Enerģētika

Žīgurs: Nav efektīvi izkaisīt investīcijas pa visu Latviju

Līva Melbārzde, 07.11.2012

Jaunākais izdevums

«Mums tuvākajos gados viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir saprast, kur mūsu līzekļus racionāli izvietot, kam mums ļoti noderētu skaidrāka pašvaldību un NAP vīzija,»

To a/s Latvenergo stratēģijai veltītajā konferencē sacīja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.«Svarīgais Latvenergo mērķis ir līzsvarota tirgus attīstība, bet viena no galvenajām problēmām ir ļoti garas vidējā un zemā sprieguma līnijas ar ļoti mazu patēriņu. Tās uzturēt ir ļoti dārgi, tāpēc jāsaprot, kā līzekļus racionāli izvietot, lai nav tā, ka izkaisām līdzekļus vienmērīgi pa visu Latvijas teritoriju, kas var arī nebūt efektīvi,» stāsta Ā. Žīgurs.

Cits Latvenergo mērķis ir noturēt Baltijā savu tirgus pozīciju aptuveni vienas trešdaļas līmenī. «Katrā tirgū nāk iekšā daudzi, mazi spēlētāji, pašlaik Latvijā esam zaudējuši 5-6% tirgus un nākotnē zaudētā tirgus daļa konkurences dēļ droši vien pieaugs. Tāpat Latvenergo jādomā par enerģijas avotu diversifikāciju, mūsu ražošanas portfelis jau ir diezgan labi sabalansēts , taču mēs skatāmies, vai brīvā tirgus iespējās mums ir iespējams vēl pašiem kaut ko jaunu uzbūvēt,» koncerna vīziju ieskicē Ā. Žīgurs.

Viņš uzsvēra, ka iepriekšējos Latvenergo uzstādītos mērķus koncernam ir izdevies izpildīt - tas ir pielāgojies brīvā elektrības tirgus prasībām, nodalot no mātesuzņēmuma neatkarīgus pārvades un sadales operatorus, ir ieviesti dažādi patērētājiem draudzīgi e- pkalpojumi, kā arī attīstītas ražošanas jaudas, modernizējot TEC-1 un TEC-2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Žīgurs: Ar mazo spēkstaciju atbalstu ir iets par tālu

Līva Melbārzde, 10.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No risku pārraudzības viedokļa mums investīcijas Daugavas HES liekas drošākas nekā šķeldā vai vēja stacijās»

To intervijā DB saka a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, piebilstot, ka Daugavas HES Latvenergo ir «saprotams bizness, no kura nešaubīgi un droši var iegūt attiecīgu jaudu bez papildu dotācijām». Viņš stāsta arī par citām izmaiņām, kas pēdējā laikā skārušas Latvenergo un likušas būtiski pārvērtēt uzņēmuma līdzšinējo darbību. Viena no galvenajām aktualitātēm ir gatavošanās Latvenergo vērtspapīru emisijai. Vēl šajā kalendārajā gadā gatavojamies veikt pirmo vērtspapīru izlaidi, piesaistot 50 milj. Ls savu investīciju programmu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn, sasniedzot 322,2 miljonus eiro, būtiski augusi Latvenergo koncerna peļņa. Uzņēmumā norāda, ka šo ciparu šogad būtiski ietekmējusi jaunā nodokļu reforma. «Peļņa sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro,» informē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Latvenergo koncerna ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījušies un ir 925,6 miljoni eiro, savukārt EBITDA rādītājs audzis par 38%, sasniedzot 541,7 miljonus eiro. Uzņēmumā atklāj, ka 2017. gadā Latvenergo koncerns ir bijis vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 miljardus eiro.

