Pārtika

Zīmola Top Choice Poultry produkti nopērkami Nīderlandē un Zviedrijā

Lelde Petrāne, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Šogad putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava sāka piedāvāt speciālu produktu zīmolu Top Choice Poultry ārvalstu tirgum - gan svaigu, gan saldētu vistas gaļu. Šobrīd Top Choice Poultry zīmola vistas gaļas produkti nopērkami Nīderlandē un Zviedrijā, informēja uzņēmumā.

Pašlaik eksports veido 27% no kopējā PF Ķekava saražotās produkcijas apjoma, orientējoties galvenokārt uz Baltijas valstīm un Skandināviju.

PF Ķekava ieguvusi pārtikas kvalitātes sertifikātu BRC, kas pavēršot uzņēmumam plašas eksporta iespējas gan jau esošajos, gan jaunos eksporta tirgos.

«Mūsu plāns ir kāpināt eksporta apjomu par 10% gadā, un šobrīd to veiksmīgi izdodas īstenot,» saka Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius), uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

BRC sertifikācijas programmu izveidojusi Lielbritānijas lielveikalu ķēžu apvienība (Asda, Tesco un Sainsbury), un pēc tās vadās liela daļa globālo mazumtirdzniecības tīklu , to skaitā Lidl, Aldi, Metro un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Putnu fabrika Ķekava» ar jaunu zīmolu «Grannfågel» sākusi piegādāt produkciju mazumtirdzniecības tīkliem Zviedrijā, informē uzņēmumā.

«Zīmola «Grannfågel» nosaukums zviedru valodā nozīmē «kaimiņu putns»,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Zīmola «Grannfågel» produkcija no jūnija vidus ir nopērkama kopumā 25 tirdzniecības vietās visā valstī. Sākuma periodā produkcijas eksports aptvers Stokholmas reģionu, bet jau tuvākajā laikā «Grannfågel» cāļa gaļas produkti būs nopērkami Gēteborgā, Malmo un citās lielākajās Zviedrijas pilsētās.

«Ķekava» nodrošina vairāk nekā 5% no kopējā putnu gaļas importa Zviedrijā. Kopumā «Putnu fabrika Ķekava» šajā reģionā darbojas vairāk nekā 10 gadus. Pirms gada «Ķekava» saņēma Zviedrijas atbildīgo iestāžu atļauju un kļuva var vienīgo gaļas importētāju Zviedrijas publiskajam sektoram, to skaitā skolām, slimnīcām un citām publiskajām iestādēm. Kopumā Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem un HORECA segmentam «Ķekava» tagad ik mēnesi piegādās ap 400 tūkstošiem kilogramu produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola Putnu fabrika Ķekava vēsture

Laura Mazbērziņa, 28.06.2018

20. gadsimta 60. gadu vidū putnu fabrikas uzcelšana būtiski izmainīja dzīvi Ķekavā. Līdz ar fabriku «izauga» arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķekava prezentē jauno eksporta zīmolu starptautiskajā pārtikas izstādē

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava prezentē jauno eksporta produktu zīmolu Top Choice Poultry šonedēļ notiekošajā pārtikas produktu izstādē SIAL Parīzē, informē uzņēmumā.

SIAL izstāde ir viens no vērienīgākajiem nozares notkumiem un pulcē vadošos pārtikas industrijas pārstāvjus no visas pasaules. PF Ķekava tajā prezentē šogad izveidoto ekporta zīmolu Top Choice Poultry, kas piedāvā gan svaigu, gan saldētu vistas gaļu.

«Eiropas tirgū konkurence ir ļoti sīva, jo īpaši ar ražotājiem no Centrāleiropas, Dienvideiropas un Skandināvijas. Nīderlandē un Zviedrijā, kur Top Choice Poultry produktu līnija jau šobrīd ir pieejama, tā ir augstu novērtēta, un ļoti drīz plānojam paplašināt eksporta tirgu,» saka Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius), AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieauga par 11,7% jeb 7,257 miljoniem eiro un bija 69,313 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pagājušajā finanšu gadā uzņēmums atsācis pelnīt - tā peļņa pēc nodokļiem bija 2,107 miljoni eiro, pretēji zaudējumiem iepriekš.

