Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Krīzi Spānijā radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība un Latvija patlaban iet to pašu ceļu, šodien konferencē Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks? pauda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Ošlejs uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ir bīstama politika, raugoties no ekonomikas viedokļa. Viņš uzsver, ka pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Kā salīdzinājumu Ošlejs izvēlējās pretstatīt situāciju Vācijā un Spānijā. Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, savukārt Spānija - tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. «Redzam atšķirību abās valstīs - viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,» atzīmēja Ošlejs.

Ekonomists norādīja, ka krīzi Spānijā neradīja valdības izšķērdība, jo valsts bija fiskāli atbildīga. To radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība. Ošlejs iesaka mācīties no Spānijas un Vācijas pieredzes. «Nedrīkst subsidēt nekustamo īpašumu nozari, jāsubsidē rūpniecības nozare. Šobrīd ejam Spānijas ceļu, kurš beigsies tāpat kā Spānijai,» brīdināja Ošlejs.

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Eiropas Savienības budžetu perspektīvā varētu pildīt digitālais nodoklis un arī izmešu (CO2 ) nodoklis, kas skartu ikvienu māju, dzīvokli un transportu.

Tādu iespējamo risinājumu Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle. Viņš norādīja, ka pēdējos gados ir bijis ļoti daudz diskusiju par tā dēvētajiem “ES pašu resursiem” un pašlaik tos pilda nodoklis par nepārstrādājamo plastmasu, kura ienākumi samazināsies, jo Eiropa tādu produktu nevēlas.

“Ir vairākas idejas un priekšlikumi, kuri tieši pildītu ES budžetu. Viens no tiem Eiropas nodokļiem, kas paver iespējas, ir tā dēvētais digitālais nodoklis. Lielās platformas gūst milzīgus ienākumus un peļņu, bet nodokļos teritorijās, kurās gūst šo labumu, tikpat kā neko nemaksā,” skaidroja R. Zīle. Viņš atgādināja, ka ES Zaļā kursa dokumentos būtībā paredzēts ieviest emisiju (CO2 ) izmešu nodokli par transporta degvielu, par mājokli, proti, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļaujot transportu un mājokļus, kas pašlaik ir ārpus šīs sistēmas.

Labam juristam nepietiek zināt likumus. Ir jāizprot likuma jēga un jāpārzina tā piemērošana, tikai tā var atrast pareizās atbildes uz jautājumiem. Tā uzskata advokātu biroja Raida Lejiņš & Norcous partneris Guntars Zīle.

Advokātiem darba lauks dalās divās lielās daļās – problēmu risināšana (visbiežāk sabiedrībai viņu darbs asociējas tikai ar klientu aizstāvību tiesās), un problēmu preventīvā novēršana, lai nebūtu jādodas uz tiesu vai, ja arī jādodas, lai iznākums būtu klientam pozitīvs. «Mans darba lauks vairāk attiecas uz preventīvo daļu un uz tiesām sanāk piestaigāt retāk. Lielākoties strādāju ar dažādu uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas, investīciju piesaistes un citiem darījumiem, tostarp nekustamajiem īpašumiem, būvniecības lietām,» stāsta G. Zīle.

G. Zīle stāsta, ka prātīgākie klienti ir tie, kuri dodas pie advokāta laikus. Līdzīgi kā pie ārsta – ir tādi, kas «piestaigā» regulāri, lai izvairītos no problēmām, un tādi, kas atskrien tikai tad, kad jau ir saslimuši. «Ir gan tādi, gan tādi – palīdzam visiem. Tas šajā profesijā ir gan labi, gan slikti – ir grūti prognozēt ikdienu. Ir lielie projekti, kas turpinās ilgstoši un ļauj prognozēt laiku, bet tāpat tev jebkurā diennakts stundā var piezvanīt par jaunu lietu. Uzreiz jāpielāgojas, jārod iespēja palīdzēt. Šī varbūt ir galvenā atšķirība no citām juridiskajām profesijām. Ja klientam kaut ko vajag vienas vai divu dienu laikā, jāatrod laiks to izdarīt, turklāt pienācīgā kvalitātē un tieši tā, kā vajadzīgs klientam. Tas ir izaicinājums,» viņš atzīst.

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Rīgā atklāts pirmais zīmola ZĪLE konceptveikals, portālam DB pastāstīja uzņēmuma īpašniece Aiva Zīle.