2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā pieaudzis par 74 %, sasniedzot 4270 GWh (2016. gadā – 2449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicinājusi lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bijusi lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ā.Žīgurs gan atklāj, ka lielā ūdens pietece sagādājusi uzņēmumam arī papildu rūpes. «Darbinot HES tik intensīvā režīmā, jānodrošina, lai viss ūdens caur turbīnām tiktu izvadīts lietderīgi, tas arī veiksmīgi izdevās,» pauž Ā.Žīgurs. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bija par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1411 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo ir parakstījis līgumu ar jaunajiem Liepājas metalurga īpašniekiem; turpmāk enerģētikā izaicinājumu netrūks, taču kopumā jaudu nodrošinājums ir pietiekams.

Uzņēmējiem ir svarīgi, lai maksa par elektrību krasi nepieaugtu un esošajos ģeopolitiskajos apstākļos svarīgi ir apzināties, cik enerģijas spējam saražot paši saviem spēkiem, tā atklājot pērnā gada pēdējo Dienas Biznesa (DB) kluba biedru tikšanos, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra DB valdes loceklis Modris Sprudzāns.

No šā gada Latvijā ir pilnībā liberalizēts elektroenerģijas tirgus, tajā iekļaujoties arī mājsaimniecībām, kas nav pārsteigums, jo bija zināms jau iepriekš, norādīja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Šobrīd mājsaimniecību artava no kopējā Latvenergo apgrozījuma veido 25%, tāpēc teikt, ka mūs, uzņēmējus, sagaida kaut kas fundamentāli jauns, nebūtu prātīgi. «Mēs, enerģētiķi, tā neuzskatām,» sacīja Ā. Žīgurs, piebilstot, ka jau šobrīd uzņēmumi vērtē dažādus elektroenerģijas piedāvājumus, tādējādi mājsaimniecību tirgus atvēršanai nevajadzētu būt ķīniešu ābecei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pasniedz balvas par zinātniskajiem sasniegumiem enerģētikā

Armanda Vilcāne, 14.12.2017

Galveno profesora A. Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā 2017. gadā saņēma Dr. sc. ing. Maija Rubīna

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14. decembrī apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS «Latvenergo» rīkotā ikgadējā konkursa «Gada balva» laureāti un «Latvenergo» studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji.

Atklājot balvu pasniegšanas ceremoniju, LZA prezidents Ojārs Spārītis pauda gandarījumu par Latvijas zinātniekiem, kas nozarei veltījuši visu dzīvi, bet «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs mudināja speciālistus ar nozari iepazīstināt pēc iespējas plašāku cilvēku loku. «Pasaulē enerģētikas nozare piedzīvo un piedzīvos lielas pārmaiņas, tendencēm līdzi seko arī mūsu zinātnieki, kurus aicinu par saviem veikumiem stāstīt vienkāršā valodā – tā, lai enerģētikas nozare mūsu valstī kļūtu vispārzināma,» uzsvēra Ā. Žīgurs.

Galveno, profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā, šogad saņēma Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Maija Rubīna. Balva piešķirta par darbu kopu Sistēmiskā siltumapgādes kompleksa optimizācija un energoefektivitātes palielināšana, kā arī par ieguldījumu enerģētikas jomas uzņēmumos un institūcijās. Pasniedzot balvu, Ā.Žīgurs izcēla M.Rubīnas ieguldījumu Rīgas siltumapgādes rehabilitācijā. «Pateicoties šim projektam, Rīgā ir viszemākais siltumenerģijas tarifs starp visām Baltijas valstu galvaspilsētām – ar to mēs varam lepoties, jo kaimiņvalstīm šo panākumu tuvākajos gados atkārtot būs grūti,» uzsvēra Ā.Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Žīgurs: gaidīsim jaunās Lietuvas valdības lēmumu

Dienas Bizness, 16.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Lietuvā notikušā referenduma, kurā kaimiņvalsts iedzīvotāji neatbalstīja Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecību, Latvenergo gaidīs Lietuvas valdības un parlamenta lēmumus, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš piekrita vērtējumam, ka referenduma iznākums Lietuvā palielina riskus, kas saistīti ar Visaginas AES celtniecību. Esošo situāciju varētu salīdzināt ar braukšanu vilcienā, kad projekta dalībnieki brauc vienā vilcienā ar noteiktu galamērķi un lokomotīves vagonā atrodas Lietuvas komanda, kura pēkšņi uzsākusi nopietnas diskusijas un pārdomas vai vispār braukt uz priekšu.