«Pārskata gads putnkopības nozarē raksturojams kā daļēji stabils,» sacīts AS «Putnu fabrika Ķekava» pārskatā. Pieprasījums pēc putnu gaļas uzņēmuma galvenajos noieta tirgos saglabājās noturīgs ar pieauguma tendenci, savukārt izmaksu ziņā netika novērotas būtiskas putnu barības sastāvdaļu, kā arī energoresursu cenu svārstības.

Pārskata gadā uzņēmums saražoja 32,3 tūkstošus tonnas putnu kautsvara, kas bija par 2,2% vairāk nekā 2016./2017.gadā.

AS «Putnu fabrika Ķekava» 2017./2018. finanšu gadā renovēja un nodeva ekspluatācijā piecas putnu kūtis, rekonstrukcijas darbiem piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tāpat putnu fabrikā instalētas jaunas iekārtas svaigu un pārstrādātu putnu gaļas izstrādājumu ražošanai. Kopējais kapitālieguldījumu apmērs pārskata gadā sasniedza 4,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrikas Ķekava apgrozījums pērn pārsniedzis 69 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pērn pieaudzis par 11,6% jeb 7,2 miljoniem eiro, sasniedzot 69, 3 miljonus eiro, liecina auditoru apstiprinātais uzņēmuma pārskats par 2017./18. finanšu gadu.

«Ķekava» neto peļņa pārskata periodā sasniegusi 2,1 miljonus eiro.

Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt nodrošinājusi saražotās produkcijas apjoma un ražošanas kapacitātes palielināšana, kā arī eksporta attīstība esošajos un jaunos tirgos.

«Pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību ne tikai gaļas izcelsmei, bet arī putnu labturībai. Līdz ar to aug ražotāju atbildība un attiecīgi būtiski pieaug produktu kvalitāte. Pēdējo divu gadu laikā Ķekava investējusi 4,2 miljonus kvalitātes paaugstināšanas pasākumos un ražošanas infrastruktūrā, kā arī pirmie Baltijā esam ieviesuši ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt veselīgus putnus un piedāvāt pircējam produktu ar marķējumu Audzēts bez antibiotikām. Esmu patiešām lepns, ka investīciju un darba rezultātā veiksmīgs gads bijis visiem Linas Agro uzņēmumiem Latvijā un īpaši esmu gandarīts par Ķekava finanšu sniegumu,» teic AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Jaunas sadarbības iespējas ar zemniekiem plāno viens no lielākajiem putnu gaļas ražotājiem

Sandra Dieziņa, 16.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas sadarbības iespējas ar vietējiem zemniekiem plāno viens no lielākajiem putnu gaļas ražotājiem AS Putnu fabrika Ķekava, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Putnu fabrika Ķekava informējusi biedrību Zemnieku saeima, ka ar pašu spēkiem aizpildīt Latvijas tirgu ar vietējo putnu gaļu vairs nav iespējams, jo vēl palielināt putnu skaitu abās putnu fabrikās Ķekava un Bauska vairs nav lietderīgi. Vislielākais risks saistās ar slimību izplatību, kas ļoti cieši saistīta ar putnu blīvumu. Proti, jo vairāk putnu vienā vietā, jo lielākas iespējas slimību ierosinātājus pārnest no vienas kūts uz citu. Tāpēc putnu kūtis būtu jāizvieto citur – un viens no risinājumiem būtu sadarbība ar Latvijas zemniekiem. Putnu fabrikas Ķekava valdes loceklis Sauļus Petkevičs (Saulius Petkevičius) informē, ka uzņēmums ir gatavs apmācīt saimniekus, kuriem būtu iespējas un vēlme attīstīt paralēli vēl kādu nozari un ir pieejamas, piemēram, neizmantotas cūku vai govju kūtis, kuras varētu pārbūvēt par putnu kūtīm. Putnu fabrikai Ķekava esot pietiekami lielas inkubatora rezerves, līdz ar to iespēja zemniekus nodrošināt ar cāļiem. Arī barības ražošanas cehs un kautuve esot ar rezervi, lai spētu palielināt apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēršot darbību Baltijas tirgū, Latvijas putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» atklājis pirmo uzņēmuma veikalu Lietuvā. Jaunatklātais veikals atrodas Benedikto gardēžu tirgū Viļnā, un tas ir «Ķekava» pirmais veikals ārpus Latvijas, informē AS «Putnu fabrika Ķekava».