Veikals atrodas Avotu ielā 25 un tajā klātienē būs iegādājami gan apģērbi no jaunākās kolekcijas, gan arī iepriekšējo sezonu izlase. Tāpat veikalā varēs arī iegādāties dažādas preces no līdzīgi domājošiem un dabai draudzīgiem zīmoliem.

Finansējums veikala atvēršanai iegūts ar programmas de minimis atbalsta piešķiršanu, un atbalsta sniedzējs ir SIA Attīstības finanšu institūcija Altum.

Jaunākajā zīmola kolekcijā dominē pelēkā krāsa, kas, mijiedarbojoties ar spilgtākiem toņiem, sola vasaras tuvošanos. Apģērbu modeļos variē gan lakoniskas un taisnas līnijas, gan ieloces, volāni un drosmīgi savilkumi.

Zīmols ZĪLE izveidots 2014. gadā un dizainere Aiva Zīle savus modeļus veido upcycling virzienā, no jau esošiem apģērbiem darinot pavisam jaunus tērpus.

Situācija ar AirBaltic patlaban neapšaubāmi ir sarežģīta, investors tika atrasts vēlu, un tas ir pārmetums Prudentia, ka tas notika tikai šā gada vasarā, sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Ir nepieņemams, ka AirBaltic flotē varētu parādīties Sukhoi Superjet, jo šis civilo lidmašīnu ražotājs darbojas sancionēta militāro lidmašīnu ražotāja paspārnē, kas palīdz attīstīt Krievijas militāro kompleksu.

Valdība ir pieņēmusi šādu lēmumu, un pirmdien būs atkārtots lēmums, taču neredzu iemeslu, kādēļ Saeimai par to būtu jābalso, jo Saeimai prasīt piekrišanu ir samērā nekorekti, ņemot vērā, ka tā nezina visas detaļas līguma kontekstā, uzsvēra R. Zīle, piebilstot, ka valdībai ir tieša informācija par investoru, turklāt naudas izcelsmes pārbaude ir attiecīgo dienestu rīcībā.

Zīle piebilda, ka lēmums nonāks arī līdz Eiropas Komisijas uzraugošajām institūcijām un Eiropā patlaban šajā situācijā saistība ar Krievijas naudu nav vienalga.

Laikā, kad tradiconālā iepirkšanās ir ierobežota, bet uzplaukst e-komercija, daudzi uzdod jautājumu: “Kādas iespējas mums sarūpējis Google?“. Tas ir visai loģiski, jo par Google mārketinga iespējām ir dzirdējis ikviens mārketinga speciālists neatkarīgi no tā darbības virziena. Šajā rakstā aplūkosim to, ko tad mums piedāvā viens no virtuālās pasaules smagsvariem.

AdWords ir vēsture

Meklēšanas rezultātu pārskats liecina, ka joprojām tiek meklēti AdWords pakalpojumi. Nevar teikt, ka tas ir nepareizi, jo šāds pieprasījums meklētājā sniedz ļoti plašu atbilžu loku. Tomēr, kopš 2018. gada rudens tieši šada platforma vairs nepastāv. To ir aizvietojis cits Google produkts - Google Ads. Šis solis nebija nejaušs, bet no Google puses visai apzināts. Līdz ar to, ir vērts aplūkot, kādēļ uzņemums spēra šadu soli?

Kādi ir Google Ads pakalpojumi?

AdWords kā pakalpojums nav pazudis, bet iekļāvies jaunajā platformā. Google Ads saistās ne tikai ar darbības algoritmu atjauninājumu, bet arī ar Google centieniem apvienot visus reklāmas izvietošanas pakalpojumus vienuviet. Līdz ar to šobrīd, izmantojot vienu platformu, iespējams veidot un pārvaldīt trīs dažādus reklāmu veidus. Tie ir:

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsojumā apstiprināja 20 komiteju un divu apakškomiteju sastāvu, un EP deputāti no Latvijas strādās astoņās dažādās komitejās.

Budžeta komitejā strādās bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Savukārt bijušais galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks darbosies Transporta un tūrisma komitejā, kur strādās arī politiķis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Zīle kopā ar politiķi Inesi Vaideri (JV) strādās arī Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā.

Zīle iepriekš bija paudis vēlmi strādāt Lauksaimniecības komitejā, taču pašlaik vietu tur nav saņēmis. Kā informēja EP deputāta pārstāvis Kārlis Būmeisters, politiķis par vietu komitejā vēl cīnīties pēc «Breksit» un Apvienotās Karalistes deputātu pozīciju maiņām.