A. Žīgurs tomēr norādīja, ka patlaban vilciens vēl ir uz sliedēm un iet uz priekšu. «Cik es zinu, Lietuvā patlaban strādā vairāki desmiti Japānas kompānijas Hitachi speciālisti, kuri veic dažādus priekšdarbus. Latvijas un Igaunijas energokompānijās strādā projektu komandas, kuru uzdevums ir savākt maksimāli daudz informācijas,» skaidroja Ā. Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Līdz ar otra TEC-2 energobloka atklāšanu Latvija no elektroenerģijas ražošanas viedokļa kļūst pašpietiekama

Līva Melbārzde, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli atklāts 225 miljonu latu vērtais a/s Latvenergo piederošais TEC-2 otrais energobloks.

Ar krāšņu gaismu šovu tika atklāts valsts uzņēmumam a/s Latvenergo piederošais lielākais enerģētikas objekts atjaunotās Latvijas vēsturē – TEC-2 otrais energobloks. Kopā ar jau iepriekš veiktajām rekonstrukcijām TEC-2 tagad šī spēkstacija, izmantojot dabasgāzi, spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības – aptuveni par 200 MW vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Par 225 milj. Ls šo staciju aptuveni trīs gadus būvēja Turcijas uzņēmums GAMA, bet spēkstacijai specifiskas iekārtas piegādāja arī Siemens un General Electric.

«Ar TEC-2 otrās kārtas pabeigšanu Latvija pirmo reizi vēsturē no elektroenerģijas ražošanas viedokļa ir kļuvusi pašpietiekama. Tas nav pasaulē pašsaprotams fakts. Ar rekonstruēto TEC-2 mēs varam arī ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes cenu – ražot elektrību, kad tas ir komerciāli izdevīgi, vai arī to importēt. TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants,» atklāšanā sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Zīmīgi, ka tik liela objekta atklāšanā nebija manāmi a/s Latvenergo akciju turētāji jeb vadošie Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Arī a/s Latvijas gāze vadībai acīmredzot bija citas prioritātes, nevis sava lielākā klienta a/s Latvenergo publiska sveikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu atļaut a/s Latvenergo veikt publisku obligāciju emisiju 50 miljonu latu apmērā un iekļaut tās Nasdaq OMX Baltijas biržas parāda vērtspapīru sarakstā.

Paredzamās obligāciju valūtas ir eiro un lati vairāku atsevišķu emisiju veidā ar apgrozības termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem, kā arī citu termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu. Piedāvājumu paredzēts izteikt ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā.

Jāatzīmē, ka obligācijas nav paredzēts konvertēt par akcijām, kas nozīmē, ka Latvenergo ir un paliks valstij pilnībā piederošs uzņēmums. Obligāciju emisiju nosacīti var salīdzināt ar aizņēmumu no bankas, tikai šajā gadījumā uzņēmums neaizņemas no bankas, bet no plaša investoru loka uz paša definētiem nosacījumiem.

Obligāciju emisijas mērķis ir iegūt papildu līdzfinansējumu Latvenergo koncerna ilgtermiņa kapitālieguldījumu programmas finansēšanai - projektiem ražošanā, sadales un pārvades tīklu aktīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Žīgurs: Latvijas iekļaušanās elektroenerģijas biržā mājsaimniecībām neko nemainīs

Nozare.lv, 31.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kā tirdzniecības apgabala iekļaušana elektroenerģijas biržā Nord Pool Latvijas mājsaimniecībām cenu ziņā neko nemainīs, apgalvo AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Āris Žīgurs.

