Enerģētika

Zīle: patlaban nav izprotamas Latvijas pūles pārliecināt parterus par LNG termināļa būvi

Gunta Kursiša, 13.06.2012

Jaunākais izdevums

«Gadījumā, ja Ekonomikas ministrija aktīvāk nepievērsīsies gāzes cauruļvadu liberalizācijas likumdošanas izstrādei, nekādi nav izprotami Latvijas centieni pārliecināt mūsu partnerus, ka tieši Latvijā ir jātiek būvētam sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālim. Termināli jau mēs uzbūvēt varam, taču, ko gan tas dos, ja saglabājas Latvijas Gāzes monopols uz cauruļvadiem,» uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.

«Kaimiņi šajā ziņā ir krietnu soli priekšā - Igaunijas parlaments nupat pieņēma likumu par gāzes pārvades atdalīšanu no gāzes pārdošanas biznesa no 2015. gada, tā laužot no Krievijas koncerna Gazprom atkarīgā Igaunijas gāzes uzņēmuma Eesti Gaas monopolu uz cauruļvadiem. Līdzīgu soli jau iepriekš veica Lietuva, galu galā panākot neticamo - vienošanos ar Gazprom,» atgādina R. Zīle, aicinot Ekonomikas ministriju aktīvāk pievērsties gāzes cauruļvadu liberalizācijas likumdošanas izstrādei, lai Latvija būtu gatava konkurences ienākšanai gāzes tirgū.

Baltijas valstis ir pārāk atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm, kas veido teju 100% no Baltijā patērētās gāzes, norādīts arī EP atbalstītajā ziņojumā par sadarbības veidošanu enerģētikas politikā ar partneriem ārpus ES. Tajā pausts, ka katram reģionam vienmēr jābūt pieejamiem vismaz diviem dažādiem piegādes avotiem.

EP aicinājis Eiropas Komisiju un dalībvalstis nodrošināt savienotu ES iekšējo enerģijas tirgu, kas spēj darboties apstākļos, kad ir ārējs spiediens un tiek mēģināts energoapgādi un enerģijas cenas izmantot kā ārpolitikas līdzekli. Tādēļ tikusi uzsvērta nepieciešamība palielināt resursus enerģijas tirgus savienošanas projektiem ES un līdz 2015. gada beigām pabeigt Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīklu izveidi, jo īpaši attiecībā uz Baltijas savienojuma plānu.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada jūnija sākumā Igaunijas parlaments apstiprinājis pārskatīto likumu, kas paredz pārdot nacionālo enerģijas kompāniju Eesti Gaas, kuras lielākais īpašnieks ir Krievijas monopolists Gazprom. Līdz ar likuma maiņu Igaunijas likumdošana saskanēs ar ES trešajā enerģētikas paketē noteikto gāzes tirgus liberalizāciju, kas paredz nodalīt gāzes ražošanu, piegādi un pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV slānekļa gāzes pieplūdums Eiropā iegrieztu Gazprom, tomēr Krievijai – nosacīti

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports no ASV uz Eiropu, iespējams, liks kristies eiropiešu maksātajai gāzes cenai un ievērojami kaitēs Gazprom biznesam, liecina Financial Times (FT) atsauce uz Kolumbijas Universitātes Globālās enerģētikas politikas centra (GEPC) pētījumu.

Kārts diskusijām

Kā jau par LNG labumiem gan DB, gan daudzviet plašsaziņā komentējuši eksperti, šā resursa pieejamība vien dod spēcīgu trumpi klientam, šai situācijā – ES, sarunās ar cauruļvadu dabasgāzes piegādātāju par cenu. Ņujorkā bāzētās domnīcas aplēses liecina, ka Gazprom gan šā apstākļa, gan reālas piegāžu dažādošanas dēļ sacensībā ar ASV LNG eksportētājiem Eiropas tirgū varētu zaudēt līdz pat 18% ieņēmumu. Eiropiešiem tas paredzami nozīmētu ap 11% dabasgāzes cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta ar foto - Lietuvā svinīgi sagaidīts Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģis Independence

Db.lv/ LETA, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».

Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.

Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.

Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.

Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG nostiprina pozīcijas

Didzis Meļķis, 16.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuviešu retorika ir kareivīga, un sašķidrinātās dabasgāzes tirgus to pieļauj, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sašķidrinātā dabasgāze (LNG), uz kuras kārts Lietuva ir likusi savas enerģētikas neatkarību un spēju diskutēt ar Gazprom, pasaulē kļūst par otro nozīmīgāko tirgoto izejvielu pēc naftas.