EP deputāts kopā strādās trīs komitejās, jo būs aizstājējs Budžeta komisijā. Zīle arī ievēlēts par savas politiskās grupas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) pirmo viceprezidentu.

Broņislava Zīle augļkopībai pievērsās pirms astoņiem gadiem, tagad Līvānu novada Rožupes pagastā saimniecībā Zīlītes ābeļdārzs iekopts nepilnu 5 ha platībā. Dārzi sākuši intensīvi ražot, taču rūpju netrūkst - ir grūtības atrast cilvēkus ābolu novākšanai, glabātavas telpas izrādījušās pārāk mazas. Ar šādām problēmām augļkopji šogad saskārušies arī Vidzemē un Kurzemē, raksta žurnāls Agro Tops.

Pirms astoņiem gadiem stādītais dārzs sācis intensīvi ražot. Pirmie kociņi Zīlītēs iestādīti 2004. gadā, laika gaitā ar ābelēm aizņemtās platības kļuva lielākas (papildu jau esošajiem pieciem hektāriem šogad iestādīts vēl viens hektārs). Ja saimniecībai būtu resursi attīstībai un pieejams darbaspēks, tad tagad būtu īstais laiks dārzus paplašināt vēl, norāda žurnāls.

Taču šobrīd nepietiekot spēka apsaimniekot jau iestādīto. «Man šķita, ka raža pieaugs pakāpeniski un tā nesagādās problēmas, taču šogad sirds sāp, skatoties, kā āboli lauž kociņiem zarus,» stāstījusi saimniece. «Jārēķinās, ka raža katru gadu būs arvien lielāka,» viņa piebildusi.

Akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija Altum padome piektdien, 2.oktobrī iecēla jaunu uzņēmuma valdi, par tās priekšsēdētaju izvēloties Reini Bērziņu, ko padomei rekomendēja atlases komisija, informē Finanšu ministrijā.

Līdz ar valdes priekšsēdētāju jaunajā valdē strādās arī četri valdes locekļi – līdzšinējie valdes locekļi Jēkabs Krieviņš un Juris Vaskāns, darbu valdē turpinās arī līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko, kā arī jaunievēlētā valdes locekle Inese Zīle.

Valde jaunajā sastāvā darbu uzsāks 12. oktobrī.

Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas izsludinātajā konkursā, kas tika rīkots saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, pieteikumus bija iesnieguši 32 pretendenti.

R. Bērziņam ir pieredze vadošos amatos, tajā skaitā viņš pildījis SIA Latvijas Garantiju aģentūra valdes locekļa un SIA Lattelecom padomes locekļa pienākumus. Tāpat R. Bērziņš bijis Patentu valdes direktors, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks un ieņēmis citus nozīmīgus amatus valsts pārvaldē.

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Nepieciešams diskutēt ar sabiedrību par atsevišķu nodokļu paaugstināšanu, intervijā telekanālam LNT teica Eiropas parlamenta deputāts, iespējamais Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) premjera amata kandidāts Roberts Zīle.

Viņš piekrīt finanšu ministram Andrim Vilkam (V), ka ar nodokļu pārdali nepietiks, lai segtu visas vajadzības - 2% aizsardzībai, kā arī nepieciešamos finanšu palielinājumus veselības, izglītības un citām jomām.

Zīle uzskata, ka ir vairākas jomas, kurās var iekasēt vairāk nodokļu, piemēram, kapitāla ienākums, nekustamais īpašums u.c. Viņaprāt paaugstinot nodokļus ienākumiem no kapitāla, kapitāls neaizplūdīs uz citām valstīm. Pašlaik esot tieši otrādi, kapitāls koncentrējoties tur, kur ir lielāka kārtība un augstāki nodokļi. Latvija turklāt esot valsts, kurā ir viszemākie nodokļi ienākumiem no kapitāla.

No finanšu ministra amatā paveiktajiem darbiem lielākais gandarījums Andrim Vilkam (V) ir par Latvijas valsts reputācijas uzlabošanu, un tam pakārtoti ir citi sasniegumi - eiro ieviešana Latvijā, starptautiskās aizdevumu programmas noslēgšana, sekmes ārējos tirgos.

«Ir panākts ļoti daudz kas. Vienu uzvaru ir grūti nosaukt. Lielākais gandarījums ir par valsts reputāciju, jo no labas valsts reputācijas beigās visiem ir labi,» sacīja Vilks.