Latvija oficiāli sāks piedalīties Nord Pool no 3. jūnija, kad tiks uzņemta biržā kā «tirdzniecības apgabals», kurai tiks aprēķināta un Nord Pool mājaslapā publiskota elektrības tirdzniecības cena.

Kā norāda Žīgurs, mājsaimniecībām no 3.jūnija cenu ziņā nekas nemainīsies, arī Latvenergo turpinās nodrošināt elektroenerģiju iedzīvotājiem līdzšinējā kārtībā. Taču gan pēc Nord Pool Latvijas cenu zonas atvēršanas jūnijā, gan - vēl vairāk - pēc mājsaimniecību tirgus atvēršanas - Latvijā klientiem būs būtiski plašākas iespējas sekot aktuālajai elektrības cenai, salīdzināt, analizēt cenu svārstību cēloņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas energoapgādes kompānijas Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs nākamajos mēnešos prognozē dabasgāzes cenas kritumu.

«Runājot par nākotni, es gribu izteikt optimistiskas prognozes par kurināmā cenu. Mēs redzam, ka pasaulē krītas naftas cenas un, kā zināms, Latvijā dabasgāzes cena ir saistīta ar iepriekšējo deviņu mēnešu mazuta ar (sēra saturu līdz 1%) un dīzeļdegvielas (ar sēra saturu līdz 0,1%) cenām Amsterdamas, Roterdamas un Antverpenes naftas produktu biržās, kā arī ar Eiropas bankas noteikto ASV dolāra un eiro kursa attiecību. Tādēļ mēs sagaidām, ka nākamajos mēnešos dabasgāzes cenai vajadzētu samazināties,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Žīgurs.

Viņš norādīja, ka lielākie ieguvēji no dabasgāzes cenas krituma būs centralizētās siltumenerģijas patērētāji, jo gāzes cenas ietekme uz apkures gala cenu ir tieša. «Elektroenerģijai tik tiešas ietekmes nav, jo jau pašlaik mēs pērkam lētāku elektroenerģiju biržā. Tomēr, turpinoties gāzes cenu kritumam, pozitīva ietekme būs arī uz elektroenerģijas cenām,» piebilda Latvenergo vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Žīgurs: Gāzes tirgū tuvākie gadi tiks pavadīti tirgus dalībnieku savstarpējo attiecību jautājumu risināšanā

LETA, 02.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvajā Latvijas dabasgāzes tirgū tuvākie gadi tiks pavadīti, tirgus dalībniekiem risinot savstarpējo attiecību jautājumus, šodien Latvijas Radio radījumā Krustpunktā pauda AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš norādīja, ka patlaban gāzes tirgū notiek līdzīga attīstība, kāda tā bija elektroenerģijas tirgus atvēršanā kopš 2007.gada. Gāzes tirgū viss sarežģītais process vēl esot priekšā, ņemot vērā, ka kopš tirgus atvēršanas aprīlī pagājuši vien daži mēneši.

Žīgurs prognozēja, ka tuvākie gadi tiks pavadīti, pilnveidojot regulējumu un tirgus dalībniekiem risinot savstarpējo attiecību jautājumus.

Pēc viņa teiktā, lai gan liela daļa tirgu regulējošo noteikumu ir pieņemti, joprojām ir iztrūkstošie elementi.

Tāpat viņš pastāstīja, ka Latvenergo kopš jūnija veic gan īstermiņa iepirkumus, gan iepirkumus gāzes glabāšanai Inčukalnā un izmantošanai vēlāk. Noslēgti vairāki darījumi ne tikai ar AS Latvijas gāze, bet arī ar piegādātājiem no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Žīgurs: ja būs jāmaina tarifs, tad elektrības cenas varētu vēl arī augt

Dienas Bizness, 14.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz brīdim, kad arī Latvijas mājsaimniecības varēs iegādāties elektroenerģiju brīvajā tirgū, nekādas izmaiņas tarifos netiek plānotas, taču gadījumā, ja tiesas procesā, kurā šobrīd iesaistīts Latvenergo, tiks noteikts, ka līdzšinējais tarifu projekts ir jāmaina, tad vēl pirms atveras tirgus tarifs varētu pieaugt.

