Žīgurs: Ar mazo spēkstaciju atbalstu ir iets par tālu 

«No risku pārraudzības viedokļa mums investīcijas Daugavas HES liekas drošākas nekā šķeldā vai vēja stacijās»

Līva Melbārzde, 10.10.2012

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs

Foto: LETA

To intervijā DB saka a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, piebilstot, ka Daugavas HES Latvenergo ir «saprotams bizness, no kura nešaubīgi un droši var iegūt attiecīgu jaudu bez papildu dotācijām». Viņš stāsta arī par citām izmaiņām, kas pēdējā laikā skārušas Latvenergo un likušas būtiski pārvērtēt uzņēmuma līdzšinējo darbību. Viena no galvenajām aktualitātēm ir gatavošanās Latvenergo vērtspapīru emisijai. Vēl šajā kalendārajā gadā gatavojamies veikt pirmo vērtspapīru izlaidi, piesaistot 50 milj. Ls savu investīciju programmu finansēšanai.

«Arī Latvenergo līdz šim līdzekļus investīciju finansēšanai ieguva bankās, daudz mums palīdzēja Eiropas institucionālās bankas, tomēr pēdējo gadu notikumi un eiro krīze mums liek pārdomāt sadarbību ar bankām un meklēt citus, alternatīvus finansējuma piesaistīšanas ceļus,» izvēli pamato Ā. Žīgurs. Pēdējā gada laikā Latvenergo esot izskatījis vairākus piedāvājumus iegādāties vēja parkus Igaunijā vai piedalīties vēja parka būvniecībā Lietuvā. Tomēr šie pētījumi nav beigušies ar rezultātu.

«Katrā gadījumā iemesli ir atšķirīgi, bet pamatā visam ir ekonomika un risku izvērtējums, cik droši ir šādu objektu iegādāties un cik tas būs ilgtspējīgs, arī vērtējot valstu politiku pret atjaunojamiem energoresursiem (AER). Redzam, ka Latvijā šoruden notiek aktīva AER atbalsta politikas pārskatīšana, ar mērķi galapatērētāju izmaksas samazināt. Nav ne mazāko šaubu, ka agrāk vai vēlāk kaut ko līdzīgu darīs arī kaimiņvalstu valdības, jo bezgalīgi ilgi subsidēt šo prieku nevar. Tāpēc saprātīgs investors izvērtē visus riskus, jo ir jau ļoti viegli ieskriet kā circenim pelnos un teikt, o, baigi forši, es te uzbūvēju, man te viss griežas un subsīdijas nāk, viss atmaksājas divos, trīs gados. Taču, kad politiķi lemj kaut ko citu, tad ir jāsāk tiesāties un lauzīt galvu, kā savas investīcijas atgūt. Mēs esam diezgan konservatīvi un skatāmies uz tādiem investīciju projektiem, kas garantēti atmaksājas,» stāsta Ā. Žīgurs piebilstot, ka Latvenergo lielākais cerību objekts šajā ziņā dalība Visaginas atomelektrostacijā (AES) Lietuvā, jo tur, spriežot pēc indikatīviem rādītājiem, investīcijas varētu atmaksāties.

Personīgi Ā. Žīgurs pauž atbalstu ekonomikas ministra Daniela Pavļuta virzītai atbalsta samazināšanai AER. «Es uzskatu, ka agri vai vēlu šos solis būtu jāsper un jo vēlāk to sper, jo sāpīgāk tas būs galapatērētājiem. Mēs esam jau pārāk tālu aizgājuši ar dažādu kvotētu un atbalstītu mazo spēkstaciju būvniecību un līdzšinējā atbalsta politika bija virzīta uz to, ka sabiedrība ar saviem maksājumiem apkalpo mazos enerģētikas uzņēmumus,» savu pozīciju skaidro Ā. Žīgurs.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Tevi varētu interesēt

Elektroapgādes traucējums Liepājā, kas ietekmēja rūpnīcas Lauma Fabrics darbu, notika apakšstacijas...

Tekstilražošanas uzņēmums Lauma Fabrics mēneša laikā cietis vairākus desmitus tūkstošus...

Uzraugu prasību pieaugums komercbanku sektoram un iespējamā kredītresursu sadārdzināšanās...

Pēc elektroenerģijas tirgus liberalizācijas 2013. gadā elektroenerģijas cena tirgū pieaugs 50-60%...

Pļaviņu hidroelektrostacijā sākts vērienīgs remonts — augšas bjefa pastatņu celtņa...

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Igaunija un Latvija neatmet cerības pārliecināt Eiropas Komisiju par nepieciešamību būvēt...

Trīsdesmit mēnešus pēc pirmā cauruļvada būvniecības uzsākšanas, Nord Stream paralēlo...

Ja tiktu realizēta tikai trešdaļa visas piešķirtās zaļās elektroenerģijas kvotas,...

Elektroauto izmantošana piesārņo apkārtējo vidi vēl vairāk nekā automašīnas,...

Parādu nomāktās Grieķijas stāvokli ievērojami varētu mainīt netālu no Krētas salas, iespējams,...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskatījusi un apstiprinājusi uzņēmuma SIA...

Apstādināt enerģijas izmaksu augšanu nav iespējams, taču, ierobežojot nesamērīgo atbalstu...

Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit, sadarbojoties ar Valkas...

Lietuva vērsusies starptautiskajā Stokholmas Arbitrāžas tiesā, lai no Gazprom piedzītu 1,5 miljardus...

Eiropai vajadzētu samazināt savus nodokļus gāzei nevis lūgt no Krievijas energokompānijas Gazprom...