Lietuva savu jauniegūto LNG termināli Klaipēdā acīmredzami izmanto pēc pilnas programmas, un enerģētikas ministrs Roks Masļus BBC Krievijas redakcijai izteicies, ka LNG tankkuģa Independence dēļ valsts no 2016. gada varētu atteikties no Krievijas dabasgāzes importa vispār. Lietuvai šogad beidzas desmit gadus ilgušais līgums ar Gazprom.

Ar to vien Klaipēdas termināļa potenciālu lietuvieši neuzskata par izsmeltu. Nesen termināļa apsaimniekotājs Klaipėdos nafta (KN) ziņoja par saprašanās memoranda parakstīšanu ar Vācijas jūras transporta degvielas piegādātāju Bomin Linde LNG par kopēju šīs jomas LNG tirgus apgūšanu. Sevišķi līdz ar ES jaunajiem regulējumiem, kas veicina ekoloģiskas degvielas lietojumu jūras transportā, Baltijas jūras areālā šāda infrastruktūra un pakalpojumi ir aktualizējušies. KN plānos ir Klaipēdā izbūvēt «neliela mēroga LNG pārkraušanas staciju», ziņo kompānija. Bomin Linde plāno rezervēt sev Klaipēdas terminālī noteiktu apjomu LNG pārkraušanai un kravu sadalīšanai Baltijas jūras reģiona vajadzībām. Kopējos plānos ir arī LNG uzpildes tankkuģa projekta attīstīšana jūras transporta vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dombrovskis: ASV gāzes cena Eiropā varētu būt konkurētspējīgāka nekā Gazprom

Žanete Hāka, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta, un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Gazprom piedāvāto, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka par vienu no galvenajiem politiskajiem instrumentiem un ieročiem ir kļuvusi enerģētika. Tikai dažu mēnešu laikā Krievija sākotnēji samazināja gāzes cenu Ukrainai par 33%, bet vēlāk paaugstināja to pat par 50%. Šādām cenu svārstībām un neskaidrībai par piegādēm vajadzētu izraisīt katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas.

Ņemot vērā minētos riskus, Latvijai nepieciešams rīkoties pietiekoši izlēmīgi, tomēr tikpat svarīgi saglabāt vēsu galvu. Kā zināms, gāzes cena būtiski ietekmē ne tikai apkures rēķinu apmēru, bet arī tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Kā piemēru ministrs min - pagājušā nedēļā AS Valmieras stikla šķidra paziņoja, ka enerģijas cenas ir galvenais iemesls tam, ka jauno ražotni atvērs nevis Latvijā, bet gan ASV, kur gāzes cena ir vien apmēram trešdaļa no vidējās cenas pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Klaipēdā automātiski nenozīmē zemāku gāzes cenu, taču tā ir enerģētisko drošības sajūtu pastiprinoša infrastruktūra , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc trīs gadu intensīva darba Lietuva ir tikusi pie sava peldošā LNG termināļa Klaipēdā. Paša projekta infrastruktūras izbūve Klaipēdas ostā izmaksājusi ap 100 milj. eiro, bet peldošā termināļa jeb kuģa noma ir 43 milj. eiro gadā, norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Rokas Masjulis. Tā kā kuģi paredzēts nomāt 10 gadus, tad kopējās termināļa izmaksas pārsniegs 500 milj. eiro. «Terminālis nav ļoti dārga investīcija, un, tā kā tā izbūves dēļ Gazprom Lietuvai ir samazinājis gāzes cenu, tad var teikt, ka terminālis jau ir atmaksājies,» skaidro R. Masjulis, cenšoties noraidīt bažas, ka jaunais terminālis gāzes patērētājiem izmaksās dārgi. Publiskajā telpā daudz spekulēts par tā saucamo gāzes OIK, kas saistībā ar jaunās gāzes infrastruktūras radītajām izmaksām tikšot uzlikts Lietuvas gāzes patērētājiem. Taču pašlaik zināms vien tas, ka regulētajiem lietuviešu enerģētikas uzņēmumiem būs pienākums iepirkt vismaz 20% gāzes no jaunā termināļa. Tiesa, Lietuvas enerģētikas ministrs neapgalvo, ka Klaipēdas LNG terminālis tirgos īpaši lētu gāzi. «Gāzes cenas atbildīs tirgum. Mēs to esam piesaistījuši Lielbritānijas biržas UK NBP cenai, kas pašlaik ir ļoti līdzīga tai, par kādu Gazprom tirgo savu cauruļvada gāzi, proti, 260-290 eiro par tūkstoti kubikmetru,» tā Lietuvas enerģētikas ministrs. Jāpiebilst, ka R. Masjulis, pirms kļuva par Lietuvas enerģētikas ministru, bija Klaipedos Naftas ģenerāldirektors un tieši viņa vadības laikā Klaipedos Nafta uzsāka LNG termināļa projektu, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm pati piesaistot investorus un negaidot uz iespējamu ES līdzfinansējumu. Tas var arī izskaidrot, kāpēc tieši R. Masjuļa uzruna termināļa svinīgajā atklāšanā tika pavadīta ar visskaļākajām ovācijām. «Šis ir ar lielu pacietību un mērķtiecību īstenots projekts, un mēs esam gatavi ar savu neatkarību dalīties arī ar saviem kaimiņiem,» uzsvēra R. Masjulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ekspresintervija: Gāzes iegādes alternatīvas ir pieejamas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemtajos noteikumos nebūtu zemūdens akmeņu, kas lielajiem dabasgāzes patērētājiem liegtu reālu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai

To ekspresintervijā DB uzsver a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Šī gada 10. septembrī SPRK būtu jāpieņem noteikumi par trešo pušu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai. Kāpēc jums šie noteikumi ir svarīgi?

Interese par trešās puses pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai ir ļoti augsta. Pirmajā šo noteikumu projektā redzējām, ka Latvijā nav paredzēts tā sauktais exit point (izejas punkts, kur ir iespējams saņemt dabasgāzi), bet gan tikai uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas. Tā rezultātā Latvijā būtu iespējams tikai dabasgāzes tranzīts. Pēdējā noteikumu versijā parādījās arī exit point Latvijā, tomēr bija uzlikti papildu ierobežojumi, ka šis izejas punkts darbojas tikai tad, ja ir pieņemti gāzes lietošanas noteikumi, kas vēl nav pieņemti. Tas praktiski nozīmēja, ka, pat pieņemot šos trešās puses pieejas noteikumus, Latvijas lietotājiem praktiski nebūtu trešās puses pieejas pie dabasgāzes tīkliem. A/s Latvenergo un Ekonomikas ministrija norādīja, ka šie ir tikai tehniskie noteikumi, kā mēs varam tikt klāt pie dabasgāzes infrastruktūras un to izmantot. Savukārt dabasgāzes lietošanas noteikumi paredz to, ja šeit faktiski darbojas brīvais tirgus, kādā veidā tas funkcionē. Tās ir divas nesaistītas lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tallink paraksta līgumus ar LNG piegādātājiem Igaunijā un Somijā

Žanete Hāka, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar AS Tallink Grupp paziņojumu uzņēmums ir parakstījis līgumus ar sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādātajiem Igaunijā un Somijā par LNG piegādi uzņēmuma jaunās paaudzes jaunajam prāmim M/S Megastar, kas maršrutā Tallina–Helsinki uzsāks kursēt nākamā gada sākumā, informē uzņēmums.

Uzņēmuma partneri Igaunijā būs AS Eesti Gaas un Somijā – Finland Skangas.

AS Tallink Grupp kuģu pārvaldības vadītājs Kapteinis Tarvi-Carlos Tuulik pastāstīja, ka kopumā tika atrasti vairāki labi potenciālie sadarbības partneri pilnīgi jaunā nozarē.

«Eesti Gaas ir eksperts dabiskās gāzes biznesā Igaunijā. Mēs esam importējuši un piegādājuši dabisko gāzi vairākas desmitgades. Šodien mēs ieejam jaunā laikmetā, nodrošinot piegādi Tallink jaunajam prāmim M/S Megastar, kas ir mūsu pirmais lielais LNG projekts kuģniecības nozarē,» sacīja Eesti Gaas ģenerāldirektors Ants Nots.

«Katru gadu Ziemeļvalstīs mēs izpildām aptuveni 1000 LNG dabasgāzes uzpildīšanas operācijas. Mūsu sadarbība ar Tallink apliecina mūsu spēju nodrošināt piegādi saskaņā ar kuģniecības prasībām efektīvai, drošai un uzticamai LNG uzpildīšanai,» uzsver Skangas pārdošanas un mārketinga direktors Tommijs Matila.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ES valstu spiediens uz Gazprom palielinās

Līva Melbārzde, 05.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slānekļa gāzes potenciāls un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecība palielinājušas spiedienu uz Krievijas gāzes gigantu Gazprom, un tam ir arī pirmie rezultāti.