LNT raidījumā 900 sekundes norāda Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs.

Viņš norāda, ka pagaidām precīzs datums, kad arī Latvijas mājsaimniecības varēs iesaistīties brīvajā tirgū, nav noteikts, taču Latvenergo lēš, ka tas varētu notikt līdz 2013. gada rudenim.

Žīgurs atgādināja, ka tad, kad mājsaimniecības iegādāsies elektroenerģiju brīvajā tirgū, cenu veidos trīs komponentes elektroenerģijas cena, pārveduma cena, kā arī iepirkuma komponente, kas ir atbalsts ražotājam.

Runājot par elektroenerģijas cenu, Žīgurs norādīja, ka tās cena būtiski nepieaugs tuvāko gadu laikā. Tajā pat laikā AS Sadales tīkls, kas atbild par elektroenerģijas piegādi (pārveduma komponente), vadība norāda, ka viņu pakalpojumiem cenas pieaugs, kas saistīts ar plānu elektroenerģiijas piegādes tīklu izvietot zem zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo emitētās «zaļās» obligācijas 100 miljonu eiro apmērā ieguldīs videi draudzīgos projektos

LETA, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas energokompānija «Latvenergo», kas pašlaik nodarbina 4000 darbinieku, plāno strādājošo skaitu samazināt par vienu ceturto daļu jeb 1000 darbiniekiem, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Darbinieku skaitu plānots samazināt, efektivizējot kompānijas darbību. Lielākais samazinājums - 800 strādājošo - skars «Latvenergo» koncerna uzņēmumu «Sadales tīkls», kura pārziņā ir elektroenerģijas sadale.

Žīgurs skaidroja, ka darbinieku skaitu plānots samazināt, automatizējot procesus, uzraugot elektrotīklu kā vienotu veselumu un optimizējot tehniskas resursu ģeogrāfiskās atrašanās vietas. No pašreizējām 50 «Sadales tīkla» bāzes stacijām tiks uzturētas vien 27.

«Elektroinženieri dodas uz šīm bāzēm, saņem darba uzdevumu, iekāpj automašīnā un dodas uz objektu. Šo bāzes staciju tīkla optimizācijas rezultātā būtiski pieaugs mobilitāte. Tāpat mēs ceram, ka uzlabosies ceļu stāvoklis, un bojājuma vietā būs iespējams nokļūt ātri. Katrā ziņā mūsu mērķis ir bojājuma vietā nokļūt ne ilgāk kā stundas laikā,» sacīja A. Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Buržuja komplekts klauvē pie durvīm

Ilze Žaime, 07.04.2020

Restorāna "Buržujs" austeru eksperts Renārs Purmalis (no kreisās), piegādes speciālists Jānis Žīgurs un vadītājs Gaitis Burba

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties spējai iedrošināt klientus nebaidīties ēdienu līdz galam pagatavot pašiem, restorāns "Buržujs" atradis veidu, kā līdz klientu mājām nogādāt restorāna kvalitātes maltīti.

2012.gadā dibinātā SIA "Jummis" darbu uzsāka ar veikalu "Idille" izveidošanu un pirms pieciem gadiem tiem piepulcēja arī restorānu "Buržujs".

Uzņēmuma vadītājs Gaitis Burba stāsta, ka kopš tā laika uzņēmums strādājis divos virzienos. Viens ir Latvijas mazo uzņēmumu un mājražotāju bioloģiskās pārtikas un ekoproduktu mazumtirdzniecība, otrs - klientu apkalpošana restorānā, kas piedāvāja gan jūras veltes, gan citas maltītes. Patreiz restorāns ir slēgts, bet tā virtuvē rosība turpinās.

