. gadā; konsultējis Eiropas Investīciju banku un Ziemeļu Investīciju banku saistībā ar 122,2 miljona eiro ilgtermiņa aizdevuma izsniegšanu publiskās un privātās partnerības (PPP) projektam, kura ietvaros tiks projektēts, būvēts, finansēts un uzturēts jaunais Ķekavas apvedceļš. Tas ir pirmais nozīmīgais PPP projekts Latvijā, kā arī pirmais liela mēroga PPP projekts Baltijā.

Lietuvas valsts pasta uzņēmums «Lietuvos paštas» investēs 24 miljonus eiro jauna loģistikas centra būvniecībā pie Viļņas lidostas, paziņojis «Lietuvos paštas».

Pasta uzņēmums parakstījis 10,2 miljonu eiro vērtu līgumu ar Lietuvas būvkompāniju «Concresta» par loģistikas centra būvniecību.

«Concresta» līdz 2020.gada vasarai uzbūvēs loģistikas centra ēku, bet līdz 2021.gadam iekārtos pilnībā automatizētu paku un vēstuļu sadales centru. Paredzēts, ka šajā centrā strādās 130 cilvēki.

Jaunā loģistikas centra izveide tiks finansēta ar 17,5 miljonu eiro aizdevumu, ko decembrī piešķīra Ziemeļu investīciju banka, kā arī par «Lietuvos paštas» paša līdzekļiem.

Kopējais plānotais investīciju apmērs ir 24 miljoni eiro.

2015.gadā «Lietuvos paštas» atvēra jaunu loģistikas centru pie Kauņas.

Kādus kreditēšanas caurumus Latvijā aktīvāk var palīdzēt aizpildīt Ziemeļu Investīciju banka, DB liek noprast tās prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. Viņš pauž cerību, ka bankas biroja atvēršana Rīgā sniegs pārliecību arī citiem investoriem, lai tie viņiem sekotu.

Fragments no intervijas

Ko domājat par procentu likmju pieaugumu? Vai domājat, ka esam ļoti tuvu šī likmju paaugstināšanas cikla beigām?

Te es atkal varu tikai atspoguļot, kam tic tirgus. Mēs noteikti dzirdam signālus, ka tuvojas likmju kāpuma beigas. Vai vēl būs viena vai divas šādas likmju audzēšanas, mēs nezinām. Daudz ko noteiks kopējā makroekonomiskā situācija. Inflācija ir viena lieta, un otra lieta, protams, ir ekonomikas izaugsme. Kamēr Centrālajai bankai nepieciešams koncentrēties uz cenu stabilitāti, valdībām nepieciešams domāt par izaugsmi.

Varbūt jau tagad likmes ir pārāk augstas?

Tā ir interesanta diskusija. Mums bija valdes sēde, kur kāds pacēla jautājumu par likmju normalizēšanos. Bet nav tādas lietas kā normāls to līmenis. No vienas puses, ir skaidrs, ka nauda, tāpat kā nekustamais īpašums un arī enerģija, ir aktīvs. Aktīviem nepieciešama cena, un naudai cena ir procentu likme. Varam atskatīties atpakaļ uz periodu, kas sākās pēc iepriekšējās finanšu krīzes, kad bāzes likme Eiropā saruka līdz negatīvai teritorijai. Un tas nebija normāli! Daļēji, ja runā par normālām likmēm, tad vēsturiski mēs neko tagad nepārsniedzam.

Akciju cenas ceturtdien pieauga ASV, bet kritās Eiropas biržās, investoriem aizvien vairāk bažījoties par Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, kura dēļ vairākās Eiropas valstīs tiek noteikti jauni ierobežojumi, ekonomikas atveseļošanās palēnināšanos, strupceļā nonākušajām ASV Kongresa sarunām par ekonomikas stimulu paketi un neskaidrību par gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

"Tirgi uztver šo ideju, ka investoru cerības par izaugsmi var neīstenoties," sacīja "New York Life Investments" analītiķe Lorena Gudvina. "Fiskālajam impulsam ASV sākot apsīkt, dažas no šīm cerībām uz lēnu un stabilu atveseļošanos ir satricinātas."

Tirgi turpināja "cīnīties ar dažādām neskaidrībām", atzīmēja investīciju banka "Charles Schwab". Ziemeļu puslodē iestājoties rudenim un vēlāk ziemai, ir bažas, ka otrais Covid-19 vilnis liks atkal ieviest stingrus, ekonomiski postošus ierobežojumus.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,2% līdz 26 815,44 punktiem, indekss "Standard & Poor"s 500" kāpa par 0,3% līdz 3246,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 10 672,27 punktiem.

Lai gan 2014. gada viena atsevišķa zemesgrāmatā reģistrēta nekustamā īpašuma darījuma rekords – 26,7 miljoni eiro – pērn Rīgā nav pārspēts, DB apkopotie dati rāda lielo darījumu skaita stabilu pieaugumu.

2010. gadā Rīgā nebija vairāk par 15 zemesgrāmatā reģistrētiem darījumiem, kuri lielāki par 1,4 milj. eiro. 2011. gadā bija jau vismaz 28 šādi darījumi, 2012. gadā – 35, 2013. gadā – 39, 2014. gadā – 53, bet pērn kopumā reģistrēti jau vismaz 63 šādi darījumi.

14,7 milj. eiro - par šādu summu pagājušā gada martā Reģionālā investīciju banka nopirkusi 2786 m2 zemes ar biroja ēku Jura Alunāna ielā 2. Iepriekš tā piederēja uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas SIA MC Estate, kas to nopirka par 9,5 milj. eiro, ņemot aizdevumu Swedbank.

Par vienu no lielākajiem pērnā gada nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā uzskatāma īpašuma Brīvības ielā 151, kas pazīstams kā Ziemeļu vārti, pārdošana par 8,9 milj. eiro.