Veikals piedāvā vairāk nekā 20 dažādus produktus gan svaigās gaļas, gan marināžu, gan gatavo produktu kategorijās.

««Ķekava» firmas veikali ir veids, kā mēs varam būt vistuvāk savam pircējam gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs, un mums ir liels prieks, ka esam uzsākuši veikalu tīkla attīstību arī ārpus Latvijas. Lietuvas tirgū «Ķekava» ražotā produkcija ir pieejama kopš pērnā gada rudens, un īsā laikā tā ir guvusi augstu pircēju novērtējumu. Konkurence ar vietējiem ražotājiem ir sīva,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norāda, ka šobrīd antibiotiku patēriņš «Ķekavā» ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrika Ķekava investēs 2,3 miljonus eiro gaļas ražošanā bez antibiotikām

Ilze Žaime, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» līdz 2020.gada beigām investēs 2,3 miljonus eiro paaugstinātas kvalitātes gaļas ražošanā bez antibiotikām.

«Putnu fabrika Ķekava» trīs galvenās darbības prioritātes būs putnu labturības un veselības veicināšana, augstākās kvalitātes produkcijas «Audzēts bez antibiotikām» ražošanas attīstīšana un sortimenta paplašināšana, kā arī pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp nozarēm cīņā pret augošo antibiotiku rezistenci.

«Putnu fabrika Ķekava» konsolidētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā ir pieaudzis par 12% un sasniedz 74 miljonus eiro. Uzņēmuma eksporta apjoms ir pieaudzis par 17%. Galvenais uzņēmuma produkcijas eksporta tirgus ir Zviedrija, uz kuru «Ķekava» eksportē 49% no eksporta produkcijas.

«Šogad «Ķekava» kļuva par ekspertu EIP-AGRI fokusa grupā, kas saistīta ar antibiotiku samazināšanu Eiropas Savienībā. Šajā grupā «Ķekava» ir viens no retajiem ražotājiem universitāšu, Eiropas Komisijas pārstāvju un citu ekspertu vidū. Uzņēmuma pieredzes apmaiņa mērķtiecīgi tiks turpināta un attīstīta arī 2020.gadā, sadarbojoties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pētniekiem,» stāsta AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrika Ķekava: Prognozes bija sliktākas nekā ir īstenībā

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Prognozes par Covid-19 ietekmi uz Latvijas mājputnu tirgu bija sliktākas nekā pašreizējie dati rāda," atzīst Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Mūsu pārdošanas rezultāti apjoma ziņā šā gada jūnijā jau pārsnieguši pērnā gada jūnija rezultātus par 12% Latvijā un 4% Baltijā. Lai arī daudz cilvēku pašlaik dzīvo ar samazinātiem ienākumiem, kopumā, ārkārtas stāvoklim beidzoties, cilvēki šķiet atgriezušies pie ierastajiem patēriņa paradumiem. Vienlaikus esmu piesardzīgs un domāju, ka Covid-19 ietekmi izjutīsim vēl tuvākos sešus mēnešus, ja ne ilgāk," stāsta A. Pranckevičs.

Pašlaik "Putnu fabrikas Ķekava" mazumtirdzniecības veikalos iegādātās svaigās un gatavās produkcijas proporcija esot izlīdzinājusies pirmskrīzes līmenī. Pulcēšanās ierobežojumiem kļūstot brīvākiem, cilvēki vairāk laika pavada kopā ar ģimeni un draugiem un, kā ik gadu maijā un jūnijā, ievērojami aug pieprasījums pēc grila produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrikas Ķekava valdē veiktas izmaiņas

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Putnu fabrika Ķekava valdes sastāvā veiktas izmaiņas, liecina Lursoft Klientu portfeļa dati.