Izglābšanos tur savās rokās

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo vadītājs: Pēc tirgus pilnīgas atvēršanas juridiskajām personām pirmajos mēnešos aizgāja 10% klientu

Dienas Bizness, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja elektroenerģijas tirgus tiks pilnībā atvērts, kā šobrīd plānots, - 2015.gada 1.janvārī - , nākamgad Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās aptuveni ar tādu elektroenerģijas cenu līmeni, kāds bija redzams šā gada sākumā publiskotajos tirgotāju piedāvājumos, intervijā laikrakstam Diena norāda a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Jautāts, vai lielu konkurenci mazumtirdzniecības segmentā nesagaidīsim, viņš stāstījis: «Ja ar konkurenci saprot to, ka dažādiem tirgotājiem būs cenu atšķirības pat par 10-20%, varu pateikt, ka tādas piedāvājuma cenu atšķirības nebūs, jo elektroenerģijas ieguves avots visiem mazumtirgotājiem ir viens - Nord Pool birža, respektīvi, biržas Latvijas apgabals.»

«Konkurenci mēs gaidām, jo konkurence nenoliedzami jau vērojama juridisko klientu segmentā. Pēc tirgus pilnīgas atvēršanas juridiskajām personām jau pirmajos mēnešos no mums aizgāja 10% klientu - dažādas darbnīcas, autoservisi, frizētavas. Nācās pielikt lielas pūles, lai zaudēto realizācijas apjomu atgūtu. Tas ir izdevies, jo Igaunijā un Lietuvā esam atvēruši filiāles, kuras tirgo elektroenerģiju patērētājiem kaimiņvalstīs. Ja mēs sēdētu rokas klēpī salikuši, mūsu tirgus daļa tikai mazinātos,» atzinis Latvenergo vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitāte ir svarīga ikvienam

Sandris Točs, speciāli DB, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Žīgurs iezvana tirdzniecības sesijas atklāšanu Nasdaq biržas ēkā Ņujorkā

Rūta Cinīte, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq biržas ēkā Ņujorkā, pirmdien, 14. augustā, tradicionālo tirdzniecības sesijas atklāšanu iezvanīja AS Latvenergo pārstāvji, informē Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Šī tradīcija tiek uzticēta tiem uzņēmumiem, kuri savā darbībā ir uzrādījuši īpašus panākumus – Latvenergo ir pirmais uzņēmums Baltijā, kas ir saņēmis Nasdaq biržas Labāko investoru attiecību balvu starp obligāciju emitentiem.

«Latvija ir inovāciju zeme, taču, lai šīs inovācijas ieviestu dzīvē, ir nepieciešams investors. Līdzīgi, kā tas bija toreiz, kad Rīgā dzimis drēbnieks Jākobs Deiviss, emigrējot uz Ņujorku, inovatīvā veidā ieteica stiprināt džinsu izturību ar kniedēm. Taču viņam pašam nepietika naudas šī izgudrojuma patentēšanai, un par viņa investoru kļuva Levi Strauss. Lielisks stāsts par to, kas notiek un kādi apvāršņi atveras, kad satiekas aizrautība, inovācijas un investīcijas,» iezvanīšanas ceremonijā sacīja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Politiskais teātris jaunas darbavietas neradīs

M. Ķirsons, E. Mudulis, S. Igaune, L. Melbārzde, Z. Zablovska, 29.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu jaunas darbavietas, nepieciešamas reformas izglītībā, atbalsta programmas darbinieku apmācībai, kā arī valstiskā līmenī jāveicina ražošana un eksports

Nereti priekšvēlēšanu laikā dzirdami solījumi par uzņēmējdarbības vides veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.Uzņēmēju teiktais DB apliecina to, ka neviens nerunā par konkrētiem plāniem, kā to paveikt arī dzīvē, nevis tikai uz papīra. Faktori, kas nosaka jaunu darbavietu radīšanu, dažādās nozarēs ir atšķirīgi, tomēr «lieku nepiekasīšanos» un stabilu nodokļu politiku atbalsta vairums.