Viņš atzina, ka iepriekš starptautiskajā vidē bija manāma neuzticība Latvijai, daudz jautājumu par korupciju, politisko fonu. «Tagad ir reputācija, valsts ir tāds apbrīnojams paraugs, ir pozitīva attieksme,» salīdzināja ministrs un pauda pārliecību, ka Latvija savu reputāciju vēl augstāk var pacelt, prasmīgi strādājot kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.

Vilks sprieda, ka ES prezidentūra būs smags darbs. «Esmu tam visam gājis cauri ar aizdevuma programmu un saprotu, ko nozīmē strādāt Eiropas līmenī. Tas ir ļoti smags darbs, bet lieliska Latvijas iespēja, ja to izmanto,» skaidroja ministrs.

Lai gan profesionālu astronomu skaits Latvijā samazinājies, mums ir daži labi piemēri, kad zinātnieki ar savu darbu dod pienesumu pasaules līmenī, tā piektdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāstīja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, pedagoģisko zinātņu doktors Ilgonis Vilks.

«Piemēram, tiek pētītas zvaigznes, kuras ir salīdzinoši vecas. Saule ir pusmūža zvaigzne, bet diezgan daudz pārmaiņu notiek ar zvaigznēm, kad tās nosacīti aiziet pensijā,» skaidroja Vilks.

Un tas ir laika posms, kas interesē Latvijas astronomus. Viņi to pēta, turklāt starptautiski labā līmenī. Tiesa gan, tā esot šaura joma, taču Latvijas astronomijā ir ļoti labi speciālisti, kas dod pienesumu tieši pasaules zinātnē.

Cits piemērs saistīts ar zemes mākslīgo pavadoņu novērošanu, kur, novērojot zemes mākslīgos pavadoņus, iespējams precizēt ne tikai to, kur un kurā brīdī tie atrodas kosmosā, bet pēc tam iegūt papildu informāciju par Zemi - kāda ir okeāna virsma, kā noteikt dažādu vietu kooridnātas.

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek sperti pareizi soļi, rezultāta panākšanai ir jāsadarbojas ar uzņēmēju organizācijām, domā finanšu ministrs Andris Vilks (V), vienlaikus atzīstot, ka zināmā daļā uzņēmējdarbības valda dubultmorāle un tiek mānīta ne tikai valsts, bet arī nodarbinātie.

Svarīgs instruments ēnu ekonomikas legalizācijai ir minimālās algas paaugstināšana, tā būtu pakāpeniski jāpaaugstina, sacīja finanšu ministrs. Viņa vērtējumā, patlaban minimālā alga Latvijā ir zema, un vairums uzņēmumu var atļauties saprātīgu minimālās algas kāpumu - gadā par 10 eiro, 20 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 320 eiro. «Viennozīmīgi redzam, ka tas [minimālās algas līmenis] tiek ļaunprātīgi izmantots, tas neatspoguļo reālo situāciju, bet iespēju turēt algu pie kaut kāda līmeņa,» sacīja ministrs.

Vilks vērtēja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai ir pareizā virzienā un apstāties nevajag, neskatoties uz pretestību centieniem mazināt ēnu ekonomiku.

Nu jau bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos Alvja Vilka aizstājēju meklēs biroja iekšienē, šodien žurnālistiem apliecināja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš sacīja, ka birojā ir pietiekami izglītoti, pieredzējuši darbinieki ar vadītāja spējām, lai Vilka vietā atrastu vispiemērotāko. Streļčenoks vēl nav izlēmis, vai rīkot iekšēju konkursu uz šo amata vietu, vai vienkārši kādu kandidātu izvēlēties un iecelt amatā.

Par iespējamām kandidatūrām Streļčenoks jau ir apmainījies viedokļiem ar savu otru vietnieci Jutu Strīķi, taču biroja priekšnieks vēl neatklāja, cik kandidatūras patlaban tiek izskatītas.

Vilka pienākumus patlaban neviens nepilda, bijušā priekšnieka vietnieka pakļautībā esošās nodaļas patlaban strādā patstāvīgi, bet, ja nepieciešams, Streļčenoks pats palīdz atrisināt kādu problēmu.

Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA) ievēlēts par vienu no Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājas Robertas Metsolas vietniekiem, kļūstot par pirmo Baltijas pārstāvi šajā amatā, informē Nacionālajā apvienībā (NA).

EP deputāti 18.janvārī tā pilnvaru termiņa vidus ciklā Strasbūras plenārsēdes laikā ievēlēja jaunu parlamenta vadību, tostarp Maltas deputāti Metsolu parlamenta priekšsēdētājas amatā.