Par šādu rezultātu varētu nosaukt neseno vācu enerģētikas uzņēmuma E.ON un Gazprom panākto vienošanos par dabasgāzes cenas nosacījumu maiņu ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgumos, par ko ziņo Reuters. DB jau rakstīja, ka E.ON, vēloties dabasgāzes cenas atsaisti no naftas cenas ilgtermiņa līgumos, šo jautājumu ar Gazprom risināja Stokholmas arbitrāžas tiesā. Vācieši uzsvēra, ka ilgtermiņa līgumos pastāvošais cenu veidošanas mehānisms sakarā ar Eiropā jau daļēji izveidoto brīvo dabasgāzes tirgu, kur lielu lomu spēlē tirgošanās iespēja ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG), rada viņiem būtiskus zaudējumus. Tagad E.ON ar Gazprom vienojušies par cenu izmaiņām. Šīs vienošanās detaļas netiek sīkāk atklātas, taču E.ON paziņojis, ka tās tiks piemērotas sākot jau ar iepriekšējo ceturksni un palielinās E.ON peļņu par 1 miljardu eiro. Visticamāk, ka šis nebūs tikai viens atsevišķs gadījums un līdzīgas tiesības sev pieprasīs arī citi energouzņēmumi, piemēram, otrs vācu energomilzis RWE.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dombrovskis: Sašķidrinātās gāzes terminālim ir jābūt Latvijas projektam

LETA, 04.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālim ir jābūt Latvijas projektam, sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Ministrs stāstīja, ka nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā laika posmā no 2014.gada līdz 2020.gadam gan Lietuvai, gan Igaunijai būs lieli projekti, kas vai nu jau ir saņēmuši, vai saņems finansējumu. "Būtu loģiski, ka arī Latvijā tiek veiktas investīcijas lielā projektā," piebilda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka Latvijai ir visas iespējas būvēt LNG termināli, jo mūsu valstij ir atbilstoša infrastruktūra - ostas, Inčukalna pazemes gāzes krātuve u.c. «Šim vajadzētu būt mūsu projektam,» uzsvēra ekonomikas ministrs.

V. Dombrovskis apstiprināja, ka sarunas par LNG termināļa būvniecību Latvijā ir nesen atsākušās, bet šim jautājumam ir ierobežotas pieejamības statuss. Tomēr ministrs atzina, ka tiek vērtēta iespēja arī Latvijā būvēt LNG termināli.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nav ko kaisīt pelnus uz galvas, jāvirzās uz rīcību

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai lielajām rūpniecības valstīm no G20 jādomā par ekonomikas stimulēšanu un infrastruktūras izbūvi, tikpat nopietni pie savas nākotnes jāstrādā arī mazajām valstīm

Kamēr Latvijā tika atzīmēta valsts 96. gadadiena, starptautiskajā arēnā norisinājās notikumi, kuru atskaņas globālā un reģionālā līmenī turpinās ietekmēt valstu ekonomikas un līdz ar to arī cilvēku dzīvi vismaz vēl dažus tuvākos gadus. Viens no šādiem notikumiem bija G20 sanāksme Austrālijas pilsētā Brisbenā. Daļai vērotāju šī sanāksme šķita nozīmīga ar to, ka vēl skaidrāk iezīmēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina izolāciju starp pašreizējiem lielo valstu līderiem un līdz ar to viņam savu bārbekjū nācās notiesāt lepnā vientulībā, pasākumu pametot vēl pirms tā oficiālajām beigām. Krievijas vadonis gan atbildi parādā nepalika un starptautiskās publikas kaitināšanai ļāva G20 norises tuvumā pabraukāt dažiem karakuģiem, taču kopumā iespaids bija diezgan skarbs – amerikāņi Putinu neuztvēra nopietni, bet eiropieši no viņa novērsās Ukrainas konflikta dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze: Reāli par gāzes piegādi no citiem avotiem var runāt tikai pēc 2019. gada

Gunta Kursiša, 06.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reāli runāt par piegādi no citiem avotiem, izņemot Krieviju, varam runāt tikai pēc 2019. gada, tā Db.lv stāstīja a/s Latvijas gāze preses sekretārs Vinsents Makaris.

Baltijas valstis un Somija tagad ir tikai iesniegušas savus pieteikumus par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla būvi un projekta novērtēšana beigsies tikai nākamā gada otrajā pusē. Arī tad, kad lēmumi tiks pieņemti, vēl jārēķinās ar vairāku gadu ilgu gaidīšanu, līdz terminālis tiks izbūvēts, norādīja V. Makaris.