Neraustīt deķīti

«Tiem, kuri vēlas būt politiķi šī vārda pilnā nozīmē, ir jāsaprot, ka nauda neaug valsts budžetā, bet to «saražo» uzņēmēji, maksājot nodokļus. Diemžēl priekšvēlēšanu drudzī, šķiet, šo patiesību ir aizmirsuši daudzi vairāksolītāji,» DB secina SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Ražošanā viena jauna darbavieta maksājot vismaz 0,1 – 0,15 milj. eiro, bet vēl augsti tehnoloģiskajās jomās šā summa var sasniegt 0,5 – 0,6 milj. eiro un šādas investīcijas vietējā kapitāla uzņēmumi bez banku kredītiem veikt nevar. «Šādas investīcijas arī rada ļoti labi apmaksātas darba vietas, kas darbaspēka nodokļos dod ievērojamas summas,» skaidro Dz. Putnis. Tādējādi politiķi savās reklāmās daudz runā par jaunu darbavietu radīšanu, taču nepasaka kā to izdarīs, it īpaši, ja bankas šobrīd nebūt neraujas aizdot naudu. Turklāt bieži vien modernu tehnoloģisko ražošanas iekārtu atpelnīšanās laiks pārsniedz banku aizdevuma termiņus. «Politiķiem arī ir beidzot jāaptver, ka nodokļu politiku nevar raustīt kā deķīti no vienas puses uz otru pusi, jo uzņēmējs vairs nespēj saprast, ko viņam īsti darīt,» iesaka Dz. Putnis, vēršot uzmanību uz iepriekš minētiem kurizoziem mikronodokļa likmes jomā – kaut arī lielie uznēmumi nodokļos maksā miljonus, pret apgrozījumu tas veido tikai 5 – 7%, kamēr mazajam biznesam šis līmenis tiek pacelts līdz 11% un vēlāk pat līdz 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Amerikāņu tipogrāfijas mašīnas ietekme uz globālo ekonomiku

Dienas Bizness, 17.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiziet uz tipogrāfiju, sadrukāt tur dolārus, un tad, izmantojot helikopteru, izkaisīt tos virs laimīgo iedzīvotāju galvām... Principā tieši šādu mērķi acīmredzot vēlētos sasniegt ASV Federālo rezervju sistēma ar Benu Bernanki vadībā, pieņemot lēmumu par ekonomikas kvantitatīvas stimulēšanas trešo kārtu, tādējādi piepildot daudzu dažādu investīciju baņķieru sapni.