Valdes locekļa pienākumus pārstājis veikt Lietuvas pilsonis Gintaras Maželis, kas 2015. gada oktobrī uzsāka veikt pienākumus valdē, bet iepriekš tas darbojās uzņēmuma padomē. Līdz ar to valdei pievienojies Almantas Sadauskas.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka 2014. gadā Putnu fabrika Ķekava apgrozīja 40,811 miljonus eiro un nopelnīja 1,050 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs pārskata gadā saruka līdz 3,05, bet tā nodokļu maksājumi sasniedza 4,372 miljonus eiro. Putnu fabrika Ķekava ir darba devējs vidēji 646 darbiniekiem.

AS Putnu fabrika Ķekava dibināta 1967.gadā. Kā pilna ražošanas cikla uzņēmums PF Ķekava saražo vairāk nekā 65% no kopējā Latvijā ražotā putnu gaļas apjoma no pašu audzētiem cāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķekava konkurenci gaļas tirgū Latvijā vērtē kā ārkārtīgi spēcīgu

Zane Atlāce - Bistere, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Konkurence gaļas tirgū Latvijā ir ārkārtīgi spēcīga, jo sevišķi tas ir jūtams putnu gaļas nozarē, kur konkurējam arī ar citiem gaļas veidiem," secina Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Ņemot vērā spēcīgās veselīgā dzīvesveida tendences, cilvēki arvien vairāk novērtē tieši putnu gaļu - tas ir ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē visstraujāk augošais gaļas segments. Tirgus analītiķi paredz, ka arī nākamajos 10-20 gados pieprasījums pēc vistas gaļas augs par 3-5% ik gadu," stāsta A.Pranckevičs.

"Pērn 99% vistu uzauga veselas un bez jebkādas saskarsmes ar antibiotikām, un mērķtiecīgi turpinām paplašināt svaigās gaļas produktu grozu "Audzēts bez antibiotikām" grupā. Pērn sākām piedāvāt pircējiem cāļa steikus BBQ marinādē, kā arī par labāko jauno produktu atzītos (Nielsen indekss) cāļa šķiņķus īpašajā gardēžu marinādē. Šogad ar atzīmi "Audzēts bez antibiotikām" piedāvājam īpaši gardos jaunās grila sezonas produktus - cāļa gaļas iesmiņus un steikus ar dažādām garšām," atklāj Zoja Golubeva, "Putnu fabrika Ķekava" jauno produktu attīstības daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Veiktas izmaiņas Putnu fabrika Ķekava padomē

Db.lv, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» padomes priekšsēdētājs atkārtoti pārapstiprināts amatā, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieks Vitautas Šidlauskas amatu atstājis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Putnu fabrika Ķekava» padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšys, bet uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

Tādas pašas izmaiņas 21.maijā reģistrētas AS «Putnu fabrika Ķekava» māsas uzņēmuma SIA «Lielzeltiņi» padomē.

AS «Putnu fabrika Ķekava» dibināta 1991.gadā, un tas ir vadošais putnu audzēšanas un putnu gaļas izstrādājumu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 18 928 084 eiro un kopš 2013. gada rudens uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Lietuvas koncerns «Linas Agro Group».

Pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 62,057 miljonu eiro apmērā, kas bija par 11,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmums strādājis ar zaudējumiem - tie pieauguši līdz 695 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Latvijas basketbola izlase viesojas Putnu fabrikā Ķekava

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības pārstāvji ciemojās pie izlases atbalstītājiem Putnu fabrika Ķekava, informē Latvijas Basketbola savienības pārstāvis Matīss Stasjuns.

Izlases pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar apstākļiem, kādos putni tiek audzēti un uzņēmuma īstenotajām metodēm, saistītām ar putnu labturību un biodrošību, kā arī ražošanas procesu – gaļas pārstrādi. Izlasi pārstāvēja galvenais treneris Arnis Vecvagars, galvenais izlases ārsts Mārtiņš Pulveris, menedžeris Emīls Toms un Latvijas jaunatnes basketbola līgas direktors Kaspars Cipruss.

«Vistas gaļa ir neatņemama sastāvdaļa katra sportista ēdienkartē, īpaši pirms spēlēm, kad nepieciešams ātri uzņemt daudz enerģijas. Izrādās, ka ražošanas procesā tiek ievērota tikpat liela un pat lielāka disciplīna kā sportā, nodrošinot izcilību un augstas raudzes darba rezultātu, » savos iespaidos par vizīti «Putnu fabrikā Ķekava» dalās basketbola valstsvienības galvenais treneris Arnis Vecvagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Putnu fabrika Ķekava» saņēmusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) gada apbalvojumu «Uzņēmējs nākotnei 2018», ko pasniedz uzņēmumam par izcilu sadarbību pētniecībā un studiju procesā, kas sekmē jaunu produktu izstrādi, veicina nozares attīstību un inovāciju pārnesi uz ražošanu.

«Ķekava» un LLU cieši sadarbojas jau vairāk nekā 50 gadu un sadarbības formas šo gadu laikā bijušas visdažādākās – atbalsts zinātniskajai pētniecībai, prakses vietas uzņēmumā, kā arī materiālais nodrošinājums studentu praktiskajām nodarbībām. Sadarbības rezultātā uzņēmumā strādā LLU sagatavoti speciālisti dažādās jomās: inženierzinībās, pārtikas produktu ražošanas tehnoloģijās, zooinženierijā.

«Mūsu sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti ir tikpat ilga kā mūsu uzņēmuma vēsture. Nozares attīstību virza zinoši savas nozares eksperti, kuri palīdz uzņēmumam augt un kļūt par nozares attīstības dzinējiem. Sinerģija ar zinātni ļāvusi būt arī jaunatklājējam, radot nebijušus produktus un jaunas garšas. Arī šobrīd, tieši pateicoties veterinārārstiem, esam sasnieguši tādu putnu labturības līmeni, kas ir ļāvis pirmajiem Baltijā svaigo gaļu marķēt ar zīmi Audzēts bez antibiotikām,» stāsta «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķekava ražošanas modernizācijā un portfeļa paplašināšanā investēs 7,4 miljonus eiro

LETA, 18.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) ražošanas modernizācijā un portfeļa paplašināšanā šogad investēs 7,4 miljonus eiro, informēja Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andrjus Prankevičs.

Par galveno mērķi šogad Ķekava noteikusi augstākās kvalitātes vistas gaļas ražošanu gan vietējam, gan eksporta tirgum.

Prankevičs norāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī pilnībā rekonstruēta svaigās gaļas līnija un kautuve. Šogad un nākamgad kopumā plānots ieguldīt vēl sešus miljonus eiro, lai veiktu vērienīgu pārbūvi broileru kūtīs un rekonstruētu ražotni. Šogad uzņēmums arī strādā pie jaunām produktu līnijām gan vietējam, gan eksporta tirgum, kurā uzņēmums iegūst arvien spēcīgākas pozīcijas.

«Šogad esam izstrādājuši divas jaunas līnijas un līdz gada beigām plānojam palielināt kopējo ražošanas apjomu par 10%,» stāsta Prankevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zīmola vēsture: Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas 130 gadu veiksmes stāsts

Laura Mazbērziņa, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēršot darbību Baltijas tirgū, Latvijas vadošais putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava, kuras valdes priekšsēdētājs ir Andrjus Pranc­kevičs, ir atklājis pirmo uzņēmuma veikalu Lietuvā. Jaunatklātais veikals atrodas Bene­dikto gardēžu tirgū Viļņā, un tas ir Ķekavas pirmais veikals ārpus Latvijas. Tas piedāvā vairāk nekā 20 dažādus produktus. Kopumā Ķekavas veikalu tīklā ir 21 veikals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par Skonto Group vadītāju iecelts Andris Vilcmeiers

Lelde Petrāne, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" vadītāju un valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Andris Vilcmeiers.

Stājoties amatā, A. Vilcmeiers kļūs arī par grupas uzņēmuma "Latvijas energoceltnieks" valdes priekšsēdētāju.

Savukārt līdzšinējais "Skonto Group" vadītājs un īpašnieks Rihards Rāvis turpinās darbu uzņēmuma vadības komandā.

"Skonto Group" valdei pievienosies arī "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis. Līdz šim uzņēmuma valdē strādāja Dmitrijs Soldatenko un Raimonds Freimanis, kuri darbu valdē turpinās.