Piegādātāju vidū, kas varētu nodrošināt sašķidrināto dabasgāzi, varētu būt Alžīra, Katara, Norvēģija. Uz to laiku arī ASV varētu būt kļuvusi par nozīmīgu LNG piegādātāju, atzina V. Makaris, sīkāk gan nekomentējot, cik liela ir šāda iespējamība. Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda - dabasgāzes piegādes Latvijai no ASV ir reālas, ja ir privātās kompānijas, kas ir gatavas nodrošināt šādu piegādes pakalpojumu. Sākotnējie aprēķini, kas saņemti no divām ASV kompānijām, ar kurām vizītes laikā ASV tikās L. Straujuma, liecina, ka dabasgāze Latvijai pat būtu lētāka, ja tā tiktu piegādāta no ASV. Premjere raidījumā skaidroja, ka ASV notika tikšanās ar divām kompānijām, kas varētu Latvijai piegādāt gāzi no ASV. Interesi par šādu pakalpojumu izrādījušas arī vēl citas kompānijas, taču laika trūkuma dēļ tikties ar tām premjerei neizdevās. L. Straujuma skaidroja, ka ar citām kompānijām savas vizītes laikā ASV varētu tikties finanšu ministrs Andris Vilks. L. Straujuma arī uzsvēra, ka ASV kompānijām, kas varētu piegādāt dabasgāzi Latvijai, ir svarīgi zināt, vai jāpiegādā tikai Latvijai vai, piemēram, visām Baltijas valstīm, vai kādam citam, lielākam valstu blokam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ošlejs: Nekustamo īpašumu tirdzniecība trešo valstu pilsoņiem Latvijā var radīt krīzi

LETA, 10.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzi Spānijā radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība un Latvija patlaban iet to pašu ceļu, šodien konferencē Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks? pauda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Ošlejs uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ir bīstama politika, raugoties no ekonomikas viedokļa. Viņš uzsver, ka pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Kā salīdzinājumu Ošlejs izvēlējās pretstatīt situāciju Vācijā un Spānijā. Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, savukārt Spānija - tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. «Redzam atšķirību abās valstīs - viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,» atzīmēja Ošlejs.

Ekonomists norādīja, ka krīzi Spānijā neradīja valdības izšķērdība, jo valsts bija fiskāli atbildīga. To radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība. Ošlejs iesaka mācīties no Spānijas un Vācijas pieredzes. «Nedrīkst subsidēt nekustamo īpašumu nozari, jāsubsidē rūpniecības nozare. Šobrīd ejam Spānijas ceļu, kurš beigsies tāpat kā Spānijai,» brīdināja Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink domā izvērsties arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās

Egons Mudulis, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes patēriņa pieaugums ļautu samazināt sistēmas uzturēšanas izmaksas un paaugstināt tirgus likviditāti, kā rezultātā veidotos izdevīgāks cenu piedāvājums, norāda eksperti

Kopš 2007. gada dabasgāzes patēriņš Latvijā sarucis par 278 miljoniem m3, 2018. gadā sasniedzot 1422 miljonus m3, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis Andrejs Belijs (Andrei Belyi) skaidro, ka patēriņa kritums vērojams ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā un citās Eiropas valstīs. Nozares pārstāvji prognozē, ka pieprasījumu pēc gāzes varētu veicināt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un saspiestās dabasgāzes (CNG) attīstība.

Liels potenciāls

Šobrīd nepietiekamais pieprasījums ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem dabasgāzes piegādes avotu diversificēšanā, uzskata A.Belijs. «Jāsaka, ka kopš 2011. gada dabasgāzes patēriņš Baltijā ir ievērojami samazinājies, sevišķi tas attiecas uz elektroenerģētikas un siltumenerģijas sektoru. Šī iemesla dēļ kļuvis ļoti sarežģīti piesaistīt reģionam jaunus piegādātājus, īpaši - zemo cenu periodā. Viens no veidiem, kā audzēt pieprasījumu, ir gāzes izmantošana sauszemes un jūras transportā. Zināms, ka jau šobrīd gāzi dzinējos veiksmīgi izmanto gan sašķidrinātā, gan saspiestā veidā, un es uzskatu, ka šiem alternatīvās degvielas veidiem ir liels potenciāls arī nākotnē. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem CNG izmantošanā transporta sektorā ir Apvienotā Karaliste, taču arī Igaunijā šis sektors ik gadu aug,» stāsta A.Belijs, atgādinot, ka, izmantojot virtuālos cauruļvadus, CNG un LNG iespējams nogādāt uz jebkuru vietu, arī tādu, kas atrodas ārpus tīkla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas lielākais dabasgāzes uzņēmums paplašina darbību Latvijā

Lelde Petrāne, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar dabasgāzes tirgus atvēršanu un vienota Ziemeļu-Baltijas tirgus izveidošanu, Igaunijas lielākais dabasgāzes uzņēmums Eesti Gaas paplašina savu darbību Latvijā, ienākot mazumtirdzniecības tirgū, un sāk izmantot jaunu preču zīmi Elenger.

«Savas organizācijas veidošanu Latvijā uzsākām pirms pusotra gada. Turpmāk, papildu lielajiem klientiem, arvien aktīvāk fokusēsimies uz mazo uzņēmumu un mājsaimniecību klientu segmentu,» norādīja Elenger Latvija valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

«Ziemeļu-Baltijas gāzes tirgus pārsniedz 6 miljardus m3 un, vadoties no mūsu pieredzes, esam uzstādījuši mērķi iegūt vismaz sesto daļu no tā,» uzsvēra D. Skulte.

Papildu cauruļvadu dabasgāzes pārdošanai Elenger plāno nostiprināties LNG (sašķidrinātās dabasgāzes) segmentā. «Tallink ātrgaitas prāmja Megastar bunkurēšana un unikāls LNG bunkerkuģis, kura būvniecību pabeigs nākamajā gadā, nodrošina, ka tuvākajā reģionā esam kļuvuši par uzņēmumu ar lielāko LNG kompetenci,» uzskata D. Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils dome pārsūdzēs tiesas spriedumu par graudu termināļa paplašināšanu

Vēsma Lēvalde, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils pilsētas dome izmantos likumdošanā noteiktās tiesības pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas spriedumu a/s Ventspils Grain Terminal graudu termināļa 2.kārtas būvniecības lietā.

Ventspils pilsētas dome lēmumu pārsūdzēt spriedumu pamato ar nepieciešamību aizstāvēt iedzīvotāju intereses, jo tiesas spriedums, kas ir labvēlīgs Ventspils Grain Terminal, nozīmē to, ka zaudētāji būs Ventspils graudu termināļa tuvākajā apkārtnē daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie iedzīvotāji. Ventspils dome uzskata, ka palielināsies troksnis un būs vairāk cilvēku veselībai kaitīgo putekļu, kā arī samazināsies īpašuma vērtība un pasliktināsies iedzīvotāju dzīves apstākļi.

Pašvaldība norāda, ka tiesa nav ņēmusi vērā 200 m rādiusā ap šo termināli dzīvojošo iedzīvotāju aptaujas rezultātus, kur 77% respondentu neatbalsta Ventspils graudu termināļa paplašināšanos. Par to liecina arī iedzīvotāju vairākkārtējās sūdzības pašvaldībā, kā arī sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtās vēstules no 103 Dzintaru ielā 34, Ventspilī dzīvojošajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Megastar pirmajā gadā pārvadājis vairāk nekā 2 miljonus pasažieru

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Megastar ir arī lielākais peldošais tirdzniecības centrs Baltijas jūrā.

LNG ātrgaitas prāmis Megastar, kas uzsāka kursēt maršrutā Tallina-Helsinki 2017. gada janvārī, savā pirmajā gadā ir pārvadājis vairāk nekā 2 miljonus pasažierus, AS Tallink Latvija Pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

Šis ir lielākais pasažieru skaits, kas uz viena kuģa gada laikā ir pārvadāts Baltijas jūrā.

«Megastar ir lielākais ieguldījums Igaunijā pēdējā desmitgadē ar privāta kapitāla investīciju pamatā, un mēs esam ļoti gandarīti ar kuģa sniegumu pirmajā gadā. Šis kuģis patiesi ir jaunākās paaudzes kuģis, kas ir aizsācis jaunu laikmetu Baltijas jūrā, uzstādot jaunus standartus,» sacīja Janek Stalmeister, Tallink Grupp CEO.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink jaunā ātrgaitas LNG prāmja vārds būs Megastar

Lelde Petrāne, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink jaunais LNG ātrgaitas prāmja, kas tiks piegādāts 2017.gadā, vārds būs Megastar.

Šis prāmja vārds izvēlēts no 21 550 iesniegtajiem priekšlikumiem, kas saņemti publiskā konkursā par jaunā LNG prāmja vārdu. 2016.gada 9.februārī tiks ielikts prāmja ķīlis Meyer Turku kuģu būvētavā, aizsākot kuģa būves procesu sausajā dokā.

Tallink Grupp pārstāvis Janeks Stalmeisters skaidro: «Tā kā Megastar būs viens no lielākajiem šāda tipa prāmjiem pasaulē, vārds perfekti izsaka prāmja īpašības un būtību. To ir arī viegli izrunāt igauņu, somu, zviedru, latviešu un citās valodās. Tā kā daudzi konkursa dalībnieki bija minējuši tieši šo vārdu, tad mēs to saskatām arī kā mūsu pasažieru vēlēšanos.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 1. jūlijā, jaunais LNG ātrgaitas prāmis M/S Megastar tika nokristīts Meyer Turku kuģu būvētavā, informē AS Tallink Grupp un Meyer Turku.

Videi draudzīgo prāmi kristīja bijusī Somijas prezidente Tarja Halonena.

AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Janeks Stalmeisters teica, ka kuģa būves process ir jau gandrīz pusceļā.

«Prāmja būvniecība turpinās, un līdz ar to arī notiek darbs pie jauniem un inovatīviem pakalpojumiem un risinājumiem, kas ieviesīs jaunas vēsmas Tallink Shuttle konceptā un tiks atrādīti pasažieriem līdz ar jauno prāmi. Tāpat mēs esam ļoti pagodināti, ka prezidente Tarja Halonen ir prāmja krustmāte. Tas ir apliecinājums speciāli izstrādātiem šī prāmja ārkārtīgi augstajiem videi draudzīgiem risinājumiem. Šajā skatījumā M/S Megastar būs ļoti labs vēstnesis visā nozarē,» piebilda Janeks Stalmeisters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministra Andra Vilka (V) nesenos izteikumus par to, ka ir jāatrod veids, kā pēc iespējas ātrāk «izlikt» Grieķiju ārpus eirozonas, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle intervijā Rietumu Radio novērtēja par neveiksmīgiem, norādot, ka valstij, kura pati vēl nav iestājusies eirozonā, nevajag piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei.

«Latvijas valsts augstākajām amatpersonām publiski nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi,» uzskata Zīle. «Pēc manām domām, ir nepareizi valsts amatpersonai, kas pārstāv valsti, kas vēl nav eirozonā, izteikties par eirozonas valsti un faktiski piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei [Angelai Merkelei], kura par šiem jautājumiem izsakās daudz diplomātiskāk,» norādīja EP deputāts.

Kā norāda Zīle, arī Vācija, kas no saviem pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām ir finansējusi banku sektoru Spānijā, Itālijā un it īpaši mazajā Grieķijā, «faktiski ir veicinājusi vieglo dzīvi un burbuli šajās valstīs, kas pirka Vācijas preces un pakalpojumus». Zīle izteicās, ka «Vācijai jānes savs slogs» un nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Pie advokāta – līdzīgi kā pie ārsta

Anda Asare, 26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labam juristam nepietiek zināt likumus. Ir jāizprot likuma jēga un jāpārzina tā piemērošana, tikai tā var atrast pareizās atbildes uz jautājumiem. Tā uzskata advokātu biroja Raida Lejiņš & Norcous partneris Guntars Zīle.

Advokātiem darba lauks dalās divās lielās daļās – problēmu risināšana (visbiežāk sabiedrībai viņu darbs asociējas tikai ar klientu aizstāvību tiesās), un problēmu preventīvā novēršana, lai nebūtu jādodas uz tiesu vai, ja arī jādodas, lai iznākums būtu klientam pozitīvs. «Mans darba lauks vairāk attiecas uz preventīvo daļu un uz tiesām sanāk piestaigāt retāk. Lielākoties strādāju ar dažādu uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas, investīciju piesaistes un citiem darījumiem, tostarp nekustamajiem īpašumiem, būvniecības lietām,» stāsta G. Zīle.