Tiesa gan, nevarētu teikt, ka šī nauda tiks «mirstīgajiem» amerikāņiem, drīzāk - dažādām bankām, investīciju kompānijām. Teikt, ka tieši šāds pavērsiens būtu izraisījis lielu pārsteigumu, nekādi nevar - šādu politiku ASV ir īstenojušas teju katru reizi, atrodoties būtisku ekonomisko problēmu priekšā. Sadrukājot vairāk dolārus un atpērkot banku vērtspapīrus, faktiski tiks sildīts Amerikas iekšējais tirgus, iekšējais patēriņš, un vairāk tiks pirktas ne tikai dažādas obligācijas un cita veida vērtspapīri, bet arī izejvielas. Un šeit jau runa ir ne tikai par ASV, bet pasaules tirgu kopumā. Proti, ar šādām ekonomikas glābšanas aktivitātēm tiks panākts, ka vienā lielvarā varēs atļauties vairāk, bet visā pārējā pasaulē, ieskaitot Eiropu, augs inflācijas rādītāji, kas savukārt nozīmē pirktspējas samazināšanos. Ļoti vienkārši sakot - līdz šim kā attaisnojumu augstajām degvielas cenām varējām dzirdēt par krīzi Persijas līcī, neprognozējamību Irānā, problēmām Sīrijā un tamlīdzīgiem aspektiem, bet turpmāk visai šai plejādei varēsim pieplusot arī ekonomikas glābšanu Amerikā. Pastāv arī versija, ka šāds Bernankes lēmums jau zināmu laiku ir iecenots esošajās degvielas cenās. Citiem vārdiem sakot, attiecīgais lēmums būs viens no būtiskākajiem tam, kāpēc Latvijā jau tuvāko mēnešu laikā atkal varēsim runāt nevis par deflāciju, kā tas bija pāris pēdējos mēnešus, bet gan inflāciju. Cik iespaidīga tā būs, protams, rādīs laiks, taču ar šādu faktu kā tādu ir jārēķinās. Kā redzams, ASV glābšanas dēļ citām pasaules daļām nāksies sarast ar noteiktām neērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot naudu interneta reklāmā, Jūs sagaidāt atdevi (piemēram, jaunus klientus). Bet bieži vien uzņēmējiem nav informācijas (vai arī ir pieejama tikai virspusīga informācija), vai digitālā reklāma strādā efektīvi un sasniedz biznesa mērķus. Ja pieņemam, ka kāda daļa no reklāmas budžeta strādā neefektīvi, tad būtībā šis neefektīvi izmantotais budžets ir Jūsu zaudējumi. To apzinoties, noteikti rodas vēlme noskaidrot, kas tieši nestrādā efektīvi (kanāls, ziņojums, atslēgvārdi, mājas lapa). Ja to nezināsiet, palielinot reklāmas budžetu, palielināsies arī Jūsu zaudējumi.

Esmu izvēlējies divus būtiskus jautājumus, ko atbildot uzzināsiet, vai esat jau paveikuši galvenās darbības, lai uzsāktu analīzi. Ja Jūsu atbildes ir “Nē”, tad uzzināsiet, kādi priekšdarbi vēl jāpaveic.

Veikt reklāmas un mājas lapas darbības efektivitātes analīzi var ar vairākiem analītiskas rīkiem. Šajā rakstā es runāšu par vienu no tiem. Google Analytics ir analītiskas rīks, kas ikvienam mājas lapas īpašniekam ir pieejams bezmaksas. Šajā rakstā esmu pieņēmis, ka esat jau pieslēguši savam interneta resursam Google Analytics.

1. Vai Jums ir izveidoti mērķi Google Analytics kontā? Jā/Nē

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kurzemes loks ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū

LETA, 28.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts Kurzemes loks, kura otrajā kārtā ir izbūvēta 330 kilovoltu (kV) gaisvadu augstsprieguma elektrolīnija no Grobiņas līdz Ventspilij, ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū, - tādu atziņu Kurzemes loka posma atklāšanas pasākumā Ventspilī pauda amatpersonas.

Liberalizējot elektronerģijas tirgu, parādās nepieciešamība ar elektrolīnijām savienot ne tikai ražotnes un pilsētas, bet arī reģionus un valstis. Šādai atziņai piekrīt arī ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V), kurš uzsvēra: «Mums ir vienotais tirgus, brīva preču kustība Eiropā, gandrīz brīva cilvēku kustība, taču mūsu enerģijas tirgus faktiski ir izolēts - tā tas ir gan elektroenerģijas gadījumā, gan arī īpaši attiecībā uz gāzes tirgu.»

«Šis ir ļoti nozīmīgs solis mūsu izolācijas izbeigšanai. Tas mums arī palīdzēs veidot savienojumus ar Lietuvu un Zviedriju. Šiem soļiem nav tikai simboliska nozīme, bet arī praktiski ieguvumi. Pirmkārt, mēs iegūsim pieeju Skandināvijas valstu samērā lētajiem energoresursiem. Kurzemes loks nodrošinās lielākas elektroenerģijas jaudas Kurzemes reģionam, vismaz piekrastes reģionam, kas, cerams, nākotnē arī veicinās rūpniecības attīstību šajā reģionā,» prognozēja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru