Būve

Ziemeļu šķērsojuma projektu turpinās, taču nav skaidrības par termiņiem

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Pirmajā aprīlī pavēstītais Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības departamenta lēmums tomēr neslēgt līgumu par Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma tehniskā projekta izstrādi raisa jautājumu, kas ar projektu notiks turpmāk un cik reāla vispār ir tā realizācija tuvākajos gados. Pašvaldības atbildīgās amatpersonas gan saka, ka nav pamata bažām par projekta kavēšanos, trešdien raksta laikraksts Diena.

Ziemeļu šķērsojumam ir sava mājaslapa, kurā joprojām apgalvots, ka projekta plānotais būvniecības sākšanas laiks ir 2015.–2018. gads, bet būvniecības pabeigšanas termiņš – apmēram 2022. gads. Par to, ka līgums par projekta izstrādi šogad tomēr netiks slēgts, oficiālajā mājaslapā gan nav ne vārda.

Oficiālais iemesls, kāpēc līgumu nolemts tomēr neslēgt, ir šaubas par to, vai līdz 31. decembrim var paveikt visus darbus, kuriem piesaistīts arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums. Piemēram, saskaņojuma saņemšanu no inženierkomunikāciju turētājiem un nekustamo īpašumu īpašniekiem var nepaspēt noteiktajā termiņā, tāpēc daļu no izdevumiem varētu uzskatīt par neattiecināmām izmaksām, ko nāktos apmaksāt no Rīgas pašvaldības budžeta. 3. un 4. posma projektēšanai bija plānots ņemt 2,8 miljonu eiro aizdevumu no Valsts kases vai cita aizdevēja. Taču to neprasīs, pirms nebūs gūts apstiprinājums ES finansējuma piesaistei.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) Dienai atzīst, ka iespēja iegūt Eiropas līdzfinansējumu ir parādījusies, jo ne visas ES dalībvalstis spējušas apgūt tām piešķirtos līdzekļus. Tomēr 3. un 4. kārtas projekts, kas attiecas uz Daugavas kreiso krastu, ir pārāk sarežģīts, lai to veiktu pusgadā. Turklāt 4. kārtai plānots iziet ārpus Rīgas pašvaldības robežām. «Mēģinājām startēt tur, kur citi nav spējuši, taču mēs būtu vainīgi, ja kaut kas neizdotos,» atzina A. Ameriks, uzsverot, ka līdzekļus projekta izstrādei var prasīt nākamajā sešu gadu periodā, kas sāksies nākamgad. Savukārt RD Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Lineta Mikša rakstiski sagatavotajā atbildē Dienai bija visai piesardzīga par iespējamo līdzekļu piesaisti nākotnē: «Tā kā finansējuma piesaistē ir iesaistīti daudzi mainīgi faktori, tad uz doto brīdi nebūtu korekti izteikt prognozes par iespējām projektam arī nākotnē piesaistīt ES līdzfinansējumu.» Viņa arī uzsver, ka 3. un 4. posma īstenošanas grafiku vēl precizēs, kaut kopējās Ziemeļu transporta koridora īstenošanas ieceres netikšot ietekmētas.

Plašāk lasiet rakstā Projekts plauktā neiegulšot trešdienas, 8.aprīļa laikrakstā Diena (7.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas transporta simulācijas modelis nav pietiekami aktuāls

Elīna Pankovska, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad piedzīvosim jaunu Nacionālo koncertzāli Rīgā?

Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekts, pašvaldības aģentūras «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» direktors, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Komentāri

Pievienot komentāru