Zīle, kuru kā frakcijas viceprezidentu amatam nominēja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kļuvis par pirmo Baltijas valstu deputātu augstajā EP viceprezidenta amatā. NA atzīmēja, ka viņu partijas pārstāvis esot vienlaikus arī viens no pieredzes bagātākajiem Baltijas deputātiem parlamentā, kurš tajā ievēlēts un strādā kopš 2004.gada.

Eiroparlamentārietis kā koordinators vada frakcijas darbu transporta komitejā, kā arī strādā ekonomikas un monetāro lietu, nodokļu jautājumu un budžeta komitejās un pārstāv frakciju EP prezidentu konferencēs.

Lielbritānijas neizstāšanās no Eiropas Savienības (ES) vairs nav iespējama, un to ir atzinuši pat tie britu politiķi, kuri iestājas pret «Brexit», šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Pēc viņa paustā, pat ja Lielbritānijā tiktu sarīkots atkārtots «Brexit» referendums, viss nebūtu tik vienkārši, turklāt joprojām nevar izslēgt, ka referenduma rezultāts būtu tāds pats kā pirms divarpus gadiem. «Tas nav tik vienkārši, un es domāju, ka to ceļu nevajag iet nevienam,» izteicās Zīle.

Politiķis atzina, ka, lai arī ļoti daudzi, tai skaitā viņš pats, Lielbritāniju nākotnē labprātāk redzētu ES valstu saimē, tomēr nebūtu pareizi tagad mēģināt pārliecināt britu politiķus par nepieciešamību rīkot atkārtotu referendumu vai kā citādi mainīt lēmumu, kas pieņemts, balstoties uz demokrātiskā procesā paustu vēlētāju vairākuma viedokli.

Komentējot Lielbritānijas nespēju nobalsot par «Brexit» vienošanos, Zīle pieļāva, ka šī iemesla dēļ varētu būt neliela pretimnākšana no ES puses. «Es domāju, ka šeit ir politiskās gribas jautājums. Tomēr divas puses Eiropas demokrātijās sarežģītā brīdī var atrast abpusēji pieņemamus risinājumus,» uzskata EP deputāts.

Lai turpmākajos gados risinātu darbaspēka trūkumu valstī, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) rosina ieviest iestājeksāmenu vidusskolā.

Ar šādu priekšlikumu šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē klajā nāca LTRK profesionālās izglītības komitejas pārstāvis, biznesa augstskolas «Turība» rektors un valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis.

Apakškomisijas sēdē notika diskusija par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle prezentēja Latvijas darba tirgus attīstības tendences un izaicinājumus laika posmā līdz 2025.gadam, kas iezīmē būtisku darbaspēka iztrūkumu, kam ir vidējā profesionālā izglītība.

Zīle norādīja, ka vidējā termiņā var veidoties darbaspēka iztrūkums ar vidējo profesionālo izglītību aptuveni 31 000 cilvēku, pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle atzīst, ka Lielbritānijas aiziešana no ES radīs mīnusu nedaudz vairāk nekā 10 mljrd. eiro apmērā (iemaksā ap 16 mljrd., bet saņem atpakaļ ap 6 mljrd. eiro). «Esmu dzirdējis pesimistiskas prognozes no dažādām pusēm, taču Lielbritānija šajā plānošanas periodā savas saistības pildīs, un, pat sākot sarunas par izstāšanos 2017. gadā, tās var beigties 2019. gadā, kad arī šis daudzgadu budžets jau ir nobeiguma fāzē,» skaidro R. Zīle.

Viņš uzsver, ka tādējādi nekādi finansējuma samazinājumi laikā no 2014. līdz 2020. gadam nav paredzami. «Cits stāsts ir par nākamo ES plānošanas periodu 2021.–2027. gadam, jo tajā britiem būs jau citas attiecības ar ES, taču, kādas tās būs, vēl grūti spriest,» norāda R. Zīle. Viņš arī atzīst, ka britu aiziešana no ES kopējam budžetam un ekonomikai nekādu milzu robu nerada, jo tā īpatsvars būs ap 1%. Tādiem Eiropas motoriem kā Vācijai un Francijai tas nebūtu būtisks.

EP deputāts un bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets atzīst, ka Brexit var ietekmēt ES budžetu. Tas vienā variantā var kļūt mazāks, un tad arī jātērē būs mazāk. Otrs variants varētu būt, ka ES budžets nemainās, bet citas valstis palielina savas iemaksas. Pagaidām tās ir tikai spekulācijas.

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.