G. Zīle stāsta, ka prātīgākie klienti ir tie, kuri dodas pie advokāta laikus. Līdzīgi kā pie ārsta – ir tādi, kas «piestaigā» regulāri, lai izvairītos no problēmām, un tādi, kas atskrien tikai tad, kad jau ir saslimuši. «Ir gan tādi, gan tādi – palīdzam visiem. Tas šajā profesijā ir gan labi, gan slikti – ir grūti prognozēt ikdienu. Ir lielie projekti, kas turpinās ilgstoši un ļauj prognozēt laiku, bet tāpat tev jebkurā diennakts stundā var piezvanīt par jaunu lietu. Uzreiz jāpielāgojas, jārod iespēja palīdzēt. Šī varbūt ir galvenā atšķirība no citām juridiskajām profesijām. Ja klientam kaut ko vajag vienas vai divu dienu laikā, jāatrod laiks to izdarīt, turklāt pienācīgā kvalitātē un tieši tā, kā vajadzīgs klientam. Tas ir izaicinājums,» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva izvērtēs sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvas pēc 2024.gada

LETA--BNS, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm nespējot panākt vienprātību jautājumā par reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes temināli, Lietuvas valdība zaudējusi iespēju lūgt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas termināļa kuģa «Independence» izpirkšanai un sākusi meklēt alternatīvus risinājumus, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

Termināļa operatorkompānija «Klaipedos nafta» nesen izsludinājusi starptautisku konkursu ilglaicīgu sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvu izvērtēšanai.

«Tas vēl noteikti nenozīmē, ka mēs [kuģi] neizpirksim. Mūsu mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgāku gāzes cenu šobrīd un nākotnē, tādēļ, izvērtējot reģiona situāciju un vajadzību pēc piegāžu drošības, mēs gribam meklēt alternatīvas. Mums jāpārliecinās, vai šāds objekts [termināļa kuģis] būtu vajadzīgs pēc 2024.gada, un tad jāspriež par tiem vai citiem scenārijiem,» norādījis ministrs.

2024.gadā Lietuvai beidzas termināļa kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas nomas līgums, kas ar Norvēģijas kompāniju «Hoegh LNG» tika noslēgts uz desmit gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties samazināt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa uzturēšanas izmaksas, Lietuva gribētu jau pirms savulaik noteiktā desmit gadu termiņa izpirkt no Norvēģijas kompānijas Hoegh termināļa kuģi, kas kalpo kā peldoša gāzes glabātava, paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis. Šai nolūkā tā gatavojas lūgt palīdzību Eiropas Savienībai (ES).

Tas ļautu mums vēl vairāk pazemināt gāzes cenu, jo pēc termināļa izpirkšanas mēs varētu izmaksas izvietot ilgākā laika posmā. Ceram, ka termināļa pašizmaksa varētu kristies vēl par 20%. Mēs jau runājam ar [Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu, Enerģētikas savienības komisāru] Marošu Šefčoviču par iespējamo Eiropas palīdzību, ministrs sacījis žurnālistiem Klaipēdā, kur otrdien apmeklēja termināli kopā ar EK viceprezidentu.

Jāmeklē resursi, jāmeklē ceļi - vai nu aizdevumi, vai citi instrumenti, bet diskusijas esam sākuši, jo gribam, lai gāzes cena Lietuvā konsekventi saruktu, viņš piebildis.

Masjulis gan atzinis, ka pagaidām nevar pateikt, cik lieli līdzekļi būtu vajadzīgi kuģa izpirkšanai un cik šim mērķim varētu atvēlēt EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rosība Skultes ostā kontrastē ar Saulkrastu centrā valdošo mieru

Dienas Bizness, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skultes osta, kas atrodas Saulkrastu pievārtē, pirms diviem gadiem neoficiāli tika minēta kā viena no teritorijām Latvijā, kur varētu būvēt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli.

Šopavasar Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs laikrakstam Diena apstiprinājis, ka tāda versija tiešām dzirdēta, turklāt «uzbūvēt LNG termināli Skultes ostā tehniski un praktiski būtu iespējams», bet viņš arī atzinis, ka termināļa vietas izvēle, nenoliedzami, ir «politisks lēmums, ko pieņem nevis ostu, bet politiķu un valdības līmenī». Šobrīd tiek pieļauts, ka LNG termināli būvēs nevis Latvijā, bet Igaunijā vai Somijā, norāda laikraksts.

Rosība Skultes ostā kontrastē ar Saulkrastu centrā valdošo mieru, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, secinājusi Diena. Osta un ar to saistītie uzņēmumi nodrošinot darbvietas aptuveni simts cilvēkiem, galvenokārt Saulkrastu pilsētas un novada iedzīvotājiem. «Skultes osta mums ir ļoti būtiska, jo Saulkrastos darbvietu izvēle nav liela, arī simts darbvietu mums šķiet daudz,» atzinuši vairāki saulkrastieši.

Komentāri

Pievienot komentāru