"Grupas uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas ārvalstu tirgos, kļūstot par nozīmīgu ražošanas eksporta uzņēmumu no Latvijas. Šobrīd, kad visa pasaule piedzīvo COVID-19 vīrusa izplatību, mans uzdevums būs rast risinājumu, lai uzņēmumi spētu maksimāli pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā," norāda "Skonto Group" vadītājs A. Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vakanču gadatirgū piedāvās vairāk nekā 800 darba vietu

Zane Atlāce-Bistere, 19.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25.maijā no plkst. 10 līdz 13 Rīgā, laukumā pie Kongresu nama, norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais Vakanču gadatirgus, kurā darba meklētāji varēs vienuviet tikties ar darba devējiem klātienē, lai vienotos par iespējamo darba attiecību uzsākšanu.

Savu dalību vakanču gadatirgū Rīgā jau ir pieteikuši 37 darba devēji, kuri darba meklētājiem piedāvās vairāk nekā 800 brīvo darba vietu. Darba devēju vidū būs pārstāvēti tādi pazīstami uzņēmumi kā AS Rīgas piena kombināts, SIA Rimi Latvija, SIA Maxima Latvija, SIA Rīgas satiksme, VAS Latvijas pasts, AS Putnu Fabrika Ķekava, SIA Rīgas namu pārvaldnieks, Valsts sociālās aprūpes centrs Rīga, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un citi.

Darba devēji piedāvās vakances, informēs par darba nosacījumiem un karjeras izaugsmes iespējām savos uzņēmumos, kā arī veiks pirmās darba intervijas ar kandidātiem uz brīvajām darba vietām. Vairāki darba devēji Vakanču gadatirgus laikā uzstāsies ar prezentācijām, sniedzot detalizētāku informāciju par saviem uzņēmumiem, to specifiku, darba iespējām un perspektīvām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Šonedēļ Ventspilī sāksies vērienīgais ielu sporta un kultūras festivāls Ghetto Games

Ventspils Olimpiskais centrs, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP atļauj SIA Linas Agro iegādāties divus uzņēmumus

Žanete Hāka, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Linas Agro iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Latfert un SIA Paleo, informē KP.

Pēc darījuma izvērtēšanas KP secinājusi, ka tā rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei minerālmēslu vairumtirdzniecības tirgū un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecības tirgū.

SIA Linas Agro un SIA Latfert savā starpā konkurē divos tirgos – minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecībā Latvijā. Tā kā abas produktu grupas Latvijā pārsvarā ieved no ārvalstīm un par to izplatīšanu visbiežāk netiek slēgti ekskluzīvi līgumi, šo uzņēmumu klientiem nepieciešamības gadījumā nebūs šķēršļu minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus iegādāties no citiem vairumtirgotājiem.

Tādējādi KP secina – apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis minerālmēslu vairumtirdzniecības tirgū un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecības tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pārmaiņu procesu un pilnveidojot korporatīvo pārvaldību, SIA Maxima Latvija ir paplašināta valde, kurā pienākumus pildīs uzņēmuma augstākā vadība, informē uzņēmumā.

Līdz šim Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers bija vienīgais uzņēmuma valdes loceklis. No šā gada 1.septembra Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs (CEO – Chief Executive Officier) būs uzņēmuma vadītājs Andris Vilcmeiers, bet uzņēmuma operacionālā vadītāja (COO – Chief Operating Officier) Kristīne Āboltiņa un komercdirektors (CCO – Chief Commercial Officier) Viktors Troicins būs valdes locekļi.

Šā gada sākumā Maxima Grupe uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija tika izveidota arī padome, bet šobrīd visos uzņēmumos paplašinātas arī valdes.

Andris Vilcmeiers uzņēmumu Maxima Latvija vada kopš 2015.gada septembra. Viņš iepriekš bijis AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs, kā arī lauksaimniecības uzņēmuma Lielzeltiņi vadītājs. Pirms tam viņš darbojies arī loģistikas un tranzīta nozarē, ieņemot vadošus amatus uzņēmumos – Venstpils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils naftas termināls, LatRosTrans, kā arī darbojoties investīciju pārvaldes biznesā. Pēc vadības zinību un finanšu izglītības grāda iegūšanas Latvijas Universitātē, karjeru sācis auditorkompānijā PricewaterhouseCoopers Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru